Maza apmēra prasības

1 Īpaša neliela apmēra prasību procedūra

Valsts tiesvedības procedūru procesuālie noteikumi civillietās ir paredzēti Civilprocesa kodeksā (tsiviilkohtumenetluse seadustik).

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 403. pantu tiesa ar pušu piekrišanu var sniegt nolēmumu, neorganizējot tiesas sēdi.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 404. pantu tiesa var dot rīkojumu lietu, kas saistīta ar prasību, kurai ir naudas vērtība, izskatīt rakstiskā procedūrā, ja prasības summa nepārsniedz summu, kas atbilst 4500 EUR par pamatprasību un 8000 EUR par pamatprasību kopā ar blakusprasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 405. pantu tiesai ir rīcības brīvība un tā var izskatīt prasību vienkāršotā procedūrā, ievērojot vienīgi kodeksā paredzētos vispārīgos procesuālos principus, ja attiecīgajai prasībai ir naudas vērtība un ja prasības summa nepārsniedz summu, kas atbilst 3500 EUR par pamatprasību un 7000 EUR par pamatprasību kopā ar blakusprasībām.

Pēc prasītāja lūguma prasību par naudas samaksu, kuras pamatā ir vekselis vai čeks, vai piespiedu izpildes prasību, kuras pamatā ir hipotēka, kuģa hipotēka vai reģistrēta ķīla, izskata dokumentārā procedūrā ar nosacījumu, ka visus elementus, kas pamato prasījumu, var pierādīt ar dokumentiem un ka prasībai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti vai prasītājs tos iesniedz tiesā noteiktajā termiņā.

1.1 Procedūras darbības joma un prasību robežlielums

Ja puses tam piekrīt, tiesa var dot rīkojumu izskatīt civillietu rakstiskā procedūrā neatkarīgi no lietas veida un vērtības.

Tiesa var dot rīkojumu izmantot rakstisko procedūru bez pušu piekrišanas, ja lieta ir saistīta ar prasību ar naudas vērtību un ja prasības summa nepārsniedz summu, kas atbilst 4500 EUR par pamatprasību un 8000 EUR par pamatprasību kopā ar blakusprasībām.

Vienkāršoto procedūru var piemērot, ja prasībai ir naudas vērtība un prasības summa nepārsniedz summu, kas atbilst 3500 EUR par pamatprasību un 7000 EUR par pamatprasību kopā ar blakusprasībām.

Ja prasību par naudas samaksu, kuras pamatā ir vekselis vai čeks, vai piespiedu izpildes prasību, kuras pamatā ir hipotēka, kuģa hipotēka vai reģistrēta ķīla, izskata dokumentārā procedūrā, robežvērtību nenosaka.

1.2 Procedūras piemērošana

Pieteikumu Eiropas procedūras maza apmēra prasībām sākšanai var iesniegt tiesā elektroniskā formātā vai ar pasta pakalpojumu sniedzēja starpniecību. Pieteikumu elektroniskā formātā var iesniegt informācijas sistēmā, kas izveidota šim nolūkam (publiskā elektronisko dokumentu sistēma (Avalik e-toimik)), vai nosūtot e-pastu uz šim nolūkam paredzēto e-pasta adresi. Igaunijas tiesu kontaktinformācija ir pieejama tiesu tīmekļa vietnē. Pieteikumiem jābūt sūtītāja parakstītiem. Ja pieteikumus iesniedz elektroniskā formātā, uz tiem jābūt sūtītāja digitālajam parakstam, vai arī tos var iesniegt jebkurā citā līdzvērtīgi drošā veidā, kas nodrošina iespēju identificēt sūtītāju. Elektroniskus pieteikumus var iesniegt arī pa faksu vai jebkurā citā formātā, kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, ar nosacījumu, ka tiesā nekavējoties tiek iesniegts rakstiskā dokumenta oriģināleksemplārs. Ja izmanto vienkāršoto procedūru, tiesa var neievērot tiesību normas par prasībām attiecībā uz pieteikuma iesniegšanas formātu.

