1 Maksājuma rīkojuma procedūra
Maksājuma rīkojuma procedūra ir aprakstīta jaunā Civilprocesa kodeksa – stājās spēkā 2013. gada 15. februārī – 1014.–1025. pantā.
1.1 Procedūras darbības joma
1.1.1 Uz kādām prasībām procedūra attiecas (piemēram, tikai uz naudas prasībām, tikai uz līgumpamatotām prasībām utt.)?
Maksājuma rīkojuma procedūra attiecas uz neapšaubāmām, maksājamām fiksētas summas prasībām, kas atbilst saistībām samaksāt noteiktas naudas summas atbilstoši civillīgumam, tai skaitā līgumiem, kuri noslēgti starp speciālistu un līgumslēdzēju iestādi, un kas apliecinātas dokumentā vai nodibinātas atbilstoši likumam, noteikumam vai kādam citam dokumentam, un ko puses apliecinājušas ar parakstu vai citā likumiski atļautā veidā. Tas neattiecas uz prasībām par mantu, uz kurām attiecas maksātnespējas procedūra.
1.1.2 Vai prasību summai ir maksimālais apmērs?
Nē.
1.1.3 Procedūras izmantošana ir obligāta vai izvēles?
Maksājuma rīkojuma procedūra nav obligāta, un ieinteresētā persona var iesniegt pieprasījumu tiesai atbilstoši vispārējiem noteikumiem.
Maksājuma rīkojuma procedūra ir īpaša procedūra, kas ir daudz vienkāršāka nekā procedūra, kuru paredz vispārējie tiesību akti, un kas ļauj kreditoram pieprasīt izpildu dokumentu atbilstoši nosacījumiem, kuri atšķiras no Civilprocesa kodeksā paredzētajiem.
Turklāt, ja parādnieka iebildums prasībai par maksājuma rīkojumu ir pamatots, tiesa var noraidīt kreditora prasību, pieņemot galīgu nolēmumu.
Kreditors var celt prasību atbilstoši vispārējiem tiesību aktiem, ja tiesa noraida prasību par maksājuma rīkojumu, ja tiesa izdod maksājuma rīkojumu par daļu prasības – šādā gadījumā var celt prasību atbilstoši vispārējiem tiesību aktiem, lai pieprasītu parādniekam samaksāt atlikušo parāda summu, – vai ja maksājuma rīkojums ir anulēts.
1.1.4 Vai procedūru var piemērot, ja atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī?
Jā. Jaunajā Civilprocesa kodeksā netiek nošķirts, kur ir atbildētāja dzīvesvieta, proti, maksājuma rīkojuma procedūra ir piemērojama neatkarīgi no tā, vai atbildētājs dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī.
1.2 Kompetentā tiesa
Maksājuma rīkojuma prasības var iesniegt tiesā, kuras jurisdikcijā ir izskatīt lietu pirmajā instancē. Maksājuma rīkojumu gadījumā tiesnesis pēc savas iniciatīvas pārliecinās par tiesas kompetenci.
Kompetenci izspriest prasības par maksājuma rīkojumu nosaka saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par tiesu jurisdikciju.
Prasības ar novērtējamu monetāro vērtību līdz 200 000 RON ir rajona tiesu kompetencē. Prasības ar novērtējamu monetāro vērtību, kas ir vismaz 200 000 RON, ir tribunālu kompetencē.
Īpašajā maksājuma rīkojumu procedūrā noteikumus par kompetenci papildina vispārējie noteikumi par kompetenci atkarībā no vērtības.
1.3 Oficiālās prasības
1.3.1 Vai jāizmanto standarta veidlapas? Ja jā – kur var saņemt šādu veidlapu?
Nav modeļa / standartizētas veidlapas, bet kreditoram, iesniedzot prasību, ir jāievēro oficiālie obligātie noteikumi un jānorāda noteikta informācija, proti: vārds, uzvārds / nosaukums un adrese vai attiecīgā gadījumā uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese; parādnieka vārds, uzvārds un adrese – ja parādnieks ir fiziska persona – vai parādnieka uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, ja parādnieks ir juridiska persona, un attiecīgā gadījumā reģistrācijas apliecības numurs no komercreģistra vai juridisko personu reģistra; nodokļu maksātāja kods un bankas konts; maksājamās summas; fakti un maksājuma saistību juridiskais pamats, to periods, samaksas termiņš un jebkurš cits elements, kas vajadzīgs, lai pamatotu prasību.
