1 Dalībvalstī pastāvošie reģistri, kuros atrodama mantošanas procesam būtiska informācija
- Zemes reģistri
- Iedzīvotāju reģistri – pilsoņu civilstāvokļa reģistri
- Testamentu reģistrs
- Reģistrētu un marķētu transportlīdzekļu reģistri
- Reģistrētu ieroču reģistri
- Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrs
- Kuģu reģistrs
- Dematerializēto vērtspapīru reģistrs
- Apdrošināšanas un pensiju fondu reģistrs
- Vienotais kontu reģistrs
- Tiesu reģistrs
- Maksātnespējas reģistrs
2 Informācija, kas ietverta katrā dalībvalsts reģistrā, kuri uzskaitīti 1. punktā
Zemes reģistros ir informācija par reģistrētajiem zemes gabaliem un izmaiņām saistībā ar šiem zemes gabaliem; tie ietver arī informāciju par īpašumtiesībām un citām reģistrētām īpašumtiesībām, kas saistītas ar reģistrētiem zemes gabaliem, kā arī par izmaiņām šajās tiesībās. Katrā zemes reģistra ierakstā ir nekustamā īpašuma sadaļa (A lapa), īpašumtiesību sadaļa (B lapa) un apgrūtinājumu sadaļa (C lapa). Valsts reģistra kontaktinformācija ir pieejama šeit: https://oss.uredjenazemlja.hr/public-services/review-lr-bdc.
Reģionālu zemes reģistru nav. Zemes reģistrus aizpilda valsts līmenī, un visi Horvātijas zemes reģistri ir iekļauti vienotā reģistrā. Reģistram var piekļūt no citas dalībvalsts, un visa zemes reģistros iekļautā informācija ir publiska un pieejama. Piekļuve ir ierobežota tikai tad, ja ir jāmeklē viss nekustamais īpašums, kas pieder konkrētai fiziskai vai juridiskai personai. Tiesu iestādes un kompetentā valsts prokuratūra var piekļūt zemes reģistra informācijai par visām kadastrālajām pašvaldībām un meklēt to pēc nekustamā īpašuma tiesību reģistrētā īpašnieka vārda vai personas identifikācijas numura, ja tas ir nepieciešams, lai sagatavotu vai vestu noteiktus tiesas vai administratīvus procesus.
Finanšu ministrija un tās nodokļu administrācija (Porezna uprava) var tieši piekļūt zemes reģistra informācijai un meklēt to, veicot uzdevumus savas darbības jomā; citām valsts iestādēm šīs tiesības var piešķirt ar tieslietu ministra lēmumu, ja tas ir nepieciešams, lai tās varētu veikt uzdevumus, par kuriem tās ir atbildīgas. Kompetentā tiesa piešķir tiesības piekļūt zemes reģistra informācijai un veikt meklēšanu tās uzturētajos zemes reģistros fiziskām un juridiskām personām, kurām varētu būt leģitīmas intereses.
Par reģistru atbildīgā struktūra var atteikties sniegt informāciju citai valsts iestādei, ja nav izpildītas iepriekš minētās prasības. Informācija par reģistrētu testamentu ir jāiegūst, izmantojot starptautiskās tiesiskās palīdzības mehānismu.
Citas dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei jāsniedz šāda informācija: mirušās personas vārds un uzvārds, reģistrācijas numurs, dzimšanas datums un pastāvīgā dzīvesvieta. Vairumā gadījumu pietiek, ja norāda personas apliecības numuru. Lai saņemtu informāciju par mirušu personu, ir vajadzīgs e-pasts ar iestādes pieprasījumu, parakstu un zīmogu.
Informāciju var pieprasīt valodā, ko saprot Horvātijas iestādes, bet atbildi uz pieprasījumu sniedz horvātu valodā. Informāciju sniedz drukātā veidā kā parakstītu un apzīmogotu paziņojumu. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei nav jāmaksā par pieprasītās informācijas iegūšanu.
Ierakstu var veikt, tikai pamatojoties uz oficiāliem dokumentiem vai privātiem dokumentiem, kuru paraksta autentiskums ir apliecināts saskaņā ar īpašu likumu. Kadastrālās pašvaldības nosaukums, kadastrālais numurs vai zemes gabala numurs, zemes reģistra ieraksts un nekustamā īpašuma apraksts ir jāpasvītro, lai reģistrācijas struktūra varētu identificēt reģistrēto īpašumu un mantošanas gadījumā ievadīt nekustamā īpašuma īpašumtiesību izmaiņas. Mūsu dalībvalsts reģistrā glabātās informācijas juridiskā vērtība ir tāda, ka zemes reģistra ieraksts ir pierādījums par likumīgām īpašumtiesībām un vienīgais pierādījums par īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu.
Iedzīvotāju reģistri ir pilsoņu civilstāvokļa reģistri; šajos reģistros tiek ierakstīti dzimšanas, laulības un nāves gadījumi. Iedzīvotāju reģistrus uztur elektroniski, un tos tieši pārvalda sekretāri, kas strādā civilstāvokļa reģistros. Sekretārs civilstāvokļa reģistra zonā, kurā noticis konkrēts fakts (dzimšana, laulība, nāve), ievada informāciju iedzīvotāju reģistrā. Personas nāvi reģistrē miršanas reģistrā atkarībā no nāves vietas, pamatojoties uz mutisku vai rakstisku ziņojumu vai kompetentās iestādes lēmumu. Miršanas reģistrā tiek ievadīta šāda informācija: informācija par mirušo personu, informācija par mirušās personas laulāto vai partneri, ja persona bija precējusies vai tai bija reģistrēts partneris, mirušās personas vecāku vārdi un uzvārdi, tās personas vārds un pastāvīgā dzīvesvieta, kura ziņoja par nāvi, vai iestādes nosaukums, ja par nāvi ziņoja iestāde. Pēc ieraksta veikšanas sekretārs sagatavo miršanas apliecību saskaņā ar Mantošanas likumu (Zakon o naslje theivanju) un iesniedz to kompetentajai tiesai. Ja sekretārs, kurš saņēma ziņojumu par nāvi, nevar iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai aizpildītu miršanas apliecību, viņam ir jāiesniedz tikai izraksts no miršanas reģistra. Miršanas reģistrā nav iekļauta ne informācija par mirušā mantiniekiem, ne informācija par mirušās personas īpašumu.
Saskaņā ar Mantošanas likumu (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) Nr. 48/03, 163/03, 35/05, 127/13, 33/15 un 14/19) fakts, ka testaments ir sagatavots, nodots glabāšanā un deklarēts, ir jāieraksta Horvātijas Testamentu reģistrā (Hrvatski Upisnik oporuka). Horvātijas Testamentu reģistrs ir publisks reģistrs, un šajā reģistrā iekļauto informāciju nedrīkst darīt pieejamu nevienam pirms testatora nāves, izņemot testatoru vai testatora īpaši pilnvarotu personu. Pēc testatora nāves notāri, advokāti, rajona tiesas (općinski sudovi), diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un personas, kas taisījušas testamentu, var pieprasīt Horvātijas Testamentu reģistrā ierakstīto informāciju. Pēc testatora nāves tādas personas vai struktūras no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ved mantojuma lietu un kurām nepieciešama informācija no Horvātijas Testamentu reģistra, var pieprasīt informāciju, kas reģistrēta šajā reģistrā.
Pieprasījumā jānorāda mirušās personas vārds, uzvārds un dzimšanas datums; tomēr var sniegt arī papildu informāciju, lai atvieglotu testatora identificēšanu. Ja kāda Eiropas Savienības dalībvalsts iesniedz pieprasījumu veikt meklēšanu Horvātijas Testamentu reģistrā, tai pieprasījumā ir jānorāda, ka ir sākta mantojuma lieta attiecībā uz testatoru, un jāiesniedz miršanas apliecība kā nāves pierādījums.
