Kā panākt tiesas nolēmuma izpildi

1 Ko civillietās un krimināllietās izprot ar sprieduma izpildi?

Piespiedu izpilde (Zwangsvollstreckung) ir procedūra, ko piemēro, lai piespiedu kārtā izpildītu vai nodrošinātu kreditoru prasījumus pret parādniekiem. Pilnvaras veikt izpildi ir vienīgi valstij, kas rīkojas ar savu pārstāvju starpniecību saskaņā ar savu suverēno varu.

Kreditora prasījuma izpildei ir pieejami dažādi pasākumi:

• aresta uzlikšana mantai (Pfändung),
• aresta uzlikšana prasījumiem un citiem parādnieka turētajiem aktīviem (tostarp bankas kontu arestēšana vai ienākumu apķīlāšana),
• parādnieka paziņojums par aktīviem (Vermögensauskunft),
• piespiedu izpildes pasākumi (Zwangsmaßnahmen), ar ko nodrošina, ka manta tiek atdota vai tiek veiktas darbības, vai no tām atturas,
• hipotēkas reģistrācija prasījuma nodrošināšanai (Sicherungshypothek),
• piespiedu pārdošana (Zwangsversteigerung),
• īpašuma tiesību nodošana (Zwangsverwaltung).

Piespiedu izpildi Vācijā regulē galvenokārt Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung – ZPO) 704. pants un turpmākie panti un Likums par piespiedu pārdošanu un īpašuma tiesību nodošanu (Gesetz über die Zwangsversteigerung und Zwangsverwaltung – ZVG).

ZPO 946. pants un turpmākie panti ietver noteikumus saistībā ar Regulu (ES) Nr. 655/2014, ar ko regulē pārrobežu prasījumu izpildi starp ES dalībvalstīm.

2 Kura iestāde vai iestādes ir kompetentas izpildes jomā?

Vietējā tiesa (Amtsgericht), kuras rajonā atrodas parādnieka dzīvesvieta, ir kompetentā tiesa izpildes panākšanai jautājumos par prasījumiem un citiem aktīviem. Ja parādnieka dzīvesvieta neatrodas Vācijā, kompetentā tiesa ir tā tiesa, kuras rajonā atrodas attiecīgie aktīvi (Civilprocesa kodeksa 13., 23. un 828. pants).

Vietējā tiesa, kuras rajonā atrodas zemes gabals, ir kompetentā tiesa izpildes panākšanai piespiedu pārdošanas un īpašuma tiesību nodošanas lietās (Civilprocesa kodeksa 869. pants saistībā ar Likuma par piespiedu pārdošanu un īpašuma tiesību nodošanu (Gesetz über die Zwangsversteigerung und Zwangsverwaltung) 1. pantu).

Hipotēku prasījuma nodrošināšanai reģistrē zemesgrāmatu nodaļa tās vietējās tiesas atrašanās vietā, kurā tiek glabāta zemesgrāmata (Civilprocesa kodeksa 867. pants, Zemesgrāmatu kodeksa (Grundbuchordnung) 1. pants).

Pirmās instances tiesa ir kompetenta panākt, ka tiek veiktas darbības, tās tiek atļautas vai no tām atturas (Civilprocesa kodeksa 887., 888. un 890. pants).

3 Kādi ir priekšnoteikumi, lai lēmums (nolēmums) būtu izpildāms?

3.1 Procesuālā kārtība

Procedūra ir atkarīga no izpildes panākšanas pasākuma, par kuru ir iesniegts pieteikums. Izpildes panākšana notiek, pamatojoties uz galīgajiem spriedumiem, kas vairs nav pārsūdzami vai kas izpildāmi pagaidu kārtībā (Civilprocesa kodeksa 704. pants), pagaidu arestu (Arrest) un pagaidu rīkojumiem (einstweilige Verfügungen) (Civilprocesa kodeksa 929. un 936. pants), kā arī citiem izpildāmiem dokumentiem, kas uzskaitīti Civilprocesa kodeksa 794. pantā, ieskaitot ne tikai tiesu izdotus rīkojumus, bet arī un jo īpaši šķīrējtiesā panāktas vienošanās (Vergleiche vor Gütestellen), advokātu sagatavotas vienošanās (Anwaltsvergleiche) un notariālus aktus (notarielle Urkunden). Izpildes pasākumu var lūgt kompetentajai iestādei, izmantojot attiecīgo izpildu dokumentu.