Prasībai jāpievieno arī līgums vai jebkurš cits dokuments, kurā norādītas maksājamās summas, kā arī pierādījums, ka maksājuma rīkojums ir izsniegts parādniekam. Kreditoram rīkojums jāizsniedz parādniekam ar tiesu izpildītāja starpniecību vai nosūtot ierakstītā vēstulē, kurā deklarēts tās saturs un kurai pievienots apstiprinājums par saņemšanu, savukārt parādniekam ir jāsamaksā parāda summa 15 dienu laikā no attiecīga paziņojuma saņemšanas. Ar šādu rīkojumu tiek pārtraukts noilguma termiņš.
Viens prasības un tai pievienoto dokumentu eksemplārs jānosūta katrai pusei, kā arī tiesai.
1.3.2 Vai mani jāpārstāv advokātam?
Nē, advokāta pārstāvība nav obligāta, bet ir ieteicama.
1.3.3 Cik sīki izklāstītam jābūt prasības pamatojumam?
Prasības obligātais saturs ir noteikts tiesību aktos. Kreditoram jānorāda: prasītā summa, fakti un maksājuma saistību juridiskais pamats, to periods, samaksas termiņš un jebkurš cits elements, kas vajadzīgs, lai pamatotu prasību.
Ja puses nav precizējušas kavējuma procentu likmi, attiecībā uz procentiem tiek piemērota Rumānijas Valsts bankas noteiktā atsauces procentu likme. Atsauces likmi, kas ir spēkā pusgada pirmajā kalendāra dienā, piemēro visu pusgadu. Procenti par prasību tiek aprēķināti šādi:
- līgumiem, kas noslēgti starp speciālistiem, – no dienas, kad prasība kļuvusi maksājama;
- līgumiem, kas noslēgti starp speciālistiem un līgumslēdzēju iestādi, bez vajadzības informēt parādnieku, ka atmaksas termiņš ir nokavēts: ja līgumā ir noteikts izpildes termiņš – no nākamās dienas; ja atmaksas datums nav noteikts līgumā – 30 dienas pēc tam, kad parādnieks saņēmis rēķinu, vai, ja tas ir apšaubāmi, 30 dienas pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas, vai – ja maksājuma rīkojums izsniegts pirms preču/pakalpojumu saņemšanas – kad ir beidzies 30 dienu termiņš pēc preču/pakalpojumu saņemšanas; ja tiesību aktos vai līgumā ir prasīta pieņemšanas vai kontroles procedūra, kas ļauj apliecināt attiecīgo preču vai pakalpojumu atbilstību, un parādnieks ir saņēmis rēķinu vai maksājuma rīkojumu šajā datumā vai pirms tā – kad ir beidzies 30 dienu termiņš, sākot no šā datuma;
- citos gadījumos – no dienas, kad parādnieka maksājums ir ticis vai tiek atzīts par tādu, kura samaksas termiņš ir nokavēts.
Kreditors var pieprasīt papildu kompensāciju par visiem izdevumiem, kas radušies saistībā ar maksājamo summu piedziņu, jo parādnieks nav savlaicīgi izpildījis savas saistības.
1.3.4 Vai jāiesniedz rakstiski prasības pierādījumi? Ja jā – kādus dokumentus atzīst par pierādījumu?
Jā, prasībā jāiekļauj līgums vai jebkurš cits dokuments, kurā norādītas maksājamās summas (rēķins, kases kvīts, ar roku izrakstīta kvīts u. c.). Prasībai jāpievieno pierādījums par rīkojuma izsniegšanu parādniekam, jo pretējā gadījumā tā tiks uzskatīta par nepieņemamu.
