1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra
Horvātijas Republikā maza apmēra prasības reglamentē 457-467.a pants Civilprocesa likumā (Zakon o parničnom postupku) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) Nr. 53/91, 91/92, 112/99, 129/00, 88/01, 117/03, 88/05, 2/07, 84/08, 96/08, 123/08, 57/11, 25/13, 89/14, 70/19, 80/22, 114/22 un 155/23), savukārt Eiropas procedūru maza apmēra prasībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, reglamentē Civilprocesa likuma 507o–507.ž pants.
1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums
Maza apmēra prasības ir prasības, kas nepārsniedz 1320,00 EUR.
Maza apmēra prasības komerctiesās (trgovački sudovi) ir prasības, kas nepārsniedz 6630,00 EUR.
Maza apmēra prasības ir arī prasības, ja prasības pieteikums nav par naudas summu, bet prasītājs ir norādījis, ka prasības apmierināšanai piekrīt saņemt konkrētu naudas summu, kas nepārsniedz 1320,00 EUR.
Maza apmēra prasības ir arī prasības, kuru prasības pieteikums neattiecas uz naudas summu, bet uz kustamas mantas nodošanu, kuras vērtība, kā prasītājs norādījis prasības pieteikumā, nepārsniedz 1320,00 EUR.
Saskaņā ar pašreizējo kārtību attiecībā uz Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, ja brīdī, kad tiesā, kurai ir jurisdikcija, tiek saņemta prasības veidlapa, prasības vērtība nepārsniedz 2000 EUR, neskaitot procentus, izdevumus un maksas, piemēro Regulu (EK) Nr. 861/2007.
Maza apmēra prasību procedūras tiek veiktas arī iebildumu pret maksājuma rīkojumu gadījumā, ja maksājuma uzdevuma apstrīdētās daļas vērtība nepārsniedz 1320,00 EUR.
Maza apmēra prasību procedūrā tiesvedība pirmās instances tiesā jāpabeidz saprātīgā termiņā un jebkurā gadījumā mazāk nekā vienā gadā no prasības iesniegšanas dienas.
1.2 Procedūras piemērošana
Maza apmēra prasību procedūras izskata vietējā tiesā vai komerctiesā atbilstoši noteikumiem par piekritību pēc būtības, kas paredzēti Civilprocesa likuma 34. un 34.b pantā. Maza apmēra prasību procedūras tiek uzsāktas, iesniedzot prasību kompetentajai tiesai, t. i., iesniedzot notāram pieteikumu par izpildi, pamatojoties uz publisku aktu, ja ir savlaicīgi iesniegti pieņemami iebildumi pret izpildrakstu.
1.3 Veidlapas
Veidlapas, citas prasības vai deklarācijas iesniedz rakstveidā, pa faksu vai e-pastu, un tās izmanto tikai Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām atbilstoši Regulai (EK) Nr. 861/2007.
Nav citu noteiktu veidu prasības celšanai maza apmēra prasību procedūrās.
1.4 Advokāta palīdzība
Civilprocesa likumā nav paredzēti īpaši noteikumi par juridisko palīdzību maza apmēra prasību procedūrās. Prasītāju maza apmēra prasību procedūrās var pārstāvēt advokāts.
Ja ir izpildītas Likuma par bezmaksas juridisko palīdzību (Zakon o besplatnoj pravnoj pomoći) (NN Nr. 143/13 un 98/19) prasības, lietas dalībniekiem ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību.
Informācija par bezmaksas juridiskās palīdzības shēmu Horvātijā ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://pravosudje.gov.hr/besplatna-pravna-pomoc/6184.
1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi
Maza apmēra prasību procedūrās pusēm jāizklāsta visi fakti, ar kuriem tās pamato savu prasību, ne vēlāk kā prasības vai aizstāvības paziņojuma iesniegšanas brīdī, kā arī jāiesniedz visi pierādījumi, kas vajadzīgi izklāstīto faktu pamatošanai.
Maza apmēra prasību procedūrās attiecībā uz iebildumu pret maksājuma rīkojumu pieteikuma iesniedzējam ir pienākums izklāstīt visus faktus, ar kuriem tas pamato savus prasījumus, un iesniegt visus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pamatotu izklāstītos faktus, ne vēlāk kā pieteikuma iesniegšanas dienā tiesā 15 dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts lēmums par maksājuma rīkojuma atcelšanu.
