50. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Tiesas, kuras ir kompetentas izdot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu
Tā rajona tiesa, kurā ir izstrādāts autentiskais dokuments; tā pieņem lēmumus viena tiesneša sastāvā.
50. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Iestāde, kas norādīta kā kompetenta iegūt informāciju par kontu
Tās rajona tiesas priekšsēdētājs, kuras jurisdikcijā atrodas parādnieka domicils vai uzturēšanās vieta, vai juridiskas personas gadījumā parādnieka juridiskā adrese. Ja parādniekam Itālijā nav reģistrētas dzīvesvietas, domicila vai uzturēšanās vietas vai ja juridiskā persona nav dibināta Itālijā, kompetentā iestāde ir Romas tiesas priekšsēdētājs.
50. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Metodes, ar ko iegūt informāciju par kontu
Itālijas tiesību aktos ir paredzēta elektroniska kratīšana, lai iegūtu informāciju par bankas kontiem. Konkrētāk, tiesas priekšsēdētājs var paredzēt, ka tiesas amatpersona, izmantojot digitālo saiti, var piekļūt informācijai, kas tiek glabāta publisko iestāžu datubāzēs (konkrēti, finanšu dalībnieku kontu reģistram nodokļu reģistrā un sociālā nodrošinājuma iestāžu datubāzēm), lai iegūtu visu attiecīgo informāciju. Tas ietver saites starp parādnieku un kredītiestādēm un darba devējiem vai principāliem. Tehnoloģiju darbības traucējumu gadījumā tiesas amatpersona var iegūt informāciju tieši no operatoriem.
50. panta 1. punkta d) apakšpunkts — Tiesas, kurās iesniedz pārsūdzību pret atteikumu izdot Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu
Tiesa, kuras sastāvā ir tiesnesis, kas izdevis apķīlāšanas rīkojumu, un šī tiesa lemj tiesnešu kolēģijas sastāvā. Tiesnesis, kas pieņēmis apstrīdēto lēmumu, nevar būt kolēģijas sastāvā.
50. panta 1. punkta e) apakšpunkts — Iestādes, kas ir norādītas kā kompetentas saņemt, pārsūtīt un izsniegt Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu un citus dokumentus
Dokumentu saņemšana, sūtīšana un paziņošana vai izsniegšana ir šādu personu pienākums:
a) tiesas ierēdnis apstākļos, kas aprakstīti regulas 23. panta 5. punktā;
b) tiesas reģistrators, kurš izdevis apķīlāšanas rīkojumu apstākļos, kas aprakstīti regulas 10. panta 2. punkta, 23. panta 6. punkta, 25. panta 3. punkta un 36. panta 5. punktā;
c) tiesas reģistrators, kurš ir atbildīgs par izpildi situācijā, kas aprakstīta regulas 27. panta 2. punktā;
d) tās tiesas reģistrators, kuras jurisdikcijā atrodas parādnieka domicils, apstākļos, kas aprakstīti regulas 28. panta 3. punktā;
e) kreditors 23. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētajos apstākļos.
Ja apķīlāšanas rīkojums ir pieņemts citā dalībvalstī (kas nav Itālija) apstākļos, kas aprakstīti 10. panta 2. punktā, 23. panta 3. punktā, 23. panta 6. punktā vai 25. panta 3. punktā, parastajai tiesai ir pilnvaras panākt apķīlāšanas rīkojuma izpildi (sk. 50. panta f) apakšpunktu).
50. panta 1. punkta f) apakšpunkts — Iestāde, kas ir kompetenta izpildīt Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu
Trešās personas dzīvesvietas vispārējās jurisdikcijas tiesa (Civilprocesa kodeksa (Codice di procedura civile) 678. pants), kas rīkojas saskaņā ar noteikumiem par atsavināšanu no trešām personām pēc tam, kad parādniekam ir izsniegti dokumenti saskaņā ar regulas 28. pantu.
