1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra
Jaunā Civilprocesa kodeksa, kas stājās spēkā 2013. gada 15. februārī, 1026.–1033. pants īpaši reglamentē šo maza apmēra prasību procedūru.
1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums
Jaunā Civilprocesa kodeksa 1026. pantā noteikts, ka prasības summa, neņemot vērā procentus, tiesvedības izmaksas un citus papildu ieņēmumus, dienā, kad prasības pieteikumu iesniedz tiesā, nedrīkst pārsniegt 10 000 RON.
Saskaņā ar 2022. gada 15. jūlija Likuma Nr. 220/2022 par dažu tādu iestādēm labvēlīgu pasākumu pielāgotu izmantošanu tiesiskuma jomā, kas noteikti izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā, lai novērstu un apkarotu Covid-19 pandēmijas sekas, 8. pantu pārpublicētā Likuma Nr. 134/2010 VI grāmatas “Maza apmēra prasību procedūra” X sadaļas noteikumi ir piemērojami, ja prasības celšanas dienā prasības vērtība, neņemot vērā procentus, tiesāšanās izdevumus un citus papildu ienākumus, nepārsniedz 50 000 RON. Saskaņā ar Likuma Nr. 220/2022 20. pantu minētā likuma 8. panta noteikumi ir piemērojami vienu gadu no 2022. gada 22. jūlija (likuma spēkā stāšanās dienas).
1.2 Procedūras piemērošana
Jaunais Civilprocesa kodekss paredz, ka maza apmēra prasību procedūrai ir alternatīvs raksturs. Prasītājs var izvēlēties starp maza apmēra prasību procedūru un parasto tiesvedības procedūru. Ja prasītājs vēršas tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu, to izskata saskaņā ar parasto procedūru, ja vien prasītājs ne vēlāk kā līdz pirmajai uzklausīšanai skaidri nepieprasa piemērot īpašu procedūru. Ja prasību nevar izskatīt, piemērojot maza apmēra prasību procedūru, tiesa par to paziņo prasītājam, un, ja prasītājs neatsauc savu prasību, to izskata saskaņā ar vispārējām tiesībām. Pirmās instances tiesa, kurai ir kompetence izskatīt prasību, ir rajona tiesa. Teritoriālo jurisdikciju nosaka saskaņā ar vispārējām tiesībām.
1.3 Veidlapas
Tieslietu ministra 2013. gada 29. janvāra Rīkojums Nr. 359/C, ar ko apstiprina veidlapas, kuras izmanto maza apmēra prasību procedūrā, ko paredz Likuma Nr. 134/2010 par Civilprocesa kodeksu 1025.–1032. pants, nosaka maza apmēra prasību procedūrā obligāti izmantojamās standarta veidlapas. Standarta veidlapas ir šādas: pieteikuma veidlapa, veidlapa, ar ko groza vai/un labo pieteikuma veidlapu, un atbildes veidlapa.
1.4 Advokāta palīdzība
Saskaņā ar 11. panta 1. punktu Regulā Nr. 861/2007 ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem praktisku palīdzību pieteikuma veidlapas aizpildīšanā sniedz advokāti, ko šajā nolūkā rotācijas kārtībā ik pēc trim mēnešiem juridiskās palīdzības dienesta ietvaros ieceļ advokātu kolēģija. Šādi iecelto advokātu saraksts un viņu kontaktinformācija tiek publicēta Rumānijas Advokātu kolēģiju savienības un katras advokātu kolēģijas tīmekļa vietnē un nosūtīta katrai tiesai publicēšanai uz vietas un tiesu portālā. Par sniegto praktisko palīdzību advokātam ir tiesības uz honorāru, kas noteikts saskaņā ar likumu noslēgtajā protokolā, ar ko nosaka honorārus, kas maksājami advokātiem par ārpustiesas un juridiskās palīdzības pakalpojumu sniegšanu. Advokātam nav tiesību saņemt no personas, kurai sniegta palīdzība, jebkādu atalgojumu vai cita veida atlīdzību (I^10. panta 1. punkts valdības ārkārtas Rīkojumā Nr. 119/2006 par pasākumiem, kas vajadzīgi dažu Kopienas regulu īstenošanai no Rumānijas pievienošanās ES dienas un kas ar grozījumiem apstiprināts ar Likumu Nr. 191/2007, ar turpmākiem grozījumiem un papildinājumiem).
1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi
Tiesa var pieņemt arī citus pierādījumus papildus tiem, ko iesniegušas puses. Taču netiek pieņemti pierādījumi, kuru vākšana ir nesamērīgi dārga salīdzinājumā ar iesniegtās prasības vai pretprasības vērtību.
