Kā panākt tiesas nolēmuma izpildi

1 Ko civillietās un krimināllietās izprot ar sprieduma izpildi?

Noteikumi par to, kā izpildīt spriedumus civillietās, t. sk. komerclietās, ir noteikti Polijas 1964. gada 17. novembra Civilprocesa kodeksā (Kodeks postępowania cywilnego) (Likumu apkopojums, 2021. gads, 1805. ieraksts, ar grozījumiem).

Izpildes panākšana ir likumā noteiktu piespiedu pasākumu piemērošana, ko veic kompetentas valsts iestādes, lai piedzītu summas, kas maksājamas kreditoriem, pamatojoties uz izpildu dokumentu (tytuł wykonawczy). Izpildes panākšanas procedūra sākas tad, kad ir iesniegts pieteikums par izpildes panākšanu.

Par pamatu izpildes panākšanai kalpo izpildu dokuments. Parasti izpildu dokuments ir izpildes rīkojums (tytuł egzekucyjny) ar izpildāmības klauzulu (Civilprocesa kodeksa 776. pants). Šāda klauzula nav nepieciešama noteiktiem tiesas rīkojumiem, kas izdoti dalībvalsts līmenī, vai izlīgumiem un oficiāliem dokumentiem, kas minēti Civilprocesa kodeksa 1153. panta 14. punktā. Ja šādi spriedumi, izlīgumi un oficiālie dokumenti atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem, tie ir uzskatāmi par izpildu dokumentu, ar kuru kreditori var vērsties tieši izpildiestādē.

Izpildes procedūrā ir iesaistītas divu veidu iestādes:

• tiesu iestādes – procedūrā, kurā izpildāmības klauzula tiek pievienota izpildes rīkojumam (tiesas priekšsēdētājs; rajona tiesa (sąd rejonowy), apgabaltiesa (sąd okręgowy) un apelācijas tiesa (sąd apelacyjny), tiesas darbinieks (referendarz sądowy));
• izpildes iestādes – attiecīgajā izpildes panākšanas procedūrā, proti, rajona tiesas un tiesu izpildītāji (komornik) (Civilprocesa kodeksa 758. pants).

Gan procedūras, kas attiecas uz izpildāmības klauzulu, gan izpildes procedūras puses ir parādnieks un kreditors.

Polijas tiesību sistēma izšķir šādus izpildes panākšanas procedūru veidus:

tādu naudisku prasījumu izpildes panākšana, kas rodas saistībā ar:

• kustamo mantu;
• darba samaksu;
• bankas kontiem;
• citiem prasījumiem;
• citām īpašumtiesībām;
• nekustamo īpašumu;
• jūras kuģiem;

tādu ar naudu nesaistītu prasījumu izpildes panākšana, kas rodas saistībā ar:

• kustamā īpašuma nodošanu;
• nekustamā īpašuma nodošanu;
• tādu lēmumu izpildi, kuriem nepieciešama nodomu deklarācija, tostarp līguma noslēgšana (Civilprocesa kodeksa 1047. pants);
• tādu darbību un bezdarbības izpildes panākšanu, kuras var veikt un kuras nevar veikt trešās personas (Civilkodeksa 1049.–1056. pants);

uzturlīdzekļu prasījumu izpilde – tiesa izpildu dokumentā, ar ko piešķir uzturlīdzekļus, automātiski iekļauj izpildāmības klauzulu. Šādos gadījumos izpildu dokumentu automātiski izsniedz kreditoram. Gadījumos, kad tiek prasīti uzturlīdzekļi, izpildes procedūru var ierosināt pēc tās pirmās instances tiesas pieprasījuma, kas izskatīja lietu. Šādu pieprasījumu iesniedz kompetentajai izpildiestādei. Tiesu izpildītājam ir pienākums ex officio veikt izpēti, lai noskaidrotu parādnieka ienākumus, aktīvus un dzīvesvietu. Ja tas izrādās neefektīvi, policija pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma veic atbilstošus pasākumus, lai noskaidrotu parādnieka dzīvesvietu un darbavietu. Izpēte ir jāveic ne retāk kā ik pēc sešiem mēnešiem. Ja izpētes rezultātā parādnieka ienākumi vai aktīvi noskaidroti netiek, tiesu izpildītājs lūdz tiesai likt parādniekam sniegt ziņas par saviem aktīviem. Ja parādnieka parādu apmaksa ir nokavēta par vairāk nekā sešiem mēnešiem, tiesu izpildītājs ex officio vēršas Valsts tiesu reģistrā (Krajowy Rejestr Sądowy), lai parādnieku iekļautu maksātnespējīgo parādnieku sarakstā. Ja izpildes panākšanas pasākums netiek īstenots, tas nerada pamatu procedūras izbeigšanai.

2 Kura iestāde vai iestādes ir kompetentas izpildes jomā?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 758. pantu ar izpildes panākšanu saistītas lietas ietilpst rajona tiesu kompetencē un to tiesu izpildītāju kompetencē, kuri rīkojas rajona tiesu vārdā.

