1 Kādos apstākļos viens vecāks var likumīgi aizvest bērnu uz citu valsti bez otra vecāka piekrišanas?
Ja bērnam ir divi aizbildņi, tad jautājumos, kas attiecas uz bērna personīgām lietām, arī attiecībā uz īsiem ārzemju ceļojumiem vai pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi, ir nepieciešams abu aizbildņu kopīgs lēmums. Savukārt, ja bērns dzīvo pie viena no abiem aizbildņiem, vecāks, ar ko bērns dzīvo kopā, uzskatāms par to, kuram ir tiesības nolemt, kur bērns uzturēsies brīvajā laikā, arī, atrodoties īsos ārzemju ceļojumos, ar nosacījumu, ka tas nepārkāpj bērna saskarsmes tiesības ar otru aizbildni.
Vecākam, kurš ir vienīgais aizbildnis, ir tiesības bērnu ņemt sev līdzi uz ārzemēm vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs kopā ar bērnu bez otra vecāka piekrišanas. Savukārt, ja bērnam ir tiesības tikties ar otru vecāku, tas jāņem vērā tam vecākam, kurš ir bērna aizbildnis. Otrs vecāks, kuram ir saskarsmes tiesības, var prasīt saskarsmes lēmuma izpildi bērna jaunajā dzīvesvietas valstī, ja tas ir iespējams atbilstoši jaunās dzīvesvietas valsts regulējumam. Šādu izpildes pieteikumu var iesniegt arī saskaņā ar 1996. gada Hāgas konvenciju vai regulu “Brisele II”, ja minēto konvenciju vai regulu piemēro attiecībā uz valsti, kurā bērns uzturas. Tāpat otrs vecāks var pieprasīt saskarsmi ar bērnu saskaņā ar 1980. gada Hāgas Konvenciju, ja tā ir piemērojama valstī, kurā bērns uzturas. Ja vienīgais aizbildnis nepilda saskarsmes rīkojumu, tādējādi nenodrošinot bērna vajadzību pēc labas, ciešas saskarsmes ar abiem vecākiem, šim apstāklim parasti ir ietekme uz to, kā Zviedrijas tiesa novērtēs jautājumus par aizgādību, ja pēc tam tiek sākta tiesvedība. Vecākiem ir kopīgs pienākums nodrošināt netraucētu saskarsmi.
2 Kādos apstākļos bērna aizvešanai uz citu valsti ir nepieciešama otra vecāka piekrišana?
Kā redzams atbildē uz 1. jautājumu, ja abi vecāki ir aizbildņi, tad tie var kopīgi pieņemt lēmumus, kas attiecas uz bērnu, arī par uzturēšanos ārvalstīs. Tāpat atbildē uz 1. jautājumu norādīts, ka, pat ja tikai viens no vecākiem ir aizbildnis, ir noteiktas situācijas, kurās aizbildnim īslaicīga vai ilgstoša uzturēšanās ārvalstīs būtu jāpielāgo bērnam, kā noteikts atbilstoši bērna tiesībām uz saziņu ar otru vecāku. Saskaņā ar Zviedrijas likumiem prettiesiska bērna aizvešana var tikt uzskatīta par krimināli sodāmu rīcību.
3 Kā bērnu var likumīgi aizvest uz citu valsti, ja otrs vecāks nepiekrīt bērna aizvešanai uz citu valsti gadījumos, kad šāda piekrišana ir nepieciešama?
Ja aizgādība ir kopīga, atsevišķās situācijās aizbildnis var pieņemt vienpusējus lēmumus par jautājumiem, kas attiecas uz bērna aizgādību. Tas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja otrs aizbildnis lēmumu pieņemšanā nevar piedalīties prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ, ko nav iespējams novērst, neradot pārliekus apgrūtinājumus. Šādā veidā nedrīkst pieņemt lēmumus, kas ir būtiski bērna nākotnei, ja vien tas nav nepieciešams bērna interešu nodrošināšanai. Pastāv arī iespēja, ka pašvaldības sociālo lietu komisija var pieņemt lēmumu par psihiatrisko vai psiholoģisko ārstēšanu, pat ja tam piekrīt tikai viens aizgādnis, ja tas ir nepieciešams bērna interešu nodrošināšanai.
4 Vai tos pašus noteikumus piemēro gan pagaidu aizvešanai (piemēram, atvaļinājuma, veselības aprūpes u.c. gadījumos), gan pastāvīgai aizvešanai? Attiecīgā gadījumā, lūdzu, norādiet, kādā formā ir jāsniedz attiecīgās piekrišanas
Tie paši noteikumi attiecas uz vecāku, kas ir vienīgais aizgādnis. Savukārt, ja bērns dzīvo tikai pie viena no abiem aizgādņiem, tad tas, ar kuru bērns dzīvo kopā, uzskatāms par tiesīgu nolemt, kur bērns pavadīs brīvo laiku, arī atrodoties īsos ārzemju ceļojumos (sk. atbildi uz 1. jautājumu). Aizgādnis, kuram ir kopīga aizgādība pār bērnu ar otru vecāku, atbilstoši pašvaldības sociālo lietu komisijas lēmumam var bez otra vecāka piekrišanas bērnu nogādāt ārzemēs, lai tur nodrošinātu bērnam psihiatrisku vai psiholoģisku ārstēšanu (sk. atbildi uz 3. jautājumu).