1 Dalībvalstī pastāvošie reģistri, kuros atrodama mantošanas procesam būtiska informācija
- Zemes reģistrs
- Nekustamā īpašuma reģistrs
- Komercreģistrs
- Kustamā īpašuma reģistrs
- Civilstāvokļa aktu reģistrs, kurā reģistrē arī laulāto mantiskās attiecības
- De facto partnerattiecību reģistrs tur, kur tāds pastāv
- Vispārējais testamentu reģistrs
- Apdrošināšanas polišu un pensiju fondu reģistrs
- Publiskais maksātnespējas reģistrs
2 Informācija, kas ietverta katrā dalībvalsts reģistrā, kuri uzskaitīti 1. punktā
- Zemes reģistrs: valsts reģistrs, kurā ietverts lauku, pilsētu un īpašu īpašumu apraksts un sniegta informācija valsts, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu veiktās dažādu veidu nodokļu pārvaldības, iekasēšanas un kontroles vajadzībām. To izmanto nodokļu piemērošanas un iekasēšanas mērķiem, bet ne juridiskiem mērķiem. Saite uz tīmekļa vietni: Zemes reģistrs
- Nekustamā īpašuma reģistrs: juridiska iestāde, kura nosaka ar nekustamo īpašumu saistītas īpašumtiesības, maksas un lietu tiesības ar neapstrīdamām tiesiskajām sekām. Tas nodrošina juridisko noteiktību juridiskos darījumos ar nekustamo īpašumu. Saite uz tīmekļa vietni: Nekustamā īpašuma reģistrs
- Komercreģistrs: tā mērķis ir nodrošināt noteiktību juridiskos komercdarījumos, publicējot sabiedrību un citu juridisku personu un to pārstāvju juridiskos un finanšu datus. Saite uz tīmekļa vietni: Komercreģistrs
- Kustamā īpašuma reģistrs: tā mērķis ir publiskot īpašumu, kā arī maksas un apgrūtinājumus, kas saistīti ar kustamo īpašumu. Saite uz tīmekļa vietni: Kustamā īpašuma reģistrs. Tam ir vairākas sadaļas.
- Kuģu un gaisa kuģu sadaļa: tā attiecas uz kuģu un gaisa kuģu hipotēkām, tirdzniecību, nomu un jebkādiem līgumiem, aresta rīkojumiem un citiem apgrūtinājumiem.
- Vieglo automobiļu un citu mehānisko transportlīdzekļu sadaļa: šī sadaļa ietver pārdošanas līgumus, saskaņā ar kuriem samaksa notiek pa daļām, finanšu nomu, cita veida nomu (piemēram, īri) un visus līgumus, aresta rīkojumus, atsavināšanas pieprasījumus vai aizliegumus, kā arī citas preventīvas norādes vai apgrūtinājumus attiecībā uz automobiļiem un mehāniskajiem transportlīdzekļiem.
- Rūpniecības iekārtu, komerctelpu un ražošanas līdzekļu sadaļa: ietver kustamā īpašuma hipotēkas attiecībā uz rūpniecības iekārtām vai tirdzniecības uzņēmumiem, kā arī aresta rīkojumus un citus apgrūtinājumus attiecībā uz šādiem īpašumiem.
- Papildu nodrošinājuma sadaļa: ietver kustamā īpašuma hipotēkas un ķīlas bez rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas.
- Citu nododamu tiesību, ko var reģistrēt, sadaļa: ietver līgumus un apgrūtinājumus attiecībā uz citiem īpašumiem, piemēram, reģistrētām vērtspapīru īpašumtiesībām, sabiedrības akcijām, zvejas licencēm vai citām administratīvām tiesībām, kuras var nodot tālāk.
- Reģistra vispārīgo noteikumu sadaļa: tajā reģistrē vispārīgos noteikumus un tiesas nolēmumus, ar kuriem tos atceļ.
- Darbu un audiovizuālo ierakstu sadaļa.
