Dokumentu izsniegšana (pārstrādāta redakcija)

Saskaņā ar 3. panta 1. punktu Regulā (ES) 2020/1784 (2020. gada 25. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”) Austrijas pārsūtītājas struktūras ir rajona tiesas, kā arī visas citas tiesas, ja, piemēram, tām kā tiesvedības tiesām ir jāizsniedz tiesas dokumenti.

Saskaņā ar 3. panta 2. punktu Regulā (ES) 2020/1784 (2020. gada 25. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”) Austrijā saņēmējas iestādes ir tikai rajona tiesas.

Pat pēc tam, kad stājas spēkā pienākums saskaņā ar šo regulu izsniedzamos dokumentus, pieprasījumus utt. nosūtīt, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, kuras pamatā ir e-CODEX (regulas 5. panta 1. punkts saistībā ar 37. panta 2. punktu), šīs IT sistēmas darbības traucējumu gadījumā (5. panta 4. punkts) var izmantot jau pieejamās iespējas izsniedzamo dokumentu, pieprasījumu utt. nosūtīšanai, t. i., pa pastu, izmantojot citus piegādes dienestus (piemēram, kurjerpastu), elektronisko pastu un faksu.

Veidlapas var aizpildīt vācu, kā arī angļu valodā.

Visā Austrijas teritorijā centrālā iestāde saskaņā ar regulas 4. pantu ir:

Bundesministerium für Justiz (Federālā Tieslietu ministrija)

Museumstrasse 7

1070 Wien

Tālrunis: (++43-1) 52 1 52 0

Fakss: (++43-1) 52 1 52 2727

E-pasts: team.z@bmj.gv.at

Saņēmēju adreses Austrijas Republikā var noskaidrot šeit (7. panta 1. punkta c) apakšpunkts):

Austrijas Federālajā Iekšlietu ministrijā ir izveidots Centrālais iedzīvotāju reģistrs (Zentraler Melderegister – “reģistrs”). Tas ir publisks reģistrs, kurā iekļautas visas personas, kuru pamata dzīvesvieta (Hauptwohnsitz) un attiecīgā gadījumā arī papildu dzīvesvieta (Nebenwohnsitz) vai dzīvesvietas ir reģistrētas Austrijā. Reģistrā ir pieejami dati par fizisku personu identitāti (piemēram, vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, numurs reģistrā, valstspiederība u.c.) un viņu dzīvesvietas dati. Dzīvesvietas reģistrācija vai dereģistrācija (An- bzw. Abmeldung) Austrijā ir obligāta.

Ierakstus reģistrā veic dažādas Austrijas pilsētu un pašvaldību reģistrācijas iestādes (Meldebehörden), dzimtsarakstu nodaļas (Standesämter) un pilsonības iestādes (Staatsbürgerschaftsstellen). Tiešsaistē tam var piekļūt visas iestādes (piemēram, komunālās iestādes un policijas iestādes). Pēc pieprasījuma tieša piekļuve ir arī Austrijas Iekšlietu ministrijas pārbaudītām bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, juristiem, notāriem utt.

Ikviens var (par maksu) pieprasīt no reģistrācijas iestādēm (Meldebehörden) reģistrācijas informāciju (Meldeauskunft) par kādas personas pamata dzīvesvietu (Hauptwohnsitz).

Fiziskas personas atrašanās vietas noteikšanai gan fiziskās, gan juridiskās personas reģistrā var iegūt informāciju par reģistrētām personām, pieprasot ziņas par personas pamata dzīvesvietu (Hauptwohnsitz). Informāciju par dzimšanas datiem var pieprasīt tikai personas ar izpildu rīkojumu (Exekutionstitel), kas vērsts pret pieprasīto(-ajām) personu(-ām).

Parasti tiek sniegta tikai informācija par personas pamata dzīvesvietu. Ja personai, kuras dati tiek pieprasīti, nav aktuālas pamata dzīvesvietas, tiek sniegta informācija par tās pēdējo dereģistrēto pamata dzīvesvietu.