50. panta 1. punkta g) apakšpunkts — Apmērs, kādā var apķīlāt kopīgus un nominālus kontus
Kopīgiem kontiem un nomināliem kontiem, kuriem ir vairāk nekā viens turētājs, var piemērot apķīlāšanas rīkojumu tikai attiecībā uz parādnieka daļu. Tiek uzskatīts, ka konta turētāju daļas ir vienādas, ja vien nav pierādīts pretējais.
50. panta 1. punkta h) apakšpunkts — Noteikumi, kas piemērojami summām, kuras ir atbrīvotas no apķīlāšanas
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 545. un 671. panta vienotajiem nosacījumiem no apķīlāšanas atbrīvo:
a) uzturlīdzekļu maksājumus, ja vien tie nav paredzēti uzturēšanai, taču tika ar tiesas priekšsēdētāja vai tā deleģēta tiesneša atļauju un tikai attiecībā uz daļu, kas nosakāma ar tiesas rīkojumu;
b) labdarības vai iztikas pabalstus personām, kuras klasificētas kā nabadzīgas, un maksājumus par maternitātes, slimības un bēru izmaksām no apdrošināšanas fondiem, sociālās apdrošināšanas iestādēm un labdarības iestādēm;
c) privātpersonām izmaksājamas summas algas vai citu maksājumu veidā saistībā ar darba attiecībām, tostarp par atlaišanu, var apķīlāt, lai segtu uzturēšanas maksājumus tādā apmērā, kādu atļauj tiesas priekšsēdētājs vai tā deleģēts tiesnesis; apķīlāt iespējams līdz vienai piektdaļai no šīm summām; vienlaicīgu apķīlāšanu saistībā ar iepriekš aprakstīto vairāku prasību pamatojumu nevar piemērot vairāk kā pusei no šīm summām;
d) gadskārtēju pabalstu, ja tas izveidots bez maksas, ja pastāv nosacījums, ka tam nevar piemērot arestu vai apķīlāšanu, ja tas pārsniedz kreditora pamatvajadzību robežu;
e) summas, ko apdrošinātājs maksā apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošināšanas saņēmējam, kurām attiecībā uz izmaksātajām prēmijām piemēro nosacījumus par tādu aktu pārskatīšanu, kas kaitē kreditoriem un dāvanu samērošanu, ieturēšanu un samazināšanu;
f) summas, kas paredzētas pensijām, pabalsti, kas uzskatāmi par pensijām, vai citi pensionēšanās pabalsti ar nosacījumu, ka no šīm summām var apķīlāt summu, kas atbilst mēneša maksimālajam sociālajam pabalstam pluss vienai pusei no tā, un ka daļu, kas pārsniedz šo summu, var apķīlāt, ievērojot c) un d) apakšpunktā minētos ierobežojumus;
g) īpašus finanšu līdzekļus labklājībai un palīdzībai, ko izveidojis uzņēmējs, tostarp bez darbinieku iemaksām, ja tie attiecas uz maksājumiem, ko veic uzņēmēja kreditori vai darbinieki.
Pastāv arī nosacījums, ka parādnieka vārdā kreditējot uz bankas vai pasta kontu maksājamās summas algu un citu maksājumu veidā saistībā ar nodarbinātību vai darbu, tostarp par atlaišanu un pensijām, un pabalstus, kas uzskatāmi par pensijām, vai citus pensionēšanās pabalstus, tās var apķīlāt tādā apmērā, kas trīskārt pārsniedz sociālo pabalstu; ja konta kreditēšana notiek apķīlāšanas dienā vai pēc tās, summas var apķīlāt, ievērojot ierobežojumus, kas minēti 3., 4., 5. un 7. punktā un īpašajos likuma noteikumos.
Tas, vai prasījums ir atbrīvots no apķīlāšanas, ir jāpierāda parādniekam.
