1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra
Polijas tiesību aktos ir paredzēta “vienkāršota procedūra”. To reglamentē Civilprocesa kodeksa (Kodeks postępowania cywilnego, CCP) 505.(1) –505.(14) pants.
Vienkāršojumi, kuru mērķis ir uzlabot tiesvedības norisi, ietver pierādījumu iegūšanas un apelācijas procedūru racionalizēšanu un optimizēšanu, paātrinot tiesas procedūras un padarot tās mazāk formālas, kā arī ieviešot stingrākas formālas prasības pusēm, lai nodrošinātu, ka tās ievēro attiecīgos termiņus procesuālo darbību veikšanai.
Polijas Civilprocesa kodekss ietver arī Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Procedūra tika ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, lai racionalizētu un vienkāršotu tiesvedību civillietās un komerclietās. Regulu piemēro visās ES dalībvalstīs, izņemot Dāniju. Regula ir transponēta Polijas tiesību aktos ar Civilprocesa kodeksa 505.(21)–505.(27a) pantu.
1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums
Vienkāršotajā procedūrā izskatītās lietas ir piespriešanas prasības, kurās prasījuma vērtība nepārsniedz 20 000 PLN, un lietas, kas attiecas uz prasījumiem saistībā ar garantiju (ja līguma priekšmeta vērtība nepārsniedz minēto summu).
Tomēr vienkāršotajā procedūrā netiek izskatītas šādas lietas:
- apgabaltiesām (sądy okręgowe) piekritīgas lietas;
- laulības lietas un lietas, kas attiecas uz vecāku un bērnu attiecībām;
- darba tiesību lietas, ko izskata, iesaistot tiesas piesēdētājus;
- sociālās apdrošināšanas lietas (ar dažiem izņēmumiem).
Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir piekritīgas rajona tiesām un apgabaltiesām (sądy okręgowe) atbilstoši teritoriālajai piekritībai, kā noteikts Civilprocesa kodeksā (Civilprocesa kodeksa 16. pants saistībā ar Civilprocesa kodeksa 17. un 505.(22) pantu). Šādos gadījumos tiesas sekretāri var izdot rīkojumus.
Saskaņā ar iepriekš minēto regulu maza apmēra prasības ir prasības civillietās un komerclietās (arī patērētāju tiesību aizsardzības lietās), kā arī lietās, kurās prasības summa, neskaitot procentus un izdevumus, nepārsniedz EUR 5000 (laikā, kad prasības veidlapa ir saņemta tiesā ar attiecīgo jurisdikciju).
1.2 Procedūras piemērošana
Saskaņā ar 505.(3) pantu vienkāršotā procedūrā katrs atsevišķais pieteikums var attiekties tikai uz vienu prasību. Vairākas prasības var apvienot vienā pieteikumā tikai tad, ja tās izriet no viena un tā paša līguma vai viena un tā paša veida līgumiem. Gadījumā, ja vienā pieteikumā nepieņemami ir apvienotas vairākas prasības, tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu noraidīt pieteikumu, neprasot minēto pārkāpumu novērst. Ja nedēļas laikā pēc tam, kad saņemts rīkojums par noraidījumu, prasītājs atsauc pieteikumu attiecībā uz prasībām, kuras nevar apvienot, pieteikums par pārējo daļu paliek spēkā no tā sākotnējās iesniegšanas dienas.
Ja prasītājs uztur prasību par pieteikuma daļu, lietu izskata saskaņā ar vienkāršoto procedūru, ja minētā procedūra būtu piemērota prasībai kopumā, kas izriet no faktiem, kurus darījis zināmus prasītājs. Prasības, kas iesniegtas vienkāršotajā procedūrā, nevar grozīt. Pretprasības un ieskaiti ir atļauti, ja prasības var izskatīt vienkāršotajā procedūrā. Primārā intervence, sekundārā intervence, trešo pušu paziņojumi un pušu aizstāšana nav atļauta.
Lietas izskata saskaņā ar vienkāršoto procedūru neatkarīgi no pušu gribas, un tas nozīmē, ka šī procedūra ir obligāta.
1.3 Veidlapas
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksu (125.(2) pants) visi vienkāršotajā procedūrā iesniedzamie dokumenti, tostarp pieteikumi, aizstāvības paziņojumi, protesti par aizmuguriskiem spriedumiem vai procesuāli raksti, kas satur pierādījumus, ir jāiesniedz, izmantojot oficiālas veidlapas.
Oficiālās veidlapas ir pieejamas pašvaldību iestādēs (urzędy gmin / miast), tiesu sekretariātos (biura podawcze sądów), kā arī Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē https://www.gov.pl/web/sprawiedliwosc/formularze-pism-procesowych-w-postepowaniu-cywilnym. Ja attiecīgā veidlapa netiek izmantota, to uzskata par formālu pārkāpumu.
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa vispārējiem noteikumiem (tā 130.(1) pants), ja procesuāls raksts, kas jāiesniedz, izmantojot oficiālu veidlapu, ir iesniegts citā veidā vai ja to nevar apstrādāt, jo nav izpildīti citi formāli noteikumi, tiesas priekšsēdētājs pieprasa pusei novērst neatbilstības vienas nedēļas laikā un atgriež šo procesuālo rakstu minētajai pusei. Pieprasījumā novērst neatbilstības būtu jānorāda visas dokumentā konstatētās neatbilstības. Saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām ir pieejamas četras standarta veidlapas, kas pievienotas minētajai regulai kā pielikumi. Šīs veidlapas ir šādas:
Saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām ir pieejamas četras standarta veidlapas, kas pievienotas minētajai regulai kā pielikumi. Šīs veidlapas ir šādas:
- prasības veidlapa;
- tiesas pieprasījums aizpildīt un/vai izlabot prasības veidlapu;
- atbildes veidlapa;
- apliecinājums par spriedumu atbilstīgi Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām.