3 Kādi ir priekšnoteikumi, lai lēmums (nolēmums) būtu izpildāms?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 803. pantu izpildu dokuments ir uzskatāms par pamatu prasījuma izpildei kopumā attiecībā uz visām parādnieka aktīvu kategorijām, ja vien nav noteikts citādi. Izpildiestādei nav tiesību pārbaudīt izpildu dokumenta, uz ko attiecas šis pienākums, spēkā esību un piemērojamību. Tomēr tai ir jāpārbauda prasījuma, uz kuru attiecas izpildu dokuments, apstrīdamība.

Parasti izpildāmības klauzulu ietver izpildu dokumentā.

Atbilstoši Civilprocesa kodeksa 777. pantam par izpildu dokumentiem uzskata šādus:

• galīgs vai nekavējoties izpildāms tiesas spriedums un tiesā noslēgti izlīgumi;
• galīgs vai nekavējoties izpildāms tiesas darbinieka lēmums;
• citi spriedumi, izlīgumi un tiesību akti, ko izpilda izpildes procedūras ceļā;
• notariāls akts, ar kuru parādnieks brīvprātīgi īsteno izpildes pasākumu, kas parādniekam liek samaksāt summu vai nodot priekšmetus, kuri noteikti pēc to veida, aktā noteiktajā apmērā, vai arī nodot atsevišķi noteiktus priekšmetus, ar nosacījumu, ka aktā ir norādīts datums, līdz kuram šis pienākums ir jāizpilda, vai gadījums, kam ir jānotiek, lai notiktu izpilde;
• notariāls akts, ar kuru parādnieks brīvprātīgi īsteno izpildes pasākumu, kas liek samaksāt aktā norādīto summu vai summu, kura noteikta ar indeksam piesaistītu klauzulu, ja aktā ir norādīts gadījums, kam ir jānotiek, lai īstenotu pienākumu, un datums, līdz kuram kreditors var pieprasīt, lai izpildāmības klauzula tiktu iekļauta aktā;
• notariāls akts, kas minēts 4. vai 5. punktā un ar ko persona, kurai nav privātu parādsaistību un kuras īpašums, prasījums vai tiesības ir nodrošinātas ar hipotēku vai ķīlu, ir brīvprātīgi īstenojusi izpildes pasākumu pret hipotēkas vai ķīlas nodrošinājumu, lai apmierinātu nodrošinātā kreditora naudas prasījumu.

Parādnieka deklarāciju par brīvprātīgu piekrišanu izpildei var noformēt arī atsevišķā notariālā aktā.

Par izpildu dokumentu var uzskatīt tikai spēkā esošus tiesas rīkojumus, kuros ir iekļauta izpildāmības klauzula vai kuri ir izpildāmi nekavējoties (ar tūlītējas izpildes rīkojumu, kas izdots ex officio vai pēc jebkura procedūras dalībnieka pieprasījuma). Uzskatāms, ka notariāls akts ir pielīdzināms izpildu dokumentam, ja tas atbilst Civilprocesa kodeksā izvirzītajām prasībām un notariāta noteikumiem.

Citi izpildu dokumenti ir šādi: izraksts no prasījumu saraksta bankrota procedūrā; juridiski spēkā esoša vienošanās ar banku; piespiedu atsavināšanas rezultātā iegūto summu sadales plāns; bankas izpildu dokuments, kas paredzēts banku tiesību aktos, bet tikai pēc tam, kad tiesa ir iekļāvusi izpildāmības klauzulu; ārvalstu tiesu pasludinātie spriedumi un šajās tiesās panāktie izlīgumi pēc tam, kad Polijas tiesa tos ir pasludinājusi par izpildāmiem. Ārvalstu tiesu civillietās pieņemti spriedumi, kas izpildāmi tiesībaizsardzības ceļā, uzskatāmi par izpildu dokumentiem pēc tam, kad Polijas tiesa tos ir pasludinājusi par izpildāmiem. Izpildāmības pasludināšana notiek, ja attiecīgais spriedums ir izpildāms izcelsmes valstī un nerodas šķēršļi, kas minēti un Civilprocesa kodeksa 1146. panta 1. un 2. punktā.

3.1 Procesuālā kārtība

Izpildu dokuments kalpo par pamatu izpildes procedūras uzsākšanai. Parasti izpildāmības klauzulu izpildu dokumentos, ko pieņem tiesa, iekļauj pirmās instances tiesa, kas izskata lietu (Civilprocesa kodeksa 781. panta 1. punkts).

Tiesa bez nepamatotas kavēšanās, taču ne vēlāk kā trijās dienās pēc iesniegšanas kompetentajā iestādē izskata pieteikumus par izpildāmības klauzulas iekļaušanu (Civilprocesa kodeksa 781. panta 1. punkts). Dokumentos, kas izdoti procedūrās, kuras ir ierosinātas vai varētu būt ierosinātas ex officio, izpildāmības klauzula tiek iekļauta ex officio. Tiesa iekļauj izpildāmības klauzulu maksājuma rīkojumos, kas izdoti elektroniski veiktās rīkojuma procedūrās uz ex officio pamata, nekavējoties pēc tam, kad tie kļuvuši galīgi (Civilprocesa kodeksa 782. pants).

