1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?
Itālijas tiesību sistēma kā vispārējo tiesību aizsardzības līdzekli nodrošina jums iespēju vērsties tiesā.
Taču dažos jautājumos vispirms strīdus jācenšas atrisināt, izmantojot mediāciju ar jurista palīdzību, un tikai tad, ja tā ir nesekmīga, var celt prasību tiesā; šādas jomas ir strīdi par dzīvokļa īpašumu, īpašumtiesībām, mantas sadale, mantojuma lietas, līgumi ģimenes lietās, īre vai noma, aizdevuma līgumi, noma saimnieciskās darbības veikšanai, zaudējumu atlīdzināšanas pieprasījumi nepareizas ārstēšanas gadījumā, nomelnošana presē vai citos plašsaziņas līdzekļos, kā arī strīdi saistībā ar apdrošināšanu, banku lietām un finanšu līgumiem, vienošanās par peļņas sadali, konsorcijiem, franšīzēm, darbiem, tīkliem, aģentūru darbiniekiem, partnerībām un apakšuzņēmuma līgumiem. Procedūra notiek Tieslietu ministrijas pilnvarotās mediācijas struktūrās.
Turklāt, ja plānojat iesniegt prasību tiesā par kaitējumu, kas nodarīts transportlīdzekļu vai kuģu satiksmē, vai prasību par summām, kas nepārsniedz EUR 50 000, jums ir pienākums mēģināt risināt sarunas ar otru pusi. Tomēr šī procedūra ietver tiešas sarunas starp pusēm, kurām obligāti palīdz advokāti.
Vēl viena iespēja ir vērsties šķīrējtiesās, kurās strīdu izskata privāts šķīrējtiesnesis, ko nozīmē strīda puses. Par šķīrējtiesas izmantošanu kā alternatīvu tiesvedībai ir jāvienojas iesaistītajām pusēm.
2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?
Atkarībā no prasības veida piemēro dažādus noilguma termiņus. Parastais noilguma termiņš ir 10 gadi, taču atsevišķiem prasību veidiem ir īsāki noilguma termiņi (Civilkodeksa (codice civile) 2934.–2961. pants).
Dažos īpašos gadījumos kodeksā ir noteikti arī termiņi konkrētām darbībām. Piemēram, Civilkodeksa 1495. pantā ir noteikts, ka, lai celtu prasību tiesā, pircējam, kurš atklāj defektus iegādātajā precē, astoņu dienu laikā pēc to atklāšanas ir jāinformē pārdevējs.
3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?
Lai saņemtu galīgu spriedums, kas ir likumīgi stājies spēkā (res judicata), ir jāvēršas tiesā. Piekritīgā tiesa tiek noteikta, ņemot vērā strīda veidu, kā arī valsts un ES tiesību normas, kas reglamentē jurisdikciju.
4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?
Parasti kompetenta ir tiesa, kuras teritoriālajā jurisdikcijā atrodas atbildētāja dzīvesvieta vai galvenais birojs; pamatojoties uz šo teritoriālās jurisdikcijas principu, nosaka piekritīgo tiesu strīdos, kuros iesaistītas fiziskas un juridiskas personas (foro generale delle persone fisiche e giuridiche). Atkarībā no strīda apmēra vai izskatāmās lietas būtības ir jāvēršas konkrētā tiesā attiecīgajā teritorijā (miertiesā (giudice di pace) vai vispārējās piekritības tiesā (tribunale), kas izskata lietas viena tiesneša vai tiesnešu kolēģijas sastāvā), vai arī tiesā, kas parasti nav tā tiesa, kurā būtu jāvēršas fiziskām personām (šādā gadījumā ir piemērojama obligātā teritoriālā jurisdikcija (competenza per territorio inderogabile)).
Skatīt faktu lapu “Kuras valsts tiesai ir piekritība?”.
5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?