Maza apmēra prasību procedūrās attiecībā uz iebildumu pret maksājuma rīkojumu atbildētājam ir pienākums izklāstīt visus faktus, ar kuriem tas pamato savus prasījumus, un iesniegt visus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pamatotu izklāstītos faktus, ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts prasītāja iesniegums, kurā prasītājs izklāsta visus faktus, ar kuriem tas pamato savus prasījumus, un iesniedz visus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pamatotu izklāstītos faktus.
Puses var izklāstīt jaunus faktus vai iesniegt jaunus pierādījumus pirmstiesas sēdē tikai tad, ja no pusēm neatkarīgu apstākļu dēļ tās nevarēja tos izklāstīt vai norādīt prasības pieteikumā vai aizstāvības paziņojumā, vai iesniegumos saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem, kuros izklāstīti visi fakti, uz kuriem tās balsta savus apgalvojumus, un iesniegti pierādījumi, kas pamato izklāstītos faktus.
Tiesa neņems vērā jaunus faktus un pierādījumus, ko puses izklāstīs vai iesniegs pirmstiesas sēdē pretrunā iepriekš minētajam noteikumam.
Pierādījumu iegūšanai piemēro Civilprocesa likuma vispārīgos noteikumus. Tas nozīmē, ka maza apmēra prasību procedūrās pierādījumi var būt pārbaudes, dokumenti, liecinieku liecības, ekspertu ziņojumi, ko tiesa uzdevusi sagatavot, un pušu sniegtie pierādījumi, un tiesa izlemj, kurus no iesniegtajiem pierādījumiem izmantot lietas faktu noskaidrošanai.
Plašāka informācija par pierādījumu iegūšanu izklāstīta informācijas paketē “Pierādījumu iegūšana — Horvātijas Republika” (Izvođenje dokaza — Republika Hrvatska).
1.6 Rakstiska procedūra
Maza apmēra prasību procedūras notiek rakstveidā.
Maza apmēra prasību procedūrās tiesa rīko tiesas sēdi, ja uzskata, ka vajadzīga uzklausīšana, lai veiktu pierādījumu iegūšanas procedūru, vai ja vismaz viena no pusēm iesniedz pamatotu priekšlikumu tiesas sēdes rīkošanai. Tiesa pieņem lēmumu, ar ko noraida puses priekšlikumu par tiesas sēdi, ja tā, ņemot vērā lietas apstākļus, uzskata, ka procesa taisnīgu norisi var nodrošināt arī bez tiesas sēdes. Lēmumu, ar ko noraida lietas dalībnieka priekšlikumu par tiesas sēdi, nevar pārsūdzēt.
1.7 Sprieduma saturs
Tā kā nav īpašu noteikumu par sprieduma saturu maza apmēra prasību procedūrās, piemēro Civilprocesa likuma vispārīgos noteikumus, t.i., Civilprocesa likuma 338. pantu, kurā noteikts, ka sprieduma rakstiskajai versijai ir jāietver oficiāls ievads, rezolutīvā daļa un pamatojuma izklāsts.
Sprieduma ievadā jāiekļauj: norāde, ka spriedums ir pieņemts Horvātijas Republikas vārdā; tiesas nosaukums; tiesneša vārds un uzvārds, ja lietu izskata tiesnesis vienpersoniski, vai tiesas sēdes priekšsēdētāja vārds un uzvārds, kā arī tiesneša referenta un katra tiesnešu kolēģijas locekļa vārds un uzvārds, katras puses personas identifikācijas kods un dzīvesvieta vai juridiskā adrese, pušu juridiskie pārstāvji un pilnvarotie; īsa norāde par strīda priekšmetu; datums, kad tika pabeigta galvenā tiesas sēde; norāde par to, kuras puses, to juridiskie pārstāvji un pilnvarotie piedalījās galvenajā tiesas sēdē; un sprieduma pasludināšanas datums.
Sprieduma rezolutīvajā daļā jābūt ietvertam tiesas nolēmumam par konkrēto prasījumu pēc būtības un sekundāro prasījumu pieņemšanu vai noraidīšanu, kā arī nolēmumam par izlīgumam iesniegtas prasības esību vai neesību (Civilprocesa likuma 333. pants).