Parasti izpildes panākšanas pasākumu var veikt pēc pieprasījuma. Procedūrā, ko var uzsākt ex officio, izpildes procedūru var uzsākt ex officio pēc pirmās instances tiesas, kura izskata lietu, pieprasījuma kompetentajai tiesai vai tiesu izpildītājam (Civilprocesa kodeksa 796. panta 2. punkts).

Pieprasījumu par izpildes procedūras uzsākšanu var iesniegt kreditors kompetentajā rajona tiesā vai šai tiesai piesaistītajam tiesu izpildītājam. To var iesniegt arī citās kompetentajās iestādēs (tiesā vai prokuratūrā (prokuratura) lietās, kas saistītas ar tādu sodu, finansiālu sodu, tiesas izdevumu un procesuālo izmaksu segšanas panākšanu, kas iemaksājami Valsts kasē (Skarb Państwa).

Parasti pieprasījumus uzsākt izpildes panākšanas procedūru noformē rakstiski. Tiem ir jāpievieno izpildu dokuments.

Noteikumi par maksu iekasēšanu un to apmēru ir reglamentēti 2018. gada 28. februāra Likumā par tiesu izpildītāju izmaksām (Ustawa o kosztach komorniczych) (Likumu apkopojums, 2023. gads, 1357. ieraksts).

Tiek iekasētas tālāk tekstā aprakstītās izpildes maksas.

1) Izpildes maksas par izpildes procedūras veikšanu, par tāda rīkojuma izpildi, ar ko nodrošina naudas prasījuma samaksu vai Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu, vai par tāda lēmuma izpildi, kas prasa pierādījuma saglabāšanu vai prasa nodot pierādījumu intelektuālā īpašuma lietās: lietās, kas saistītas ar naudas prasījumu izpildi, tiesu izpildītājs iekasē no parādnieka proporcionālu maksu, kas ir vienāda ar 10 % no piedzītā prasījuma. Ja viena mēneša laikā no dienas, kad izsniegts paziņojums par izpildes procedūras uzsākšanu, parādnieks samaksā tiesu izpildītājam vai ieskaita viņa bankas kontā visu piedzenamo prasījumu vai tā daļu, tiesu izpildītājs iekasē no parādnieka proporcionālu maksu, kas vienāda ar 3 % no šādi piedzītā prasījuma. Minimālā maksa par šādi piedzītu prasījumu ir 150 PLN. Ja prasījums ir piedzīts tikai tādēļ, ka ir veikta piedziņa pret citu prasījumu, bankas kontu, atlīdzību par darbu vai sociālā nodrošinājuma pabalstiem, vai tādēļ, ka parādnieks ir samaksājis prasījumu tiesu izpildītājam vai to ieskaitījis tiesu izpildītāja bankas kontā pēc tam, kad ir beidzies viena mēneša termiņš no dienas, kad parādniekam tika izsniegts paziņojums par izpildes procedūras uzsākšanu, minimālā maksa ir 200 PLN.

Ja prasījums ir piedzīts citādi, nekā aprakstīts iepriekš, minimālā maksa ir 300 PLN.

Fiksētā maksa par pieteikumu kustamā īpašuma nodošanai ir 400 PLN. Fiksētā maksa par pieteikumu tāda nekustamā īpašuma nodošanai, kuru parādnieks izmanto mājokļa vajadzībām, vai par kustamās mantas izlikšanu no telpām, ko parādnieks izmanto mājokļa vajadzībām, ir 1500 PLN. Fiksētā maksa par pieteikumu par cita nekustamā īpašuma objekta iegūšanu īpašumā vai kustamās mantas izlikšanu no citām telpām ir 2000 PLN. Ja parādnieks nekustamo īpašumu, telpas vai istabu izmanto vienīgi saimnieciskās darbības veikšanai, maksu 2000 PLN apmērā palielina par 1000 PLN par otro un katru nākamo telpu, kas veido nekustamo īpašumu vai telpas, uz kurām attiecas piespiedu izpilde. Kopējā maksa nedrīkst pārsniegt 30 000 PLN.

Fiksētā maksa par:

• aktīvu nodošanu maksātnespējas administratoram vai īpašuma pārvaldītājam,
• īpašuma pārvaldības nodošanu nekustamā īpašuma pārvaldītājam,
• pierādījuma saglabāšanu intelektuālā īpašuma lietās, vai
• pierādījuma nodošanu intelektuālā īpašuma lietās ir 400 PLN.

Fiksētā maksa par iesaistīšanos parādnieka fiziskās pretošanās pārvarēšanā un par tiesas norādījumu izpildi, lai nodotu parādnieku apcietinājumā, ir 1000 PLN.

Ja parādnieks apmaksā izpildu dokumentā norādīto prasījumu vēlākais trīs dienas pirms izpildu dokumenta izpildes termiņa, tiesu izpildītājs atmaksā 50 % no kreditoram samaksātās maksas. Ja parādnieks apmaksā prasījumu, pirms tam ir izsniegts paziņojums par piedziņas uzsākšanu vai uzaicinājums veikt brīvprātīgu maksājumu, tiesu izpildītājs atmaksā kreditoram to samaksātās summas daļu, kas pārsniedz 200 PLN.