Reģistrācijas informāciju var iegūt ar nosacījumu, ka personai, kuras dati tiek pieprasīti, ir tādas noteiktas individuālas pazīmes, ka sniegtā informācija nevar attiekties uz vairākām personām. Lai iegūtu informāciju, ir nepieciešams norādīt pieprasītās personas vārdu, uzvārdu un vismaz vienu papildu pazīmi, lai šo personu varētu galīgi identificēt (piemēram, dzimšanas datumu, dzimšanas vietu, valstspiederību vai iepriekšējo adresi).

Kompetentā iestāde ir reģistrācijas iestāde, t. i., pašvaldības iestāde (Gemeindeamt); valstspilsētās (Statutarstädten) tā ir pilsētas dome (Magistrat), bet Vīnē — pašvaldības rajona nodaļa (Magistratische Bezirksamt).

Izziņu var pieprasīt personīgi, pa pastu vai internetā bez jebkādām formalitātēm.

Centrālā iedzīvotāju reģistra (ZMR) vietnēs vai vietnē oesterreich.gv.at izziņu var pieprasīt tiešsaistē. Ir nepieciešama aktivizēta personas apliecība (Bürgerkarte) un elektronisku norēķinu iespēja. Pieprasītā informācija tiek sniegta, tiklīdz ir samaksāta administratīvā nodeva. Pašreizējā administratīvā nodeva 3,30 EUR apmērā ir jāsamaksā arī tad, ja meklēšana nesniedz skaidru rezultātu.

Lai saņemtu izziņu, ir nepieciešams oficiāls personu apliecinošs dokuments ar fotogrāfiju (amtlicher Lichtbildausweis). Rakstisku pieteikumu gadījumā jāiesniedz oficiālā dokumenta oriģināls vai kopija, ko apliecinājis notārs vai tiesa (beglaubigte Abschrift).

Par rakstisku pieteikumu ir jāmaksā 14,30 EUR. Par informācijas sniegšanu no vietējā iedzīvotāju reģistra nodeva ir 2,10 EUR, no Centrālā iedzīvotāju reģistra (ZMR) 3,30 EUR.

A veidlapu var aizpildīt vācu valodā, kā arī angļu valodā.

Tulkojumi, kas sagatavoti ar tiesas rīkojumu, nav pieņemami.

Ciktāl zināms, šobrīd Austrijas tiesību aktos nav tādu dokumentu, kas minēti 12. panta 5. punktā un 13. panta 2. punktā.

Apliecinājumu (K veidlapa) var aizpildīt vācu vai angļu valodā.

Netiek piemērota fiksēta maksa.

Austrija neiebilst pret izsniegšanu saskaņā ar 17. panta 1. punktu.

Austrija nav noteikusi papildu nosacījumus elektroniskai izsniegšanai pa e-pastu saskaņā ar 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu saistībā ar 19. panta 2. punktu Regulā (ES) 2020/1784 (2020. gada 25. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”).

Tiesas dokumentu izsniegšana, ko tieši veic saņēmējas dalībvalsts tiesu iestāžu amatpersonas, amatpersonas vai citas kompetentas personas, saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem nav atļauta.

Neatkarīgi no 22. panta 1. punkta Austrijas tiesas var pieņemt spriedumu attiecīgajā lietā, ievērojot 22. panta 2. punkta nosacījumus.

Austrija 22. panta 4. punkta pēdējās daļas izpratnē nenosaka termiņu tam, lai iesniegtu pieteikumu par atbrīvojumu no sprieduma pārsūdzības termiņa nokavējuma.

Kā jau paziņots Federālās Tieslietu ministrijas 2009. gada 23. februāra vēstulē par Regulu (EK) Nr. 1393/2007, starp Vāciju un Austriju būtu jāturpina piemērot šādus noteikumus:

attiecībā uz savstarpējo tiesisko palīdzību, ciktāl tā attiecas arī uz izsniegšanu, Vācijas Federatīvā Republika un Austrijas Republika turpina piemērot šo valstu valdību 1959. gada 6. jūnijā noslēgto vienošanos par tiesisko darījumu turpmāku vienkāršošanu atbilstoši 1954. gada 1. marta Hāgas konvencijai (publicēta Austrijas BGBl. Nr. 27/1960 un Vācijas BGBl. 1959 II S. 1523. lpp.).

Sistēma sāks darboties no 2025. gada maijā saskaņā ar ES Digitalizācijas regulu. Līdz tam laikam nav plānots to izmantot.