Ja tiesa dod rīkojumu izmantot rakstisko procedūru ar pušu piekrišanu saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 403. pantu, tā pēc iespējas ātrāk nosaka termiņu, kurā var iesniegt pieteikumus un dokumentus, nosaka sprieduma publiskošanas datumu un informē puses par to. Puses var atsaukt savu piekrišanu rakstiskajai procedūrai tikai tad, ja procesuālā situācija būtiski mainās. Ja puse neinformē tiesu par to, vai tā piekrīt rakstiskajai procedūrai, tiek pieņemts, ka tā vēlas, lai lieta tiktu izskatīta tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 404. pantu, dodot rīkojumu izmantot rakstisko procedūru lietā, kas saistīta ar prasību ar naudas vērtību, tiesa nosaka termiņu, kurā var iesniegt pieteikumus un dokumentus, nosaka sprieduma publiskošanas datumu un informē puses par to. Tiesa var mainīt termiņu, ja mainās procesuālā situācija. Tiesa atsakās izmantot rakstisko procedūru, ja tā uzskata, ka ir būtiski, lai tiesvedības puse personiski ierastos tiesā izskaidrot faktus, kas ir prasības pamatā. Ja kāda tiesvedības puse to pieprasa, tā tiek uzklausīta neatkarīgi no tā, vai ir dots rīkojums izmantot rakstisko procedūru.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 405. panta 3. punktu tiesa var izskatīt prasību vienkāršotā procedūrā, par to neizdodot īpašu rīkojumu. Taisnīgi īstenojot rīcības brīvību un izskatot prasību vienkāršotā procedūrā, tiesa ievēro vienīgi vispārīgos procesuālos principus. Vienkāršotā procedūrā tiesa nodrošina, ka tiek ievērotas tiesvedības pušu pamattiesības un brīvības, kā arī būtiskās procesuālās tiesības un ka tiesvedības puses tiek pēc pieprasījuma uzklausītas. Šajā nolūkā nav nepieciešams organizēt tiesas sēdi. Taču tiesvedības puses ir jāinformē par to tiesībām tikt uzklausītām tiesā. Tiesas var vienkāršot procedūru, taču tām nav pienākuma to darīt.

Izskatot prasību vienkāršotā procedūrā, tiesa cita starpā var:

• protokolēt procesuālās darbības tikai tādā mērā, ko tiesa uzskata par nepieciešamu, un izslēgt tiesības iesniegt iebildumus attiecībā uz protokolu,
• noteikt termiņus, kas atšķiras no tiesību aktos paredzētajiem termiņiem,
• par tiesvedības puses nolīgtajiem pārstāvjiem atzīt arī tādas personas, kam tiesību aktos šāda loma nav paredzēta,
• atkāpties no tiesību aktu normām attiecībā uz formālām prasībām par pierādījumu sniegšanu un iegūšanu, kā arī atzīt par pierādījumu citus pierādījuma veidus, ieskaitot tiesvedības puses liecības, kas nav sniegtas ar zvērestu,
• atkāpties no tiesību aktu normām par formālām prasībām, ko piemēro procesuālo dokumentu izsniegšanai un tiesvedības pušu iesniedzamajiem dokumentiem, izņemot gadījumu, kad atbildētājam tiek izsniegts paziņojums par prasību,
• atteikties no rakstiskas pirmstiesas procedūras vai tiesas sēdes,
• iegūt pierādījumus pēc savas iniciatīvas,
• pieņemt spriedumu lietā bez aprakstošās daļas vai pamatojuma,
• lietā pieņemto lēmumu noteikt par nekavējoties izpildāmu arī lietās, kurās tas tiesību aktos nav paredzēts, vai neprasīt nodrošinājumu, ko paredz tiesību akti.

Ja civillietas vērtība nepārsniedz vienkāršotas procedūras robežlielumu, piemēro noteikumus par vienkāršotu procedūru, arī gadījumos, kad tiek pārsūdzēts vienkāršotā procedūrā pieņemts lēmums. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad civillietu izskata saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (OV L 199, 31.7.2007., 1. lpp.), ciktāl to neregulē minētā regula. Lietas saskaņā ar regulu var izskatīt apriņķa tiesa (maakohus) ar atbilstīgu jurisdikciju.