Parasti tiesas lemj par kreditora pieteikumu, iepriekš neuzklausot parādnieku, lai novērstu apdraudējumu sekmīgai izpildei. Pasākuma ietvaros ir piešķirtas tiesības tikt uzklausītam. Lēmumu par pieteikumu izdod rīkojuma veidā. Tiesas lēmumus var pārsūdzēt, iesniedzot iebildumu (Civilprocesa kodeksa 766. pants) vai tūlītēju sūdzību (Civilprocesa kodeksa 793. pants).

Principā nav nepieciešama juridiskā pārstāvība (Civilprocesa kodeksa 78. pants).

Tiesu izpildītāja darbības galvenokārt tiek vērstas pret kustamo mantu. Mierizlīguma (Civilprocesa kodeksa 802.b pants) kontekstā tiesu izpildītājam principā ir tiesības atļaut parādniekam veikt maksājumus pa daļām, un viņam ir pienākums nodrošināt, ka izpildes procedūra tiek pabeigta savlaicīgi un efektīvi. Viens no tiesu izpildītāja primārajiem uzdevumiem ir saņemt no parādnieka ar zvērestu apliecinātu paziņojumu par aktīviem. Tiesu izpildītājam ir arī pienākums:

• atsavināt kustamo mantu un nekustamo īpašumu (izlikt no tā),
• pārvarēt parādnieka pretošanos darbībām, kuras tam ir pienākums atļaut,
• pēc puses pieprasījuma izsniegt dokumentus, kas nepieciešami piespiedu izpildei,
• panākt rīkojumu par pagaidu arestu un pagaidu rīkojumu izpildi (ja tas nav tiesas ziņā),
• panākt pagaidu aresta ordera izpildi pēc atteikšanās sniegt paziņojumu par aktīviem.

Tiesu izpildītājs ir federālās zemes tiesas ierēdnis, kura darbību administratīvi uzrauga vietējās tiesas priekšsēdētājs. Tiesu izpildītāji, pildot savus izpildes pienākumus, ir neatkarīga tiesu iestāde un principā īsteno savas oficiālās pilnvaras neatkarīgi. Tiesu izpildītāja veiktos pasākumus un sagatavotos izmaksu pārskatus var apstrīdēt saskaņā ar Civilprocesa kodeksa 766. pantu. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad tiesu izpildītājs atsakās izpildīt rīkojumu. Par iebildumiem pret piespiedu izpildes būtību (Erinnerung) lemj tiesa, kurai ir jurisdikcija attiecībā uz izpildes panākšanu.

Izpildes panākšanas pasākumu izmaksas

Tiesību aktos ir paredzētas dažādas izpildes metodes atkarībā no nodrošināmā prasījuma. Dažādo izpildes panākšanas pasākumu izmaksas ir atšķirīgas.

• a) Aresta uzlikšana mantai

Ja ir akceptētas tiesības uz noteiktas naudas summas samaksu, kreditors var lūgt tiesu izpildītāju panākt maksājuma izpildi. Par aresta uzlikšanu parādnieka kustamajai mantai, ko veic tiesu izpildītājs, ir jāmaksā 31,20 EUR saskaņā ar Tiesu izpildītāju izmaksu likuma (Gerichtsvollzieherkostengesetz – GvKostG) pielikumā pievienotā maksu saraksta (Kostenverzeichnis – KV) 205. punktu. Par arestētās mantas pārdošanu, publisku izsoli klātienē vai izsoli internetā, kas ir publiski pieejama, izmantojot izsoļu platformu, vai realizēšanu kādā citā veidā piemēro papildu maksu 62,40 EUR apmērā saskaņā ar Tiesu izpildītāju izmaksu likuma maksu saraksta 300. punktu. Pamatprincips ir, ka tiek piemērota arī piemaksa par laiku saskaņā ar Tiesu izpildītāju izmaksu likuma maksu saraksta 500. punktu, ja tiesu izpildītāja sagatavotais pārskats liecina, ka oficiālās darbības veikšana ir aizņēmusi vairāk nekā trīs stundas. Piemaksa ir 24,00 EUR par katru nākamo stundu vai tās daļu. Turklāt ir jāapmaksā arī tiesu izpildītāja izdevumi, it īpaši ceļa izdevumi (Tiesu izpildītāju izmaksu likuma maksu saraksta 711. punkts).