1.6 Rakstiska procedūra
Jaunā Civilprocesa kodeksa 1029. pants un turpmākie panti nosaka, ka prasītājs uzsāk maza apmēra prasību procedūru, aizpildot pieteikuma veidlapu un iesniedzot to kompetentajai tiesai vai nosūtot to šādai tiesai pa pastu vai izmantojot jebkurus citus līdzekļus, kas nodrošina piegādi un saņemšanas apstiprinājumu. To dokumentu kopijas, kurus prasītājs ir iecerējis izmantot tiesvedībā, arī iesniedz vai nosūta kopā ar pieteikuma veidlapu. Ja prasītāja sniegtā informācija nav pietiekami skaidra vai ir neatbilstīga vai ja pieteikuma veidlapa nav aizpildīta pareizi, tiesa sniedz iespēju prasītājam aizpildīt vai labot veidlapu vai iesniegt papildu informāciju vai dokumentus, izņemot gadījumus, kad prasība ir acīmredzami nepamatota vai nepieņemama. Prasību noraida, ja tā ir acīmredzami nepamatota vai nepieņemama. Ja prasītājs tiesas noteiktajā termiņā neiesniedz trūkstošo informāciju vai neizlabo pieteikuma veidlapu, pieteikums tiek noraidīts.
Maza apmēra prasību procedūra ir rakstiska procedūra, un to īsteno tikai tiesā. Tiesa var uzdot pusēm ierasties tiesā, ja tā uzskata, ka pušu klātbūtne ir nepieciešama, vai ja to pieprasa kāda no pusēm. Tiesa var noraidīt šādu pieprasījumu, ja tā uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, mutiskas debates nav vajadzīgas. Noraidījuma iemeslus sniedz rakstiski, un noraidījumu nevar pārsūdzēt.
Tiesa pēc pareizi aizpildītas pieteikuma veidlapas saņemšanas nosūta atbildes veidlapu atbildētājam, pievienojot tai pieteikuma veidlapas kopiju un prasītāja iesniegto dokumentu kopijas. Atbildētājam 30 dienās pēc dokumentu izsniegšanas jāiesniedz pareizi aizpildīta atbildes veidlapa, kā arī to dokumentu kopijas, kurus atbildētājs ir paredzējis izmantot lietas izskatīšanā. Atbildētājs var neizmantot atbildes veidlapu un sniegt atbildi ar jebkādiem citiem atbilstīgiem līdzekļiem. Tiesa nekavējoties izsniedz prasītājam atbildētāja atbildes kopiju vai attiecīgā gadījumā pretprasību, kā arī atbildētāja iesniegto dokumentu kopijas. Ja atbildētājs iesniedz pretprasību, prasītājam 30 dienās pēc tās saņemšanas jāiesniedz pareizi aizpildīta atbildes veidlapa vai jāsniedz atbilde, izmantojot jebkādus citus līdzekļus. Pretprasību, ko nevar izskatīt, piemērojot šo procedūru, atdala un izskata saskaņā ar parasto procedūru. Tiesa var pieprasīt pusēm iesniegt papildu informāciju termiņā, kas noteikts šim nolūkam, taču nepārsniedz 30 dienas pēc atbildētāja vai attiecīgā gadījumā prasītāja atbildes saņemšanas. Ja tiesa nosaka termiņu, kad pusēm jāierodas tiesā, tām izsniedz tiesas pavēsti par ierašanos tiesā. Ja tiesa nosaka termiņu procesuālas darbības veikšanai, tā informē attiecīgo pusi par sekām, kas iestājas, ja noteiktais termiņš netiek ievērots.
Tiesa pieņem spriedumu 30 dienās pēc visas pieprasītās informācijas saņemšanas vai attiecīgā gadījumā pēc mutiskās uzklausīšanas. Ja attiecīgā puse nesniedz atbildi noteiktajā termiņā, tiesa pieņem spriedumu par galveno prasību vai pretprasību, ņemot vērā dokumentus, kas attiecas uz lietu. Pirmās instances tiesas pieņemts spriedums ir piemērojams no tā pieņemšanas dienas, un to izsniedz pusēm.
1.7 Sprieduma saturs
Nolēmums par maza apmēra prasībām pēc satura neatšķiras no jebkura cita nolēmuma.
1.8 Izmaksu kompensācija
Jaunā Civilprocesa kodeksa 1032. pants nosaka, ka tiesā zaudējusī puse pēc otras puses pieprasījuma sedz tiesvedības izmaksas. Taču tiesa neuzliek pienākumu segt tās puses, kuras labā pieņemts spriedums, nepamatotas izmaksas vai izmaksas, kuras nav samērīgas ar prasības summu.
1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību
Jaunā Civilprocesa kodeksa 1033. pants nosaka, ka tiesas spriedumu var pārsūdzēt tribunālā 30 dienās pēc tā izsniegšanas. Pamatotos gadījumos apelācijas tiesa var apturēt īstenošanu ar nosacījumu, ka tiek iemaksāta drošības nauda 10 % apmērā no apstrīdētās summas. Apelācijas tiesas lēmumu izsniedz pusēm, un tas ir galīgs.