Dokumentāro procedūru piemēro pēc prasītāja lūguma ar nosacījumu, ka visus elementus, kas pamato prasījumu, var pierādīt ar dokumentiem un ka nepieciešamie dokumenti ir pievienoti prasībai vai prasītājs tos iesniedz tiesas noteiktajā termiņā.

Elektroniskās izsniegšanas līdzeklis, ko var izmantot, lai nosūtītu dokumentus Igaunijas tiesām, ir elektroniskā informācijas sistēma un dokumentu nosūtīšana pa e-pastu vai faksu. Ja dokumentu nosūta tiesai pa faksu, rakstiskā dokumenta oriģināleksemplārs jāiesniedz tiesai uzreiz pēc faksa nosūtīšanas. Ja ir iesniegta pārsūdzība par tiesas lēmumu, tās oriģināleksemplārs jāiesniedz 10 dienu laikā.

Tiesa var uzskatīt, ka pieteikums vai cits procesuāls dokuments, ko tiesvedības puse nosūtījusi pa e-pastu, ir pietiekams, arī ja tas neatbilst prasībām par digitālo parakstu, ar nosacījumu, ka tiesai nav šaubu par dokumenta sūtītāja identitāti vai dokumenta nosūtīšanu, it īpaši, ja tiesai jau iepriekš no tās pašas e-pasta adreses tajā pašā lietā ir tikuši nosūtīti dokumenti ar digitālo parakstu un tos nosūtījusi tā pati tiesvedības puse vai ja tiesa ir piekritusi, ka pieteikumus vai citus dokumentus tai var iesniegt arī šādā veidā.

Var sniegt arī iepriekšēju piekrišanu elektroniski, izmantojot elektronisko informācijas sistēmu, pa e-pastu vai faksu. Regulas, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minēto piekrišanu tam, ka dokumentus tai var izsniegt elektroniskā formātā, var iesniegt tiesā arī kopā ar Eiropas procedūras maza apmēra prasībām pieteikumu.

Procesuālie dokumenti advokātiem, notāriem, tiesu izpildītājiem, bankrota pārvaldītājiem un valsts vai pašvaldību iestādēm parasti jāizsniedz elektroniski informācijas sistēmā, kas izveidota šim nolūkam. Dokumentu izsniegšana ar citām metodēm ir atļauta tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls.

Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām pasludinātu tiesas spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā (ringkonnakohus), kuras jurisdikcijā ir apriņķa tiesa, kas pasludinājusi spriedumu Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām. Pārsūdzība jāiesniedz rakstiski, un tajā jānorāda šāda informācija:

1. tās tiesas nosaukums, kas izdevusi pārsūdzēto spriedumu, sprieduma datums un civillietas numurs;
2. pārsūdzības iesniedzēja skaidri izteikts lūgums, kurā noteikts, kādā mērā pārsūdzības iesniedzējs apstrīd pirmās instances tiesas spriedumu, kā arī aprakstīts apgabaltiesas lēmums, ko pārsūdzības iesniedzējs prasa;
3. pārsūdzības pamatojums;
4. pārsūdzētā sprieduma izsniegšanas laiks.

Pārsūdzības pamatojumā jānorāda šāda informācija:

1. tiesību norma, ko pirmās instances tiesa ir pārkāpusi spriedumā vai taisot spriedumu, vai fakti, ko pirmās instances tiesa ir konstatējusi nepareizi vai nepietiekamā mērā;
2. tiesību normas pārkāpuma iemesls vai faktu nepareizas vai nepietiekamas konstatēšanas iemesls;
3. atsauce uz pierādījumiem, ko pārsūdzības iesniedzējs vēlas izmantot, lai pierādītu katru izklāstīto faktu.

Dokumentāri pierādījumi, kas nav bijuši iesniegti pirmās instances tiesā un ko pārsūdzības iesniedzējs lūdz tiesai pieņemt, ir jāpievieno pārsūdzībai.

Ja kā pārsūdzības iesniegšanas iemesls ir minēti jauni fakti un pierādījumi, pārsūdzībā jāizklāsta, kāpēc šie fakti un pierādījumi nav bijuši iesniegti pirmās instances tiesā.