- Civilstāvokļa aktu reģistrs: tas ir publiskais reģistrs, un tam ir dažādas funkcijas. Tajā reģistrē faktus, kas saistīti ar fizisku personu civilstāvokli, piemēram, dzimšanas, laulības un miršanas faktus. Saite uz tīmekļa vietni: Civilstāvokļa aktu reģistrs
- De facto partnerattiecību reģistri: šīs struktūras reģistrē de facto partnerattiecības, lai atzītu, ka personu tiesības un pienākumi šādās partnerattiecībās ir līdzvērtīgi laulātu pāru tiesībām un pienākumiem, tomēr ar zināmām atšķirībām. Katrs autonomais apgabals ir izveidojis savus tiesību aktus. Saite uz tīmekļa vietni: De facto partnerattiecību reģistrs (De facto partnerattiecību autonomie reģistri ir pieejami katra autonomā apgabala oficiālajā tīmekļa vietnē.)
- Vispārējais testamentu reģistrs: šajā Tieslietu ministrijas valsts reģistrā reģistrē testamentus, lai nodrošinātu, ka pēc testatoru nāves vai testatoru dzīves laikā ir zināms, ka tādi pastāv. Saite uz tīmekļa vietni: Vispārējais testamentu reģistrs
- Apdrošināšanas polišu un pensiju fondu reģistrs: tā mērķis ir sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai potenciāli ieinteresētās personas varētu uzzināt, vai mirušai personai ir bijusi apdrošināšanas polise nāves gadījumam, un noteikt apdrošināšanas sabiedrību, kura to izsniegusi. Saite uz tīmekļa vietni: Apdrošināšanas polišu un pensiju fondu reģistrs
- Publiskais maksātnespējas reģistrs: tā mērķis ir reģistrēt visus spriedumus dažādajās maksātnespējas procedūrās, kas ierosinātas gan tiesās, gan komerclietu un īpašumu reģistratūrās. Saite uz tīmekļa vietni: Publiskais maksātnespējas reģistrs
- Vai pastāv reģionāli reģistri?
- Zemes reģistrs: nē, ir viens zemes reģistrs, kas tiek organizēts valsts līmenī un ko pārvalda reģionālā un teritoriālā līmenī. Spānijā var būt pieci dažādi reģistri: pa vienam katrā no trim vēsturiskajām Basku Zemes provincēm (Guipúzcoa, Álava un Vizcaya), viens Navarrā un viens pārējā Spānijā.
- Nekustamā īpašuma reģistrs: nē, reģistri ir katrā hipotekārajā rajonā. Visiem reģistratoriem jābūt Valsts Īpašumu reģistratoru kolēģijas locekļiem.
- Komercreģistrs: papildus Centrālajam komercreģistram ir arī komercreģistri teritoriālā līmenī, pa vienam katrā Spānijas provincē un salās.
- Kustamā īpašuma reģistrs: reģistri ir katrā provincē, un ir arī centrālais kustamā īpašuma reģistrs.
- Civilstāvokļa aktu reģistrs: nē, bet katrā provincē ir delegācijas, un katrā provincē tas tiek organizēts vietējā līmenī.
- De facto partnerattiecību reģistrs: jā, reģistrs ir katrā autonomajā apgabalā un katrā pilsētā, jo par šo reģistru atbild pašvaldību padomes.
- Vispārējais testamentu reģistrs: nē, ir tikai viens reģistrs.
- Apdrošināšanas polišu un pensiju fondu reģistrs: nē, ir tikai viens reģistrs.
- Publiskais maksātnespējas reģistrs: nē, ir tikai viens reģistrs.
- Vai reģionālie reģistri ir savstarpēji savienoti?
Spānijas nekustamā īpašuma reģistrs, komercreģistrs un kustamā īpašuma reģistrs ir savstarpēji savienoti.
Arī civilstāvokļa aktu reģistri ir savstarpēji savienoti un tiek organizēti vietējā līmenī.
- Vai ar reģionālajiem reģistriem var sazināties citas dalībvalsts iestādes?
- Zemes reģistrs: tiešsaistē, tāpat kā citi lietotāji.
- Nekustamā īpašuma reģistrs: jā, izmantojot jebkādus juridiski atļautos līdzekļus, klātienē, pa tālruni vai pastu, vai tiešsaistē, izmantojot tiešsaistes reģistru, kas pieejams šajā saitē. Akadēmisku jautājumu gadījumā var sazināties ar oficiāli izraudzīto kontaktpunktu.
- Komercreģistrs: jā, izmantojot jebkādus juridiski atļautos līdzekļus, klātienē, pa tālruni vai pastu, vai tiešsaistē, izmantojot tiešsaistes reģistru, kas pieejams šajā saitē. Akadēmisku jautājumu gadījumā var sazināties ar oficiāli izraudzīto kontaktpunktu vocal.ue@registradores.org.