Lai lemtu par prasību, tiesnesis uzaicina puses ierasties tiesā saskaņā ar noteikumiem par steidzamām lietām, lai puses varētu sniegt paskaidrojumus un precizējumus un lai kreditors varētu uzstāt uz parādnieka parāda atmaksu vai lai puses varētu vienoties par samaksas metodēm. Tiesas pavēste jāizsniedz pusēm 10 dienas pirms tiesas sēdes datuma. Kreditora prasības un tai pievienoto dokumentu kopijas ir jāpievieno tiesas pavēstei, ko izsniedz parādniekam, kā prasības apliecinājums. Tiesas pavēstē jānorāda, ka parādniekam iebildumi jāiesniedz vismaz trīs dienas pirms tiesas sēdes datuma, norādot, ka gadījumā, ja iebildumi netiks iesniegti, tiesa, ņemot vērā lietas apstākļus, var uzskatīt, ka parādnieks ir piekritis kreditora prasībām. Iebildums netiek nosūtīts prasītājam, kurš tiks informēts par tā saturu lietas materiālos.
Ja kreditors paziņo, ka ir saņēmis parāda maksājumu, tiesa to atzīst galīgā nolēmumā, pasludinot lietu par slēgtu. Kad kreditors un parādnieks ir vienojušies par samaksu, tiesa atzīst šo faktu un izsniedz piekrišanas dekrētu. Šis dekrēts ir galīgs un uzskatāms par izpildes rīkojumu.
Ja tiesa, pārbaudījusi prasību, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem un pušu sniegtajiem paziņojumiem, secina, ka kreditora prasības ir pamatotas, tā izdod maksājuma rīkojumu, kurā norāda maksājuma summu un samaksas termiņu. Ja pēc lietas pierādījumu izskatīšanas tiesa konstatē, ka kreditora prasības ir pienācīgi pamatotas tikai daļēji, tā izdod maksājuma rīkojumu vienīgi par šo daļu un norāda arī maksājuma termiņu. Šādos gadījumos kreditors var iesniegt pieteikumu par tiesvedību saskaņā ar vispārējiem tiesību aktiem, lai tiesa parādniekam uzliktu pienākumu samaksāt atlikušo parāda daļu. Samaksas termiņš ir vismaz 10 dienas un nepārsniedz 30 dienas, skaitot no rīkojuma izsniegšanas datuma. Tiesnesis nenosaka citu samaksas termiņu, izņemot, ja puses ir par to vienojušās. Rīkojumu nodod klātesošajām pusēm vai izsniedz katrai no pusēm, cik drīz vien iespējams, saskaņā ar tiesību aktiem.
Ja parādnieks neapstrīd prasību, proti, neiesniedz iebildumus, maksāšanas rīkojumu izdod ne vēlāk kā 45 dienas pēc prasības ierosināšanas datuma. Šis termiņš neietver laikposmu, kas vajadzīgs tiesvedības dokumentu piegādei, un kreditora izraisītus kavējumus, tai skaitā kavējumus, kas radušies prasības papildināšanas vai grozīšanas dēļ.
1.4 Pieteikuma noraidīšana
Ja parādnieks apstrīd prasību, tiesa pārbauda, vai šī apstrīdēšana ir pamatota saskaņā ar lietā ietvertajiem dokumentiem un pušu sniegtajiem skaidrojumiem. Ja parādnieka aizstāvības pierādījumi ir pamatoti, tiesa ar lēmumu noraida kreditora prasību. Ja parādnieka iesniegtie aizstāvības pierādījumi ietver tādu pierādījumu izskatīšanu, kuri nav minēti, un šie pierādījumi būtu pieņemami parastajā civilprocesā, atbilstoši tiesību aktiem tiesa ar lēmumu noraida kreditora pieteikumu par maksājuma rīkojumu. Alternatīva iespēja – kreditors var celt prasību atbilstoši vispārējiem tiesību aktiem.