Ja pārsūdzības iesniedzējs vēlas, lai tiesa uzklausa liecinieku vai uzklausa tiesvedības puses liecību ar zvērestu, vai organizē eksperta novērtējumu vai pārbaudi, pārsūdzībā jāiekļauj attiecīga norāde, kā arī jāizklāsta, kāpēc tas nepieciešams. Šādā gadījumā pārsūdzībā jānorāda liecinieku vai ekspertu vārds, uzvārds un adrese, kā arī viņu kontaktinformācija, ja tā ir zināma.

Ja pārsūdzības iesniedzējs vēlas, lai lieta tiktu izskatīta tiesas sēdē, pārsūdzības iesniedzējam tas jānorāda pārsūdzībā. Pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka pārsūdzības iesniedzējs piekrīt lietas iztiesāšanai rakstiskā procedūrā. Tiesa izsniedz apelācijas sūdzību otrai pusei un nosaka termiņu, līdz kuram tā var paust savu nostāju.

Par pieteikumu pārskatīt tiesas spriedumu saskaņā ar Regulu par procedūru maza apmēra prasībām lemj tiesa, pieņemot nolēmumu. Vajadzības gadījumā pieteikumu izskata tiesas sēdē. Ja pieteikums tiek pieņemts, Eiropas procedūra maza apmēra prasībām turpinās no tās situācijas, kāda bija pirms sprieduma pieņemšanas. Apgabaltiesā var iesniegt pārsūdzības par tiesas nolēmumiem, ar kuriem noraida pieteikumus par tiesas spriedumu pārskatīšanu. Pārsūdzības par apgabaltiesas pieņemtajiem pārsūdzības nolēmumiem var iesniegt Augstākajā tiesā (Riigikohus) tikai tad, ja apgabaltiesa pārsūdzību ir noraidījusi.

Valsts nodevas apmēru nosaka, pamatojoties uz civillietas vērtību, ko aprēķina, ņemot vērā naudas summu, kura tiek prasīta. Aprēķinot civillietas vērtību, pamatprasības summu pieskaita blakusprasību summai. Ja Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām tiek iesniegts pieteikums par tādu kavējuma procentu piedziņu, kuri vēl nav iekasējami, summai jāpieskaita arī summa, kas atbilst kavējuma procentiem par vienu gadu. Valsts nodevas apmēru nosaka, pamatojoties uz galīgo saņemto summu (civillietas vērtību) un saskaņā ar tabulu, kas ietverta Valsts nodevu likuma (riigilõivuseadus) 1. pielikumā, kā minēts 59. panta 1. punktā.

Valsts nodeva ir jāmaksā par pusi no prasības summas par pieteikumu pārskatīt tiesas spriedumu tiesvedībā, kas notiek, pamatojoties uz Regulu par procedūru maza apmēra prasībām. Šī valsts nodeva ir no 100 EUR līdz 2100 EUR.

Iesniedzot pārsūdzību, jāsamaksā tāda pati valsts nodeva, kāda samaksāta par sākotnējā pieteikuma iesniegšanu apriņķa tiesai Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, ņemot vērā pārsūdzības apjomu. Iesniedzot pārsūdzību vai kasācijas sūdzību par spriedumu, kas pieņemts dokumentārā procedūrā, vai par starpposma spriedumu vai daļēju spriedumu, kas pieņemts ar atrunu, izdara pieņēmumu, ka lietas vērtība ir 1/4 no lietas vērtības pirmajā instancē.

Iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā, ir jāmaksā valsts nodeva 1 % apmērā no civillietas vērtības, ņemot vērā pārsūdzības apjomu. Valsts nodevas apmēru nosaka, pamatojoties uz Valsts nodevu likuma 59. pantu. Valsts nodeva ir no 100 EUR līdz 4760 EUR.

Par pārsūdzības iesniegšanu apgabaltiesā vai Augstākajā tiesā ir jāmaksā valsts nodeva 70 EUR apmērā.