- Kustamā īpašuma reģistrs: jā, izmantojot jebkādus juridiski atļautos līdzekļus, klātienē, pa tālruni vai pastu, vai tiešsaistē, izmantojot tiešsaistes reģistru, kas pieejams šajā saitē. Akadēmisku jautājumu gadījumā var sazināties ar oficiāli izraudzīto kontaktpunktu vocal.ue@registradores.org.
- Civilstāvokļa aktu reģistrs: tiešsaistē, tāpat kā citi lietotāji.
- De facto partnerattiecību reģistrs: tiešsaistē, tāpat kā citi lietotāji.
- Vispārējais testamentu reģistrs: tiešsaistē, tāpat kā citi lietotāji. Vēl viena iespēja sazināties ar šo reģistru ir pieejama ENRWA (Eiropas testamentu reģistru tīkla asociācijas) tīmekļa vietnē šajā saitē.
- Apdrošināšanas polišu un pensiju fondu reģistrs: tiešsaistē, tāpat kā citi lietotāji.
- Publiskais maksātnespējas reģistrs: tiešsaistē, tāpat kā citi lietotāji.
- Vai reģistrā iekļautā informācija ir publiski pieejama vai pastāv piekļuves ierobežojumi?
Nekustamā īpašuma reģistrs, komercreģistrs un kustamā īpašuma reģistrs ir publiski pieejami. Tie ir publiski reģistri. Tomēr, lai iegūtu juridisku informāciju, ir jābūt leģitīmām interesēm.
- Ja pastāv piekļuves ierobežojumi, vai personai ir tiesības pieprasīt informāciju?
Jā, bet ir jābūt leģitīmām interesēm, kas saistītas ar Spānijas nekustamā īpašuma reģistra, komercreģistra un kustamā īpašuma reģistra faktisko mērķi.
- Vai iestāde, kas uztur reģistru, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir kompetenta sniegt informāciju citai valsts iestādei?
JĀ.
- Kādu informāciju reģistra iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem var sniegt citai valsts iestādei?
To pašu informāciju, ko tā var sniegt jebkuram sabiedrības loceklim.
- Uz kāda pamata reģistra iestāde var atteikties sniegt informāciju citai valsts iestādei?
Lai aizsargātu personas privātumu, ja informācija tiek pieprasīta ar reģistru nesaistītam mērķim, un lai nodrošinātu atbilstību Konstitutīvajam likumam par datu aizsardzību, ja vien šo informāciju nav pieprasījusi tiesu iestāde.
- Konkrēti, attiecībā uz reģistrētiem testamentiem — vai Spānijas iestādes, kuru rīcībā ir informācija par testamentiem, var atklāt testamenta saturu citas dalībvalsts iestādēm?
Spānijas iestādes, kuru rīcībā ir informācija par testamentiem, nevar atklāt testamenta saturu, jo tām nav piekļuves šim saturam. Vienīgie testamentu reģistrā glabātie dati ir testatora vārds, uzvārds un personas apliecības numurs, kā arī dzimšanas datums, vecāku un laulātā vārds un uzvārds, ziņas par notāru un testamenta sagatavošanas datums. Var pieprasīt informāciju par to, vai attiecīgajai personai ir testaments, un, ja ir, — vai ir rīkojums par tā izpildi. Spānijā pēdējais testaments parasti atsauc visus iepriekšējos testamentus, ja vien pēdējā testamentā nav noteikts citādi. Tiklīdz ir noteikts jaunākais testaments, tā saturs jāpieprasa notāram, kas to noformējis.
Konkrētais informācijas ieguves process, arī process, kas jāveic, lai mantinieks saņemtu testamenta kopiju, ir izklāstīts Eiropas testamentu reģistru tīkla asociācijas informatīvajās lapās šajā saitē.
Spānijā veicamā procedūra ir sīki izklāstīta šajās saitēs: Spānijas pilsoņi un Reģistrējies un atrodi testamentu.
Skaidrojums par saziņas kanāliem sniegts šajās saitēs: Testamentu reģistrs un Kontaktinformācija.
- Kāda informācija citas dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāsniedz, lai varētu piekļūt reģistram?