50. panta 1. punkta i) apakšpunkts — Maksa par līdzvērtīgu valsts rīkojumu īstenošanu vai informācijas par kontu sniegšanu, ja bankas šādu maksu iekasē, un informācija par pusi, kura ir atbildīga par minētās maksas segšanu
Parasti apķīlāšanas rīkojumam pakļauto aktīvu pārvaldniekam, t. i., bankas konta gadījumā — bankai, ir tiesības pieprasīt kompensāciju par aktīvu glabāšanu un iesaldēšanu; kompensāciju nosaka saskaņā ar spēkā esošajām vai parasti piemērojamajām likmēm kopā ar kompensāciju par dokumentu izmaksām, kas ir svarīgas aktīvu iesaldēšanai. Šīs izmaksas ietver izmaksas, kuras radušās saistībā ar paziņojumu par finanšu līdzekļu apķīlāšanu, kas minēts regulas 25. pantā.
Par maksājumu (iepriekšēju) atbildīgā puse ir pieteikuma iesniedzējs. Par maksājumu atbildīgā puse ir jānosaka tiesai.
Informācijas sniegšana par kontiem saskaņā ar 14. pantu nedod pamatu bankām iekasēt nodevas. Bankām ir ar likumu noteikta prasība atjaunināt arhīvus, kas Itālijā tiek pārbaudīti, lai iegūtu informāciju par bankas kontiem saskaņā ar regulas 14. pantu.
50. panta 1. punkta j) apakšpunkts — To maksu likmes vai citu noteikumu kopums, kurā ir izklāstīta piemērojamā maksa, ko iekasē jebkura iestāde vai cita struktūra, kas ir iesaistīta Apķīlāšanas rīkojuma apstrādē vai izpildē
Neņemot vērā tiesas nodevas, kas maksājamas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 42. pantu, Itālijā pieteikta apķīlāšanas rīkojuma apstrāde un izpilde ietver samaksu par tiesvedības kopiju izveidi un nodevas, kas maksājamas tiesas ierēdņiem par dokumentu izsniegšanu.
Samaksu par kopijām nosaka, pamatojoties uz 2012. gada 30. maija Prezidenta dekrēta Nr. 115 7. pielikumā “Konsolidēti juridiskie nosacījumi un noteikumi par juridiskajām izmaksām” iekļauto tabulu.
Attiecībā uz nodevām par dokumentu izsniegšanu ir jānošķir tas, vai tiesas ierēdnis izsniedz dokumentus tieši saņēmējam vai nosūta tos pa pastu. Pirmajā gadījumā tiesas ierēdnim saskaņā ar iepriekš minēto konsolidēto nosacījumu 27. pantu ir jāizmaksā atlīdzība par ceļu, kas tiek aprēķināta saskaņā ar to 35. pantu, un ņemot vērā kritērijus, kas katru gadu tiek atjaunināti ar Tieslietu ministrijas dekrētu. Otrajā gadījumā atlīdzības vietā ir jāatmaksā piegādes izmaksas. Abos gadījumos, t. i. personīga saņēmēja informēšana un paziņojums pa pastu, ir jāmaksā arī konsolidēto nosacījumu 27. pantā minētā nodeva, kas aprēķināta saskaņā ar 34. pantu. Ja paziņojums ir steidzams, saskaņā ar konsolidēto nosacījumu 36. pantu tiek palielināta gan nodeva, gan atlīdzība.
Sk. Prezidenta dekrēta Nr. 115/2014 iepriekš minētos pantus un 7. pielikumus šajā saitē.
50. panta 1. punkta k) apakšpunkts — Līdzvērtīgu valsts rīkojumu prioritātes kārtība, ja tāda ir noteikta
Valsts rīkojumiem nav piešķirta prioritātes kārtība.
50. panta 1. punkta l) apakšpunkts — Tiesas vai izpildes iestāde, kas ir kompetenta piešķirt tiesiskās aizsardzības līdzekli
Parastā tiesa, kura lemj viena tiesneša sastāvā. Regulas 34. pantā minētajā procedūrā kompetenta ir trešās personas – parādnieka – dzīvesvietas vai juridiskās adreses vietas tiesa.
