1 Ko civillietās un krimināllietās izprot ar sprieduma izpildi?
Izpildes procedūras Horvātijā reglamentē Izpildes likums (Ovršni zakon — OZ; Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) Nr. 112/12, 25/13, 93/14, 55/16, 73/17, 131/20, 114/22 un 6/24). OZ ir noteikta procedūra, saskaņā ar kuru tiesas un notāri veic prasījumu piespiedu piedziņu, pamatojoties uz izpildes dokumentiem un publiskiem aktiem (izpildes process), ja vien atsevišķs tiesību akts nenosaka citādi.
2 Kura iestāde vai iestādes ir kompetentas izpildes jomā?
Izpildes procesus īsteno tiesas, pamatojoties uz izpildes dokumentiem, un notāri, pamatojoties uz publiskiem aktiem.
Jēdzieni “izpildes dokuments” un “publisks akts” ir definēti attiecīgi OZ 23. un 31. pantā.
Citas izpildes procesā iesaistītās puses ir Finanšu aģentūra (Financijska agencija), t. i., juridiskā persona, kura atbild par izpildi saskaņā ar OZ un likumu, kas reglamentē izpildi attiecībā uz naudas līdzekļiem, darba devēji, Horvātijas Pensiju apdrošināšanas institūts (Hrvatski zavod za mirovinsko osiguranje) un citas tiesību aktos noteiktas struktūras.
3 Kādi ir priekšnoteikumi, lai lēmums (nolēmums) būtu izpildāms?
Tiesas īsteno izpildes procedūras, pamatojoties uz izpildes instrumentiem, kas ir šādi:
1. izpildāmi tiesas nolēmumi un tiesas izlīgumi;
2. izpildāmi izlīgumi, kas minēti Civilprocesa likuma (Zakon o parničnom postupku) 186.a pantā;
3. izpildāmi šķīrējtiesas nolēmumi;
4. administratīvā procesā panākti izpildāmi lēmumi un tiesas izlīgumi, kas attiecas uz finanšu prasījumiem, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi;
5. notariāli izpildes lēmumi un izpildes dokumenti;
6. izlīgumi, kas panākti Horvātijas tiesu palātu goda tiesās, un izlīgumi, kas panākti mediācijas procedūrās saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktu noteikumiem;
7. citi dokumenti, kas atbilstoši tiesību aktiem ir izpildes dokumenti.
Izpildes dokumentu var izmantot, ja tajā ir norādīts kreditors, parādnieks un prasījuma priekšmets, veids, tvērums un izpildes termiņš.
Ja izpildes dokuments ir lēmums, ar kuru liek samaksāt parādu vai veikt kādu darbību, tajā ir jānosaka termiņš tā brīvprātīgai izpildei; ja lēmumā šāds termiņš nav noteikts, to nosaka tiesa, kas pieņem tiesas lēmumu par izpildi.
3.1 Procesuālā kārtība
Pamatojoties uz izpildes dokumentu, izpildes procesu ierosina kreditors, iesniedzot tiesā izpildes pieteikumu. Kreditors izpildes pieteikumu var iesniegt personīgi kā procesa puse vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Izpildes procesu var ierosināt ex officio, ja tas noteikts tiesību aktos.
Izpilde ir municipālo tiesu (općinski sud) kompetencē, ja vien tiesību aktos nav noteikts citādi. Izpilde tiek īstenota, ievērojot tiesas lēmumā par izpildi noteikto tvērumu.
Tiesas lēmumā par izpildi ir jānorāda izpildes dokuments/publiskais akts, kas ir izpildes pamatā, kreditors un parādnieks, atgūstamais prasījums, izpildes līdzekļi un priekšmets, kā arī cita izpildei būtiska informācija.