Mirušās personas pilns vārds un uzvārds un identifikācijas numurs (nodokļu maksātāja identifikācijas numurs vai ārvalsts identifikācijas numurs) un miršanas apliecība.
- Vai pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāsniedz apliecinoši pierādījumi attiecībā uz informāciju, ko tā sniegusi par mirušo personu?
Jā, tai ir jāiesniedz visi apliecinošie dokumenti (miršanas apliecība, apliecinājums, kas nosaka, kurš ir pēdējais testaments, ieinteresētās personas un mirušā personas apliecības numurs). Pieprasījumu klasificē reģistrators, kuram drošības nolūkā, kā noteikts Konstitutīvajā likumā par datu aizsardzību, ir jānosaka, vai pastāv leģitīmas intereses.
- Vai pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāsniedz pierādījums tam, ka tā pieprasa informāciju saskaņā ar 66. panta 5. punktu?
Jā, lai varētu piešķirt piekļuvi pieprasītajai informācijai, katram informācijas pieprasījumam jāpievieno pierādījums.
Attiecībā uz piekļuvi nekustamā īpašuma reģistriem nolūkā identificēt mirušajam piederošu īpašumu, jāpaziņo, ka informācija tiek pieprasīta šim nolūkam.
- Kādus līdzekļus var izmantot informācijas pieprasīšanai un sniegšanai?
Var izmantot visus īpašajos tiesību aktos atļautos līdzekļus, pasta pakalpojumus, iesniegt pieprasījumu personīgi vai izmantot tiešsaistes pieteikumu.
- Kādā valodā var pieprasīt informāciju?
Informāciju var sniegt jebkurā no Spānijas oficiālajām valodām.
- Kā tiks sniegta informācija?
Testamentu izsniedz drukātā veidā kā norakstu / apstiprinātu kopiju vai vienkāršu kopiju. Ja ieinteresētā persona kopiju personīgi nevar saņemt, to ierakstītā vēstulē vai pa e-pastu, izmantojot drošus sakarus, var nosūtīt citam reģistratoram, lai tas šo kopiju izdrukātu un izsniegtu ieinteresētajai personai.
Nekustamā īpašuma reģistra, komercreģistra un kustamā īpašuma reģistra gadījumā: apliecinājums vai vienkārša autentiska kopija, vai izraksts elektroniskā vai papīra formātā.
- Kādā valodā informācija var tikt sniegta?
Informācija tiek sniegta oficiālajā valsts valodā vai valodā, kurā sagatavots testaments.
Nekustamā īpašuma reģistra, komercreģistra un kustamā īpašuma reģistra gadījumā — spāņu valodā, un vienkārša ziņojuma gadījumā var pieprasīt tulkojumu angļu valodā.
- Vai pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāmaksā nodeva par pieprasītās informācijas saņemšanu? Kā nodeva tiek maksāta?
Jā, nodeva ir jāmaksā, izmantojot jebkuru no līdzekļiem, kas atļauti spēkā esošajos tiesību aktos.
Nekustamā īpašuma reģistra, komercreģistra un kustamā īpašuma reģistra gadījumā: jā, izmantojot jebkuru no līdzekļiem, kas atļauti spēkā esošajos tiesību aktos. Turklāt Spānijas nekustamā īpašuma reģistrs un komercreģistrs vietnē www.registradores.org ir nodrošinājuši tiešsaistes saskarni, kas ir īpaši paredzēta, lai varētu meklēt un iegūt pieprasīto informāciju un par to samaksāt.
- Kādas formālās un materiālās prasības jāizpilda, lai reģistrētu mantošanas rezultātā radušos reģistrēta īpašuma īpašumtiesību maiņu?
Publiskas tiesības uz mantojumu (testaments vai paziņojums par likumīgajiem mantiniekiem). Mantojuma pieņemšanas vai atraidīšanas pierādījums (notariāla dokumenta autentiska kopija), sadalīšanas vai vienīgā mantinieka privātas struktūras publisks akts un papildu dokumenti (apliecinājums no testamentu reģistra, miršanas apliecība un apliecinājums no dzīvības apdrošināšanas reģistra) un samaksāts mantojuma nodoklis, veicot pašnovērtējumu. Pieņemšanas pierādījums ir dokuments, kas apliecina, ka mantinieki pieņēmuši mantojumu.
Visi minētie dokumenti jāreģistrē kompetentajā iestādē (nekustamā īpašuma reģistrā vai komercreģistrā).