Horvātijas Notāru palāta (Hrvatska javnobilježnička komora) uztur Horvātijas Testamentu reģistru, un šā reģistra saturu un veidu reglamentē noteikumi par Horvātijas Testamentu reģistru (NN Nr. 135/03, 164/04, 91/19, “Noteikumi”). Saskaņā ar Noteikumiem faktus, kas saistīti ar testamenta sagatavošanu, nodošanu glabāšanā un deklarēšanu, iekļauj Horvātijas Testamentu reģistrā. Saskaņā ar Mantošanas likumu mantojuma lietas vešanas un izmeklēšanas nolūkā Horvātijas Testamentu reģistrs sniedz informāciju par to, vai testaments kaut kur tiek glabāts un kur tas ir nodots glabāšanā. Pēc testatora pieprasījuma informāciju Horvātijas Testamentu reģistrā iesniedz rajona tiesas, notāri, juristi, diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un personas, kas taisījušas testamentu. Tas, ka testaments nav ierakstīts Horvātijas Testamentu reģistrā vai nav nekur nodots glabāšanā, nemazina tā derīgumu. Tāpat testamenta saturs netiek ievadīts Horvātijas Testamentu reģistrā, un to nevar nodot glabāšanā šajā reģistrā; reģistrā tiek reģistrēts tikai tas, ka testaments ir taisīts un nodots glabāšanā pilnvarotajai personai vai kompetentajai iestādei.
Zagrebā izvietotās Horvātijas Notāru palātas kontaktinformācija ir pieejama: https://www.hjk.hr/. Saskaņā ar Mantošanas likumu mantojuma lietu ved tiesa vai notāri kā tiesas pilnvarnieki. Procesa laikā tiesa/notārs pēc mantinieka lūguma pieprasīs kompetentajām iestādēm vai tiesām informāciju par mirušās personas īpašumu, kas veido mantojuma īpašuma kopumu, kurš sadalāms mantiniekiem saskaņā ar Mantošanas likumu.
Privātus un publiskus testamentus, kā arī paziņojumus mantojuma lietu vešanas vajadzībām reģistrē Horvātijas Testamentu reģistrā atkarībā no tā, vai un kur testaments tiek glabāts. Tas, ka testaments ir taisīts, nodots glabāšanā un deklarēts, tiek ierakstīts Horvātijas Testamentu reģistrā. Informācija par testatoru, testamenta veidu un tā nodošanas glabāšanā vietu, testamenta atsaukšanu, testamenta atgriešanu un paziņojumu par testamentu tiek ievadīta Horvātijas Testamentu reģistrā. Horvātijas Notāru palāta ir dalībnieks Eiropas dalībvalstu testamentu reģistru asociācijas tīklā, un tas atvieglo tāda testamenta atrašanu, kas reģistrēts valstī, kura nav valsts, kurā tiek vesta mantojuma lieta.
Pēc testatora nāves personas vai struktūras no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ved mantojuma lietu un kurām nepieciešama informācija no Horvātijas Testamentu reģistra, var pieprasīt informāciju, kas tajā reģistrēta. Šā noteikuma izpratnē mantojuma lieta ir process, ko veic, lai noteiktu, kas ir testatora mantinieki, kas veido testatora mantojumu, kādas tiesības uz mantojumu ir mantiniekiem, legātāriem un citām personām, vai lai iegūtu īpašumu un izmantotu mantinieku, legātāru un citu personu tiesības attiecībā uz mantojumu, vai lai veiktu attiecīgas darbības nolūkā īstenot mantinieku, legātāru un citu personu tiesības attiecībā uz mantojumu.
Reģistrā iekļautā informācija nav publiski pieejama. Informāciju par reģistrā ievadītajiem testamentiem var pieprasīt testators un testatora īpaši pilnvarota persona. Pēc testatora nāves notāri, advokāti, rajona tiesas, diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un personas, kas taisījušas testamentu, arī var pieprasīt Horvātijas Testamentu reģistrā ierakstīto informāciju.
Saskaņā ar valsts tiesību aktiem Horvātijas Notāru palāta ir iestāde, kas atbild par Horvātijas Testamentu reģistra uzturēšanu. Testamenta saturs netiek ievadīts Horvātijas Testamentu reģistrā, tāpēc informācija par tā saturu nav pieejama. Lai iegūtu informāciju no Horvātijas Testamentu reģistra, pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jānorāda mirušās personas vārds un uzvārds, dzimšanas datums un nāves datums un jāiesniedz dokuments, kas apliecina nāves iestāšanos, un pierādījums tam, ka iestāde ir kompetenta vest mantojuma lietu dalībvalstī. Ir jāiesniedz miršanas apliecība. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei būtu jāsniedz pierādījumi, ka tā ir kompetenta vest mantojuma lietu dalībvalstī. Pieprasījumu iesniedz Horvātijas valsts valodā.
Informācija var tikt sniegta valodā, ko oficiāli lieto Horvātijā. Ir jāmaksā nodeva. Reģistrācijas nodeva ir jāmaksā, ievērojot savstarpību (par piekļuvi informācijai Horvātijas Testamentu reģistrā ir jāmaksā ārvalstu iestādei, ja Horvātijas struktūrai vai notāram ir jāmaksā reģistrācijas nodeva, pieprasot informāciju no šīs dalībvalsts testamentu reģistra).
Maksa 2,65 EUR apmērā ir jāiemaksā šādā žiro kontā:
IBAN: HR5223600001500056128
saņēmējs – Horvātijas Notāru palāta, Radnička cesta 34, Zagreba, Horvātija, maksājuma mērķis – “Upisnina za Hrvatski Upisnik oporuka (HUO)” (Horvātijas Testamentu reģistra reģistrācijas nodeva).
Turklāt testatoram ir jāmaksā arī reģistrācijas nodeva 13,27 EUR apmērā par pēdējās gribas reģistrēšanu (iesniedzot pieprasījumu reģistrēt testamentu).
Eiropas mantošanas apliecībā, kas tulkota horvātu valodā, ir ietverts nekustamā īpašuma apraksts, t. i., zemes gabala numurs un nekustamā īpašuma un zemes gabala apraksts saskaņā ar Horvātijas zemes reģistros ievadīto informāciju. Nepieciešamā informācija: zemes gabala numurs, nekustamā īpašuma un zemes gabala apraksts saskaņā ar Horvātijas zemes reģistrā ievadīto informāciju, kā arī mantinieka vārds, uzvārds, adrese un personas identifikācijas numurs.
Saskaņā ar Horvātijas valsts tiesību aktiem ierakstīšana zemes reģistros ir pierādījums par likumīgām īpašumtiesībām. Horvātijā nav visu Horvātijā izdoto Eiropas mantošanas apliecību reģistra. Rajona tiesām ir saraksts ar izdotajām apliecībām un personām, kurām izdotas apliecinātas Eiropas mantošanas apliecības kopijas, bet tikai attiecībā uz teritoriju, kas ir to teritoriālajā jurisdikcijā. Tūlīt pēc izdošanas notārs iesniedz Eiropas mantošanas apliecību rajona tiesā, kas atrodas viņa juridiskās adreses apgabalā, lai to iekļautu Eiropas mantošanas apliecību sarakstā.
