Tiesību avoti
- Tiesību akti
- Paražu tiesības
- Vispārpieņemtas starptautisko tiesību normas
- Eiropas Savienības tiesību akti
- Starptautiskās konvencijas
- Judikatūra
Tiesību aktu veidi: apraksts
Konstitūcija (Sýntagma) (pamatlikums, kas ir visu tiesību aktu pamatā)
Parastie likumi (typikós nómos) (tiesību akti, ko pieņem parlaments un Republikas prezidents)
Likumdošanas akti (práxeis nomothetikoú periechoménou) (tiesību akti, ko pēc Ministru padomes priekšlikuma pieņem Republikas prezidents, lai ārkārtas gadījumos likumdošanas ceļā apmierinātu steidzamu un neparedzamu vajadzību)
Normatīvi prezidenta dekrēti (kanonistikó proedrikó diátagma) (tajos ir izklāstītas tiesību normas, un tos izdod Republikas prezidents pēc īpašas vai vispārējas leģislatīvas atļaujas saņemšanas)
Normatīvi administratīvie akti (kanonistikés práxeis tis dioíkisis) (tos izdod administratīvās struktūras; tās ir vispārējas tiesību normas, kam ir parastā likuma spēks)
ES dibināšanas līgumi (pamatojoties uz Līgumiem, ES iestādes var pieņemt tiesību aktus, kurus pēc tam īsteno dalībvalstis)
Regulas (saistoši tiesību akti, kas nekavējoties un obligāti jāīsteno visās ES valstīs)
Direktīvas (tiesību akti, ar kuriem nosaka mērķi, kas jāsasniedz visām ES valstīm, tomēr katrai valstij ir jāpieņem savi tiesību akti, lai sasniegtu šos mērķus, un jātransponē direktīva valsts tiesību aktos)
Starptautiskas konvencijas (nolīgumi par konkrētu sadarbības jautājumu starp divām vai vairākām pusēm, kam ir atšķirīga tiesību sistēma)
Paražu tiesību un judikatūras statuss
Paražu tiesības izriet no prakses, kas pastāvīgi atkārtojas ar pārliecību par tiesiskumu (opinio juris) jautājumos, kuri attiecas uz jomām, kas ietilpst materiālās konstitūcijas tvērumā. Paražu tiesības ir nerakstīts tiesību avots.
Judikatūra ir tiesas nolēmumu kopums, kas satur tiesas nolēmumus, ar kuriem tiek interpretēti un piemēroti tiesību akti. Judikatūru var uzskatīt par netiešu tiesību avotu.
Vietējo pašvaldību pieņemti pasākumi
Par vietējo lietu pārvaldību atbild vietējās pašpārvaldes pirmais un otrais līmenis. Pastāv prezumpcija, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir kompetentas pārvaldīt vietējās lietas. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir administratīvi un finansiāli autonomas. Valsts veic likumdošanas, regulatīvos un budžeta pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu finansiālo autonomiju un resursus, kuri vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vajadzīgi, lai tās varētu īstenot savu virsuzdevumu un pildīt savus pienākumus, vienlaikus garantējot pārredzamību šo resursu pārvaldībā. Likums nosaka, kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām tiek maksāti un piešķirti tām paredzētie nodokļi un nodevas, ko iekasē valsts.
Starptautiskie tiesību avoti un Eiropas Savienības tiesības
ES dibināšanas līgumi (pamatojoties uz Līgumiem, ES iestādes var pieņemt tiesību aktus, kurus pēc tam īsteno dalībvalstis)
Regulas (saistoši tiesību akti, kas nekavējoties un obligāti jāīsteno visās ES valstīs)
Direktīvas (tiesību akti, ar kuriem nosaka mērķi, kas jāsasniedz visām ES valstīm, tomēr katrai valstij ir jāpieņem savi tiesību akti, lai sasniegtu šos mērķus, un jātransponē direktīva valsts tiesību aktos)
Starptautiskas konvencijas (nolīgumi par konkrētu sadarbības jautājumu starp divām vai vairākām pusēm, kam ir atšķirīga tiesību sistēma)
Svarīgākie akti / tiesību akti
Civiltiesības
Civilkodekss (Astikós Kódikas)
Civilprocesa kodekss (Kódikas Politikís Dikonomías)
Komerctiesības
Likums Nr. 4738/2020 “Parādsaistību nokārtošana un otrās iespējas došana bankrota, maksātnespējas u. c. gadījumā”, ar ko tika atcelts Bankrota kodekss
Likums Nr. 2121/1993: autortiesības, blakustiesības u. c.
Tiesību akti, kas reglamentē uzņēmumu formu un darbību
Administratīvās tiesības
Konstitūcija
Administratīvā procesa kodekss (Kódikas Dioikitikís Diadikasías)
Administratīvā tiesas procesa kodekss (Kódikas Dioikitikís Dikonomías)
Krimināltiesības
Kriminālkodekss (Poinikós Kódikas)
Kriminālprocesa kodekss (Kódikas Poinikís Dikonomías)
Tiesību aktu hierarhija
Tiesību aktu hierarhija ir šāda: konstitūcija, Eiropas Savienības tiesību akti, starptautiskie nolīgumi, likumi un dekrēti, valdības izdotie noteikumi un ministru izdotie noteikumi. Papildus vispārēji piemērojamajiem tiesību aktiem uz konkrētu likumu pamata tiek izdoti arī individuāli piemērojami tiesību akti, kas tiesību aktu hierarhijā atrodas zemāk par likumiem un noteikumiem. Katra līmeņa tiesību aktiem ir jāatbilst augstāka līmeņa tiesību aktiem.
