1 Vai man noteikti ir jāvēršas tiesā vai arī pastāv citas alternatīvas?
Dažkārt var būt lietderīgi izmantot alternatīvas strīdu izšķiršanas metodes, piemēram, patērētāju samierināšanu, mediāciju vai šķīrējtiesu. Tomēr šķīrējtiesa nav atļauta visos strīdos. Piemēram, ģimenes tiesību jomā prasības, kas nav saistītas ar īpašumtiesībām (nicht-vermögensrechtliche Ansprüche), nav izskatāmas šķīrējtiesā. Sīkāku informāciju par mediāciju sk. faktu lapā “Mediācija”.
2 Vai pastāv kāds laika ierobežojums, lai vērstos tiesā?
Nepastāv vispārējs procesuāls termiņš prasības iesniegšanai tiesā. Tomēr juridiski noteiktās situācijās, piemēram, attiecībā uz konkrētiem pagaidu pasākumiem, var būt paredzēts termiņš. Neraugoties uz iepriekš minēto, ir noteikti termiņi, kādos var celt prasības. Ja iestājies prasījuma noilguma termiņš un atbildētājs uz to norāda, prasību noraida. Šie termiņi nav atkarīgi no procesuālajām tiesībām, bet gan no materiālajām tiesībām. Tie katrā lietā ir atšķirīgi. Lai precizētu konkrētā lietā piemērojamos termiņus, var būt lietderīgi konsultēties ar juridiski kvalificētu konsultantu, piemēram, advokātu.
3 Vai man jāvēršas šīs dalībvalsts tiesā?
Sk. sadaļu “Kuras valsts tiesai ir piekritība?”
4 Ja jā, tad kurā šīs dalībvalsts tiesā man jāvēršas, ja ņem vērā manu dzīvesvietu un otras puses dzīvesvietu, vai citus ar strīdu saistītus apstākļus?
Sk. sadaļu “Kuras valsts tiesai ir piekritība? - Vācija”.
5 Kurā šīs dalībvalsts tiesā man būtu jāvēršas, ja ņem vērā lietas raksturu, kā arī iespējamo prasījuma mantisko apmēru?
Sk. sadaļu “Kuras valsts tiesai ir piekritība? - Vācija”.
6 Vai es pats(-i) varu iesniegt prasības pieteikumu tiesā, vai arī ir nepieciešams starpnieks, piemēram, jurists?
Tas, vai pieteikumu var iesniegt pats vai iesniegšana jāveic ar advokāta starpniecību, ir atkarīgs no tiesas, kuras jurisdikcijā ir attiecīgās prasības izskatīšana. Dažos gadījumos advokāta izmantošana var būt obligāta, ņemot vērā tiesvedības priekšmetu.
Apgabaltiesās (Landgerichten) un augstākajās apgabaltiesās (Oberlandesgerichten) Vācijā strīda pusēm ir vajadzīga advokāta pārstāvība (Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung – ZPO) 78. panta 1. punkts). Advokāta pārstāvība ir obligāta arī Federālajā tiesā (Bundesgerichtshof). Tomēr šajā tiesā klientus pārstāvēt drīkst tikai īpaši pilnvaroti advokāti. Advokāta pakalpojumi ir obligāti jāizmanto arī lielākajā daļā ģimenes lietu (piemēram, laulības šķiršanas, uzturlīdzekļu strīdu, laulāto mantisko attiecību strīdu lietās), ko izskata pirmās instances tiesā (Amtsgericht).
Principā visās pārējās lietās, kas tiek izskatītas pirmās instances tiesā, var celt prasību un vadīt tiesvedību personīgi, bez advokāta starpniecības.
Maksājuma rīkojuma izpildes procesos (Mahnverfahren) (Civilprocesa kodeksa 688. pants un turpmākie panti), kuru mērķis ir vienkāršot naudas prasījumu izpildi, piekritība civillietās ir pirmās instances tiesai. Federālajās zemēs, kurās var ierosināt šādu tiesvedību, bieži vien ir izveidotas centrālās tiesas maksājuma rīkojuma lietu izskatīšanai (Zentrale Mahngerichte). Pieteikumu maksājuma rīkojuma izpildei šajās tiesās var iesniegt bez advokāta starpniecības.