- Kāda informācija tiek pieprasīta, lai reģistrācijas iestāde varētu identificēt reģistrēto īpašumu un reģistrēt īpašumtiesību maiņu, kas notikusi mantošanas rezultātā?
Nekustamā īpašuma gadījumā: īpašuma identifikācijas dati (reģistrētā īpašuma unikālais identifikators, vienotā reģistra kods vai reģistrētā īpašuma numurs); izņēmuma kārtā — zemes reģistra vai nekustamā īpašuma atrašanās vietas dati (t. i., adrese, kas var mainīties, ja tiek pārdēvētas ielas). Piemēram, nekustamā īpašuma gadījumā: precīza adrese, zemes gabala vai kadastra numurs, nekustamā īpašuma apraksts. Attiecībā uz vajadzību precīzi identificēt nekustamo īpašumu sk. EST 2023. gada 9. marta spriedumu lietā Nr. 351-21.
Kad nekustamais īpašums ir pienācīgi identificēts, ir jāiesniedz dokumenti, kas minēti atbildē uz iepriekšējo jautājumu.
Kustamā īpašuma gadījumā: reģistrācijas numurs un rāmja numurs.
- Kāds ir reģistrā glabātās informācijas juridiskais spēks jūsu dalībvalstī?
Uz ierakstiem nekustamā īpašuma reģistrā, komercreģistrā un kustamā īpašuma reģistrā attiecas vienkārša likumības un patiesuma prezumpcija. Reģistrētais īpašnieks ir īpašuma faktiskais īpašnieks; arī persona, kas iegādājas īpašumu no personas, kura reģistrā uzrādīta kā reģistrētais īpašnieks, gūst labumu no neapstrīdamas prezumpcijas, ka viņa ir patiesais īpašnieks, ko var atcelt tikai ar tiesas nolēmumu. Pat tad, ja pārdevēja reģistrētās īpašumtiesības tiek juridiski anulētas, trešā persona, kas labticīgi ieguvusi īpašumu pret atlīdzību, iegūto īpašumu saglabā (Hipotēku likuma 34. pants).
3 Pieejamā informācija par bankas kontiem
- Vai jūsu dalībvalstī ir iestāde, kura glabā bankas kontu sarakstu?
Nē. Spānijas Banka nav kompetenta izveidot kredītiestāžu klientu bankas kontu reģistru. Spānijas Banka pilda centrālās bankas funkcijas un uzrauga Spānijas banku sistēmu un citus finanšu starpniekus, kas darbojas Spānijā. Minētās funkcijas tiek veiktas Eiropas institucionālajā sistēmā, kurā Spānijas Banka ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ESBC) un Eurosistēmas, kā arī vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) un vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) neatņemama daļa.
– Kuras iestādes rīcībā ir šī informācija?
Vislabāk ir sazināties ar nodokļu iestādi, kuras rīcībā ir saistītās finanšu deklarācijas, ko paziņojusi struktūra vai struktūras, kurās tai ir konti.
– Kontaktinformācija
Spānijas nodokļu iestādes ir reģionālās un valsts iestādes. Galvenā valsts iestāde ir Ekonomikas, finanšu un civildienesta ministrija.
Centrālais portāls: https://sedeminhap.gob.es
Pieejams arī angļu valodā.
Nodokļu un ieņēmumu iestāde ir Valsts nodokļu administrācijas aģentūra (AEAT, Agencia Estatal de Administración Tributaria), kas pakļauta Ekonomikas, finanšu un civildienesta ministrijai.
Tās galvenais portāls: https://sede.agenciatributaria.gob.es/
A.E.A.T. Madrides īpašā delegācija
C/Guzmán el Bueno, 139
Tālrunis: 91 582 6767
Tai ir biroji katrā autonomajā apgabalā un galvenajās pilsētās.
Spānijas Bankas kontaktinformācija ir šāda:
BANCO DE ESPAÑA
C/Alcalá, 48 28014 Madrid - C/Alcalá, 522 28027 Madrid
Tālrunis: 91 338 5000
- Vai iestāde pēc tādas valsts iestādes pieprasījuma, kura nodarbojas ar mantojuma lietu, ir kompetenta sniegt informāciju par testatora bankas kontu(-iem)?
