1 Maksājuma rīkojuma procedūra
1.1 Procedūras darbības joma
Jā. Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung) 688. pantā un turpmākajos pantos ir paredzēta maksājuma rīkojuma procedūra (Mahnverfahren) vienkāršotai prasījumu izpildei.
1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?
Šo procedūru parasti izmanto, ja tiek prasīts veikt maksājumu par konkrētu naudas summu eiro valūtā.
Tomēr to nevar izmantot šādos gadījumos:
- prasījumos, kas izriet no tādu patēriņa kredītu līgumiem, kuru procentu likme ir vairāk nekā par 12 % lielāka nekā bāzes likme,
- prasījumos, kas ir atkarīgi no tādu saistību izpildes, kuru izpildei vēl nav pienācis termiņš,
- ja maksājuma rīkojuma izsniegšana ir jāveic ar publiska paziņojuma palīdzību, jo atbildētāja adrese nav zināma.
1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?
Nav paredzēts ierobežojums attiecībā uz maksimālo summu, kuru var pieprasīt.
1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?
Kreditoram nav obligāti jāizmanto maksājuma rīkojuma procedūra. Kreditors var izvēlēties, vai izmantot šo procedūru, vai parasto tiesvedību.
1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?
Principā Vācijas maksājuma rīkojuma procesu var izmantot arī tad, ja atbildētājs ir citas dalībvalsts vai trešās valsts iedzīvotājs. Tomēr jāņem vērā, ka Civilprocesa kodeksa 688. panta 3. punktā ir noteikts, ka gadījumos, kad maksājuma rīkojums ir jāizsniedz ārvalstīs, šo procedūru var izmantot tikai tad, ja tas ir paredzēts Likumā par spriedumu atzīšanu un izpildi (Anerkennungs- und Vollstreckungsausführungsgesetz) vai Likumā par uzturlīdzekļu piedziņu ārvalstīs (Auslandsunterhaltsgesetz), vai ja izsniegšana notiks kādā ES dalībvalstī. Maksājuma rīkojuma procedūra ir atļauta ES dalībvalstīs, kā arī izsniegšanai Islandē, Norvēģijā, Šveicē vai Izraēlā.
1.2 Kompetentā tiesa
Maksājuma rīkojuma procedūra ir piekritīga vienīgi vietējai tiesai (Amtsgericht), kas ir vispārējās jurisdikcijas tiesa prasītājam. To nosaka atkarībā no personas dzīvesvietas vai juridiskas personas gadījumā – no tās juridiskās adreses. Tomēr daudzās Vācijas federālajās zemēs ir izveidotas centralizētas tiesas, kurās tiek skatītas maksājuma rīkojumu lietas (www.mahngerichte.de). Tas nozīmē, ka jurisdikcija šādu tiesvedību ir koncentrēta dažās vietējās tiesās vai pat vienā vietējā tiesā visā federālajā zemē. Šādos gadījumos prasītāja vispārējās jurisdikcijas tiesa ir centrālā maksājuma rīkojumu tiesa atkarībā no prasītāja dzīvesvietas.
Ja prasītāja vispārējās jurisdikcijas tiesa neatrodas Vācijā, šī lieta ir Berlīnes Vedingas vietējās tiesas ekskluzīvā jurisdikcijā. Ja atbildētāja vispārējās jurisdikcijas tiesa neatrodas Vācijā, šī lieta ir piekritīga tai vietējai tiesai, kurai šis strīds būtu jāizskata atbilstoši vispārējai jurisdikcijai, neraugoties uz piekritību pēc būtības (parasti piekritība pēc būtības ir vietējai tiesai tikai tad, ja prasības apmērs nepārsniedz 5000 eiro). Arī šādos gadījumos dažās federālajās zemēs var būt izveidotas centrālas tiesas, kas izskata maksājumu rīkojumu lietas.
1.3 Oficiālās prasības
1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas? Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?
Standarta veidlapas izmantošana ir obligāta, ja attiecīgajam paziņojumam vai pieteikumam ir izveidota standarta veidlapa. Pastāv standarta veidlapas pieteikumiem par maksājuma rīkojuma un piespiedu izpildes paziņojuma izdošanu un atkārtotu izsniegšanu.
