Maza apmēra prasības

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Polijas tiesību aktos ir paredzēta “vienkāršota procedūra”. To reglamentē Civilprocesa kodeksa (CCP) 505.⁽¹⁾–505.⁽¹⁴⁾ pants.

Vienkāršojumi, kuru mērķis ir uzlabot tiesvedības norisi, ietver pierādījumu vākšanas un apelācijas procedūru racionalizēšanu un optimizēšanu, paātrinot tiesas procedūras un padarot tās mazāk formālas, kā arī ieviešot stingrākas formālas prasības pusēm, lai nodrošinātu, ka puses ievēro attiecīgos termiņus dažādu procesuālo darbību veikšanai.

Polijas Civilprocesa kodekss ietver Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Procedūra tika ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, lai racionalizētu un vienkāršotu tiesvedību civillietās un komerclietās. Regulu piemēro visās ES dalībvalstīs, izņemot Dāniju. Regula ir transponēta Polijas tiesību aktos ar Civilprocesa kodeksa 505.⁽²¹⁾–505.^(27a) pantu.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Vienkāršoto procedūru piemēro, izskatot šādas lietas, kas ir rajonu tiesu (sądy rejonowe) jurisdikcijā:

• prasības par līgumiem (ja prasības summa nepārsniedz 20 000 PLN) un prasības par galvojumiem vai kvalitātes garantijām vai prasības par patēriņa preču neatbilstību patērētāja pirkuma līgumam, ja līguma priekšmeta vērtība nepārsniedz minēto summu;
• prasības par mājokļa īres maksu, īrnieku veicamajiem maksājumiem un maksu par mājokļu kooperatīvā esoša mājokļa izmantošanu neatkarīgi no prasības summas.

Saskaņā ar Augstākās tiesas (Sąd Najwyższy) judikatūru prasības par pienākumu neizpildi vai neatbilstīgu izpildi izskata, piemērojot vienkāršoto procedūru, ja prasības vērtība nepārsniedz 20 000 PLN. Ja prasītājs vēlas panākt tādas summas piedziņu, kas ir mazāka par 20 000 PLN un ir atlikusī summa no prasības, kura jau ir apmierināta tādā apmērā, kas pārsniedz 20 000 PLN, arī šādu prasību izskata, piemērojot vienkāršoto procedūru. “Līgumisks” nozīmē, ka prasības, kas rodas nelikumīgu darbību rezultātā, no nelikumīgas iedzīvošanās un īpašumtiesību esamības, kā arī no līdzīpašuma tiesībām vai tiesību kopības, vai citu īpašumtiesību esamības, kuru iegūšana vai īstenošana ir pamatojums pienākumam veikt maksājumus, nevar izskatīt, izmantojot vienkāršoto procedūru. Saskaņā ar šo procedūru nevar izskatīt arī prasības, kas izriet no juridiskiem aktiem, kuri nav līgumi: vienpusēji juridiski akti, pārstāvība bez pilnvarojuma, mantojuma neatņemamā daļa (legitima portio) un pienākumi, kas izriet no administratīva lēmuma vai tieši no tiesību normām.

Vienkāršoto procedūru var izmantot lietās, kurās iesaistītas fiziskas personas un juridiskas personas vai uzņēmumi, darba ņēmēji un darba devēji. Procedūras kā tādas izmantošana nav ierobežota uzņēmuma veida dēļ. Tas nozīmē, ka vienkāršoto procedūru var piemērot, lai izskatītu ar darba ņēmējiem saistītas vai saimnieciskas lietas.

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir rajonu tiesu un apgabaltiesu (sądy okręgowe) jurisdikcijā atbilstīgi teritoriālajai jurisdikcijai, kā noteikts Civilprocesa kodeksā (Civilprocesa kodeksa 16. pants, skatīt saistībā ar Civilprocesa kodeksa 17. un 505.⁽²²⁾ pantu). Šādos gadījumos tiesas sekretāri var izdot rīkojumus.

Saskaņā ar iepriekš minēto regulu maza apmēra prasības ir prasības civillietās un komerclietās (arī patērētāju tiesību aizsardzības lietās), kā arī lietās, kurās prasības summa, neņemot vērā procentus un izdevumus, nepārsniedz EUR 5000 (laikā, kad prasības veidlapa ir saņemta tiesā ar atbilstīgu jurisdikciju).