Nē, tas nav iespējams. Šāda informācija ir jāpieprasa iestādei, kurai ir birojs vai filiāle Spānijā. Visiem apliecinošajiem dokumentiem jābūt iztulkotiem, un tajos jābūt visiem vajadzīgajiem skaidrojumiem.
Mantinieku pieprasītā informācija viņiem jāsniedz iestādēm, kurās testators atvēris kontus, t. i., ir jāuzrāda dokumenti, kas parasti jāiesniedz kredītiestādei, lai pierādītu mantinieka statusu, proti, klienta miršanas apliecība, testamentu reģistra apliecinājums, pēdējā testamenta apstiprināta kopija vai, ja mirusī persona nav sagatavojusi testamentu, paziņojums par likumīgajiem mantiniekiem (šajā dokumentā jāiekļauj mantojuma apliecības galīgais akts). Likumīgo mantinieku paziņošana ir notāra veikta procedūra, kuras mērķis ir paziņot, kuriem mirušā radiniekiem ir mantinieka statuss, gadījumos, kad mirušais nav atstājis testamentu, [un sniegt] šo mantinieku pieprasīto informāciju. Informācijas pieprasījumos attiecībā uz pārskaitījumiem kontos jānorāda periods, uz kuru tie attiecas, un tiem jābūt pamatotiem. Parasti netiek pieņemti pieprasījumi iegūt informāciju par pārskaitījumiem, kas veikti ilgu laiku pirms miršanas dienas.
Mantinieki no banku iestādēm var pieprasīt šādu informāciju:
– mirušā klienta konta izraksts,
– pārskaitījumi kontos pēc miršanas dienas,
– pārskaitījumi kontos aptuveni viena gada periodā pirms miršanas dienas, tādējādi ļaujot mantiniekiem izpildīt savas nodokļu saistības,
– mirušā klienta noslēgto līgumu kopija.
Ir būtiski, lai gan informācija par klienta aktīviem miršanas dienā, gan finansēšanas vai garantiju līgumiem (aizdevuma līgumiem, indosamenta līgumiem u. c.), kas bija spēkā šajā datumā, mantiniekiem tiktu sniegta pirms mantojuma pieņemšanas, lai viņi varētu saņemt informāciju par īpašumu.
- Uz kāda pamata iestāde var atteikties sniegt informāciju valsts iestādei, kas nodarbojas ar mantojuma lietu?
Struktūra var atteikties sniegt informāciju, ja nepastāv leģitīmas intereses (piemēram, pieprasījuma iesniedzēja persona nav mirušās personas mantinieks vai nav ieinteresēta mantojumā). Tā var atteikties sniegt informāciju arī nekompetentām iestādēm.
Banku iestādēm var atteikt tikai tad, ja tās neatbilst iepriekš izklāstītajiem mantojuma nosacījumiem vai ja to pieprasījums attiecas uz laikposmu, kas ir daudz agrāk par gadu pirms miršanas dienas.
- Kāda informācija citas dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāsniedz, pieprasot informāciju par mirušās personas bankas kontu(-iem)?
Testatora personas apliecības numurs vai, ja viņam ir bankas konti citā valstī, viņa ārvalstnieka identifikācijas numurs attiecīgajā valstī, kā arī viņa ārvalstnieka identifikācijas numurs Spānijā un pierādījums, ka viņš atbilst visiem iepriekšējos punktos izklāstītajiem nosacījumiem.
- Vai pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāsniedz apliecinoši pierādījumi attiecībā uz informāciju, ko tā sniegusi par mirušo personu?
Jā, miršanas apliecība.
- Vai pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāsniedz pierādījums tam, ka tā pieprasa informāciju saskaņā ar 66. panta 5. punktu?
Jā.
- Kādus līdzekļus var izmantot informācijas pieprasīšanai un sniegšanai?
Tas atkarīgs no katras bankas rīcībā esošajiem līdzekļiem.
- Kādā valodā var pieprasīt informāciju?
Spāņu valodā vai kādā no Spānijas valsts oficiālajām valodām.
- Kādā valodā informācija var tikt sniegta?
Tas atkarīgs no bankas. Parasti informācija var tikt sniegta jebkurā no Spānijas oficiālajām valodām vai angļu valodā. Dažās bankās ir tulkošanas dienests.
- Vai pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāmaksā nodeva par pieprasītās informācijas saņemšanu? Kā nodeva tiek maksāta?