• b) Aresta uzlikšana parādnieka turētajiem prasījumiem

Rīkojumu par naudas summas samaksu var nodrošināt, arī iesniedzot tiesā pieteikumu par aresta uzlikšanu parādnieka turētam prasījumam (piemēram, prasījumam par ienākumu samaksu) un cedējot to kreditoram, kā rezultātā maksājumi tiek atskaitīti no parāda (zur Einziehung – “iekasēšanai”) vai ar cedēto prasījumu tiek nokārtots kreditora prasījums pret parādnieku (an Zahlungs statt – “maksājuma vietā”) (Civilprocesa kodeksa 829. un 835. pants). Parasti pieteikumu par prasījuma arestu un cedēšanu iesniedz kopā un par tiem izdod kopēju lēmumu par arestu un cedēšanu. Par pieteikuma procedūru ir jāmaksā 24,00 EUR saskaņā ar Tiesas izdevumu likuma (Gerichtskostengesetz – GKG) pielikumā pievienotā nodevu saraksta 2111. punktu. Ir jāapmaksā arī tiesu izpildītāja izmaksas, kas attiecas uz lēmuma par arestu un cedēšanu izsniegšanu trešās puses parādniekam un parādniekam.

• c) Paziņojuma par aktīviem pieņemšana

Par to, ka tiesu izpildītājs pieņem paziņojumu par aktīviem, tas piemēro maksu 39,50 EUR apmērā saskaņā ar Tiesu izpildītāju izmaksu likuma pielikumā pievienotā maksu saraksta 260. punktu.

• d) Izpildes panākšana pret nekustamo īpašumu

Piespiedu izpilde pret parādnieka nekustamo īpašumu izpaužas kā hipotēka, kas nostiprināta zemesgrāmatā, vai īpašuma piespiedu pārdošana, vai īpašuma tiesību nodošana.

Lai hipotēku nostiprinātu zemesgrāmatā parāda nodrošināšanai, ir jāmaksā nodeva saskaņā ar Tiesu un notāru nodevu likuma (Gerichts- und Notarkostengesetz – GNotKG) nodevu saraksta 14121. punktu, proti, 1 % apmērā no nodrošināmā parāda summas (Tiesu un notāru nodevu likuma 53. panta 1. punkts). Nodevu tabula attiecībā uz summām līdz 3 miljoniem EUR ir sniegta 1. pielikumā.

Tiesas nodevas par procedūru saskaņā ar Likumu par piespiedu pārdošanu un īpašuma tiesību nodošanu ir noteiktas Tiesas izdevumu likuma pielikumā pievienotā nodevu saraksta 2. daļas 2. iedaļas 1. un 2. apakšdaļā. Par lēmumu, kas pieņemts par pieteikumu izdot piespiedu zemes pārdošanas rīkojumu vai par pieprasījumu pievienoties procedūrai, jāmaksā 120,00 EUR nodeva. Tāpat ir jāsamaksā nodeva par pašu procedūru, nodeva par vismaz vienas izsoles ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus organizēšanu, nodeva par pārdošanas noslēgšanu un nodeva par pārdošanā gūto ienākumu sadali; katra no šīm nodevām ir 0,5 % apmērā. Nodevas par procedūru un par izsoles organizēšanu nosaka atkarībā no tā īpašuma vērtības, ko tiesa akceptējusi izpildes panākšanai (tirgus vērtība, Tiesas izdevumu likuma 54. panta 1. punkts). Nodevas par to ienākumu sadali, kas gūti no pārdošanas, nosaka atkarībā no sekmīgā piedāvājuma, no kura atskaita procentus, un ņem vērā arī neatrisināto tiesību vērtību saskaņā ar izsoles nosacījumiem (Tiesas izdevumu likuma 54. panta 2. un 3. punkts). Nodevā par pārdošanas noslēgšanu ir jāņem vērā arī summa, kas atbilstu tādiem ienākumiem no zemes gabala pārdošanas, kuru saņemšanas gadījumā pretendents būtu uzskatāms par apmierinātu (Tiesas izdevumu likuma 54. panta 2. punkts). Nodevu tabula attiecībā uz summām līdz 500 000 EUR ir sniegta 2. pielikumā. Papildus minētajām nodevām atsevišķi ir jāsedz izdevumi, kas radušies procedūras gaitā, saskaņā ar Tiesas izdevumu likuma pielikumā pievienotā nodevu saraksta 9. daļu; tie ietver izmaksas par vērtētāja veikto īpašuma tirgus vērtības noteikšanu saskaņā ar Tiesu atalgojuma un kompensāciju likumu (Justizvergütungs- und -entschädigungsgesetz – JVEG) (Tiesas izdevumu likuma pielikumā pievienotā nodevu saraksta 9005. punkts).