Iekšlietu ministrijas Informācijas sistēmā uzturētie reģistrētu un marķētu transportlīdzekļu reģistri satur informāciju par apskates staciju, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts, reģistrācijas numuru, reģistrācijas apliecību, apdrošināšanu un īpašnieku, turētāju un nomnieku, kā arī tehnisko informāciju par transportlīdzekli un visus ierakstus par transportlīdzekļa izmantošanas ierobežojumiem. Kopš 2018. gada 1. janvāra saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības likumu (Zakon o sigurnosti prometa na cestama) (NN Nr. 108/17) un Noteikumiem par transportlīdzekļu reģistrāciju un marķēšanu (Pravilnik o registraciji i označavanju vozila) (NN Nr. 130/17) transportlīdzekļu reģistrāciju un citus saistītus uzdevumus, ko iepriekš veica policijas pārvaldes vai policijas iecirkņi, veic transportlīdzekļu apskates stacijas.
Transportlīdzekļu apskates staciju kontaktinformācija ir pieejama šeit: https://cvh.hr/naslovnica/. Informācija reģistrētu un marķētu transportlīdzekļu reģistros nav publiski pieejama. Tikai persona, uz kuras vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts, var iegūt informāciju no reģistrētu un marķētu transportlīdzekļu reģistriem.
Citu personu tiesības saņemt informāciju no reģistrētu un marķētu transportlīdzekļu reģistriem tiek noteiktas saskaņā ar noteikumiem par personas datu aizsardzību. Struktūrai, kas uztur reģistru, saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteiktos apstākļos ir atļauts sniegt informāciju citai valsts iestādei. Par iekšlietām atbildīgā ministrija sniedz informāciju par transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu īpašniekiem vai transportlīdzekļu turētājiem, ar kuriem ir noslēgts nomas līgums, valstu kontaktpunktiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai izmeklētu ceļu satiksmes drošības pārkāpumus un apkarot terorismu un pārrobežu noziedzību.
Reģistrēto ieroču reģistros ir informācija par ieroča īpašnieku (vārds un uzvārds, dzimšanas datums un vieta, pastāvīgā dzīvesvieta, personas identifikācijas numurs), ieroča reģistrācijas dati (reģistra numurs un reģistrācijas datums), informācija par ieroci (tips, marka un modelis, kalibrs un rūpnīcas numurs) un informācija par ieroča dokumentiem (dokumenta sērijas numurs, izdošanas datums un derīguma termiņš).
Tikai persona, kuras vārdā ir reģistrēts ierocis, var iegūt informāciju no reģistrēto ieroču reģistriem. Reģistrēto ieroču reģistros iekļautā informācija nav publiski pieejama. Citu personu tiesības iegūt informāciju no reģistrēto ieroču reģistriem nosaka saskaņā ar noteikumiem par personas datu aizsardzību. Informācija no reģistrēto ieroču reģistriem tiek sniegta, lai izmeklētu likumpārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus vai veiktu administratīvus procesus. Ja šādas informācijas sniegšanai nav juridiska pamata, par reģistru atbildīgā struktūra var atteikties sniegt informāciju citai valsts iestādei.
Gaisa kuģu reģistrā ir šāda informācija: a) kārtas numurs reģistrā, b) gaisa kuģa reģistrācijas numurs, c) ražotāja nosaukums un gaisa kuģa ražotāja numurs, d) ICAO gaisa kuģa tipa apraksts, e) gaisa kuģa sērijas numurs, f) gaisa kuģa ražošanas gads (piezīmes: gaisa kuģim, kas sastāv no spārniem un trīsriteņu rāmja (motodeltaplāns), c), e) un f) apakšpunktā norādītā informācija par spārniem un trīsriteņu rāmi tiek ievadīta atsevišķi, g) informācija par gaisa kuģa ekspluatantu, h) gaisa kuģa reģistrācijas un reģistrācijas dzēšanas datums, i) maksimālā pacelšanās masa (MTOM), j) informācija par iepriekšējo reģistrāciju (gaisa kuģa valsts, reģistrācijas numurs, iepriekšējās reģistrācijas dzēšanas datums), k) informācija par īpašnieku, līdzīpašnieku vai kopīpašnieku (turpmāk – īpašnieks) (informācija par gaisa kuģa īpašnieku ietver: fiziskas personas vārdu un uzvārdu, pastāvīgo dzīvesvietu, valstspiederību, personas identifikācijas numuru (turpmāk – PIN); fiziskas personas, kas ir tirgotājs, vārdu un uzvārdu, pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu, PIN, saīsinātu tirdzniecības nosaukumu un juridisko adresi vai juridiskas personas uzņēmuma nosaukumu vai nosaukumu, juridisko adresi, valstspiederību un PIN; tādus ierobežojumus gaisa kuģa vai kopīpašuma daļas brīvai ekspluatācijai un izmantošanai, kas noteikti tieši īpašniekam (piemēram, īpašnieka nepilngadība, vecāku tiesību vai aizbildnības paplašināšana, maksātnespējas pasludināšana), l) lietu tiesības (aizturējuma tiesības), kas apgrūtina gaisa kuģi vai tā nemateriālo daļu, pirmpirkuma tiesības, izmantošanas ierobežojumus, norādi par vienībām, uz kurām attiecas ieraksts, pieprasījuma saņemšanas datumu, summu, ja tas nepieciešams reģistrācijai; var pievienot piezīmes par ielidošanu, aizliegumu piemērot apgrūtinājumus, atsavināšanu vai ierobežojumus attiecībā uz gaisa kuģa vai kopīpašuma daļas izmantošanu. Informāciju par tiesību turētāju ievada, norādot viņa vārdu un uzvārdu, pastāvīgo vai pagaidu dzīvesvietu un PIN fiziskām personām vai uzņēmuma nosaukumu vai nosaukumu, juridisko adresi un PIN juridiskām personām. Var norādīt arī katra ieraksta ievadīšanas, izmaiņu vai informācijas dzēšanas datumu, kā arī piezīmes par veiktajiem ierakstiem.
Valsts reģistra kontaktinformācija ir šāda:
HRVATSKA AGENCIJA ZA CIVILNO ZRAKOPLOVSTVO, Ulica grada Vukovara 284, 10000 Zagreb, register@ccaa.hr, http://www.ccaa.hr/.
Reģionālu reģistru nav. Noteikta informācija ir publiski pieejama Horvātijas Civilās aviācijas aģentūras tīmekļvietnē kategorijā http://www.ccaa.hr/hr/popis-registriranih-zrakoplova-94674 (kārtas numurs reģistrā, gaisa kuģa reģistrācijas numurs, gaisa kuģa ražotāja nosaukums un gaisa kuģa ražotāja numurs, gaisa kuģa sērijas numurs, īpašnieka nosaukums, ja tas ir juridiska persona, un, ja īpašnieks ir fiziska persona, – tikai piezīme ar norādi “fiziska persona”).
Cita informācija no Horvātijas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra ir pieejama: a) izmantojot tiešu piekļuvi, b) iegūstot izrakstu par visu informāciju, kas ievadīta par gaisa kuģi, vai tikai par daļu no informācijas. Reģistrs ir publisks. Ikviens var pieprasīt piekļuvi reģistram un dokumentu datubāzei un iegūt izrakstus no reģistra galvenās sadaļas.
Struktūrai, kas uztur reģistru, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atļauts sniegt informāciju citai valsts iestādei (izrakstu par visu informāciju, kas ievadīta par gaisa kuģi). Neviena valsts tiesību norma neļauj Horvātijas Civilās aviācijas aģentūrai kā par reģistru atbildīgajai struktūrai atteikties sniegt informāciju citai valsts iestādei. Par to ir jāpieņem lēmums katrā gadījumā atsevišķi.