1.2 Procedūras piemērošana

Saskaņā ar 505.⁽³⁾ pantu jebkuru procedūru kopumu, ko paredz vienkāršotā procedūra, var piemērot tikai vienai prasībai. Vairākas prasības var apvienot vienā prasībā tikai tad, ja tās izriet no viena un tā paša līguma vai viena un tā paša veida līgumiem. Ja vairākas prasības nelikumīgi apvieno vienā prasībā, pēc nesekmīgiem centieniem labot šo formālo pārkāpumu tiesas priekšsēdētājs uzdod atgriezt prasību saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 130. panta 1. punktu. Ja prasītājs ierosina lietu par daļēju prasību, lietu izskata saskaņā ar vienkāršoto procedūru, ja šī procedūra būtu piemērota prasībai kopumā, kas izriet no faktiem, kurus darījis zināmus prasītājs. Piemērojot vienkāršoto procedūru, prasības nevar mainīt. Ir atļauts iesniegt pretprasības un cita veida prasības, ja prasības var izskatīt saskaņā ar vienkāršoto procedūru. Primārā intervence, sekundārā intervence, trešo pušu paziņojumi un pušu maiņa nav atļauta.

Lietas izskata saskaņā ar vienkāršoto procedūru neatkarīgi no pušu gribas, un tas nozīmē, ka šī procedūra ir obligāta.

1.3 Veidlapas

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu (125. panta 2. punkts) visi dokumenti, tostarp prasības, aizstāvības paziņojumi, lūgumi atlikt aizmuguriskus spriedumus vai paziņojumi par pierādījumiem, kurus iesniedz vienkāršotās procedūras ietvaros, jāiesniedz, izmantojot oficiālas veidlapas.

Oficiālās veidlapas ir pieejamas pašvaldību iestādēs, tiesu sekretariātos, kā arī Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē. Ja attiecīgā veidlapa netiek izmantota, to uzskata par formālu neatbilstību.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa vispārējiem noteikumiem (tā 130.⁽¹⁾ pants), ja dokuments, kas jāiesniedz, izmantojot oficiālu veidlapu, ir iesniegts citā veidā vai ja to nevar apstrādāt, jo nav izpildīti citi formāli noteikumi, tiesas priekšsēdētājs pieprasa pusei novērst neatbilstības vienas nedēļas laikā un atgriež šo dokumentu attiecīgajai pusei. Pieprasījumā novērst neatbilstības būtu jānorāda visas dokumentā konstatētās neatbilstības. Ja puse noteiktajā termiņā nenovērš neatbilstības vai ja atkārtoti tiek iesniegts neatbilstīgs dokuments, tiesas priekšsēdētājs uzdod atgriezt attiecīgo dokumentu.

Saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām ir pieejamas četras standarta veidlapas, kas pievienotas minētajai regulai kā pielikumi. Šīs veidlapas ir šādas:

• prasības veidlapa;
• tiesas pieprasījums aizpildīt un/vai izlabot prasības veidlapu;
• atbildes veidlapa;
• apliecinājums par spriedumu atbilstīgi Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām.

1.4 Advokāta palīdzība

Vienkāršotajā procedūrā piemēro pierādījumu koncentrācijas principu. Tiesa neņem vērā pušu apsvērumus, liecības un iespējamos pierādījumus, kurus tās iesniedz pēc prasības pieteikuma, pretprasības vai lūguma atlikt aizmugurisko spriedumu iesniegšanas vai pēc pirmās sesijas, kas paredzēta uzklausīšanai, beigām (preventīvā sistēma), ja vien puse nepierāda, ka minētos apsvērumus, liecības un pierādījumus nevarēja vai nevajadzēja iesniegt agrāk (pēc tiesneša ieskatiem). Šādu nosacījumu paredz vienkāršotās procedūras ātrums. Ja tiesa secina, ka nav iespējams vai ir ļoti sarežģīti precīzi noteikt prasības summu, tā var spriedumā noteikt atbilstīgu summu pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā visus faktus lietā. Izskatot lietu, tiesa var neievērot vienkāršotās procedūras noteikumus, ja tas var veicināt efektīvāku strīda izšķiršanu (Civilprocesa kodeksa 505.⁽¹⁾ panta 3. punkts). Ja prasības pamatotības un apmēra noteikšanai ir nepieciešamas īpašas zināšanas, tiesa var pēc saviem ieskatiem veikt neatkarīgu vērtējumu, ņemot vērā visus lietas apstākļus, vai lūgt eksperta atzinumu. Eksperta atzinumu nelūdz gadījumā, kad paredzamās atzinuma izmaksas pārsniedz prasības vērtību, ja vien to nepamato īpaši apstākļi. Tas, ka liecinieks ir sniedzis liecību, neizslēdz iespēju ar viņu konsultēties kā ar ekspertu, arī par faktiem, par kuriem viņš ir sniedzis liecību, pat ja liecinieks jau ir sagatavojis atzinumu pēc citas struktūras, kas nav tiesa, lūguma (Kriminālprocesa kodeksa 507.⁽⁷⁾ pants).