Par lēmumu, kas pieņemts par pieteikumu izdot īpašuma tiesību nodošanas rīkojumu vai par pieprasījumu pievienoties procedūrai, ir jāmaksā 120,00 EUR nodeva. Īpašuma tiesību nodošanai piemēro gada nodevu 0,5 % apmērā, un minimālā kopējā nodeva ir 144,00 EUR, bet minimālā nodeva gan par pirmo, gan pēdējo kalendāro gadu ir 72,00 EUR. Nodevas summu nosaka, atsaucoties uz kopējiem ienākumiem no īpašuma tiesību nodošanas (Tiesas izdevumu likuma 55. pants).

• e) Piedziņa un piespiedu izpildes pasākumi, ar ko nodrošina, ka darbības tiek veiktas, tiek atļautas vai no tām atturas

Ja parādniekam ir jānodod kustamā manta, tiesu izpildītājam jāatsavina īpašums no parādnieka un jānodod tas kreditoram. Par šo oficiālo darbību tiesu izpildītājs piemēro maksu 31,20 EUR apmērā saskaņā ar Tiesu izpildītāju izmaksu likuma pielikumā pievienotā maksu saraksta 221. punktu. Papildus minētajai maksai piemēro piemaksu par laiku saskaņā ar minētā saraksta 500. punktu, ja tiesu izpildītāja sagatavotais pārskats liecina, ka oficiālās darbības veikšana ir aizņēmusi vairāk nekā trīs stundas. Piemaksa ir 24,00 EUR par katru nākamo stundu vai tās daļu.

Ja parādniekam ir jānodod nekustamais īpašums, tiesu izpildītājam tas jāpārņem valdījumā no parādnieka un jānodod tas kreditora valdījumā (izlikšana). Par to piemēro maksu 163,50 EUR apmērā saskaņā ar Tiesu izpildītāju izmaksu likuma pielikumā pievienotā maksu saraksta 240. punktu. Arī šajā gadījumā piemēro laika piemaksu 24,00 EUR apmērā saskaņā ar minētā saraksta 500. punktu par katru nākamo stundu vai tās daļu, ja oficiālās darbības veikšana aizņem vairāk nekā trīs stundas. Turklāt ir jāsedz arī tiesu izpildītāja izdevumi saskaņā ar Tiesu izpildītāju izmaksu likuma pielikumā pievienotā maksu saraksta 7. apakšdaļu, ieskaitot izmaksas par nepieciešamajiem trešo personu veiktajiem pakalpojumiem, piemēram, par telpu atbrīvošanu vai atslēdznieka pakalpojumiem.

Tiesas procedūrā, kuras rezultātā liek veikt darbību (vai nu tikai parādniekam, vai citai personai parādnieka vietā), atļaut darbību vai atturēties no darbības, ir jāmaksā tiesas nodeva 24,00 EUR apmērā par katru gadījumu saskaņā ar Tiesas izdevumu likuma pielikumā pievienotā nodevu saraksta 2111. punktu.

3.2 Galvenie noteikumi

Izpildes pasākumi pēc kreditora pieprasījuma ir pieņemami tikai tad, ja kreditora rīcībā ir izpildu dokuments, ar ko ir nodibināts tā prasījums. Tas var būt galīgs spriedums, kas vairs nav pārsūdzams vai ir izpildāms pagaidu kārtībā (Civilprocesa kodeksa 704. pants), vai arī kāds no dokumentiem, kuri uzskaitīti Civilprocesa kodeksa 794. pantā (piemēram, tiesas ceļā panākts izlīgums (gerichtlicher Vergleich), izpildes rīkojums (Vollstreckungsbescheid) vai notariāls akts). Parasti dokumentā ir jābūt rīkojumam par izpildi (Vollstreckungsklausel), kas apliecina dokumenta izpildāmību (Civilprocesa kodeksa 724. pants). Rīkojums par izpildi ir nepieciešams tikai ārkārtējos gadījumos saistībā ar izpildes rīkojumiem, pagaidu aresta rīkojumiem un pagaidu rīkojumiem (Civilprocesa kodeksa 796. pants; Civilprocesa kodeksa 929. panta 1. punkts un 936. pants). Turklāt izpildes panākšana var sākties tikai tad, ja dokuments ir jau izsniegts parādniekam vai tiek izsniegts tai pašā laikā (Civilprocesa kodeksa 750. panta 1. punkts).