Informācija, kas jāsniedz citas dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei, lai varētu veikt meklēšanu pieprasītajā reģistrā, ir atkarīga no meklēšanas veida un pieprasītās informācijas veida. Ja pieprasījums attiecas uz īpašumtiesībām vai ekspluatantu, informācijā jāiekļauj fiziskas personas vārds un uzvārds vai juridiskas personas nosaukums. Ja pieprasījums attiecas uz konkrētu gaisa kuģi, arī atkarībā no meklēšanas veida, informācijā būtu jāiekļauj gaisa kuģa sērijas numurs, savukārt gaisa kuģa ražotājs un gaisa kuģa ražotāja numurs, gaisa kuģa reģistrācijas numurs vai jebkura cita tehniska informācija parasti var palīdzēt identificēt attiecīgo gaisa kuģi. Apliecinājums ietver vārdu, uzvārdu un PIN (personas identifikācijas numurs, ko Horvātijas Republikas Finanšu ministrija piešķir fiziskai vai juridiskai personai, kura ir Horvātijas valstspiederīgais un kura Horvātijā veic jebkādus juridiskus vai administratīvus darījumus, arī ierakstu reģistrā). Lai gan nav likumā noteiktas prasības to darīt, jebkura struktūra, kas pieprasa informāciju no Horvātijas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra, norāda šā pieprasījuma mērķi, neraugoties uz to, ka Gaisa satiksmes likums (Zakon o zračnom prometu) (NN Nr. 69/09, 84/11, 54/13, 127/13, 92/14) (turpmāk – Gaisa satiksmes likums) paredz, ka reģistrs ir publisks.
Ikviens var pieprasīt piekļuvi reģistram un dokumentu datubāzei un iegūt izrakstu no reģistra galvenās sadaļas. Pastāv īpaša procedūra, kā iegūt dokumentus no Horvātijas Civilās aviācijas aģentūras arhīva, saskaņā ar kuru pieteikuma iesniedzējam jāpierāda leģitīmas intereses iegūt šos dokumentus/kopijas. Pieprasījumu var iesniegt elektroniski ar autentificētu elektronisko parakstu vai pa pastu. Izrakstu no reģistra var nosūtīt pa elektronisko vai parasto pastu. Informāciju var pieprasīt horvātu un angļu valodā Izrakstu no reģistra izdod strukturētā veidā un paraksta, un to var izdrukāt vai nosūtīt pa elektronisko pastu horvātu un angļu valodā. Ja tiek pieprasīta tikai informācija, nevis izraksts no reģistra, to sniedz nevis kā izrakstu, bet gan kā parakstītu vēstuli ar pieprasīto informāciju horvātu un angļu valodā.
Pieprasījuma iesniedzējai iestādei nav jāmaksā par pieprasītās informācijas iegūšanu. Oficiālās un materiālās prasības īpašumtiesību maiņas reģistrēšanai mantošanas rezultātā ir šādas: gaisa kuģa īpašumtiesību apliecinājuma oriģināls vai apliecināta kopija, tiesas nolēmums vai attiecīgs citas struktūras akts, kas pamato izmaiņas, vai privāts dokuments, kurš pamato izmaiņas, ir jāiesniedz, izmantojot veidlapu: ALR-FRM-009 “Pieteikums datu ievadīšanai un datu izmaiņām Horvātijas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā”.
Informācija, kas nepieciešama par reģistru atbildīgajai struktūrai, lai identificētu reģistrēto īpašumu un varētu ievadīt īpašumtiesību maiņu pēc mantošanas: gaisa kuģa reģistrācijas numurs, kārtas numurs reģistrā, īpašnieks (vārds un uzvārds / uzņēmuma nosaukums, adrese, valstspiederība, PIN). To darot, izmanto šādu veidlapu: ALR-FRM-009 “Pieteikums datu ievadīšanai un datu izmaiņām Horvātijas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā”.
Saskaņā ar Gaisa satiksmes likuma 4. pantu uzskata, ka reģistrs sniedz patiesu un pilnīgu priekšstatu par gaisa kuģa faktisko un juridisko statusu. Reģistram ir sabiedrības uzticība. Izrakstiem no gaisa kuģu reģistra ir publiska dokumenta pierādījuma spēks. Neviens nevar apgalvot, ka viņš nezināja par ierakstu reģistrā. Pircējs, kas rīkojies labticīgi, uzticoties reģistram, ir juridiski aizsargāts, ja tas nezināja vai, ņemot vērā apstākļus, tam nebija pietiekama iemesla uzskatīt, ka ievadītie dati ir nepilnīgi vai ka tie atšķiras no reģistrētā statusa, kā noteikts Likumā par saistībām un īpašuma attiecībām gaisa satiksmē (Zakon o obveznim i stvarnopravnim odnosima u zračnom prometu) (NN Nr. 63/08, 134/09 un 94/13).
Kuģu reģistra dienests (Služba za registre plovnih objekata) ir izveidots Jūras, transporta un infrastruktūras ministrijas Kuģošanas drošības direktorātā (Uprava sigurnosti plovidbe), un tā darbības joma ietver jūras kuģu un iekšzemes ūdensceļu kuģu reģistra uzturēšanu. Kuģu reģistrs (Upisnik brodova) ir izveidots kā vienots Horvātijas Jūras kuģu un būves procesā esošo jūras kuģu reģistrs. Reģistru ved elektroniski. Sistēma, kas nodrošina elektronisku piekļuvi informācijai Kuģu reģistrā, ir pieejama, izmantojot publisko kuģu meklētājprogrammu (Javni pretraživač plovila) Jūras, transporta un infrastruktūras ministrijas tīmekļvietnē http://eplovilo.pomorstvo.hr/#/uvidUPodatkeUpisnikaPlovila. Publiskā kuģu meklētājprogramma ļauj verificēt vispārīgu un identificējošu informāciju par kuģiem, informāciju par kuģa īpašnieku un to, vai kuģim ir noteikti lietu tiesību apgrūtinājumi vai citi apgrūtinājumi. Visus jautājumus, kas saistīti ar kuģu reģistru, var nosūtīt arī uz e-pasta adresi: upisnik@pomorstvo.hr. Visas dalībvalstis un trešās valstis var sūtīt savus pieprasījumus uz iepriekš minēto e-pasta adresi, kā arī sazināties ar šīs iestādes vietējām struktūrvienībām, proti, ostu iestādēm (Lučke kapetanije). Ostu iestāžu kontaktinformācija ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://mmpi.gov.hr/more-86/lucke-kapetanije-102/102.
The Central Depository & Clearing Company Inc. (Središnje klirinško depozitarno društvo d.d.) (turpmāk – “CDCC”) darbojas kā centrālais vērtspapīru depozitārijs, t. i., dematerializēto vērtspapīru reģistrs, kas satur informāciju par emitentiem, vērtspapīriem, vērtspapīru kontiem un vērtspapīru turētājiem; tajā ir iekļauta arī cita informācija par dematerializētiem vērtspapīriem, piemēram, konti, kategorijas, veidi, daudzumi, īpašumtiesības un šo tiesību turētāji, īpašumtiesību ierobežojumi un dematerializēto vērtspapīru ierakstu vēsture, un šo informāciju glabā kā elektroniskus ierakstus.
Visa kontaktinformācija ir pieejama: https://www.skdd.hr/portal/f?p=100:1. CDCC ir vienīgais uzņēmums Horvātijā, kas darbojas kā centrālais depozitārijs, t. i., dematerializēto vērtspapīru reģistrs, un Horvātijā nav atsevišķu reģionālo reģistru. CDCC darbojas kā centrālais depozitārijs un ir vienīgais vērtspapīru reģistrs Horvātijā. CDCC glabātajai informācijai ir noteikts komercnoslēpuma statuss; tas neattiecas uz informāciju, kas jādara publiski pieejama saskaņā ar Kapitāla tirgus likumu (Zakon o tržištu kapitala) (NN Nr. 65/18, 17/20, 83/21, 151/22).