Pamatojuma izklāstā tiesa īsumā apraksta pušu prasījumus, izklāstītos faktus un pierādījumus, ar kuriem šie prasījumi ir pamatoti. Tiesa arī norāda un paskaidro, kurus no šiem faktiem tā ir centusies konstatēt, kāpēc un kā, tā ir konstatējusi šos faktus, un, ja tā tos ir konstatējusi, uzklausot pierādījumus, kādi pierādījumi ir tikuši izvirzīti, kāpēc un kā tie ir tikuši izvērtēti. Tiesa jo īpaši norāda, kuri materiālo tiesību aktu noteikumi tika piemēroti, spriežot par pušu prasībām, un, ja vajadzīgs, norāda savu nostāju attiecībā uz pušu viedokļiem par strīda juridisko pamatu, kā arī priekšlikumus vai iebildumus, par kuriem tā nav izklāstījusi pamatojumu lēmumos, ko tā pieņēmusi tiesvedības gaitā.
Attiecībā uz aizmugurisku spriedumu, spriedumu, kas pamatots ar prasības atzīšanu, vai spriedumu, kas pamatots ar atteikšanos no prasības, tiesa sprieduma pamatojuma izklāstā norāda tikai tā pieņemšanas pamatojumu.
1.8 Izmaksu kompensācija
Lēmumu par izmaksu atlīdzināšanu maza apmēra prasību procedūrā pieņem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma vispārīgajiem noteikumiem; pusei, kura pilnībā zaudē lietu, ir pienākums atlīdzināt pretējās puses un tās pārstāvim, kurš iesaistījies lietā, tiesāšanās izdevumus.
Ja spriedums ir daļēji labvēlīgs abām pusēm, tiesa vispirms nosaka katra lietas dalībnieka panākumu procentuālo daļu un pēc tam atņem mazāk veiksmīgā lietas dalībnieka panākumu procentuālo daļu no veiksmīgākās puses procentuālās daļas, pēc tam tiesa nosaka puses, kurai spriedums ir labvēlīgāks, konkrētās un kopējās izmaksas, kas bija nepieciešamas procesa pienācīgai norisei, un pēc tam atlīdzina šim lietas dalībniekam šo kopējo izmaksu daļu, kas atbilst atlikušajai procentuālajai daļai, ņemot vērā lietas dalībnieku panākumu procentuālās daļas. Panākumu procentuālā daļa lietā tiek novērtēta, pamatojoties uz apmierinātajiem prasījumiem, ņemot vērā arī to, cik veiksmīgi ir iesniegti pierādījumi prasījumu pamatošanai.
Neatkarīgi no iepriekš minētā tiesa var noteikt, ka kādai no pusēm ir jāatlīdzina otrai īpašās izmaksas saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu, kurā paredzēts, ka neatkarīgi no lietas iznākuma puse atlīdzina otrai pusei izdevumus, kas radušies tās vainas dēļ vai sakarā ar notikumu, kurā tā cietusi.
Ja puses ir guvušas aptuveni vienādus panākumus lietā, tiesa var nolemt, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats vai ka viena puse atlīdzina otrai tikai konkrētus izdevumus saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu.
Tiesa var nolemt, ka otrai pusei ir jāsedz visas pretējai pusei un tās pārstāvim, kurš iesaistījies lietā, radušās izmaksas, ja spriedums ir pretējai pusei nelabvēlīgs tikai salīdzinoši maznozīmīgā tās prasības daļā un ja nav radušās atsevišķas izmaksas par attiecīgo prasības daļu.
Tomēr neatkarīgi no lietas iznākuma pusei ir pienākums atlīdzināt pretējās puses izmaksas, kas radušies tās vainas dēļ vai sakarā ar notikumu, kurā tā cietusi.
1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību
Maza apmēra prasību procedūrā var pārsūdzēt tikai lēmumu, ar ko noslēdz procedūru.
Citus lēmumus, kas ir pārsūdzami saskaņā ar šo likumu, var apstrīdēt tikai pārsūdzot lēmumu, ar ko noslēdz procedūru.
Citādi pārsūdzības reglamentē Civilprocesa likuma vispārīgie noteikumi. Saskaņā ar šiem noteikumiem maza apmēra prasību procedūrās lietas dalībnieki var pārsūdzēt pirmās instances spriedumu vai lēmumu 15 dienu laikā no dienas, kad tika izsniegts sprieduma vai nolēmuma protokols.
Spriedumu vai lēmumu, ar ko noslēdz maza apmēra prasību procedūru, var pārsūdzēt, tikai pamatojoties uz materiālo tiesību kļūdainu piemērošanu vai Civilprocesa likuma 354. panta otrajā daļā minēto civilprocesa noteikumu būtiskiem pārkāpumiem, izņemot minētās daļas 3. apakšpunktā minēto pārkāpumu.