1.5 Apelācijas sūdzības
Parādnieks var iesniegt pieteikumu par maksājuma rīkojuma anulēšanu 10 dienu laikā pēc tā izsniegšanas vai paziņošanas. Tajā pašā termiņā kreditors var arī celt prasību atcelt spriedumu, ar kuru rīkojums noraidīts, un spriedumu par prasības daļēju samaksu. Pieteikumu par atcelšanu var pamatot tikai ar neatbilstību maksājuma rīkojuma izdošanas prasībām un attiecīgā gadījumā iemesliem, lai dzēstu saistības pēc maksājuma rīkojuma izdošanas. Tiesa, kas izdod maksājuma rīkojumu, lemj par pieteikumu par atcelšanu pilnā divu tiesnešu sastāvā. Pieteikums neaptur izpildi. Tomēr rīkojumu var atcelt pēc parādnieka pieprasījuma, bet tikai tad, ja ir iemaksāta drošības nauda, kuras summu nosaka tiesa. Ja tiesa, kura iztiesā lietu, pilnībā vai daļēji pieņem pieteikumu par atcelšanu, tā attiecīgi pilnībā vai daļēji atceļ rīkojumu un pieņem galīgo nolēmumu;
Ja kreditors ir iesniedzis pieteikumu par atcelšanu un kompetentā tiesa ir pieņēmusi prasību, tā pieņem galīgu spriedumu, ar ko izdod maksājuma rīkojumu.
Lēmums, ar ko noraida prasību par atcelšanu, ir galīgs.
Pieteikumus Eiropas maksājuma rīkojumam, kas iesniegti saskaņā ar grozīto Regulu (EK) Nr. 1896/2006, izskata tiesa, kuras jurisdikcijā ir izskatīt lietu pirmajā instancē. Pārskatīšanas pieprasījumi, kas formulēti saskaņā ar regulas 20. pantā paredzētajiem nosacījumiem un termiņiem, ir tās tiesas kompetencē, kuras nolēmums tiek pārsūdzēts un kura izskata lūgumu pilnā sastāvā, kur ir divi tiesneši (I^9. pants Valdības Ārkārtas rīkojumā Nr. 119/2006 par konkrētiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu noteiktas Kopienu regulas, sākot ar Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kas apstiprināts ar grozīto Likumu Nr. 191/20007).
1.6 Paziņojums par iebildumu
Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 1025. panta 2. punktu ieinteresētā persona saskaņā ar vispārējiem tiesību aktiem var pārsūdzēt maksājuma rīkojuma izpildi.
Saskaņā ar jaunā kodeksa 637. panta 1. punktu nolēmuma, kas ir izpildes rīkojums, izpildi var veikt, kreditoram uzņemoties risku, tikai tad, ja nolēmumu var pārsūdzēt parastajā kārtībā vai pārsūdzēt Augstākajā tiesā; ja rīkojums vēlāk tiek grozīts vai izbeigts, kreditoram ir juridisks pienākums attiecīgi pilnībā vai daļēji atjaunot parādnieka tiesības.
1.7 Paziņojuma par iebildumu sekas
Ja saskaņā ar jaunā kodeksa 720. pantu tiesa pieņem pārsūdzību par izpildi, attiecīgā gadījumā ņemot vērā pārsūdzības priekšmetu, tā labo vai anulē apstrīdēto izpildes aktu, izdod rīkojumu atcelt vai izbeigt pašu izpildi vai atceļ vai precizē izpildes rīkojumu. Ja tiesa pārsūdzību noraida, prasītājam var prasīt samaksāt kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies izpildes aizkavēšanas dēļ, kā arī naudas sodu, ja pārsūdzība ir iesniegta negodprātīgi.
Galīgo lēmumu par to, vai pieņemt vai noraidīt pārsūdzību, arī ex officio un nekavējoties nosūta tiesu izpildītājam.
Ja pārsūdzība tiek pieņemta, tiesu izpildītājam ir jāievēro tiesas veiktie vai noteiktie pasākumi.
1.8 Paziņojuma par iebildumu neesamības sekas
Saskaņā ar jaunā kodeksa 1025. panta 2. punktu maksājuma rīkojums ir izpildāms, pat ja tas ir apstrīdēts, iesniedzot prasību to atcelt, un tam ir pagaidu res judicata spēks līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums apelācijas lietā. Maksājuma rīkojums kļūst galīgs, ja netiek iesniegta pārsūdzība par anulēšanu vai ja tā tiek noraidīta.