Horvātijas Finanšu pakalpojumu uzraudzības aģentūra (Hrvatska agencija za nadzor financijskih usluga, HANFA) var piekļūt centrālajā depozitārijā glabātajai informācijai un dokumentiem; pēc pieprasījuma un saskaņā ar īpašiem tiesību aktiem, valsts tiesību aktiem vai Eiropas Savienības tiesību aktiem piekļuvi var piešķirt arī tiesu un administratīvajām iestādēm un struktūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulā (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012. Informācijai var piekļūt arī jebkura persona, kas pierāda leģitīmas intereses.
Mantojuma lietās valsts iestāde parasti pieprasa informāciju par to, vai mirušajai personai ir atvērts vērtspapīru konts; ja personai šāds konts bija, iestāde pieprasa informāciju par to, kādi vērtspapīri personai bija, kāds ir to veids un daudzums, kā arī pārskatu par apmaksātajiem un nesamaksātajiem līdzekļiem no korporatīvajām darbībām. Reģistrs var atteikties sniegt informāciju citai valsts iestādei, ja pieprasījums nav skaidrs vai pilnīgs, ja pieprasījumā nav pietiekamas informācijas, lai nešaubīgi identificētu mirušo personu, vai ja tajā nav norādīts pieprasījuma mērķis.
Citas dalībvalsts iestāde nevar veikt meklēšanu CDCC reģistrā. Citas dalībvalsts iestādei vispirms CDCC ir jānorāda tās mirušās personas vārds un uzvārds, personas identifikācijas numurs vai citi identifikācijas dati, dzimšanas datums un pastāvīgā dzīvesvieta, ko uzskata par konta vai dematerializēto vērtspapīru īpašnieku, un tad CDCC var sniegt pieprasīto informāciju šai iestādei. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāiesniedz CDCC miršanas apliecinājums; pierādījums var būt miršanas apliecība vai cits dokuments, kas apliecina personas nāvi saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas valsts tiesību aktiem. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāsniedz pierādījums, ka tā pieprasa informāciju saskaņā ar Mantošanas regulas 66. panta 5. punktu.
Parakstīts un apzīmogots oficiālā informācijas pieprasījuma oriģināls ir jānosūta pa pastu. Pieprasījumam un dokumentiem jābūt horvātu valodā ar latīņu alfabēta burtiem. Dokumenti, kas nav izsniegti horvātu valodā, ir jāiztulko horvātu valodā zvērinātam tulkotājam, ja vien CDCC darbinieki nevar pārliecinoši noteikt pieprasījuma un dokumentu saturu bez tulkojuma. Informāciju sniedz oficiālā vēstulē kā paziņojumu, kas ir derīgs bez uzņēmuma zīmoga vai paraksta, un to nosūta pa pastu. Informācija tiek sniegta horvātu valodā ar latīņu alfabēta burtiem un angļu valodā. Tiesu un administratīvajām iestādēm un struktūrām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 909/2014, ir jāsedz maksa par pieprasīto informāciju.
Pārvedumi ar depozitārija starpniecību galvenokārt attiecas uz vērtspapīru iegādi saskaņā ar likumu, juridisku darījumu, tiesas vai citas kompetentas iestādes lēmumu mantošanas ceļā vai uz cita spēkā esoša juridiskā pamata. Mantojumā iegūtus vērtspapīrus var nodot saskaņā ar galīgo lēmumu par mantošanu vai līgumu par uzturlīdzekļiem uz mūžu. CDCC var pārskaitīt vērtspapīrus uz mantinieka kontu, pamatojoties uz galīgo lēmumu par mantojumu vai publisku dokumentu, kas ir līdzvērtīgs lēmumam par mantošanu. Lēmumam jābūt galīgam un iesniegtam oriģinālā, un tajā jāietver informācija, kas nepieciešama ieguldītāja (testatora un mantinieka) pārliecinošai identificēšanai, lai to nevarētu sajaukt ar citu ieguldītāju. Saskaņā ar Kapitāla tirgus likuma 530. pantu dematerializēti vērtspapīri un tiesības, kas izriet no šāda vērtspapīra, tiek iegūtas, pamatojoties uz spēkā esošu juridisku darījumu, kad tas ir ierakstīts ieguvēja vai tādas personas dematerializēto vērtspapīru kontā, kas to tur ieguvēja vārdā, ja vien iegādes laiks nav noteikts citādi īpašā noteikumā.
Apdrošināšanas un pensiju fondu reģistrā ir informācija par obligātā pensiju fonda dalībnieka vārdu un uzvārdu, apdrošināšanas uzsākšanu un izbeigšanu, personīgā konta numuru obligātajā pensiju fondā, norēķinu vienību skaitu personīgajā kontā, aktīvu vērtību personīgajā kontā, maksājumiem fondam un no tā, pensiju fonda nosaukumu un apdrošinātās personas fonda kategoriju.
Valsts reģistra kontaktinformācija ir šāda: REGOS, Gajeva 5, 10000 Zagreb, https://regos.hr/.
Reģionālu reģistru nav. Piekļuve informācijai reģistrā ir ierobežota. Publisko tiesību subjekti var pieprasīt informāciju tikai tādu uzdevumu veikšanai, kas ietilpst to darbības jomā; tiesu iestādes un citi lietotāji var pieprasīt informāciju, ja tie ir pilnvaroti saskaņā ar regulu vai ja persona, kuras informācija tiek pieprasīta, ir devusi savu piekrišanu.
Struktūrai, kas uztur reģistru, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atļauts sniegt informāciju citai valsts iestādei. Tas attiecas uz informāciju par obligātās apdrošināšanas fondu dalībniekiem, norēķinu vienību skaitu personīgajā kontā, aktīvu vērtību personīgajā kontā, maksājumiem fondam un no tā, fonda nosaukumu un fonda kategoriju.
Kompetentā iestāde var atteikties sniegt informāciju valsts iestādei, kas nav pilnvarota vākt šādu informāciju saskaņā ar noteikumiem vai bez tās personas piekrišanas, kuras informācija tiek pieprasīta. Citas dalībvalsts iestādei ir jānorāda mirušā fonda dalībnieka vārds un uzvārds, PIN un reģistrācijas numurs (galvenais pilsoņa numurs, MBG).
Pieprasījuma iesniedzējai iestādei nav jāsniedz pierādījumi informācijai par mirušo personu. Pieprasījuma iesniedzējai iestādei nav jāsniedz pierādījumi, ka tā pieprasa informāciju saskaņā ar Mantošanas regulas 66. panta 5. punktu.
Informāciju var pieprasīt un sniegt pa pastu un e-pastu. Informāciju var pieprasīt jebkurā no visām Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Informācija tiek sniegta oficiālā vēstulē, ko apstiprinājusi atbildīgā persona. Informāciju var sniegt horvātu valodā. Par pieprasītās informācijas iegūšanu nav jāmaksā.
Nav prasību attiecībā uz personīgā kontā ietilpstošo mantoto aktīvu īpašumtiesību maiņu. Reģistrā glabātās informācijas juridiskā vērtība ir tā, ka informācija kalpo par pierādījumu aktīvu esamībai un to summai personas kontā.