Maksājuma rīkojuma procesu var ierosināt arī darba tiesā (Arbeitsgericht). Šajā gadījumā atšķirībā no civilprocesa pieteikums ir jāiesniedz tieši darba tiesā, kurai ir teritoriālā piekritība. Principā pirmās instances tiesvedībā darba tiesā var celt prasību un vadīt tiesvedību personīgi, bez advokāta starpniecības.
7 Tieši pie kā man jāvēršas, lai uzsāktu tiesas lietu: reģistrācijas birojā, pie tiesas darbinieka kancelejā, vai kādā citā iestādē?
Parasti prasības pieteikumu ir jāiesniedz rakstiski tiesā pēc piekritības. To var nosūtīt pa pastu vai personīgi iemest tiesas pastkastē. Pieteikumus var iesniegt arī elektroniski. Elektroniskajai saziņai ir pieejami konkrēti saziņas kanāli, kas sīkāk aprakstīti faktu lapā “Digitalizācijas regula”.
Taču gadījumā, ja piekritīgā tiesa ir pirmās instances tiesa, pieteikumu var iesniegt arī mutiski tiesas kancelejā (Geschäftsstelle des Amtsgerichts). Šādi prasības var iesniegt ne tikai pirmās instances tiesā, kurai ir teritoriālā piekritība, bet arī citas Vācijas pirmās instances tiesas kancelejā. Tiesas kanceleja pieteikumu nekavējoties pārsūtīs piekritīgajai tiesai.
Tādi paši noteikumi attiecas uz pieteikumu iesniegšanu darba tiesā. Pieteikumu darba tiesā arī var iesniegt mutiski jebkuras darba tiesas kancelejā.
8 Kādā valodā prasības pieteikumu var iesniegt? Vai to var darīt mutiski, vai arī tam jābūt rakstveidā? Vai prasības pieteikumu var nosūtīt pa faksu vai e-pastu?
Principā tiesu darba valoda ir vācu valoda. Tāpēc pieteikums jāiesniedz vācu valodā. Izņēmums attiecas uz sorbu reģioniem. Šajos reģionos sorbi var iesniegt pieteikumus arī sorbu valodā. Vēl viens izņēmums attiecas uz konkrētiem tiesnešu sastāviem, kas var tikt izveidoti, lai izskatītu noteiktus komerctiesību strīdus apgabaltiesā, augstākajā apgabaltiesā vai augstākajā federālās zemes tiesā (Oberstes Landesgericht) (komercpalātas, komerctiesas). Pieteikumu šajās tiesās var iesniegt angļu valodā.
Parasti ir jāiesniedz rakstisks pieteikums. Tomēr pirmās instances tiesā un darba tiesā pieteikumus var iesniegt arī mutiski – tiesas kancelejā (sk. 7. jautājumu). Turklāt pieteikumus var iesniegt elektroniski. Advokātiem ir pienākums iesniegt pieteikumus elektroniskā formātā.
Vienkāršs e-pasts neatbilst juridiskajām prasībām attiecībā uz pieteikumu elektronisku iesniegšanu, un tāpēc tas nav atļauts. E-pasta vietā ir pieejami dažādi droši nosūtīšanas līdzekļi elektroniskai saziņai ar tiesām, un tos var izmantot, lai juridiski saistošā veidā nosūtītu dokumentus tiesām.
Šie drošie nosūtīšanas līdzekļi ietver elektronisko pastkastīti iedzīvotājiem un organizācijām (elektronisches Bürger- und Organisationenpostfach – eBO) un lietotāja konta pastkastīti un piegādes pakalpojumu (Postfach- und Versanddienst) saskaņā ar 2. panta 5. punktu Likumā par tiešsaistes piekļuves administratīvajiem pakalpojumiem uzlabošanu (Gesetz zur Verbesserung des Onlinezugangs zu Verwaltungsleistungen – OZG), it īpaši Mein justizpostfach (mana tiesu pastkastīte – MJP).
Mein justizpostfach ir bezmaksas pakalpojums fiziskām personām, kas ir standartizēts visā Vācijā. To izveido, izmantojot savu federālās valdības lietotāja kontu (BundID), kurā ir jāaktivizē tiešsaistes identifikācijas funkcija, un var to izmantot tieši savā tīmekļa pārlūkprogrammā bez jebkādas papildu programmatūras.