3.2 Galvenie noteikumi
Izpildes pieteikumā jābūt ietvertam izpildes pieprasījumam, kurā norādīta izpildes dokuments/publiskais akts, kas ir izpildes pamatā, izpildes kreditors un parādnieks, kā arī viņu personas identifikācijas numurs, apmierināmais prasījums, izpildes īstenošanas līdzekļi un vajadzības gadījumā – izpildes priekšmets. Izpildes pieteikumā jābūt iekļautai jebkurai citai tiesību aktos noteiktai informācija, kas vajadzīga izpildes īstenošanai.
Izpildes, kuras pamatā ir publisks akts, pieteikumā ir jāietver:
1. lūgums tiesai uzdot parādniekam apmierināt prasījumu un visas saistītas izmaksas 8 dienu laikā pēc tiesas lēmuma par izpildi izsniegšanas (3 dienu laikā tādu strīdu gadījumā, kas saistīti ar vekseļiem vai čekiem);
2. izpildes pieprasījums.
Kopumā var teikt, ka izpildes dokuments vai publisks akts ir izpildes rīkojuma priekšnoteikums.
4 Izpildu darbību raksturs un mērķis
Izpildes priekšmets ir aktīvi un tiesības, uz kurām juridiski var attiecināt izpildi ar mērķi apmierināt prasījumu. Izpilde attiecībā uz parādnieka aktīviem, t. i., viņa īpašumu, tiek norīkota ar mērķi apmierināt kreditora prasījumu.
4.1 Kāda veida manta var tikt pakļauta izpildu darbībām?
Izpildes priekšmets var būt parādnieka aktīvi (nauda, nekustamais īpašums, kustama manta, vērtspapīri, īpašumtiesību daļas) vai kreditora nepatentētas tiesības (kustama īpašuma nodošana vai piegāde, nekustamā īpašuma atbrīvošana vai nodošana, atgriešanās darbā utt.). Kreditors izpildes procesa laikā var brīvi izvēlēties izpildes priekšmetu.
Nekomerciālas lietas (res extra commercium) un jebkuri citi priekšmeti, kas atbilst šādai definīcijai pēc likuma, nevar būt izpildes priekšmets. Prasījumi saistība ar nodokļu parādiem vai nesamaksātām nodevām nevar būt izpildes priekšmets.
Tāpat izpildes priekšmets nevar būt arī aizsardzībai paredzētas ēkas, ieroči un aprīkojums, kā arī ēkas un aprīkojums, kas paredzēts vietējo un reģionālo valdību un tiesu iestāžu darbam.
Tas, vai konkrēts priekšmets vai tiesības var būt izpildes priekšmets, t. i., vai uz izpildi attiecas kādi ierobežojumi saistībā ar šo priekšmetu vai tiesībām, ir atkarīgs no apstākļiem brīdī, kad tika iesniegts izpildes pieteikums, ja vien OZ nav noteikts citādi.
4.2 Kādas ir izpildu darbību sekas?
Izpildes galvenās sekas ir tādas, ka tiek ierobežotas parādnieka tiesības rīkoties ar savu īpašumu.
Izpildes, kas vērsta uz nekustamo un kustamo mantu, rezultātā šie aktīvi tiek pārdoti un kreditoram tiek izmaksātas summas, kuras tam pienākas.
Ja izpilde vērsta uz parādnieka naudas līdzekļiem, šos aktīvus apķīlā un nodod kreditoram tādas summas apmērā, kura tam pienākas.
4.3 Kāds ir izpildu darbību saistošais raksturs?
Izpildes darbības tiek veiktas līdz izpildes procesa beigām, kas tiek izbeigts pēc tam, kad kreditora prasījums ir pilnībā apmierināts vai viņš ir atsaucis izpildes pieteikumu.
5 Vai pastāv iespēja pārsūdzēt lēmumu, ar kuru izpildu darbību veikšana tika atļauta?
Parādniekam ir tiesības:
- pārsūdzēt tiesas lēmumu par izpildi, kuras pamatā ir izpildes dokuments, vai
- iebilst pret notāra lēmumu, kura pamatā ir publisks akts.