50. panta 1. punkta m) apakšpunkts — Tiesas, kurās jāiesniedz pārsūdzība, un pārsūdzības iesniegšanas termiņš, ja tāds ir noteikts
Pārsūdzība parastajā tiesā ir atļauta attiecībā uz spriedumu saskaņā ar regulas 33., 34. un 35. pantu. Pārsūdzības iesniegšanas termiņš ir 15 dienas pēc tiesas rīkojuma izdošanas vai paziņošanas par tā izsniegšanu, ja tas noticis ātrāk.
50. panta 1. punkta n) apakšpunkts — Tiesas nodevas
Standarta nodevas summa mainās atkarībā no tiesvedības veida un lietas vērtības.
Proti:
a) par tiesvedību saskaņā ar regulas 21. un 37. pantu standarta nodeva ir 98 EUR par tiesas spriedumiem, 147 EUR par pārsūdzībām un 196 EUR par Kasācijas tiesas spriedumiem;
b) par tiesvedību saskaņā ar regulas 8., 33. un 35. pantu jāmaksā šāda standarta nodeva:
a) 21,50 EUR par tiesvedību, kuras vērtība ir līdz 1100 EUR,
b) 49 EUR par tiesvedību, kuras vērtība pārsniedz 1100 EUR, bet ir mazāka par 5200 EUR,
c) 118,50 EUR par tiesvedību, kuras vērtība pārsniedz 5200 EUR, bet ir mazāka par 26 000 EUR,
d) 259 EUR par tiesvedību, kuras vērtība pārsniedz 26 000 EUR, bet ir mazāka par 52 000 EUR, kā arī par civiltiesisko tiesvedību ar nenosakāmu vērtību,
e) 379,50 EUR par tiesvedību, kuras vērtība pārsniedz 52 000 EUR, bet ir mazāka par 260 000 EUR,
f) 607 EUR par tiesvedību, kuras vērtība pārsniedz 260 000 EUR, bet ir mazāka par 520 000 EUR,
g) 843 EUR par tiesvedību, kuras vērtība pārsniedz 520 000 EUR;
c) par tiesvedību saskaņā ar regulas 34. pantu piemēro šādas standarta nodevas:
a) 43 EUR par tiesvedību, kuras vērtība ir līdz 1100 EUR,
b) 98 EUR par tiesvedību, kuras vērtība pārsniedz 1100 EUR, bet ir mazāka par 5200 EUR,
c) 237 EUR par tiesvedību, kuras vērtība pārsniedz 5200 EUR, bet ir mazāka par 26 000 EUR,
d) 518 EUR par tiesvedību, kuras vērtība pārsniedz 26 000 EUR, bet ir mazāka par 52 000 EUR,
e) 759 EUR par tiesvedību, kuras vērtība pārsniedz 52 000 EUR, bet ir mazāka par 260 000 EUR,
f) 1214 EUR par tiesvedību, kuras vērtība pārsniedz 260 000 EUR, bet ir mazāka par 520 000 EUR,
g) 1686 EUR par tiesvedību, kuras vērtība pārsniedz 520 000 EUR;
d) par tiesvedību saskaņā ar regulas 14. pantu standarta nodeva ir 43 EUR.
Izmaksas ir jāsedz tiesvedības sākumā, kad tiek iesniegta pārsūdzība.
Turklāt vienotas likmes avanss 27 EUR apmērā ir jāmaksā par izdevumiem, ceļošanas laika dienas naudu un pasta izdevumiem par dokumentu izsniegšanu, kas veikta pēc biroja pārstāvja pieprasījuma.
50. panta 1. punkta o) apakšpunkts – Valodas, kas ir pieņemamas dokumentu tulkojumiem
Tiek pieņemti tikai tulkojumi itāļu valodā.