2) Maksas par citu procedūru veikšanu vai citu darbību veikšanu.

Fiksētā maksa par pieteikumu:

• lēmuma par mantojuma nodrošināšanu izpildei, vai
• nekustamā īpašuma inventāra saraksta sastādīšanai ir 400 PLN.

Fiksētā maksa par tiešu un personisku dokumentu nodošanu, ja to pieprasa tiesa vai pieteikuma iesniedzējs, ir 60 PLN. Maksa tiek iekasēta par lietā norādītā dokumenta nodošanu vienā adresē neatkarīgi no adresātu skaita, kas dzīvo šajā adresē, un veikto nodošanas mēģinājumu skaita. Fiksētā maksa par pieteikumu veikt pasākumus adresāta pašreizējās adreses noteikšanai ir 40 PLN. Fiksētā maksa par oficiālas faktu konstatācijas sagatavošanu ir 400 PLN.

3.2 Galvenie noteikumi

Izpildes panākšanas pasākumu ierosina, kreditoram iesniedzot pieteikumu, kam pievienots izpildu dokuments. Ir svarīgi pieteikumā norādīt parādnieku. Kreditors var norādīt, kā veicama izpilde, t. i., identificējot attiecīgās īpašumtiesības. Ar īpašumu saistītu prasījumu izpildes gadījumā ir jānorāda arī zemes reģistrs (księga wieczysta). Ar kustamo mantu saistītas izpildes gadījumā nav detalizēti jānorāda katra kustamā manta, jo izpilde ir piemērojama uz visu parādnieka kustamo mantu.

4 Izpildu darbību raksturs un mērķis

4.1 Kāda veida manta var tikt pakļauta izpildu darbībām?

Izpildu darbības var attiekties uz visiem priekšmetiem vai aprīkojumu, kas veido parādnieka aktīvus, t. sk. uz kustamo mantu, nekustamo īpašumu, darba algu, banku kontiem, nekustamā īpašuma daļu, jūras kuģiem un parādnieka citiem prasījumiem un īpašumtiesībām.

Civilprocesa kodeksa 829.–831. pants nosaka zināmus ierobežojumus attiecībā uz to priekšmetu vai aprīkojuma veidu, kuriem var piemērot izpildi. Saskaņā ar šiem noteikumiem izpildei netiek pakļauti šādi priekšmeti vai aprīkojums: tādi saimniecības piederumi, gultasveļa, apakšveļa un ikdienas apģērbs, kas nepieciešami, lai nodrošinātu parādnieka un viņa apgādājamo ģimenes locekļu sadzīves pamatvajadzības, kā arī apģērbs, kas parādniekam nepieciešams, lai pildītu savus sabiedriskos vai profesionālos pienākumus; tādi pārtikas un degvielas krājumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu parādnieka un tā apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības vienu mēnesi; tādi rīki un citi instrumenti, kas parādniekam nepieciešami, lai veiktu algotu darbu, un tādas izejvielas, kas nepieciešamas ražošanas procesā vienu nedēļu, izņemot mehāniskos transportlīdzekļus.

Papildus Civilprocesa kodeksam ir arī cits nacionālais regulējums, kas nosaka to prasījumu veidus, kuriem izpildes pasākums nav piemērojams un kādā apmērā ir attiecināms šāds izņēmums (piem., Darba kodekss (Kodeks pracy) nosaka apmēru, kādā var piedzīt maksājumu no samaksas par darbu).

4.2 Kādas ir izpildu darbību sekas?

Izpildu dokuments ir uzskatāms par pamatu prasījuma izpildei kopumā attiecībā uz visiem parādnieka aktīviem, ja vien nav noteikts citādi.

Parādniekiem ir tiesības pārvaldīt savus aktīvus, ja vien tiesa tiem šīs tiesības neliedz.

Kad izpildes procedūra ir uzsākta pret kustamo mantu, tiesu izpildītājs izņem šo mantu un noformē izņemšanas dokumentu. Izņemšanas sekas ir tādas, ka izņemtā īpašuma pārvaldība neietekmē procedūras turpmāko virzību un izpildes procedūru attiecībā pret izņemto īpašumu var vērst arī pret pircēju. Taču tiesu izpildītājs jebkurā procedūras posmā var, pamatojoties uz svarīgiem iemesliem, nodot kontroli pār izņemto kustamo mantu citai personai, neizslēdzot kreditoru.

Ja izpildu darbība ir vērsta pret nekustamo īpašumu, tiesu izpildītājs vispirms aicina parādnieku dzēst parādu divu nedēļu laikā, bet, ja tas nenotiek, tiesu izpildītājs uzsāk īpašuma aprakstīšanu un novērtēšanu. Nekustamā īpašuma pārvaldīšana pēc apķīlāšanas neietekmē turpmāko procedūras virzību. Pircējs var piedalīties procedūrā kā parādnieks.

Ja parādniekam ir pienākums atturēties no noteiktas rīcības vai neiejaukties kreditora darbībā, tiesa pēc kreditora pieprasījuma piemēro parādniekam naudas sodu, ja tas nepilda šo pienākumu; parādniekiem, kuri nesamaksā naudas sodu, var piemērot ieslodzījumu.