Likumdošanas process
Likumdošanas iniciatīva
Īpašās tiesību aktu izstrādes komitejas izstrādātais likumprojekts tiek nosūtīts valdības Ģenerālsekretariāta Centrālajai tiesību aktu izstrādes komitejai, kas to izskata galvenokārt no tiesību aktu izstrādes sistemātiskuma viedokļa, bet pievērš uzmanību arī citiem jautājumiem (konstitucionālajai likumībai, saderībai ar starptautiskajām tiesībām).
Tiesību akta pieņemšana
Likumprojekts tiek iesniegts parlamentā kopā ar paskaidrojuma rakstu, kurā izklāstīts ierosināto noteikumu pamatojums un mērķi. Ja attiecīgie noteikumi rada izdevumus no valsts budžeta, Valsts galvenajai grāmatvedības pārvaldei (Genikó Logistírio tou Krátous) jāsagatavo īpašs ziņojums par izdevumiem un ar to saistīts ziņojums par izdevumiem. Tiesību akta projektam jāpievieno arī ietekmes novērtējuma ziņojums un ziņojums par sabiedrisko apspriešanu, kas notikusi pirms tiesību akta projekta iesniegšanas, izņemot ārkārtas gadījumos.
Parlamenta priekšsēdētājs iesniedz likumprojektu apspriešanai plenārsēdē, parlamentārajās sesiju starplaika grupās vai pastāvīgajās parlamentārajās komitejās. Dekrētus, kas paredzēti likumu izpildei, izdod Republikas prezidents pēc kompetento ministru priekšlikuma. Pamatojoties uz īpašām tiesību normām, administratīvās struktūras ir pilnvarotas izdot normatīvos aktus par specifiskākiem jautājumiem, vietējas nozīmes jautājumiem vai tehniskiem / sīki reglamentējamiem jautājumiem.
Kad visi kompetentie ministri ir parakstījuši likumu, Republikas prezidents izdod un publicē likumu viena mēneša laikā pēc tā pieņemšanas parlamentā.
Likuma grozīšanu var iniciēt kompetentais ministrs. Likums ir spēkā tik ilgi, kamēr tas nav atcelts ar jaunu likumu.
Izsludināšana, publicēšana un stāšanās spēkā
Likumā ir noteikts, kad tas stājas spēkā. Ja tas nav noteikts, saskaņā ar Civilkodeksa ievadlikuma 103. pantu likums stājas spēkā 10 dienas pēc tā publicēšanas valdības vēstnesī.
Principā likums, ar ko ratificē konvenciju, stājas spēkā dienā, kad tas publicēts valdības vēstnesī, un konvencija stājas spēkā konvencijā norādītajā datumā.
Visi likumi, kas pieņemti kopš 1993. gada 22. oktobra, ir atrodami Grieķijas parlamenta tīmekļa vietnē. Turklāt Valsts tipogrāfijas tīmekļa vietnē var izmantot » funkciju, lai atrastu kopš 1890. gada pieņemto likumu un prezidenta dekrētu ikgadējos sarakstus, kuros norādīts arī to priekšmets un ziņas par valdības vēstneša numuru, kurā tie publicēti.
Dažādu tiesību avotu konfliktu risināšana
Saskaņā ar konstitūcijas 28. pantu starptautiskās konvencijas kopš brīža, kad tās ratificētas ar likumu, ir Grieķijas valsts tiesību neatņemama daļa un prevalē pār jebkuru citu vēlāk pieņemtu tiesību normu, izņemot konstitūcijas noteikumus.
Eiropas Savienības regulas ir saistošas un ir vispārēji un tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.
Direktīvas tiek transponētas ar likumiem, prezidenta dekrētiem vai ministru lēmumiem.
Tiesību aktu datubāzes (ar attiecīgām saitēm)
Vai tām var piekļūt bez maksas?
Valsts tipogrāfija nodrošina un uztur datubāzi ar visiem tiesību aktiem.
Par piekļuvi nav jāmaksā (7. pants Likumā Nr. 3861/2010, valdības vēstnesis, I sērija, Nr. 112, 2010. gada 13. jūlijs).
Intracom un Hol nodrošina un uztur datubāzi ar visiem tiesību aktiem NOMOS.
Piekļuve ir par maksu.
Valsts juridiskās padomes (Nomikó Symvoúlio tou Krátous) tīmekļa vietne
Piekļuve ir bez maksas.
Kādās valodās tās ir pieejamas?
Saturs ir pieejams tikai grieķu valodā.
Kādi ir pieejamie meklēšanas kritēriji?
Valsts tipogrāfija:
- sērija,
- publicēšanas gads,
- izdevuma numurs.
Tiesību aktu datubāze NOMOS:
- Grieķijas tiesību akti pēc NUMURA un GADA (vai visi konkrētā gada tiesību akti),
- Grieķijas tiesību akti pēc valdības vēstneša sērijas un izdevuma numura,
- KODU SARAKSTS, konstitūcija un citi institucionāli tiesību akti,
- meklēšana pēc VĀRDIEM MEKLĒTĀJĀ.
Valsts juridiskā padome:
- pārsūdzības vai atzinuma numurs,
- attiecīgais noteikums,
- pieteikuma iesniedzējs,
- datums vai gads,
- atslēgvārdi.