Visās federālajās zemēs tiek izmantots automatizēts maksājuma rīkojuma process. Pieteikumus var iesniegt, izmantojot standarta veidlapas papīra formā vai elektroniskā formā. Vairāki programmatūras izstrādātāji piedāvā programmas, ar kurām var aizpildīt elektroniskos pieteikumus automatizētajai maksājuma rīkojuma procedūrai. Visās vietējās tiesās pieteikumus var aizpildīt arī tiešsaistē.
Maksājuma rīkojumu veidlapas papīra formā var iegādāties kancelejas preču veikalos vai tiešsaistē.
1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?
Nē, juridiskā pārstāvība nav obligāta.
1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?
Prasības pamatojums nav jāapraksta detalizēti. Prasītājam īsi jāapraksta tikai sava prasība un jānorāda konkrēta prasības summa. To dara, izmantojot standarta veidlapu, kas paredzēta maksājumu rīkojuma procedūrai. Galvenā prasība un pakārtotās prasības jānorāda atsevišķi.
1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?
Iesniegto prasību dokumentāri pierādījumi nav jāiesniedz.
1.4 Pieteikuma noraidīšana
Pieteikums par maksājuma rīkojuma izdošanu tiks noraidīts, ja maksājuma rīkojuma procedūra nav pieļaujama vai ja tiesai, kurā iesniegts pieteikums, nav jurisdikcijas šajā jautājumā vai ja maksājuma rīkojuma izdošanas pieteikums neatbilst formālajām prasībām. Pieteikums tiks noraidīts arī tad, ja maksājuma rīkojumu var izdot tikai par daļu no prasījuma. Pirms noraidīšanas prasības iesniedzējs tiek uzklausīts.
Pirms maksājuma rīkojuma izdošanas tiesa nepārbauda, vai prasība arī faktiski ir pamatota.
1.5 Apelācijas sūdzības
Maksājuma rīkojuma noraidījumu parasti nevar pārsūdzēt. Tūlītēja apstrīdēšana (sofortige Beschwerde) ir iespējama tikai tad, ja pieteikums nosūtīts vienīgi datorlasāmā formā un ja tas tika noraidīts tāpēc, ka tā forma nav piemērota elektroniskai apstrādei; tomēr praksē šis noteikums ir maznozīmīgs.
1.6 Paziņojums par iebildumu
Ja maksājuma rīkojums ir izdots un izsniegts atbildētājam, viņš to var apstrīdēt divās nedēļās. Tomēr apstrīdēšana aizvien vēl ir iespējama arī pēc šā termiņa, ja vien nav izdots rīkojums par minētā maksājuma rīkojuma izpildi. Turklāt novēlota apstrīdēšana tiek uzskatīta par iebildumu pret izpildes rīkojumu.
Maksājuma rīkojuma nodošanas brīdī atbildētājs saņem standarta veidlapu rīkojuma apstrīdēšanai. Tomēr šīs standarta veidlapas izmantošana nav obligāta. Tas nozīmē, ka iebildumu paziņojumu var sniegt citā formā; vienīgā formālā prasība ir tā, ka tam ir jābūt rakstiskam.
1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas
Ja atbildētājs prasījumu apstrīd noteiktajā termiņā, rīkojums par izpildi netiek izdots un prasījumu, par ko izdots maksājuma rīkojums, nevar izpildīt piespiedu kārtā. Tomēr lieta automātiski netiks risināta parastajā tiesvedībā. Šādam nolūkam ir vajadzīgs īpašs pieteikums, lai ierosinātu parasto tiesvedību, ko var iesniegt vai nu prasītājs maksājuma rīkojuma procedūrā, vai atbildētājs. Pieteikuma iesniedzējs šādu pieteikumu var iesniegt, tiklīdz viņš ir informēts par maksājuma rīkojuma apstrīdēšanu, vai arī to var jau pievienot maksājuma rīkojumam kā aizsardzības pasākumu.
1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas
1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?
Tiesa pēc pieteikuma saņemšanas izdos izpildes rīkojumu. Šādu pieteikumu nevar iesniegt, kamēr nav pagājis maksājuma rīkojuma apstrīdēšanai paredzētais laiks; un tajā jābūt norādītam, kādi maksājumi (ja ir) saistībā ar maksājuma rīkojumu jau ir veikti. Ja daļa no maksājumiem jau ir veikti, pieteikuma iesniedzējam prasības summa ir attiecīgi jāsamazina.
1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?
Izpildes rīkojums ir līdzvērtīgs par izpildāmu pasludinātam aizmuguriskam spriedumam. To var apstrīdēt divās nedēļās pēc izsniegšanas atbildētājam.