4.3 Kāds ir izpildu darbību saistošais raksturs?

Civilprocesa kodekss nenosaka laika ierobežojumus pieteikumiem par izpildes panākšanu. Taču saskaņā ar Polijas tiesībām prasījumus, kas noteikti ar tiesas vai citas iestādes, kas ieceltas šādu lietu izskatīšanai, galīgo spriedumu vai ar šķīrējtiesas spriedumu, vai prasījumus, kas rodas no tiesā vai šķīrējtiesā panāktas vienošanās vai no vienošanās, kas panākta ar mediatora starpniecību un apstiprināta tiesā, ierobežo ar sešu gadu termiņu, pat ja noilguma termiņš šādiem prasījumiem ir īsāks (Civilkodeksa (Kodeks cywilny) 125. panta 1. punkts). Ja tādējādi apstiprināts prasījums ietver ar termiņu ierobežotus pienākumus, uz jebkādiem turpmākiem prasījumiem saistībā ar periodiskiem pienākumiem attieksies trīs gadu noilgums.

Pieteikumus par izpildi izskata kompetentā iestāde, lai noteiktu, vai tie atbilst formālajām prasībām un atbilstības kritērijiem. Ja pieteikums neatbilst noteiktajām prasībām, to var noraidīt vai arī var pārtraukt izpildes procedūru.

5 Vai pastāv iespēja pārsūdzēt lēmumu, ar kuru izpildu darbību veikšana tika atļauta?

Procedūras dalībnieki var pārsūdzēt tiesas rīkojumu par izpildāmības klauzulas iekļaušanu.

Izpildes procedūrā ir pieejami šādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi:

• sūdzība par tiesu izpildītāja darbībām (kas jāiesniedz rajona tiesā; tas attiecas arī uz tiesu izpildītāja bezdarbību. Sūdzību var iesniegt dalībnieks vai persona, kuras tiesības šāda tiesu izpildītāja darbība vai bezdarbība pārkāpj vai apdraud. Sūdzība ir jāiesniedz ne vēlāk kā vienas nedēļas laikā no darbības veikšanas dienas vai dienas, kad dalībnieks vai persona uzzināja par bezdarbību);
• pārsūdzība par tiesas rīkojumu (tiesas darbinieka lēmuma pārsūdzība) par izpildāmības klauzulas iekļaušanu (Civilprocesa kodeksa 795. pants; kreditora gadījumā laika ierobežojumu pārsūdzības iesniegšanai aprēķina no dienas, kad kreditoram ir izsniegts izpildu dokuments vai lēmums, ar ko izpilde ir noraidīta, bet parādnieka gadījumā — no dienas, kad ir nodots paziņojums par izpildes procedūras uzsākšanu);
• pārsūdzība par tiesas rīkojumu, ar ko Eiropas maksājuma rīkojums ir atzīts par izpildāmu (Civilprocesa kodeksa 795. panta 5. punkts);
• pārsūdzība par tiesas rīkojumu apturēt vai pārtraukt procedūru (Civilprocesa kodeksa 828. pants);
• pārsūdzība par tiesas rīkojumu ierobežot izpildi (Civilprocesa kodeksa 839. pants);
• tiesas rīkojums, ar ko izpilde tiek ierobežota, un apelācijas sūdzība pret šādu rīkojumu (Civilprocesa kodeksa 839. pants);
• prasības, ko iesniedz parādnieks, apstrīdot izpildes pasākumus (Civilprocesa kodeksa 840.–843. pants);
• pārsūdzības par tiesas rīkojumu atlīdzināt uzrauga izmaksas (Civilprocesa kodeksa 859. pants);
• pārsūdzība par tiesas rīkojumu attiecībā uz aprakstīšanas un novērtēšanas darbībām atsavināšanas laikā (Civilprocesa kodeksa 950. pants);
• mutvārdu sūdzība par tiesu izpildītāja veiktajām darbībām izsoles laikā, ko iesniedz uzraugošajā iestādē (Civilprocesa kodeksa 986. pants);
• pārsūdzība par tiesas rīkojumu piešķirt līgumu (Civilprocesa kodeksa 997. pants);
• lūgumraksti, kuros iebilst pret piedziņas rezultātā iegūto summu sadales plānu (divu nedēļu laikā kopš paziņošanas izpildiestādei, kas plānu sagatavoja (Civilprocesa kodeksa 998. pants));
• pārsūdzība par tiesas rīkojumu par lūgumrakstiem, kuros iebilst pret sadales plānu (Civilprocesa kodeksa 1028. pants);
• pārsūdzība par tiesas rīkojumu, ar kuru parādniekam uzdots veikt darbību (Civilprocesa kodeksa 1055. pants);
• pārsūdzība par tiesas rīkojumu attiecībā uz aktīvu nepakļaušanu konfiskācijai izpildes procedūrā, kurā ir iesaistīta Valsts kase (Civilprocesa kodeksa 1061. panta 2. punkts).