Savlaicīgi un pieļaujami pārsūdzēts tiesas lēmums par izpildi, kuras pamatā ir izpildes dokuments, neatliek izpildes īstenošanu.
Savlaicīgs un pieļaujams iebildums pret notāra lēmumu, kura pamatā ir publisks akts, (kas jāiesniedz notāram, bet par ko lemj tiesa), faktiski kļūst par parasto tiesvedību, kurā pusēm (kreditoram jeb prasītājam un parādniekam jeb atbildētājam) ir jāsniedz savi argumenti, lai uzvarētu tiesvedībā. Ja OZ paredzētie nosacījumi ir izpildīti, parādniekam ir tiesības atlikt izpildi.
6 Vai uz izpildi attiecas ierobežojumi, jo īpaši saistībā ar parādnieka aizsardzību vai termiņiem?
Tiesa izdod rīkojumu par izpildes īstenošanu, izmantojot izpildes pieteikumā minētos līdzekļus un priekšmetus. Ja izpildes īstenošanai ir pieejami dažādi līdzekļi vai dažādi priekšmeti, attiecībā uz kuriem ir jāveic izpilde, tiesa pēc parādnieka pieprasījuma noteiks izpildei ierobežojumus, to vēršot tikai uz tiem līdzekļiem vai priekšmetiem, kas ir nepieciešami prasījuma apmierināšanai.
Viens no izpildes procesa pamatprincipiem ir tāds, ka tiesai, kas īsteno izpildes un nodrošinājuma procesu, ir jāaizsargā parādnieka cieņa, nodrošinot, ka līdz minimumam tiek samazināta izpildes nelabvēlīgā ietekme uz parādnieku.
Parādnieka aizsardzības nodrošināšana nozīmē to, ka izpildes procesā netiek izmantoti līdzekļi un priekšmeti, kas kalpo kreditora prasījuma piespiedu apmierināšanai, vai tiek ierobežota to izmantošana, un ka parādniekam tiek sniegtas īpašas procesuālās un materiālās garantijas izpildes procesa laikā un saistībā ar to. Šī aizsardzība izpaužas kā likumības principa piemērošana, identificējot izpildes pieņemamības nosacījumus, nosakot izpildes priekšmetu un līdzekļus, kā arī tās procedūras ievērošana, kas jāveic kreditora prasījuma piespiedu apmierināšanai.
Saistībā ar izpildi attiecībā uz nekustamo īpašumu OZ 91. pantā ir precizēti tāda īpašuma veidi, kas nevar būt izpildes priekšmets.
Saistībā ar izpildi attiecībā uz kustamo īpašumu OZ 135. pantā ir precizēti tādas mantas veidi, kas nevar būt izpildes priekšmets.
Saistībā ar izpildi attiecībā uz naudas līdzekļiem OZ 173. pantā ir noteiktas maksimālās summas, savukārt 172. pantā ir uzskaitīti tādu ienākumu veidi, kas nevar būt izpildes priekšmets.
OZ 212. pantā ir paredzēti īpaši noteikumi, ko piemēro izpildei attiecībā uz naudas līdzekļiem, kuri ir atbrīvoti no izpildes vai uz kuriem attiecas izpildes ierobežojumi. OZ 241. un 242. pantā ir paredzēti īpaši noteikumi par atbrīvojumiem un izpildes ierobežojumiem, ko piemēro juridisko personu aktīviem.
OZ 75. pantā ir noteikta parādnieku, kas ir privātpersonas, aizsardzība izpildes attiecībā uz viņu naudas līdzekļiem gadījumā. OZ 76. pantā ir noteikta juridisko personu darbības aizsardzība.
OZ noteikumi, kas nosaka izpildes ierobežojumus vai atbrīvo konkrētus priekšmetus no izpildes, aizsargā parādnieku izpildes procesā.
Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.
Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.