Vēl viena saziņas iespēja, kas pieejama iedzīvotājiem, kā arī juridiskām personām un organizācijām, ir eBO. Tam nepieciešama īpaša programmatūra un droša identifikācija.
Dokumentus var arī pienācīgā veidā iesniegt pa faksu. Šādā gadījumā faksā jābūt identificējamam attiecīgās puses parakstam. Ir jābūt skaidri nosakāmam, kurš ir parakstījis prasības pieteikumu.
Drošs pārsūtīšanas līdzeklis, kas pieejams advokātiem, ir īpašā elektroniskā pastkastīte advokātiem (besonderes elektronisches Anwaltspostfach).
9 Lai celtu prasību, ir jāaizpilda kādas īpašas veidlapas? Ja nav, kā lai es izklāstu savu prasījumu? Vai ir kādi īpaši elementi, kas ir ietverami iesniedzamajos dokumentos?
Maksājuma rīkojuma procesā ir jāizmanto oficiālas veidlapas; tas it īpaši attiecas uz maksājuma rīkojuma (Mahnbescheid) vai naudas piedziņas rīkojuma (Vollstreckungsbescheid) pieteikumiem (Civilprocesa kodeksa 703.c panta 2. punkts kopsakarā ar 1. panta 1. punktu Regulā, ar ko ievieš maksājuma rīkojuma procesa veidlapas (Verordnung zur Einführung von Vordrucken für das Mahnverfahren), vai Darba tiesas likuma (Arbeitsgerichtsgesetz) 46.f pants saistībā ar 1. pantu Regulā, ar ko ievieš maksājuma rīkojuma procesa veidlapas darba tiesās (Verordnung zur Einführung von Vordrucken für das arbeitsgerichtliche Mahnverfahren). Šo veidlapu izmantošana ir obligāta. Pretējā gadījumā pieteikumu var noraidīt kā nepieņemamu.
Prasības pieteikumam nav vajadzīgas standartizētas veidlapas. Tomēr prasības pieteikumam ir jāatbilst noteiktām formas un satura prasībām.
- Prasības pieteikumā jābūt pareizi norādītiem pušu un to likumīgo pārstāvju vārdiem, uzvārdiem un adresēm, jābūt norādītai dokumentu izsniegšanas adresei. Jānorāda arī tiesa, kurā prasība tiek iesniegta.
- Pieteikumā skaidri un nepārprotami jānorāda prasības pamats un ko pieteikuma iesniedzējs vēlas tiesā panākt (prasījums).
- Turklāt pieteikumā plaši, nepārprotami un skaidri jāapraksta arī prasības priekšmets un fakti, uz kuriem balstīta prasība.
- Prasības pieteikumam jābūt personīgi parakstītam. Ja personu, kura iesniedz pieteikumu tiesā, pārstāv advokāts, prasības pieteikumu jāparaksta advokātam vai viņa pārstāvim (sk. 8. jautājumu).
10 Vai man ir jāmaksā tiesas izdevumi? Ja, jā, – kad? Vai man jāapmaksā advokāts no prasības iesniegšanas brīža?
Ir jāsedz tiesas izmaksas par tiesas procedūru tiesās, kas izskata civillietas un komerclietas. Šīs izmaksas ietver tiesas nodevas un izdevumus. Pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesa izraksta rēķinu, ar kuru iekasē tiesas izmaksu avansa maksājumu (Gerichtskostenvorschuss), kas atbilst likumā noteikto tiesas nodevu summai. Parasti prasības pieteikums pretējai pusei tiek nodots tikai tad, kad puse, kura iesniegusi pieteikumu, ir samaksājusi tiesas izmaksu avansa maksājumu.
Tādi paši noteikumi attiecas uz maksājuma rīkojuma procesu.
Attiecībā uz tiesvedību darba tiesā avansa maksājumi nav jāveic.
Ja tiek piesaistīts advokāts, būs jānorēķinās arī par advokāta pakalpojumiem. Parasti samaksa advokātam nav jāveic pirms procesa beigām vai pirms tam, kad tiesa ir pieņēmusi nolēmumu par izdevumiem, bet advokāts var pieprasīt avansa maksājumu par saviem pakalpojumiem, kas atbilst viņa turpmākā honorāra apmēram, pat pirms pieteikuma iesniegšanas.