4 Izpildu darbību raksturs un mērķis

4.1 Kāda veida manta var tikt pakļauta izpildu darbībām?

Izpildi var vērst pret parādnieka kustamajiem aktīviem, prasījumiem un citām īpašumtiesībām un nekustamo īpašumu.

Civilprocesa kodeksa 811. pantā ir norādīti noteikti aktīvi, kurus nevar arestēt. Tas darīts ar mērķi ļaut parādniekam un tā mājsaimniecībai paturēt minimumu, kas nepieciešams, piemēram, personiskai vai profesionālai lietošanai.

Aresta ierobežojumi attiecas arī uz parādnieka gūtajiem ienākumiem. Civilprocesa kodeksa 850. pantā un turpmākajos pantos ir noteiktas konkrētas summas, ko nevar arestēt, jo parādniekiem tās ir nepieciešamas kā iztikas līdzekļi. Kredīta atlikumu var aizsargāt “kontā, uz ko arests netiek vērsts” (Pfändungsschutzkonto, Civilprocesa kodeksa 850.k pants). Šādos kontos uzglabā noteiktas summas, uz kurām arests netiek vērsts, neatkarīgi no kredīta atlikuma izcelsmes, turklāt kredītiestādei var sniegt pierādījumus par citām summām, uz kurām arests netiek vērsts (Civilprocesa kodeksa 899. pants un turpmākie panti).

4.2 Kādas ir izpildu darbību sekas?

• Attiecībā uz parādnieku

Naudas prasījuma izpildes panākšana pret parādnieka kustamo mantu tiek īstenota ar tās arestu un arestētās mantas realizāciju. Arests ir oficiāls akts, kā rezultātā arestētais priekšmets tiek konfiscēts. Tāpat konfiskācijas rezultātā parādnieks zaudē tiesības rīkoties ar arestēto priekšmetu.

• Attiecībā uz kreditoru

Aresta rezultātā kreditors iegūst tiesības uz arestētā objekta aizturējumu (Pfandrecht) (Civilprocesa kodeksa 804. panta 1. punkts). No aresta izrietošās tiesības uz aizturējumu nodibina tiesības izmantot arestēto objektu un gūt labumu no šiem ienākumiem.

• Attiecībā uz trešām personām

Ja tiek arestēti un cedēti parādnieka prasījumi pret trešo personu, šis “trešās puses parādnieks” vairs nedrīkst maksāt parādniekam – tas var atbrīvoties no sava parāda kreditoram, tikai samaksājot parādu, kas cedēts kreditoram iekasēšanai. Pret trešās puses parādnieku, kas šo pienākumu neievēro, var tikt vērsta prasība par zaudējumu atlīdzināšanu.

Ja tiesu izpildītājs ir arestējis kustamo mantu, kas nepieder parādniekam, bet gan trešai personai, trešā persona var iebilst pret šīs mantas arestu, iesniedzot trešās personas iebildumu (Drittwiderspruchsklage, Civilprocesa kodeksa 771. pants).

4.3 Kāds ir izpildu darbību saistošais raksturs?

Prasījumiem, kas vairs nav pārsūdzami, un prasījumiem saskaņā ar izpildāmiem izlīgumiem vai aktiem ir spēkā 30 gadu noilguma termiņš saskaņā ar Civilkodeksa (Bürgerliches Gesetzbuch – BGB) 197. pantu. Kreditors jebkurā laikā šajā termiņā var uzsākt izpildes panākšanas procedūru. Uz noilguma termiņu attiecas jo īpaši šāds noteikums: saskaņā ar Civilkodeksa 212. panta 1. punkta 2. apakšpunktu noilguma termiņš sākas no jauna, ja šajā termiņā kreditors iesniedz pieteikumu par izpildi tiesas ceļā vai administratīvā kārtā vai tiek veikta šāda izpilde. Tādējādi līdz tam brīdim pagājušais laiks netiek ņemts vērā noilguma termiņa aprēķināšanā.

5 Vai pastāv iespēja pārsūdzēt lēmumu, ar kuru izpildu darbību veikšana tika atļauta?

Vācijas tiesībās nav procedūras iekšzemes instrumentu izpildes vispārējai piešķiršanai. Tāpēc šajā sakarā nav arī īpaša tiesiskās aizsardzības līdzekļa.