6 Vai uz izpildi attiecas ierobežojumi, jo īpaši saistībā ar parādnieka aizsardzību vai termiņiem?

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 829. pantu izpildei netiek pakļauti:

1. tādi saimniecības piederumi, gultasveļa, apakšveļa un ikdienas apģērbs, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu parādnieka un tā apgādājamo ģimenes locekļu sadzīves pamatvajadzības, jo īpaši ledusskapis, veļas mazgājamā mašīna, putekļsūcējs, cepeškrāsns vai mikroviļņu krāsns, sildvirsma ēdienu sildīšanai un pagatavošanai, gultas, galds un krēsli tik lielā skaitā, cik nepieciešams parādniekam un viņa ģimenes locekļiem, kā arī viens apgaismes ķermenis katrā telpā, ja vien tie nav priekšmeti, kuru vērtība ievērojami pārsniedz attiecīgā veida jaunu priekšmetu vidējo vērtību;
2. gultasveļa, apakšveļa un ikdienas apģērbs tādā daudzumā, kāds nepieciešams parādniekam un viņa ģimenes locekļiem, kā arī apģērbs, kas nepieciešams parādniekam, lai pildītu savus sabiedriskos vai profesionālos pienākumus;
3. tādi pārtikas un degvielas krājumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu parādnieka un tā apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības vienu mēnesi;
4. viena govs, divas kazas vai trīs aitas, kas nepieciešamas parādnieka un tā apgādājamo personu iztikai, t. sk. pietiekami barības un pakaišu krājumi, kas nepieciešami, lai iztiktu līdz nākamajai ražai;
5. tādi rīki un citi instrumenti, kas parādniekam nepieciešami, lai veiktu algotu darbu, un tādas izejvielas, kas nepieciešamas ražošanas procesā vienu nedēļu, izņemot mehāniskos transportlīdzekļus;
6. ja parādnieks regulāri saņem fiksētu atalgojumu, – atalgojuma summa, kas atbilst atalgojuma daļai, uz kuru neattiecas izpilde, līdz nākamajam maksājuma datumam, bet gadījumā, ja parādnieks nesaņem fiksētu atalgojumu, summa, kas atbilst parādniekam un tā ģimenes locekļiem nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem divām nedēļām;
7. mācību nolūkiem nepieciešami priekšmeti vai aprīkojums, personiski dokumenti, rotājumi un priekšmeti, ko izmanto reliģijas praktizēšanai, kā arī sadzīves priekšmeti, kurus var pārdot tikai par tādu cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā to sākotnējā vērtība, taču tiem piemīt augsta lietošanas vērtība parādniekam;
8. zāles 2001. gada 6. septembra Farmācijas likuma (Prawo farmaceutyczne) nozīmē (Likumu apkopojums, 2024. gads, 686. ieraksts), kas nepieciešamas, lai trīs mēnešus nodrošinātu veselības aprūpes iestādes darbību noteikumu par medicīnisko darbību nozīmē;
9. veselības aprūpes iestādes darbības nodrošināšanai noteikumu par medicīnisko darbību nozīmē vajadzīgās: medicīniskās ierīces, medicīnisko ierīču piederumi, sistēmas un procedūru komplekti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp., ar grozījumiem), nozīmē un in vitro diagnostikas medicīniskās ierīces un piederumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp., ar grozījumiem) nozīmē;
10. priekšmeti vai aprīkojums, kas nepieciešami parādnieka vai viņa ģimenes locekļu invaliditātes dēļ.

Saskaņā ar 831. panta 1. punktu izpildei netiek pakļauti:

1. maksājumi un pabalsti natūrā, kas atlikti izdevumu vai komandējuma izdevumu segšanai;
2. summas, ko Valsts kase ir piešķīrusi īpašiem mērķiem (īpaši stipendijām un atbalsta shēmām), ja vien piedziņas prasījums nav izveidots šādiem mērķiem vai uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākumu rezultātā;
3. līdzekļi, kas saņemti no programmām, kuras finansē no fondiem, kas minēti 2009. gada 27. augusta Valsts finansējuma likuma (Ustawa o finansach publicznych) (Likumu apkopojums, 2013. gads, 885., 938. un 1646. ieraksts) 5. panta 1., 2. un 3. punktā, ja vien piedziņas prasījums nav izveidots, lai īstenotu projektu, kuram šie līdzekļi tika piešķirti;
4. nenododamas tiesības, izņemot gadījumus, kad iespēja tās nodot līgumā ir izslēgta un izpildes priekšmets var tikt izpildīts, vai tiesību īstenošanu var uzticēt citai personai;
5. individuālās apdrošināšanas pabalsti un īpašuma apdrošināšanas atlīdzības, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti finanšu ministra un tieslietu ministra paredzētajos noteikumos; tas neattiecas uz izpildes pasākumiem, ar ko apmierina prasījumus, kuri izriet no uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākumiem;
6. sociālās palīdzības pabalsti 2004. gada 12. marta Sociālās palīdzības likuma (Ustawa o pomocy społecznej) (Likumu apkopojums, 2013. gads, 182. ieraksts, ar grozījumiem) nozīmē;
7. summas, kas parādniekam izmaksājamas no valsts budžeta vai Valsts veselības fonda (Narodowy Fundusz Zdrowia) veselības aprūpes pabalstu nodrošināšanai 2004. gada 27. augusta Valsts finansētās veselības aprūpes likuma (Ustawa o świadczeniach opieki zdrowotnej finansowanych ze środków publicznych) (Likumu apkopojums, 2008/164, 1027. ieraksts, ar grozījumiem) izpratnē, pirms šādu pabalstu izbeigšanas tādā apmērā, kas atbilst 75 % no katra maksājuma, ja vien tie nav prasījumi, ko veikuši parādnieka darbinieki vai veselības aprūpes sniedzēji, kuri norādīti 2004. gada 27. augustā pieņemtā Valsts finansētās veselības aprūpes likuma 5. panta 41. punkta a) un b) apakšpunktā;
8. summas, kas piešķirtas ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, ja prasījums ir parāds Valsts kasei;
9. sociālā palīdzība 2003. gada 13. jūnija Sociālās palīdzības likuma (Ustawa o pomocy społecznej) (Likumu apkopojums, 2020. gads, 176. ieraksts, ar grozījumiem) izpratnē;
10. prasījumi, ko mājokļu kooperatīvam maksā tā biedri un personas, kas nav biedri, bet kam ir kooperatīva tiesības uz telpām vai kas ir telpu īpašnieki, saistībā ar 2000. gada 15. decembra Mājokļu kooperatīvu likuma (Ustawa o spółdzielniach mieszkaniowych) 4. pantā minētajām maksām (Likumu apkopojums, 2021. gads, 1208. ieraksts), kā arī līdzekļi, kas ir kooperatīva rīcībā saistībā ar šo maksu samaksu, ja vien prasījums, uz kuru attiecas izpilde, nav radies saistībā ar to, ka kreditors ir izpildījis pienākumus, par kuriem bija jāmaksā minētā likuma 4. pantā minētās maksas.