Valsts nodevu var samaksāt ar bankas pārskaitījumu uz jebkuru no Finanšu ministrijas bankas kontiem: SEB Pank — bankas konta numurs EE571010220229377229 (SWIFT: EEUHEE2X); Swedbank — bankas konta numurs EE062200221059223099 (SWIFT: HABAEE2X); Luminor Bank — bankas konta numurs EE221700017003510302 (SWIFT: RIKOEE22); LHV Pank — bankas konta numurs EE567700771003819792 (BIC/SWIFT: LHVBEE22).

Ja tiesas spriedums, kas pasludināts Eiropas procedūras maza apmēra prasībām ietvaros, netiek pildīts labprātīgi, piespiedu izpilde nonāk tiesu izpildītāju kompetencē.

Tiesas, kas lemj par pieteikumiem Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām (sk. 1.2. punktu), ir pilnvarotas veikt 23. pantā minētos pasākumus.

1.3 Veidlapas

Vienkāršotajās procedūrās valsts mērogā netiek izmantotas standarta veidlapas.

1.4 Advokāta palīdzība

Juridisko palīdzību sniedz atbilstīgi procedūrai, kas noteikta Likumā par valsts finansētu juridisko palīdzību (riigi õigusabi seadus) un Civilprocesa kodeksa 18. nodaļas 6. apakšnodaļā. Par valsts finansētas juridiskās palīdzības piešķiršanu lemj, pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegumu.

Puse civilprocesā iesniegumu par valsts finansētas juridiskās palīdzības saņemšanu iesniedz tiesā, kas izskata lietu, vai tiesā, kas ir kompetenta izskatīt lietu.

Fiziska persona var saņemt valsts finansētu juridisko palīdzību, ja tās finanšu stāvoklis juridiskās palīdzības pieprasīšanas brīdī ir tāds, ka tā nevar samaksāt par kompetenta jurista pakalpojumiem vai var samaksāt par juridiskajiem pakalpojumiem tikai daļēji vai pa daļām, vai ja personas finanšu stāvoklis pēc samaksas par juridiskajiem pakalpojumiem nebūs pietiekami labs, lai apmierinātu iztikas pamatvajadzības.

Valsts finansētu juridisko palīdzību piešķir fiziskai personai, kas brīdī, kad iesniedz iesniegumu par juridisko palīdzību, dzīvo Igaunijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai ir Igaunijas Republikas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis. Domicilu nosaka, pamatojoties uz 62. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.). Citām fiziskām personām juridisko palīdzību piešķir tikai tad, ja tām ir tiesības saņemt šādu palīdzību saskaņā ar Igaunijai pildāmām starptautiskajām saistībām.

1.5 Pierādījumu iegūšanai piemērojamie noteikumi

Pretēji tiesas procesa standarta procedūrai tiesa lietā, ko izskata, izmantojot vienkāršoto procedūru saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 405. pantu, var iegūt pierādījumus arī pēc savas iniciatīvas. Tiesa var atkāpties no tiesību aktu normām attiecībā uz formālām prasībām par pierādījumu sniegšanu un iegūšanu, kā arī atzīt par pierādījumu citus pierādījuma veidus, ieskaitot tiesvedības puses liecības, kas nav sniegtas ar zvērestu.

Dokumentārajā procedūrā par pierādījumiem pieņem tikai pušu iesniegtus dokumentus un ar zvērestu apliecinātas pušu liecības. Pierādījumus var sniegt tikai attiecībā uz prasību par naudas samaksu, kuras pamatā ir vekselis vai čeks, piespiedu izpildes prasību, kuras pamatā ir hipotēka vai kuģa hipotēka, un par to, vai dokuments ir īsts vai viltots. Citi pierādījumi netiek pieņemti, un iebildumi netiek ņemti vērā. Dokumentārajā procedūrā nevar iesniegt citas prasības vai pretprasības. Lai pierādītu papildu prasījumu, kura pamatā ir vekselis vai čeks, pietiek pamatot prasījumu.