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Ja prasības pamatotības un apmēra noteikšanai ir nepieciešamas īpašas zināšanas, tiesa var pēc saviem ieskatiem veikt neatkarīgu vērtējumu, ņemot vērā visus lietas apstākļus, vai lūgt eksperta atzinumu. Eksperta atzinumu nelūdz gadījumā, kad paredzamās atzinuma izmaksas pārsniedz prasības vērtību, ja vien to nepamato īpaši apstākļi. Tas, ka liecinieks ir sniedzis liecību, neizslēdz iespēju ar viņu konsultēties kā ar ekspertu, arī par faktiem, par kuriem viņš ir sniedzis liecību, pat ja liecinieks jau ir sagatavojis atzinumu pēc citas struktūras, kas nav tiesa, lūguma (Kriminālprocesa kodeksa 507.⁽⁷⁾ pants).

1.6 Rakstiska procedūra

Principā vienkāršotā procedūra ir rakstiska procedūra. Lielāko daļu iesniegumu puses iesniedz, izmantojot īpašas oficiālas veidlapas. Taču vienkāršotajā procedūrā iesniegumus var iesniegt arī mutiski. Puse, kas piedalās sesijā, kuras laikā pieņem spriedumu, var atteikties no savām tiesībām pārsūdzēt spriedumu, pēc sprieduma pieņemšanas iesniedzot attiecīgu paziņojumu. Ja visas tiesīgās puses atsakās no pārsūdzības tiesībām, spriedums kļūst galīgs (Civilprocesa kodeksa 505.⁽⁸⁾ panta 3. punkts).

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir rakstiska procedūra (125. panta 2. punkts, skatīt saistībā ar Civilprocesa kodeksa 505.⁽²¹⁾ pantu).

1.7 Sprieduma saturs

Izskatot lietu, tiesa var neievērot vienkāršotās procedūras noteikumus, ja tas var veicināt efektīvāku strīda izšķiršanu. Tiesas lēmums saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 505.⁽⁷⁾ panta 7. punktu būtu jāpieņem tiesas sēdē kā lēmums, kas nav pārsūdzams.

1.8 Izmaksu kompensācija

Īstenojot vienkāršoto procedūru, prasītājiem ir jāmaksā nodeva par prasības pieteikuma iesniegšanu, tāpat kā tas ir standarta procedūras gadījumā. Saskaņā ar vienkāršoto procedūru noteikumi par atlīdzību par prasībām balstās uz vispārējiem principiem, kas noteikti 2005. gada 28. jūlija Likumā par tiesas nodevām (civillietas).

Īstenojot vienkāršoto procedūru, izmaksas sadala starp pusēm saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, kas izklāstīti Civilprocesa kodeksa 98.–110. pantā. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 98. pantu pusei, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, ir pēc pieprasījuma jāatlīdzina otrai pusei izmaksas, kas nepieciešamas, lai persona varētu noteikt vai aizstāvēt savas tiesības tiesā. Tiesa nosaka izmaksas katrā spriedumā, kad tiek pabeigta tiesvedība.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Spriedumus, kas pieņemti saskaņā ar regulu, var pārsūdzēt apelācijas tiesā (sąd apelacyjny). Ja spriedumu pieņēmusi rajona tiesa, apelācijas sūdzību ar šīs tiesas starpniecību iesniedz apgabaltiesā, savukārt tad, ja spriedumu pieņēmusi apgabaltiesa, apelācijas sūdzību ar šīs tiesas starpniecību iesniedz apelācijas tiesā (Civilprocesa kodeksa 367. un 369. pants, skatīt saistībā ar tā 505.⁽²⁶⁾. un 505.⁽²⁷⁾ pantu).

Ja ir izpildīti Regulas 7. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, tiesa pieņem aizmugurisku spriedumu. Atbildētājs var pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu tiesā, kas to pieņēmusi. Ja lietas iznākums ir nelabvēlīgs, prasītājs var pārsūdzēt spriedumu saskaņā ar vispārējiem noteikumiem (Civilprocesa kodeksa 339. panta 1. punkts, 342. pants un 344. panta 1. punkts).