Īpaši ierobežojumi attiecas uz izpildi tiesā arī attiecībā uz parādniekiem, kuri ir lauksaimnieki. Minētos ierobežojumus reglamentē Civilprocesa kodeksa 829. panta 1.–5. punkts.

Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 829. panta 1. punktu attiecībā uz parādniekiem, kuri ir lauksaimnieki, kas pārvalda lauku saimniecību, izpildei netiek pakļauti:

1) lauksaimniecības dzīvnieku galvenais ganāmpulks:

a) piena liellopi,

b) gaļas liellopi,

c) zirgi,

d) kazas,

e) aitas,

f) cūkas,

g) mājputni,

h) kažokzvēri,

i) citas sugas, uz kurām balstās lopkopība lauksaimnieka saimniecībā;

2) lauksaimniecības dzīvnieki, kas nepieder pie galvenā ganāmpulka, grūtniecības otrajā pusē un ar mazuļiem, kumeļi līdz 6 mēnešiem, teļi līdz 4 mēnešiem, jēri līdz 3 mēnešiem, sivēni līdz 2 mēnešiem un kazlēni līdz 5 mēnešiem;

3) produktīvo mājputnu saimes, par ko noslēgts līgums par putnu piegādi no šīs saimes vai par šo mājputnu produktu piegādi;

4) kažokzvēri, attiecībā uz kuriem lauksaimnieks noslēdzis līgumu par šo dzīvnieku ādu piegādi;

5) medus bišu (Apis mellifera) saimes un šo saimju apdzīvotie stropi;

6) lauksaimniecības pamata tehnika, darbarīki un aprīkojums daudzumā, kas nepieciešams darbam parādnieka lauku saimniecībā, t. sk. lauksaimniecības traktori ar papildu mašīnām un aprīkojumu, pašgājējas lauksaimniecības mašīnas, kas vajadzīgas kultūraugu audzēšanai, kopšanai, ražas novākšanai un transportēšanai;

7) silosi labības un lopbarības uzglabāšanai;

8) degvielas un rezerves daļu krājumi, kas vajadzīgi lauksaimniecības traktora un lauksaimniecības tehnikas normālai darbībai uz laiku, kas vajadzīgs ražošanas procesa pabeigšanai;

9) sēklu materiāls, graudaugi un citas kultūras, kas vajadzīgas sēšanai vai stādīšanai parādnieka lauku saimniecībā daudzumā, kas vajadzīgs attiecīgajā tirdzniecības gadā;

10) degvielas krājumi 6 mēnešiem;

11) mēslošanas līdzekļi, augu aizsardzības līdzekļi un barotnes daudzumā, kas nepieciešams parādnieka lauku saimniecībai attiecīgajā tirdzniecības gadā;

12) lopbarības un pakaišu krājumi 1.–4. punktā uzskaitītajiem lauksaimniecības dzīvniekiem (līdz nākamajai ražai);

13) pamata tehniskais aprīkojums, kas nepieciešams, lai pabeigtu attiecīgo tehnoloģiskās ražošanas ciklu specializētās saimniecībās;

14) avansa maksājumi par lauksaimniecības produktu piegādēm;

15) lauksaimniecības ēkas un lauksaimniecības zeme, kas vajadzīga dzīvnieku audzēšanai proporcionāli galvenā ganāmpulka lielumam un nepieciešamajam lauksaimniecības dzīvnieku pārpalikumam;

16) lauku saimniecības ēkas novietošanai, uzglabāšanai un uzturēšanai; siltumnīcas, tuneļsiltumnīcas un apsildāmās siltumnīcas augkopībai parādnieka lauku saimniecībā, t. sk. aprīkojums. 