Pierādījumu iegūšanas noteikumi ir izklāstīti Civilprocesa kodeksa 25. nodaļā. Tiesvedībā katrai pusei ir pienākums pierādīt faktus, uz kuriem balstās tās prasījumi un iebildumi, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi. Ja tiesību aktos nav noteikts citādi, puses var vienoties par tādu pierādīšanas pienākuma sadali, kas atšķiras no tiesību aktos noteiktās, kā arī var vienoties par to pierādījumu veidu, kas nepieciešami noteiktu faktu pierādīšanai. Pierādījumus iesniedz tiesvedības puses. Tiesa var ierosināt, lai tiesvedības puses iesniegtu papildu pierādījumus. Ja tiesvedības puse vēlas iesniegt pierādījumus, taču pati nevar to izdarīt, tā var lūgt tiesai iegūt šos pierādījumus. Tiesvedības pusei, kas iesniedz pierādījumus vai pieprasa pierādījumu iegūšanu, ir jāpaskaidro, kurus lietā būtiskus faktus tā vēlas pierādīt, iesniedzot šos pierādījumus vai pieprasot šo pierādījumu iegūšanu. Pierādījumu iegūšanas pieprasījumā jāizklāsta arī informācija, kas nodrošina pierādījumu iegūšanu. Pirmstiesas procesa gaitā tiesa tiesvedības pusēm nosaka termiņu, kurā tām jāiesniedz pierādījumi vai jāpieprasa pierādījumu iegūšana. Ja tiesvedības puses pieprasījums par pierādījumu iegūšanu tiek noraidīts tāpēc, ka puse nav veikusi ar pierādījumu iegūšanu saistīto izmaksu priekšapmaksu, lai gan tiesa to ir pieprasījusi, pusei nav tiesību pieprasīt, lai pierādījumi tiktu iegūti vēlāk, ja šā pieprasījuma pieņemšanas rezultātā tiktu novilcināta lietas izskatīšana.

Ja pierādījumi iegūstami ārpus tās tiesas teritoriālās jurisdikcijas, kas veic tiesvedību lietā, tiesa, kas izskata lietu, var dot rīkojumu iesniegt īpašu procesuālās darbības pieprasījumu tiesai, kuras teritoriālajā jurisdikcijā var iegūt attiecīgos pierādījumus. Īpašo pieprasījumu izpilda saskaņā ar kārtību, kas iedibināta pieprasītās procesuālas darbības izpildei. Tiesvedības pusēm tiek paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu, taču tiesvedības puses neierašanās neliedz izpildīt īpašo pieprasījumu. Procesuālās darbības protokols un pierādījumi, kas iegūti, pildot īpašo pieprasījumu, tiek nekavējoties nosūtīti tiesai, kas izskata lietu. Ja laikā, kad tiesa, pamatojoties uz īpašo pieprasījumu, veic procesuālas darbības, lai iegūtu pierādījumus, rodas strīds, ko šī tiesa nevar atrisināt, taču, lai varētu turpināt iegūt pierādījumus, šis strīds ir jāatrisina, strīdu atrisina tiesa, kas izskata pamatlietu. Ja tiesa, kas izpilda īpašo pieprasījumu, uzskata, ka lietas izskatīšanas interesēs būtu pamatoti nodot pierādījuma iegūšanas pienākumu citai tiesai, tad šī tiesa šajā sakarā iesniedz pieprasījumu šai citai tiesai un informē par to tiesvedības puses.

Igaunijā civilprocesos var izmantot pierādījumus, kas iegūti ārvalstīs saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību normām, izņemot gadījumus, kad procesuālā darbība, kas veikta, lai iegūtu pierādījumus, ir pretrunā Igaunijas civilprocesa principiem. Igaunijas tiesas sastāvs, kas pieprasījis pierādījumu iegūšanu saskaņā ar kārtību, kura paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/1783 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās, vai tiesnesis, kurš rīkojas saskaņā ar šīs tiesas rīkojumu, var saskaņā ar minēto regulu ierasties un piedalīties pierādījumu iegūšanas procesā, ko veic ārvalstu tiesa. Tiesvedības puses, to pārstāvji un eksperti var piedalīties pierādījumu iegūšanā tādā pašā apmērā, kā tie var piedalīties pierādījumu iegūšanā Igaunijā. Gadījumos, kad minētās regulas 19. panta 3. punkts ļauj Igaunijas tiesai tieši iegūt pierādījumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tiesas sastāvs, kas lietu izskata, tiesnesis, kurš rīkojas uz rīkojuma pamata, vai tiesas norīkots eksperts var piedalīties šādā tiešā pierādījumu iegūšanā.