Tiesu reģistra likuma (Zakon o sudskom registru) (NN Nr. 1/95... 123/23) 6. pantā ir noteikti subjekti, kas jāreģistrē tiesu reģistrā, un tie ir: pilnsabiedrības (javna trgovačka društva), komandītsabiedrības (komanditna društva), ekonomisko interešu grupas (gospodarska interesna udruženja), akciju sabiedrības (dionička društva), sabiedrības ar ierobežotu atbildību (društva s ograničenom odgovornošću), Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE), Eiropas ekonomisko interešu grupas (EEIG), Eiropas kooperatīvās sabiedrības (SCE), iestādes (ustanove), iestāžu apvienības (zajednice ustanova), kooperatīvi (zadruge), kooperatīvu apvienības (savezi zadruga), kredītiestāžu apvienības (kreditne unije) un citas personas, kuras pēc likuma ir jāreģistrē.
Šo subjektu filiāles reģistrē reģistrā, ja to paredz tiesību akti. Likvidācijas masu un bankrotējušā parādnieka mantu reģistrē reģistrā, ja to paredz iepriekš minētais likums vai īpašs likums.
Reģistrā ievadītā informācija ir izklāstīta Tiesu reģistra likuma 24. pantā. Likumā noteiktā informācija un izmaiņas šajā informācijā tiek ierakstītas reģistrā. Par visiem subjektiem, uz ko attiecas reģistrācija, ievada šādu informāciju:
1) uzņēmuma reģistrācijas numurs (MBS) un personas identifikācijas numurs (PIN) un EVIN, ja tāds ir;
2) subjekta nosaukums, saīsinātais uzņēmuma nosaukums un tulkotais uzņēmuma nosaukums vai nosaukums, saīsinātais nosaukums un tulkotais nosaukums, ja tāds ir;
3) juridiskā adrese (vieta) un uzņēmuma adrese Horvātijā;
4) uzņēmējdarbības mērķis, ja likums paredz, ka noteiktas darbības var veikt tikai ar kompetentās iestādes piekrišanu, atļauju vai citu darbību;
5) to personu vārds un uzvārds, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt subjektu, viņu PIN, pastāvīgā dzīvesvieta un pārstāvības veids;
6) filiāles;
7) datums, kad iesniegts pilns finanšu pārskats, finanšu gads, par kuru ir iesniegts ziņojums, ja ir paredzēta šo dokumentu publicēšana;
8) ieraksti;
9) juridiskā struktūra;
10) dibināšanas dokumenta (statūtu, dibināšanas akta vai cita akta) pieņemšanas datums un šo aktu grozījumu datums un kopsavilkums;
11) subjekta darbības ilgums, ja tas ir ierobežots;
12) statusa izmaiņas;
13) subjekta darbības izbeigšanas iemeslu parādīšanās;
14) likvidācija;
15) subjekta darbības turpināšana;
16) bankrots – bankrota tiesas lēmumi;
17) pirmsbankrota izlīgums – lēmums, ar ko sāk pirmsbankrota izlīguma procedūru, lēmums pārtraukt pirmsbankrota izlīguma procedūru un lēmums, ar ko apstiprina pirmsbankrota izlīgumu;
18) subjekta darbības izbeigšana, darbības izbeigšanas iemesli vai dereģistrācijas iemesli, jo īpaši: a) juridiskais pamats, jebkāda informācija par tiesību pārņēmēju; b) lēmums par nodomu uzsākt dereģistrācijas procedūru; c) lēmums par dereģistrācijas procedūras izbeigšanu; d) lēmums par dereģistrāciju;
19) e-pasta adrese.
Uzņēmuma dibinātāji un dalībnieki tiek reģistrēti reģistrā, ja to paredz tiesību akti. Reģistrā par likvidācijas masu vai bankrotējušā parādnieka mantu ievada šādu informāciju: iekšzemes fizisko personu vārds un uzvārds, PIN un pastāvīgā dzīvesvieta vai ārvalstu fizisko personu pagaidu dzīvesvieta, ja tāda ir, uzņēmuma nosaukums vai nosaukums, juridiskā adrese, MBS, PIN un EVIN, ja tāds ir, un atbilstoša informācija par ārvalstu juridiskām personām.
Informāciju par finanšu pārskatu iesniegšanas datumu, personas datus un fizisko personu pastāvīgo dzīvesvietu, kā arī izmaiņas šajā informācijā var lejupielādēt elektroniski no Finanšu aģentūras (Financijska agencija), iedzīvotāju reģistriem un ierakstiem.
Valsts reģistra kontaktinformācija ir pieejama šeit: https://sudreg.pravosudje.hr/registar/f?p=150:1, https://sudreg.pravosudje.hr/registar/f?p=150:107:0:::NO, https://sudovi.hr/hr/o-sudovima/sudovi-republike-hrvatske.
Reģistru uztur komerctiesas (trgovački sudovi) (turpmāk – reģistrācijas tiesas (registarski sudovi)). Reģistru pastāvīgi atjaunina. To veido galvenā sadaļa un dokumentu datubāze. Galveno sadaļu ved elektroniski. Galvenās sadaļas ir savienotas Horvātijas vienotajā datu bāzē. Tiesu reģistrs ir publisks reģistrs, kurā iekļauta informācija un dokumenti par saimnieciskām vienībām, kam pēc likuma ir jābūt ievadītām reģistrā. Komerctiesas ir specializētas tiesas, kas nodarbojas ar reģistru jautājumiem un uztur tiesu reģistrus. Horvātijā ir tiesu reģistri komerctiesās Bjelovarā, Osijekā, Rijekā, Varaždinā, Zagrebā, Dubrovnikā, Pazinā, Splitā un Zadarā. Tiesu reģistrs ir publisks reģistrs, kurā iekļauta informācija un dokumenti par saimnieciskām vienībām, kam pēc likuma ir jābūt ievadītām reģistrā. To uztur komerctiesas.
Horvātijas reģistrs tika veidots pēc Austrijas reģistra (Firmenbuch) modeļa, un tas bija pirmais publiskais reģistrs, ko Horvātijā uztur elektroniski. Tiesu reģistru informācijas sistēma darbojas visās komerctiesās kopš 1995. gada 17. marta. Sistēmas pamatā ir moderna, stabila, mērogojama un droša Oracle tehnoloģija ar trīspakāpju arhitektūru, kurai lietotāji var piekļūt, vienkārši izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu.
Sistēma ir tieši savienota ar centrālo PIN sistēmu, Finanšu aģentūras gada finanšu pārskatu reģistru, e-Tvrtka (e-uzņēmējdarbības) sistēmu, eSpis (eFile) un bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu. Vienotā reģistra datubāze ir daļa no sistēmas, kas ir centrālais punkts, kurā tiek glabāta reģistra, reģistrācijas tiesu reģistra un statistikas informācija, kā arī dokumentu datubāzē elektroniski glabātie dokumenti. Horvātijas vienotā datubāze ir pieejama 24 stundas diennaktī.
Kopš 2017. gada 8. jūnija Horvātijas tiesu reģistrs ir savienots ar Uzņēmumu reģistra savstarpējās savienojamības sistēmu (BRIS). Uzņēmumu, jo īpaši sabiedrību ar ierobežotu atbildību, meklēšana visās Eiropas Savienības valodās ir pieejama Eiropas e-tiesiskuma portālā.
Lietotāji var datu pamatkopai piekļūt bez maksas. Minētā datu pamatkopa aptver uzņēmuma nosaukumu, juridisko adresi, tipu, reģistrācijas numuru, iestādi, kurā uzņēmums ir reģistrēts, reģistrācijas dalībvalsti, reģistrācijas numuru un unikālo identifikatoru (EVIN). EVIN ir unikāls subjekta numurs, ko veido valsts kods, valsts reģistra kods un subjekta reģistrācijas numurs. Lietotāji varēs arī pieprasīt un saņemt uzņēmumu reģistros pieejamo dokumentu elektroniskas kopijas visā Eiropas Savienībā, bet sākotnēji tikai tās, kas pieejamas bez maksas. Tā kā lielākā daļa dalībvalstu iekasē maksu par šiem dokumentiem, nākotnē BRIS piedāvās arī iespēju tiešsaistē veikt maksājumus par informāciju un dokumentiem.