Tiesāšanās izdevumus, tiesas izdevumus un advokāta honorārus, ieskaitot jau samaksātos izdevumus, tiesvedības beigās parasti sedz puse, kurai tiesa piespriedusi atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Bieži vien tā ir puse, kas tiesvedībā zaudējusi. Tiesvedībā, kurā spriedums par tiesāšanās izdevumiem ir pieņemts saskaņā ar Likumu par tiesvedību ģimenes lietās un bezstrīdus jurisdikcijas lietās (Gesetz über das Verfahren in Familiensachen und in den Angelegenheiten der freiwilligen Gerichtsbarkeit), tiesa parasti pēc saviem ieskatiem izlemj, kurš segs konkrēto tiesvedības izmaksu daļu.
Sk. “Juridiskā palīdzība – Vācija”.
11 Vai ir iespējams saņemt juridisko palīdzību?
Ikviena persona, kas personisku un finansiālu apstākļu dēļ pati nespēj segt tiesvedības izmaksas, var vērsties piekritības tiesā, lai saņemtu juridisko palīdzību (Prozesskostenhilfe/Verfahrenskostenhilfe) (Civilprocesa kodeksa 114. pants). Tiesa pārbaudīs, vai attiecīgā prasība/pieteikums ir pamatots, vai tas nav ļaunprātīgs un vai pastāv finansiālas grūtības. Ja tiesa piešķir juridisko palīdzību, pusei, kas vērsusies tiesā, nav avansā jāmaksā ar pieteikumu saistītās maksas.
Pieteikumam jāpievieno paziņojums, kurā aprakstīta puses personiskā un finansiālā situācija. Šim nolūkam jāizmanto oficiāla veidlapa (“Erklärung über die persönlichen und wirtschaftlichen Verhältnisse bei Prozess- oder Verfahrenskostenhilfe” (“Paziņojums par personīgiem un finansiāliem apstākļiem juridiskās palīdzības saņemšanai”)), kurai jāpievieno attiecīgi pierādījumi (piemēram, ienākumu apliecinājums, bankas konta izraksti utt.).
Ja tiek piešķirta juridiskā palīdzība, tiesas izdevumus un, ja nepieciešams, puses advokāta honorāru sedz no valsts līdzekļiem. Atkarībā no rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem tiesa var arī piešķirt juridisko palīdzību ar nosacījumu, ka tiek veikti ikmēneša maksājumi, lai piedalītos izmaksu segšanā. Tomēr, ja persona lietu zaudē, parasti ir pašam jāsedz otras puses izmaksas (Civilprocesa kodeksa 123. pants).
12 No kura brīža tiek uzskatīts, ka prasība ir celta? Vai iestādes sniedz kādu atbildi par to, vai mans prasījums ir vai nav pienācīgi izklāstīts?
Ja prasības pieteikums ir pilnīgs un ir iesniegts tiesā pienācīgā veidā, un avansa maksājums, ko bieži vien prasa, ir nokārtots, tiesa nodrošina pieteikuma nodošanu atbildētājam. Tiesvedību uzskata par sāktu, kad pieteikums ir nodots atbildētājam.
Ja prasības pieteikums ir nepilnīgs vai tajā ir kļūdas, tiesa parasti dod pusei, kas vērsusies tiesā, iespēju to labot. Ja nepieciešamie labojumi netiek veikti, prasību var noraidīt kā nepieņemamu.
13 Vai es saņemšu precīzas ziņas par notikumu turpmāko attīstības gaitu (piemēram, laiku, kad man ir jāierodas tiesā)?
Kad prasība ir nodota, tiesa informē puses par turpmāko procedūru un veic procesuālos pasākumus. Tā var vai nu ieplānot pirmās mutiskās uzklausīšanas sākotnējo datumu, vai vispirms izdot rīkojumu par rakstisku procesu.
Rakstiskajā procesā tiks noteikts termiņš, kurā atbildētājam jāpaziņo tiesai, vai viņš vēlas atbildēt uz prasību. Pēc tam var tikt noteikti papildu termiņi paziņojumu sniegšanai vai papildu dokumentu iesniegšanai.
Gatavojoties mutiskai uzklausīšanai, tiesa var pieprasīt pusēm precizēt konkrētus jautājumus vai iesniegt dokumentus. Tiesa var noteikt, ka pusēm uz to jāierodas personīgi. Puses tiks informētas par visiem izdotajiem rīkojumiem un visiem tiesas noteiktajiem termiņiem.