Lai iegūtu pierādījumus ārpus Eiropas Savienības, tiesa pieprasa pierādījumu iegūšanu ar kompetentās iestādes starpniecību saskaņā ar Konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās. Tāpat tiesa var iegūt pierādījumus ārvalstī ar šajā valstī norīkotā Igaunijas Republikas vēstnieka vai kompetenta konsulārā ierēdņa starpniecību, ja vien tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Puse, kas iesniedz pierādījumus vai pieprasa pierādījumu iegūšanu, var atteikties no pierādījumiem vai atsaukt tos tikai ar pretējās puses piekrišanu, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi.

1.6 Rakstiska procedūra

Vienkāršotajā procedūrā lietu var izskatīt rakstiskā procedūrā. Tiesa nodrošina, ka tiek ievērotas tiesvedības pušu pamattiesības un brīvības, kā arī būtiskās procesuālās tiesības un ka tiesvedības dalībnieki tiek pēc pieprasījuma uzklausīti. Šajā nolūkā nav nepieciešams organizēt tiesas sēdi. Tiesa var atteikties no rakstiskas pirmstiesas procedūras vai tiesas sēdes.

Dokumentārajā procedūrā lietu var izskatīt rakstiskā procedūrā, ja puses tam piekrīt.

1.7 Sprieduma saturs

Spriedums sastāv no ievada, rezolutīvās daļas, aprakstošās daļas un pamatojuma. Vienkāršotajā procedūrā tiesa var pasludināt spriedumu, izlaižot aprakstošo daļu un pamatojumu. Ja tiesa izskata prasību vienkāršotā procedūrā, tā sprieduma aprakstošajā daļā var norādīt vienīgi juridisko pamatu un pierādījumus, uz kuriem balstīti tiesas secinājumi.

Apriņķa tiesa, kas pasludina spriedumu lietā, kuru izskata vienkāršotā procedūrā, var atzīmēt, ka tā atļauj to pārsūdzēt. Parasti tiesa atļauj pārsūdzēt spriedumu, ja tā uzskata, ka ir vajadzīgs apelācijas tiesas lēmums, lai saņemtu apgabaltiesas atzinumu par tiesību normu. Nav vajadzības pamatot to, ka ir atļauta pārsūdzība.

Dokumentārā procedūrā prasību noraida, ja prasītājs nav pierādījis prasību ar dokumentārajā procedūrā atļautiem pierādījumiem. Šādā gadījumā prasību var iesniegt atkārtoti, izmantojot standarta procedūru. Ja tiesa apmierina prasību dokumentārajā procedūrā, neraugoties uz atbildētāja iebildumiem, tā pasludina spriedumu, kurā tā saglabā atbildētāja tiesības aizstāvēt savas tiesības nākotnē. Pārsūdzības un piespiedu izpildes nolūkā spriedumu ar atrunu uzskata par galīgu spriedumu. Ja iebildums, ko varētu iesniegt dokumentārajā procedūrā, tiek atrisināts ar spriedumu ar atrunu, atbildētājs pēc tam var atkārtoti iesniegt šo iebildumu tikai tad, ja spriedumu ar atrunu atceļ vai groza.

