1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra
Papildus Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām, kas noteikta ar 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 861/2007, saskaņā ar Luksemburgas normatīvo regulējumu attiecībā uz prasījumiem, kuru maksimālais apmērs (neskaitot procentus un izmaksas) ir 15 000 EUR, pastāv arī vienkāršota prasījumu piedziņas procedūra, kas zināma kā “maksājuma rīkojums” (ordonnance de paiement).
1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums
Ar maksājuma rīkojuma procedūru iespējams piedzīt jebkādus naudas parādus, kuru apmērs nepārsniedz 15 000 EUR, ar nosacījumu, ka parādnieka domicils ir Luksemburgā.
1.2 Procedūras piemērošana
Prasītāja ziņā ir izlemt, vai parādu piedzīšanai izmantot maksājuma rīkojuma procedūru, jo prasītājs var pieteikt arī uzaicinājumu ierasties miertiesā (citation).
1.3 Veidlapas
Pieteikumu maksājuma rīkojumam var iesniegt vai nu mutiski, vai rakstiski, iesniedzot to miertiesas kancelejā.
Lai pieteikums būtu derīgs, tajā ir jānorāda prasītāja un atbildētāja uzvārds, vārds, nodarbošanās un juridiskā adrese vai dzīvesvieta, kā arī pamatojuma argumentācija un prasījuma apmērs, un jāiesniedz arī pieteikums nosacījuma maksājuma rīkojumam.
Kreditoram jāpievieno vai jāiesniedz dokumenti, kas veido pierādījumu par parāda eksistenci un apmēru, un jāpierāda, ka tie ir pamatoti.
1.4 Advokāta palīdzība
Normatīvajā regulējumā nav paredzēts pienākums tiesu izpildītājiem vai tiesām sniegt pusēm palīdzību.
1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi
Piemērojami vispārpieņemtie noteikumi par pierādījumiem. Skatīt “Pierādījumu iegūšana — Luksemburga”.
1.6 Rakstiska procedūra
Ja parādnieks iesniedz pretenziju un kreditors vēlas procesu turpināt, sešu mēnešu laikā pēc pretenzijas iesniegšanas viņam jālūdz miertiesai organizēt atklātu tiesas sēdi, lai apspriestu pretenzijas pamatotību. Ja kreditors minētajā termiņā nelūdz organizēt atklātu tiesas sēdi, nosacījuma maksājuma rīkojumu uzskata par spēkā neesošu.
1.7 Sprieduma saturs
Attiecībā uz spriedumiem, kas pieņemti lietās par maksājumu rīkojumiem, ir piemērojami tie paši principi un noteikumi, kā attiecībā uz spriedumiem, kas pieņemti vispārējos procesos.
1.8 Izmaksu kompensācija
Saskaņā ar Luksemburgas likumdošanu segt tiesas procesa izmaksas parasti piespriež zaudējušajai pusei. Lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, izņemot, ja tiesa ar īpašu pamatotu lēmumu nolemj, ka visus tiesāšanās izdevumus vai daļu no tiem sedz cits lietas dalībnieks. Ja pusei, kas uzvarējusi tiesā, ir radušās ar procesu saistītas izmaksas, tā var pieprasīt, lai otra puse šīs izmaksas tai atlīdzina.
Pretēji principam, kas piemērojams citās valstīs, izmaksas par advokātu pakalpojumiem netiek sistemātiski kompensētas. Saskaņā ar Luksemburgas likumdošanu izmaksas, kas paredzētas Jaunā Civilprocesa kodeksa 238. pantā, ietver izmaksas, kas saistītas ar tiesu izpildītājiem, ekspertiem, lieciniekiem, tulkošanu utt., bet neietver izmaksas par advokātu pakalpojumiem.
Tiesnesis var nolemt, ka pusei, kas uzvarējusi tiesā, jāmaksā fiksēta summa, kas paredzēta, lai segtu prasības rezultātā radušās izmaksas, tostarp izmaksas par advokāta pakalpojumiem. Tā tas notiek gadījumos, kad būtu nesamērīgi likt vienai pusei uzņemties radušos izdevumus, kuri nav ietverti izmaksās; tiesnesis pēc saviem ieskatiem var uzlikt otrai pusei par pienākumu veikt šādu maksājumu.
Lēmums par to, vai noteikt maksājumu, kā arī maksājuma apmērs ir tiesneša ziņā.
1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību
Attiecībā uz maksājuma rīkojumu lietām piemērojami vispārējie noteikumi. Miertiesas pieņemtos spriedumus var pārsūdzēt, ja prasības summa pārsniedz 2000 EUR.