Spānijas Banka ļauj Spānijas banku iestādēm par šo pakalpojumu iekasēt komisijas maksu. Maksimālā atļautā likme ir 100 EUR plus PVN, un bankas ziņā ir izlemt, vai to iekasēt.
4 Intelektuālā īpašuma tiesību reģistra pieejamība
Intelektuālā īpašuma tiesību reģistrs (piemēram, autortiesības, patenti, papildu aizsardzības sertifikāti, funkcionālie modeļi, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, preču zīmes, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, dizainparaugi, augu šķirņu aizsardzības tiesības).
- Vai Spānijā kāda iestāde vai struktūra glabā informāciju par intelektuālā īpašuma tiesībām?
Jā.
Pirmās reģistrācijas pieteikumus var iesniegt jebkurā no birojiem, ko pārvalda teritoriālie reģistri, ja tādi ir, vai Centrālais reģistrs. Tā kā reģistrācijas vienības ir pieejamas visā Spānijā, visu reģistru iesniegtajiem pieteikumiem ir vienāds spēks.
Teritoriālie reģistri atbild par reģistrācijas un ieraksta lietu apstrādi un lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ieinteresētajām personām, kas iesniedz pieteikumus to teritorijā.
Centrālais reģistrs ar provinču biroju starpniecību atbild par to ieinteresēto personu lietu apstrādi, kuras iesniedz pieteikumus jebkurā citā autonomajā apgabalā. Kontaktinformācija: Tīmekļa vietne
5 Citi reģistri ar mantošanas procesam būtiski informāciju
Finanšu ministrija (Ministerul Finanțelor): nodokļu aģentūra. Tā ir struktūra, kas Spānijā atbild par nodokļu pārbaudi, pārvaldību un iekasēšanu. Sava uzdevuma dēļ tās rīcībā ir nodokļu dati par visiem nodokļu maksātājiem, kuriem jāmaksā nodokļi, pamatojoties uz viņu valstspiederību vai dzīvesvietu Spānijas teritorijā.
Daži nodokļi, piemēram, mantojuma nodoklis, tiek deleģēti autonomajām kopienām, kurām ir savas nodokļu aģentūras delegācijas un kuras atbild gan par pašu nodokļu, gan to nodokļu, kurus valsts cedējusi to teritorijā, pārbaudi, pārvaldību un iekasēšanu.
6 Pieejamā informācija par slēgtiem testamentiem un testamentiem, kuri nav jāreģistrē
- Kuras iestādes vai personas ir pilnvarotas glabāt testamentu?
Testators var glabāt aizzīmogoto testamentu savā īpašumā, deleģēt tā glabāšanu uzticības personai vai nodot to pilnvarotajam notāram, kurš to glabās savā arhīvā.
- Vai šīm iestādēm vai personām ir juridisks pienākums pēc testatora nāves atklāt testamenta saturu?
Jā.
- Kam minētajām iestādēm vai personām ir jāatklāj testamenta saturs?
Notāram, kas veicis ierakstu par aizzīmogoto testamentu.
- Kas var pieprasīt testamenta atklāšanu?
Persona, uz kuru attiecas mantojums.
- Ar kādiem nosacījumiem un kādā kārtībā testamenta saturs tiks atklāts?
Personai, kuras valdījumā ir aizzīmogotais testaments, 10 dienu laikā pēc tam, kad tā uzzinājusi par testatora nāvi, tas jāiesniedz kompetentam notāram.
Pilnvarotajam notāram, kuru testators iecēlis par aizzīmogotā testamenta glabātāju, 10 dienu laikā pēc tam, kad viņš uzzinājis par testatora nāvi, par testamentu jāinformē testatora pārdzīvojušais laulātais, lejupējie un augšupējie radinieki un, ja šādu personu nav, sānlīnijas radinieki līdz ceturtajai pakāpei.
Abos iepriekš minētajos gadījumos, ja notāram nav zināma minēto personu identitāte vai domicils vai ja viņš nezina par to esību, notāram ir jāizpauž informācija, kā paredzēts notariāta tiesībās (Civilkodeksa 712. pants).
- Kuras iestādes vai personas ir pilnvarotas glabāt testamentu?
Kara laikā karavīri, brīvprātīgie, ķīlnieki, ieslodzītie un citas personas, kas strādā armijā vai ir tai pievienojušās, var noformēt savu testamentu pie amatpersonas, kurai ir vismaz kapteiņa dienesta pakāpe.