1.8 Izmaksu kompensācija

Vispārējie principi

• Tiesvedības izmaksas sedz puse, pret kuru tiesas spriedums nav labvēlīgs.
• Puse, pret kuru tiesas spriedums nav labvēlīgs, atlīdzina otrai pusei arī nepieciešamos ārpustiesas izdevumus, kas radušies saistībā ar tiesvedību. Pusēm tiek atlīdzināti visi ārpustiesas izdevumi, kas tiktu atlīdzināti lieciniekam, tostarp sniegta kompensācija par negūto peļņu vai citiem pastāvīgiem ienākumiem, pamatojoties uz tādiem pašiem pamatiem, uz kādiem to atlīdzina lieciniekiem, un tādā pašā apmērā, kādā to atlīdzina lieciniekiem.
• Puses juridiskā pārstāvja procesuālās izmaksas tiek atlīdzinātas atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem, ko piemēro attiecībā uz puses procesuālo izmaksu atlīdzināšanu.
• Tiesa var piespriest pusēm pilnībā vai daļēji segt izmaksas pašām, ja uzdot pusei, pret kuru spriedums bijis nelabvēlīgs, segt pretējās puses izmaksas būtu acīmredzami netaisnīgi vai nepamatoti.
• Ja prasība ir apmierināta daļēji, puses sedz procesuālās izmaksas vienlīdzīgās daļās, izņemot gadījumu, kad tiesa procesuālās izmaksas sadala proporcionāli apmēram, kādā prasība ir apmierināta, vai nolemj, ka procesuālās izmaksas daļēji vai pilnībā jāsedz katrai pusei pašai.

1.9 Iespēja iesniegt pārsūdzību

Vienkāršotā procedūrā pasludināta sprieduma rezolutīvajā daļā tiesa norāda sprieduma pārsūdzības kārtību un termiņu. Pārsūdzību par tiesas spriedumu, kas pasludināts vienkāršotā procedūrā, var iesniegt saskaņā ar standarta procedūru. Apgabaltiesa var izskatīt pārsūdzību, kas iesniegta par vienkāršotā procedūrā pasludinātu spriedumu, neatkarīgi no apriņķa tiesas atļaujas spriedumu pārsūdzēt, un pārsūdzību var iesniegt neatkarīgi no apriņķa tiesas atļaujas. Apgabaltiesa nedrīkst atstāt pārsūdzību bez izskatīšanas, pamatojoties tikai uz to, ka ir izmantota vienkāršota procedūra.

Pārsūdzību par tiesas spriedumu, kas pasludināts dokumentārā procedūrā, var iesniegt saskaņā ar standarta procedūru.

Tiesvedības puse vai trešā puse ar neatkarīgu prasījumu var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu. Trešā puse bez neatkarīga prasījuma var iesniegt pārsūdzību, ievērojot Civilprocesa kodeksa 214. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.

Pārsūdzību nevar iesniegt, ja abas puses tiesai iesniegtā pieteikumā ir atteikušās no savām tiesībām iesniegt pārsūdzību.

Pārsūdzību var iesniegt 30 dienu laikā pēc sprieduma izsniegšanas pārsūdzības iesniedzējam, taču ne vēlāk kā 5 mēnešus no dienas, kad ticis publiskots pirmās instances tiesas spriedums.

Ja pārsūdzības termiņā lietā tiek pieņemts papildu spriedums, pārsūdzības — arī sākotnējā sprieduma pārsūdzības — termiņa laika atskaite sākas dienā, kad ir pieņemts papildu spriedums. Ja spriedums bez aprakstošās daļas vai pamatojuma tiek papildināts ar izlaisto daļu, pārsūdzības termiņa laika atskaite sākas no jauna dienā, kad tiek pieņemts pilnais spriedums.

Pārsūdzības termiņu var saīsināt vai pagarināt par laikposmu, kas nepārsniedz piecus mēnešus pēc sprieduma publiskošanas, ja puses panāk attiecīgu vienošanos un par to informē tiesu.

Pārsūdzības procesa puse var iesniegt kasācijas sūdzību par apgabaltiesas spriedumu Augstākajā tiesā, ja apgabaltiesa ir būtiski pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai kļūdaini piemērojusi materiālo tiesību normu. Trešā puse bez neatkarīga prasījuma var iesniegt kasācijas sūdzību, ievērojot Civilprocesa kodeksa 214. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.

Kasācijas sūdzību nevar iesniegt, ja abas puses tiesai iesniegtā pieteikumā ir atteikušās no savām tiesībām iesniegt pārsūdzību.

Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā pēc sprieduma izsniegšanas kasācijas sūdzības iesniedzējam, taču ne vēlāk kā 5 mēnešus no dienas, kad publiskots apgabaltiesas spriedums.