Tiesu reģistra likuma 4. panta 1. un 2. punktā ir noteikts, ka reģistrs ir publisks. Nepierādot leģitīmu interesi, ikviens var piekļūt informācijai galvenajā sadaļā, dokumentiem, kas ir ieraksta pamatā, un citiem dokumentiem un informācijai, kas tiek glabāta dokumentu datubāzē (izņemot dokumentus, uz kuriem saskaņā ar likumu neattiecas publiskuma princips), un pieprasīt dokumentu datubāzē glabātās informācijas izrakstu, apliecinātu kopiju vai norakstu. Izrakstu no tiesu reģistra galvenās sadaļas un saglabātos dokumentus un informāciju no dokumentu datubāzes var iegūt elektroniski, izmantojot tiesu reģistra tīmekļvietni.
Tiesu reģistra likuma 4. panta 3., 4. un 5. punktā ir noteikts, ka noraksts, kopija, izraksts vai izziņa ir jāizsniedz 8 dienu laikā no pieprasījuma datuma. Pēc īpaša pieprasījuma persona var saņemt izrakstu ar informāciju par konkrētu laikposmu vai vēsturisku izrakstu, kurā ir visa informācija, kas ievadīta no reģistrācijas dienas līdz izraksta izdošanas dienai. Reģistrācijas tiesa nedrīkst pieprasīt, lai personas, kas pieprasa piekļuvi galvenajai sadaļai un dokumentiem vai norakstam, informācijas kopijai, izrakstam vai izziņai, norādītu pieprasījuma iemeslu vai nolūku. Katrai reģistrācijas tiesai ir jānodrošina iespēja izmantot tiesības iepazīties ar informāciju vai iegūt izrakstus no galvenās sadaļas, kas tiek uzturēta elektroniski, un iepazīties ar dokumentiem un informāciju, kas tiek glabāta papīra formātā vai elektroniski dokumentu datubāzē, neatkarīgi no reģistra, kurā attiecīgā struktūra ir reģistrēta, un dokumentu datubāzē, ja tai ir šāda datubāze. Piekļuve publiskai informācijai galvenajā sadaļā un publiskajiem dokumentiem dokumentu datubāzē elektroniskā formā ir jāatļauj reģistra tīmekļvietnē bez maksas. Elektroniskie izraksti jāparaksta ar kvalificētu elektronisko parakstu.
Tiesu reģistra likuma 4.a pantā ir noteikts, ka informācija galvenajā sadaļā un dokumentu datubāzē ir jādara pieejama valsts iestādēm elektroniski. Informācija galvenajā sadaļā ikvienam pēc pieprasījuma un par maksu ir pieejama mašīnlasāmā formātā. Horvātijas valdība ar lēmumu nosaka minētā panta 2. punktā minētās maksas veidu, nosacījumus un apmēru. Lēmumā, kas minēts minētā panta 3. punktā, Horvātijas valdība var paredzēt arī atbrīvojumus no maksas. Horvātijas vienotajai datubāzei ir jābūt pieejamai 24 stundas diennaktī. Informācija galvenajā sadaļā un dokumentu datubāzē ir jādara pieejama valsts iestādēm elektroniski.
Informāciju var pieprasīt horvātu valodā Informācija tiks sniegta elektroniskā izrakstā, kas jāparaksta ar kvalificētu elektronisko parakstu. Dekrētā par tiesu nodevu tarifu (Uredba o Tarifi sudskih pristojbi) (NN Nr. 37/23) ir noteiktas nodevu saistību summas procesiem tiesā.
Pienākumi attiecībā uz maksām ir noteikti ar Tiesas maksu tarifa (Tarifa sudskih pristojbi) numuriem, kas ir iepriekš minētā dekrēta neatņemama sastāvdaļa.
Reģistrācija tiesu reģistrā
Tarifs Nr. 26
1) Reģistrācijas maksa ir 39,82 EUR.
2) Vienkāršas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (jednostavno društvo s ograničenom odgovornošću) dibināšanas reģistrācija maksā 3,98 EUR.
3) Par informācijas izmaiņu reģistrāciju ir jāmaksā nodeva 19,91 EUR apmērā.
4) Par vienkāršas sabiedrības ar ierobežotu atbildību informācijas izmaiņu reģistrāciju piemēro maksu 3,98 EUR apmērā.
5) Par iesniegumu, kas sniedz informāciju un paziņojumus tiesu reģistrā un kas jāpublicē tiesu reģistra tīmekļvietnē, piemēro nodevu 13,27 EUR apmērā.
6) Nolēmumiem, ko tiesa pieņem elektroniski, izmantojot e-Tvrtka sistēmu, piemēro nodevu, kura ir vienāda ar pusi no nodevas summas, kas noteikta saskaņā ar šo tarifa numuru.
Piezīme.
1) Ja iesniegumā par vienu un to pašu subjektu ir pieprasīts vairāk nekā viens ieraksts, par visiem ierakstiem tiek iekasēta viena maksa.
2) Par pieteikumiem, kas saistīti ar bankrotu un likvidāciju, netiek iekasēta maksa.
3) Par reģistrētās struktūras e-pasta adreses ievadīšanu netiek iekasēta maksa.
4) Par izmaiņām informācijā par uzņēmuma juridisko adresi, uzraudzības valdes priekšsēdētāja un locekļu personas datiem, informāciju par turpmākām iemaksām un maksājumiem un reģistrētā subjekta e-pasta adresi netiek iekasēta nekāda maksa.
Filiāles reģistrācija
Tarifs Nr. 27
1) Reģistrēta subjekta filiāles reģistrācijas pieteikumam piemēro maksu 13,27 EUR apmērā.
2) Par filiāles reģistrāciju ir jāmaksā nodeva 33,18 EUR apmērā.
3) Lai reģistrētu izmaiņas informācijā par filiāli, ir jāmaksā nodeva 13,27 EUR apmērā.
Piezīme. Uz reģistrācijas pieteikumu un pieteikumu reģistrēt galveno filiāli, kuras dibinātājs ir ārvalstu persona, vai reģistrēt vienu filiāli Horvātijā, kuras dibinātājs ir ārvalstnieks, attiecas nodevas, kas noteiktas saskaņā ar šo tarifa numuru.
Kopija, noraksts, izziņa un rakstisks paziņojums no tiesas reģistra.
Tarifs Nr. 28
1) Par kopiju vai norakstu izsniegšanu no tiesas reģistra par katru lappusi tiek iekasēta nodeva 0,66 EUR apmērā.
2) Par izziņu vai rakstisku paziņojumu izsniegšanu par informāciju no tiesu reģistra piemēro nodevu 1,33 EUR apmērā.
Piezīme.
1) Par iesniegumu, kurā pieprasīts izraksts, kopija, noraksts, izziņa vai rakstisks paziņojums, netiek iekasēta nekāda maksa.
2) Par aktīva un/vai vēsturiska izraksta no tiesas reģistra izdošanu netiek iekasēta nekāda nodeva.