1.4 Advokāta palīdzība
Ja tiesa secina, ka nav iespējams vai ir ļoti sarežģīti precīzi noteikt prasības summu, tā var spriedumā noteikt atbilstīgu summu pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā visus lietas faktus. Izskatot lietu, tiesa var neievērot vienkāršotās procedūras noteikumus, ja tas var sekmēt efektīvāku strīda izšķiršanu (Civilprocesa kodeksa 505.(1) panta 3. punkts). Ja prasības pamatotības un apmēra noteikšanai ir nepieciešamas īpašas zināšanas, tiesa var pēc saviem ieskatiem veikt neatkarīgu vērtējumu, ņemot vērā visus lietas apstākļus, vai lūgt eksperta atzinumu. Eksperta atzinumu nelūdz gadījumā, kad paredzamās atzinuma izmaksas pārsniedz prasības vērtību, ja vien to nepamato īpaši apstākļi. Tas, ka liecinieks ir sniedzis liecību, neizslēdz iespēju ar viņu konsultēties kā ar ekspertu, arī par faktiem, par kuriem viņš ir liecinājis, pat ja liecinieks jau ir sagatavojis atzinumu pēc citas struktūras, kas nav tiesa, lūguma (Kriminālprocesa kodeksa 505.(7) pants).
1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi
Ja prasības pamatotības un apmēra noteikšanai ir nepieciešamas īpašas zināšanas, tiesa var pēc saviem ieskatiem veikt neatkarīgu vērtējumu, ņemot vērā visus lietas apstākļus, vai lūgt eksperta atzinumu. Eksperta atzinumu nelūdz gadījumā, kad paredzamās atzinuma izmaksas pārsniedz prasības vērtību, ja vien to nepamato īpaši apstākļi. Tas, ka liecinieks ir sniedzis liecību, neizslēdz iespēju ar viņu konsultēties kā ar ekspertu, arī par faktiem, par kuriem viņš ir sniedzis liecību, pat ja liecinieks jau ir sagatavojis atzinumu pēc citas struktūras, kas nav tiesa, lūguma (Kriminālprocesa kodeksa 505.(7) pants).
1.6 Rakstiska procedūra
Principā vienkāršotā procedūra ir rakstiska procedūra. Lielāko daļu pieprasījumu puses iesniedz, izmantojot īpašas oficiālas veidlapas. Taču vienkāršotajā procedūrā pieprasījumus var iesniegt arī mutiski. Puse, kas piedalās sesijā, kuras laikā pieņem spriedumu, var atteikties no savām tiesībām pārsūdzēt spriedumu, pēc sprieduma pieņemšanas iesniedzot attiecīgu paziņojumu. Ja visas tiesīgās puses atsakās no pārsūdzības, spriedums kļūst galīgs (Civilprocesa kodeksa 505.(8) panta 3. punkts).
Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir rakstiska procedūra (Civilprocesa kodeksa 125. panta 2. punkts saistībā ar 505.(21) pantu).
1.7 Sprieduma saturs
Izskatot lietu, tiesa var neievērot vienkāršotās procedūras noteikumus, ja tas var sekmēt efektīvāku strīda izšķiršanu. Tiesas lēmums saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 505.(1) panta 3. punktu būtu jāpieņem tiesas sēdē kā lēmums, kas nav pārsūdzams.
1.8 Izmaksu kompensācija
Ja prasītāji iesniedz prasības pieteikumu vienkāršotajā procedūrā, ir jāmaksā nodeva tāpat kā parastās procedūras gadījumā. Vienkāršotajā procedūrā noteikumu par pieteikumu nodevām pamatā ir vispārējie principi, kas noteikti 2005. gada 28. jūlija Likumā par tiesas nodevām (civillietas).
Īstenojot vienkāršoto procedūru, izmaksas sadala starp pusēm saskaņā ar vispārējiem noteikumiem, kas izklāstīti Civilprocesa kodeksa 98.–110. pantā. Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 98. pantu pusei, kurai spriedums ir nelabvēlīgs, pēc otras puses lūguma ir jāatlīdzina izdevumi, kas saistīti ar tās tiesību pamatotu īstenošanu vai pamatotu aizstāvību. Tiesa nosaka izmaksas katrā spriedumā, noslēdzot lietu katrā konkrētajā gadījumā.
1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību
Saskaņā ar regulu pieņemtos spriedumus var pārsūdzēt apelācijas tiesā (sąd apelacyjny). Ja spriedumu pieņēmusi rajona tiesa, apelācijas sūdzību ar šīs tiesas starpniecību iesniedz apgabaltiesā, savukārt tad, ja spriedumu pieņēmusi apgabaltiesa, apelācijas sūdzību ar šīs tiesas starpniecību iesniedz apelācijas tiesā (Civilprocesa kodeksa 367. un 369. pants, skatīt saistībā ar tā 505.(26). un 505.(27) pantu).
Ja ir izpildīti Regulas 7. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, tiesa pieņem aizmugurisku spriedumu. Atbildētājs var pārsūdzēt aizmugurisku spriedumu tiesā, kas pieņēmusi spriedumu. Ja lietas iznākums ir nelabvēlīgs, prasītājs var pārsūdzēt spriedumu saskaņā ar vispārējiem noteikumiem (Civilprocesa kodeksa 339. panta 1. punkts, 342. pants un 344. panta 1. punkts).