Šis noteikums attiecas uz personām, kuras dien ārvalsts armijā. Ja testators ir slims vai ievainots, viņš var noformēt savu testamentu pie kapelāna vai sava ārstējošā ārsta. Ja testators ir speciālā norīkojuma nodaļā, viņš savu testamentu var noformēt pie komandiera, pat ja komandieris ir testatora padotais.
- Vai šīm iestādēm vai personām ir juridisks pienākums pēc testatora nāves atklāt testamenta saturu?
Testamenti pēc iespējas ātrāk jānosūta uz galveno mītni, no kurienes tie jānosūta Aizsardzības ministrijai.
Ja testators ir miris, ministrijai testaments jānosūta Notāru kolēģijai atbilstīgi mirušās personas pēdējai adresei. Ja pēdējā adrese nav zināma, tā to nosūta Madrides Notāru kolēģijai.
Notāru kolēģija testamentu nosūta notāram atbilstīgi testatora pēdējai adresei. Pēc testamenta saņemšanas notāram 10 dienu laikā par mantojumu ir jāinformē mantinieki un citas ieinteresētās personas, lai tās varētu ierasties pie notāra un lai testamentu varētu formalizēt saskaņā ar tiesību aktiem. Pēc minēto formalitāšu nokārtošanas minētās personas tiks pilnvarotas saskaņā ar vispārējo kārtību, kas noteikta attiecībā uz aizzīmogotiem testamentiem.
- Kuras iestādes vai personas ir pilnvarotas glabāt testamentu?
Karakuģa gadījumā testamentu noformē pie grāmatveža vai personas, kas veic viņa pienākumus, klātesot diviem piemērotiem lieciniekiem, kuri testatoru redz un saprot. Apstiprinājums jādod arī kuģa kapteinim vai personai, kas veic viņa pienākumus.
Tirdzniecības kuģu gadījumā testamentu apstiprina kapteinis vai persona, kas rīkojas viņa vārdā, klātesot diviem piemērotiem lieciniekiem.
- Kam minētajām iestādēm vai personām ir jāatklāj testamenta saturs?
Atklātos testamentus, kas noformēti jūrā, glabā komandieris vai kapteinis, un par tiem izdara ierakstu kuģa žurnālā.
Ja kuģis ierodas ārvalsts ostā, kur ir Spānijas diplomātiskais vai konsulārais pārstāvis, militārajam komandierim vai tirdzniecības kuģa kapteinim ir jānodod šim pārstāvim atklātā testamenta kopija vai aizzīmogotā testamenta noformēšanas protokola kopija, kā arī žurnālā izdarītā ieraksta kopija.
Diplomātiskajam vai konsulārajam pārstāvim ir jāizsniedz rakstisks nodošanas apliecinājums un pēc testamenta vai aizzīmogota testamenta noformēšanas protokola kopijas apzīmogošanas tas kopā ar žurnālā izdarīto ierakstu, izmantojot piemērotus kanālus, jāiesniedz jūras spēku ministram, kurš uzdod to glabāt savas ministrijas arhīvā.
Kad karakuģis vai tirdzniecības kuģis ierodas pirmajā Spānijas ostā, komandieris vai kapteinis apzīmogoto oriģinālo testamentu, kā arī žurnālā izdarītā ieraksta kopiju nodod vietējai jūrniecības iestādei. Jūrniecības iestāde šos dokumentus nekavējoties pārsūta jūras spēku ministram.
- Pašrocīgi sastādīts testaments
Šo testamentu ir uzrakstījis testators. Pašrocīgi sastādīts testaments ir jāformalizē un jāiesniedz notāram 5 gadu laikā pēc testatora nāves. Notārs sagatavos testamenta apstiprinājuma dokumentu saskaņā ar notariāta tiesību aktiem.
Personai, kuras rīcībā ir pašrocīgi sastādīts testaments, tas jāuzrāda kompetentam notāram 10 dienu laikā pēc tam, kad tā uzzinājusi par testatora nāvi. Ja šis pienākums netiek pildīts, šī persona ir atbildīga par visiem radītajiem zaudējumiem.
Šis dokuments ir jāapstiprina un jāformalizē saskaņā ar valsts notariāta tiesību aktiem.