Neatkarīgi no Civilprocesa kodeksa 829. panta 1. punktā minētajiem izņēmumiem 829. panta 2. punkta 1. apakšpunktā ir noteikts, ka izpildi nepiemēro tādam lauksaimniecības dzīvnieku skaitam, kas pārsniedz dzīvnieku skaitu galvenajā ganāmpulkā, un tādam 829. panta 1. punkta 6), 8), 9), 11), 13) un 15) apakšpunktā minēto priekšmetu daudzumam, kas pārsniedz minētajos noteikumos noteikto daudzumu, ja tiesu izpildītājs pēc atzinuma saņemšanas no Lauksaimniecības kameras, kuras kompetencē ir parādnieka lauku saimniecības atrašanās vieta, konstatē, ka tie vajadzīgi minētās saimniecības darbībai.

Saskaņā ar 831. panta 1. punktu izpildei netiek pakļauti:

1. maksājumi un pabalsti natūrā, kas atlikti izdevumu vai komandējuma izdevumu segšanai;

2. 50 % no komandējuma dienas naudas – gadījumos, kad izpildes mērķis ir apmierināt prasījumus, kas izriet no uzturēšanas saistībām, t. sk. valsts budžeta debitoru parādus, kas izriet no pabalstiem, kuri izmaksāti uzturlīdzekļu nemaksāšanas gadījumā;

3. summas, ko Valsts kase ir piešķīrusi īpašiem mērķiem (īpaši stipendijām un atbalsta shēmām), ja vien izpildītais prasījums nav izveidots saistībā ar šo mērķu sasniegšanu vai uzturlīdzekļu pienākumu rezultātā;

4. līdzekļi, kas saņemti no programmām, kuras finansē no fondiem, kas minēti 2009. gada 27. augusta Valsts finansējuma likuma (Likumu apkopojums, 2013. gads, 885., 938. un 1646. ieraksts) 5. panta 1., 2. un 3. punktā, ja vien piedziņas prasījums nav izveidots, lai īstenotu projektu, kuram šie līdzekļi tika piešķirti;

5. nenododamas tiesības, izņemot gadījumus, kad iespēja tās nodot līgumā ir izslēgta un izpildes priekšmets var tikt izpildīts, vai tiesību īstenošanu var uzticēt citai personai;

6. individuālās apdrošināšanas pabalsti un īpašuma apdrošināšanas atlīdzības, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti finanšu ministra un tieslietu ministra paredzētajos noteikumos; tas neattiecas uz izpildes pasākumiem, ar ko apmierina prasījumus, kuri izriet no uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākumiem;

7. sociālās palīdzības pabalsti 2004. gada 12. marta Sociālās palīdzības likuma (Likumu apkopojums, 2013. gads, 182. ieraksts, ar grozījumiem) nozīmē;

8. vienreizēja un periodiska finansiāla palīdzība, ko piešķir Militāro veterinārārstu un represiju upuru biroja vadītājs (Urząd do Spraw Kombatantów i Osób Represjonowanych);

9. summas, kas parādniekam izmaksājamas no valsts budžeta vai Valsts veselības fonda veselības aprūpes pabalstu nodrošināšanai 2004. gada 27. augusta Valsts finansētās veselības aprūpes likuma (Likumu apkopojums, 2008/164, 1027. ieraksts, ar grozījumiem) nozīmē, pirms šādu pabalstu izbeigšanas tādā apmērā, kas atbilst 75 % no katra maksājuma, ja vien tie nav prasījumi, ko veikuši parādnieka darbinieki vai veselības aprūpes sniedzēji, kuri norādīti 2004. gada 27. augustā pieņemtā Valsts finansētās veselības aprūpes likuma 5. panta 41. punkta a) un b) apakšpunktā;

10. summas, kas piešķirtas ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu, ja prasījums ir parāds Valsts kasei;

11. sociālā palīdzība 2003. gada 13. jūnija Sociālās palīdzības likuma (Likumu apkopojums, 2020. gads, 176. ieraksts, ar grozījumiem) nozīmē;

12. prasījumi, ko mājokļu kooperatīvam maksā tā biedri un personas, kas nav biedri, bet kam ir kooperatīva tiesības uz telpām vai kas ir telpu īpašnieki, saistībā ar 2000. gada 15. decembra Mājokļu kooperatīvu likuma 4. pantā minētajām maksām (Likumu apkopojums, 2021. gads, 1208. ieraksts), kā arī līdzekļi, kas ir kooperatīva rīcībā saistībā ar šo maksu samaksu, ja vien prasījums, uz kuru attiecas izpilde, nav radies saistībā ar to, ka kreditors ir izpildījis pienākumus, par kuriem bija jāmaksā minētā likuma 4. pantā minētās maksas.

 

Šī tīmekļa vietne ir daļa no vietnes Your Europe.

Jūsu viedoklis par sniegto informāciju mums ir svarīgs.