Attiecībā uz ārvalstu instrumentiem, kas jāizpilda Vācijā saskaņā ar divpusējiem vai daudzpusējiem starptautiskiem līgumiem, parasti ir nepieciešama izpildāmības pasludināšana Vācijas tiesā. Jurisdikcija ir apgabaltiesai, kuras rajonā parādnieks dzīvo (3. pants Likumā par starptautisko līgumu īstenošanu un Eiropas Savienības nolīgumu par atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās īstenošanu (Gesetz zur Ausführung zwischenstaatlicher Verträge und zur Durchführung von Abkommen der Europäischen Union auf dem Gebiet der Anerkennung und Vollstreckung in Zivil- und Handelssachen)). Ja parādnieks nedzīvo Vācijā, jurisdikcija ir tiesai, kuras rajonā ir jāveic izpilde. Tiesa pieņem lēmumu, neuzklausot parādnieku (6. panta 1. punkts Likumā par starptautisko līgumu īstenošanu un Eiropas Savienības nolīgumu par atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās īstenošanu). Saskaņā ar 11. pantu Likumā par starptautisko līgumu īstenošanu un Eiropas Savienības nolīgumu par atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās īstenošanu apgabaltiesas lēmumu par pieteikumu izdot izpildes rīkojumu var pārsūdzēt. Pārsūdzību iesniedz, iesniedzot paziņojumu par pārsūdzību vai sniedzot paziņojumu, kas jāfiksē protokolā. Apelācijas tiesa ir federālās zemes augstākā tiesa.

Tomēr attiecībā uz Eiropas maksājuma rīkojumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1896/2006, Eiropas izpildes rīkojumiem, kas apstiprināti citā ES dalībvalstī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 805/2004, un instrumentiem, kas izdoti citā ES dalībvalstī tiesvedībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 861/2007 vai Regulu (ES) Nr. 1215/2012, nav nepieciešama izpildāmības pasludināšana Vācijas tiesā (Civilprocesa kodeksa 794. pants).

Izpildes panākšanas procedūrā parādnieki var pārsūdzēt pasākumus un lēmumus, kas tos nelabvēlīgi ietekmē. Tie var iesniegt iebildumu (Erinnerung) pret izpildes veidu (Civilprocesa kodeksa 766. pants). Tie var iesniegt tūlītēju sūdzību (sofortige Beschwerde) pret lēmumu, kas pieņemts procedūrā, kurā nav notikusi uzklausīšana (Civilprocesa kodeksa 567. un 793. pants). Šāda sūdzība divu nedēļu laikā ir jāiesniedz tiesā, pret kuras lēmumu parādnieks iebilst, vai apelācijas instances tiesā.

Tomēr tādu ārvalstu instrumentu gadījumā, uz kuriem attiecas izpildāmības pasludināšana, to var darīt tikai pēc tam, kad ir pieņemts izpildes rīkojums.

Pieteikumam par šādu tiesiskās aizsardzības līdzekli nav ietekmes uz uzsāktās izpildes panākšanas procedūras turpināšanu; nav apturošas ietekmes.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi (iebildums un tūlītēja sūdzība) ir pieejami arī pārējām tiesvedības pusēm (piemēram, kreditoriem). 

6 Vai uz izpildi attiecas ierobežojumi, jo īpaši saistībā ar parādnieka aizsardzību vai termiņiem?

Visu parādnieka aktīvu arests (Kahlpfändung) nav atļauts. Ir ieviesti dažādi aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka parādniekiem un viņu apgādājamajiem radiniekiem ir nepieciešamie iztikas līdzekļi (sk. iepriekš 4.1. punktu).

Ir arī aizliegts arestēt vairāk, nekā nepieciešams kreditora prasījuma apmierināšanai un izpildes panākšanas izmaksu segšanai (pārmērīga aresta aizliegums (Verbot der Überpfändung, Civilprocesa kodeksa 803. pants)).

 

1. pielikums (Tiesu un notāru nodevu likuma 34. panta 3. punkta 2. pielikums)

2. pielikums (Tiesas izdevumu likuma 34. panta 1. punkta trešā teikuma 2. pielikums)

 

Šī lapa ir daļa no tīmekļa vietnes “Your Europe”.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu viedokli par sniegtās informācijas lietderību.