Prasības par kustamo īpašumu, kuru apmērs nepārsniedz EUR 10 000, ir jāceļ miertiesā (giudice di pace). Miertiesas kompetencē ietilpst arī prasības, kuru apmērs ir līdz EUR 25 000, ja tās attiecas uz tādu zaudējumu atlīdzību, kas radušies transportlīdzekļu vai kuģu satiksmē. Prasības, kuru apmērs ir lielāks, tiek izskatītas vispārējās piekritības tiesā viena tiesneša sastāvā. Konkrētas prasības neatkarīgi no to apmēra tiek nodotas izskatīšanai miertiesā (Civilprocesa kodeksa (codice di procedura civile) 7. panta 3. punkts), vispārējās piekritības tiesā viena tiesneša sastāvā (Civilprocesa kodeksa 409. pants) vai vispārējas piekritības tiesā tiesnešu kolēģijas sastāvā (Civilprocesa kodeksa 50.bis pants).
Skatīt faktu lapu “Kuras valsts tiesai ir piekritība?”.
6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?
Parasti tiesā ir nepieciešama advokāta pārstāvība — profesionāla pārstāvniecība ir obligāta (obbligo di difesa tecnica). Šis noteikums neattiecas uz maza apmēra prasībām (līdz EUR 1100, kas tiek izskatītas miertiesā) vai gadījumiem, kad prasītājs pats ir kvalificēts jurists (Civilprocesa kodeksa 86. pants).
7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?
Pieteikums ir jāpaziņo otrai pusei un jāiesniedz tās tiesas sekretariātā, kurai lieta ir piekritīga.
8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?
Pieteikumu var iesniegt mutiski tikai tad, ja prasība tiek celta miertiesā (Civilprocesa kodeksa 316. pants). Visos citos gadījumos pieteikums jāsagatavo rakstiski itāļu valodā. Pieteikumu nevar nosūtīt vienīgi pa faksu vai e-pastā. Advokātiem dokumenti ir jāiesniedz īpašā IT sistēmā, izmantojot apliecinātu e-pastu.
9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?
Nav noteikta parauga veidlapas; prasības pieteikumā jānorāda puses, tiesa, lietas būtība un nosaukums. Parastajā civilprocesā prasītājam ir arī jānorāda tiesas sēde, kurā ir jāierodas otrai pusei, un tā jāinformē par to, ka advokāta profesionālā pārstāvība ir obligāta un ka pastāv iespēja lūgt juridisko palīdzību (patrocinio a spese dello Stato), ievērojot konkrētus nosacījumus.
10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?
Iesniedzot pieteikumu, būs jāsamaksā valsts nodeva, kuras apmērs ir atkarīgs no prasības apmēra (vienreizēja nodeva saskaņā ar konsolidēto Likumu par tiesu izmaksām, prezidenta Rīkojums Nr. 115/2002 (Testo Unico delle Spese di Giustizia, DPR 115/ 2002)).
Advokāta honorāra apmērs un samaksas termiņš būs atkarīgs no puses un advokāta tiešas savstarpējas vienošanās.
11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?
Gan Itālijas, gan ārvalstu valstspiederīgie var pieprasīt juridisko palīdzību, ja to personiskie ienākumi atbilst likumā paredzētajiem nosacījumiem (konsolidētais Likums par tiesu izmaksām, prezidenta Rīkojums Nr. 115/2002).
12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?
Prasība uzskatāma par celtu,
- kad tā ir paziņota otrai pusei, ja otrai pusei tiek adresēta tiesas pavēste (atto di citazione),
- kad tā ir iesniegta tiesas sekretariātā, ja pieteikums ir adresēts tiesai (ricorso).
Tiesa neizskatīs to, vai prasība ir celta atbilstoši, līdz brīdim, kad sākas lietas iztiesāšana un tiesa var uzklausīt abas puses.
13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?
Laikposms, kurā jāierodas tiesā, kā arī laika grafiks attiecībā uz citām darbībām, kuras jāveic pusēm vai tiesai, ir noteikts Civilprocesa kodeksā. Katra tiesa piemēro šos noteikumus pakāpeniski pēc katra soļa izpildes, vai arī nosakot kopējo tiesvedības laika grafiku (Rīkojuma, ar ko ievieš Civilprocesa kodeksu, 81.bis pants). Sekretārs informē puses par tiesas rīkojumiem, kas izdoti ārpus tiesas sēdes (piemēram, tiesas sēdes datuma maiņu), un par spriedumiem.
Saite uz Civilprocesa kodeksa 163. līdz 166. pantu: https://www.normattiva.it/uri-res/N2Ls?urn:nir:stato:regio.decreto:1940-10-28;1443