1.8.1 Kas jādara, lai panāktu izpildāmu tiesas lēmumu?
Maksājuma rīkojums ir izpildāms, pat ja tas ir apstrīdēts, iesniedzot prasību to atcelt, un tam ir pagaidu res judicata spēks līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums apelācijas lietā. Pieteikums neaptur izpildi. Tomēr rīkojumu var atcelt pēc parādnieka pieprasījuma, bet tikai tad, ja ir iemaksāta drošības nauda, kuras summu nosaka tiesa. Maksājuma rīkojums kļūst galīgs, ja parādnieks neiesniedz pārsūdzību par anulēšanu vai ja tā tiek noraidīta. Ja tiesa, kura iztiesā lietu, pieņem pieteikumu par atcelšanu, tā pieņem galīgo nolēmumu, ar ko piemēro maksājuma rīkojumu.
Lai izpildītu nolēmumu saskaņā ar jaunā kodeksa 666. pantu, tiesu izpildītājs pēc pieteikuma par izpildi reģistrēšanas lūdz tiesu, kas pieņēmusi nolēmumu, apstiprināt izpildi. Pieteikumu par izpildes apstiprināšanu izskata tiesa, pieņemot nolēmumu slēgtā sēdē, neizsaucot uz tiesu lietas puses.
Izpildes apstiprināšana ļauj kreditoram lūgt tiesu izpildītāju, kas pieprasījis apstiprinājumu, izmantot visas tiesiskās izpildes metodes, lai aizstāvētu tā tiesības.
Tiesa pieteikumu par izpildes apstiprināšanu var noraidīt tikai tad, ja: izpildes pieteikums ir citas izpildstruktūras, kas nav paziņotā struktūra, jurisdikcijā; tās nolēmums vai attiecīgā gadījumā dokuments saskaņā ar tiesību aktiem nav izpildāms rīkojums; atšķirībā no tiesas nolēmuma dokuments neatbilst visiem tiesību aktos paredzētajiem oficiālajiem nosacījumiem vai citām prasībām īpašos gadījumos, kas paredzēti tiesību aktos; prasība nav neapšaubāma, nav par fiksētu summu un nav maksājama; parādniekam ir imunitāte pret piespiedu izpildi; rīkojumā ir ietverti noteikumi, kurus nevar īstenot ar izpildi; pastāv citi juridiski šķēršļi.
Nolēmums, ar kuru tiesa pieņem lūgumu apstiprināt izpildi, nav pārsūdzams, bet to var pārskatīt saistībā ar izpildes pārsūdzību. Lēmumu noraidīt pieprasījumu var pārsūdzēt tikai kreditors 15 dienu laikā pēc tā izsniegšanas.
Saskaņā ar jaunā Civilprocesa kodeksa 712., 718., 719. un 720. pantu pārsūdzības var iesniegt pret izpildi, tiesu izpildītāja izdotiem lēmumiem, kā arī par jebkuru izpildes darbību, ko veic personas, kuras ietekmē to izpilde vai kurām ir nodarīts kaitējums to izpildes rezultātā. Lēmumu par pārsūdzību var apstrīdēt tikai ar pārsūdzību Augstākajā tiesā.
Kompetentā tiesa pēc ieinteresētās personas lūguma un tikai pamatotu iemeslu dēļ var apturēt izpildi līdz brīdim, kad ir pieņemts lēmums par izpildes pārsūdzību vai citu izpildes pieprasījumu.
Ja tiesa pieņem pārsūdzību par izpildi, tā labo vai anulē apstrīdēto izpildes aktu, izdod rīkojumu atcelt vai izbeigt pašu izpildi vai atceļ vai precizē izpildes rīkojumu.
Ja tiesa pārsūdzību noraida, prasītājam var prasīt samaksāt kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies izpildes aizkavēšanas dēļ, kā arī naudas sodu, ja pārsūdzība ir iesniegta negodprātīgi.
Galīgo lēmumu par to, vai pieņemt vai noraidīt pārsūdzību, arī ex officio un nekavējoties nosūta tiesu izpildītājam.
Ja pārsūdzība tiek pieņemta, tiesu izpildītājam ir jāievēro tiesas veiktie vai noteiktie pasākumi.
1.8.2 Vai šis lēmums ir galīgs, vai arī atbildētājam ir dota iespēja lēmumu pārsūdzēt?
Sk. atbildi uz 1.8.1. jautājumu.