Maksātnespējas reģistrs ir publisks elektronisks reģistrs, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulu (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām, un tā mērķis ir uzlabot informācijas sniegšanu attiecīgajiem kreditoriem un tiesām par sāktajām maksātnespējas procedūrām. Maksātnespējas reģistrs ir pieejams kopš 2018. gada 26. jūnija saskaņā ar minēto regulu. Kreditoriem ir būtiski nozīmīga informācija par noteiktiem maksātnespējas procedūras aspektiem, piemēram, par termiņu prasījumu iesniegšanai vai lēmumu apstrīdēšanai. Tomēr Maksātnespējas reģistrā šie termiņi netiek aprēķināti katrā gadījumā atsevišķi; tā vietā reģistrā ir atsauce uz šo termiņu aprēķināšanas kritērijiem.
Maksātnespējas reģistrā publicējamās informācijas veidi attiecībā uz pirmsbankrota procedūrām, bankrota procedūrām, patērētāju bankrota procedūrām un ārkārtas administrēšanas procedūru attiecībā pret Horvātijai sistēmiski nozīmīgiem uzņēmum ir noteikti saskaņā ar regulu. Attiecīgi ir pieejama šāda informācija:
a. datums, kurā sākta maksātnespējas procedūra;
b. tiesa, kas sākusi maksātnespējas procedūru, un lietas identifikācijas numurs;
c. regulas A pielikumā minēto maksātnespējas procedūru veids;
d. informācija par to, vai jurisdikcija sākt procedūru pamatojas uz Regulas 3. panta 1., 2. vai 4. punktu;
e. ja parādnieks ir sabiedrība vai juridiska persona – parādnieka nosaukums, reģistrācijas numurs, PIN, juridiskā adrese vai, ja tās atšķiras, pasta adrese;
f. ja parādnieks ir fiziska persona – parādnieka vārds, uzvārds, PIN un pasta adrese;
g. procedūrā ieceltā maksātnespējas procesa administratora vārds, pasta adrese un e-pasta adrese;
h. prasījumu iesniegšanas termiņš vai atsauce uz kritērijiem minētā termiņa aprēķināšanai;
i. galvenās maksātnespējas procedūras beigu datums, ja tāds ir;
j. tiesa un attiecīgā gadījumā termiņš, kurā var iesniegt pārsūdzību par lēmumu par maksātnespējas procedūras sākšanu, atsaucoties uz minētā termiņa aprēķināšanas kritērijiem.
Noteikumu par Maksātnespējas reģistru (Pravilnik o Registru nesolventnosti) (NN Nr. 1/19) 2. pantā ir noteikts, ka reģistrs ir elektroniska datubāze, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulu (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk – Regula), lai publicētu informāciju par maksātnespējas procedūrām un ietvertu informāciju par:
1) uzsāktām patērētāju bankrota procedūrām, kurās lēmums par procedūras sākšanu pieņemts pēc 2016. gada 1. janvāra; 2) uzsāktām pirmsbankrota un bankrota procedūrām, kurās lēmums par procedūras sākšanu pieņemts pēc 2015. gada 1. septembra;
3) uzsāktām ārkārtas administrēšanas procedūrām Horvātijai sistēmiski nozīmīgiem uzņēmumiem (turpmāk – ārkārtas administratīvā procedūra), kurās lēmums par procedūras sākšanu pieņemts pēc 2017. gada 7. aprīļa. Reģistrā pieejamo informāciju var lejupielādēt elektroniski no informācijas sistēmas, kurā tiek glabātas bankrota lietas (e-File).
Noteikumu par maksātnespējas reģistru 3. panta 1. punktā ir paredzēts, ka par visām patērētāju bankrota procedūrām reģistrā ir jāievada šāda informācija:
1) patērētāja vārds un uzvārds;
2) patērētāja personas identifikācijas numurs (PIN);
3) pastāvīgā dzīvesvieta;
4) nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un uzņēmuma adrese, ja lēmums par patērētāja bankrota procedūras sākšanu ir izdots attiecībā uz patērētāju, kas minēts Likuma par patērētāju bankrotu (Zakon o stečaju potrošačača) 4. panta 3. punktā;
5) tās tiesas nosaukums, kura sākusi patērētāja bankrota procedūru, lietas numurs un datums lēmumam par patērētāja bankrota procedūras sākšanu;
6) Regulas A pielikumā minēto maksātnespējas procedūru veids;
7) norāde par to, vai jurisdikcija sākt procedūru pamatojas uz Regulas 3. panta 1., 2. vai 4. punktu;
8) informācija par pilnvaroto personu;
9) prasījumu iesniegšanas termiņš;
10) datums, kad pieņemts lēmums par patērētāja bankrota procedūras izbeigšanu, un datums, kurā lēmums kļuvis galīgs;
11) tās tiesas nosaukums, kurā var apstrīdēt lēmumu par patērētāja bankrota procedūras sākšanu, un termiņš, kurā var apstrīdēt lēmumu par patērētāja bankrota procedūras sākšanu;
12) rīcības pārskatīšanas periods;
13) datums, kad pieņemts lēmums par atbrīvojumu vai atteikumu piešķirt atbrīvojumu no atlikušajām saistībām, un datums, kurā lēmums ir kļuvis galīgs;
14) datums, kad pieņemts lēmums par patērētāja atbrīvojuma no atlikušajām saistībām atcelšanu, un datums, kurā lēmums ir kļuvis galīgs.
Noteikumu par maksātnespējas reģistru 3. panta 2. punktā ir paredzēts, ka par visām pirmsbankrota un bankrota procedūrām reģistrā ir jāievada šāda informācija:
1) juridiskas personas uzņēmuma nosaukums vai nosaukums, reģistrācijas numurs, personas identifikācijas numurs (PIN), juridiskā adrese un darījumdarbības adrese;
2) parādnieka, kas ir fiziska persona, vārds un uzvārds, reģistrācijas numurs, personas identifikācijas numurs (PIN), juridiskā adrese un pastāvīgās dzīvesvietas adrese;
3) minētā panta 1. punkta 5.–14. apakšpunktā norādītā informācija.
Reģistrā par katru ārkārtas administrēšanas procedūru ir jāievada šāda informācija:
1) parādnieka uzņēmuma nosaukums, personas identifikācijas numurs (PIN), juridiskā adrese un darījumdarbības adrese;
2) saistīto uzņēmumu un meitasuzņēmumu uzņēmumu nosaukumi, personas identifikācijas numuri (PIN), juridiskā adrese un darījumdarbības adreses;
3) minētā panta 1. punkta 5. līdz 9. apakšpunktā norādītā informācija;
4) lēmuma par ārkārtas administrēšanas procedūras izbeigšanu vai lēmuma par izlīguma apstiprināšanu vai noraidīšanu datums un datums, kurā lēmums ir kļuvis galīgs;
5) tās tiesas nosaukums un termiņš, kurā var apstrīdēt lēmumu par ārkārtas administrēšanas procedūras izbeigšanu vai lēmumu par izlīguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
Valsts reģistra kontaktinformācija: https://nesolventnost.pravosudje.hr. Lai saņemtu tehnisko palīdzību saistībā ar Maksātnespējas reģistru, sazinieties ar helpdesk@pravosudje.hr.
Par visu reģistra informāciju ir atbildīgas tiesas, kas īsteno procesu. Projekta “Maksātnespējas reģistrs sadarbībai ar Eiropu” otrajā posmā valstu maksātnespējas reģistri tiks savstarpēji savienoti ar Eiropas e-tiesiskuma portāla palīdzību. Informāciju var sniegt horvātu valodā.
Lai piekļūtu Maksātnespējas reģistram, nav jāreģistrējas, un par piekļuvi informācijai nav jāmaksā. Tieslietu un valsts pārvaldes ministrija neiekasē tiesas nodevu par izziņas no Maksātnespējas reģistra izdošanu.
3 Pieejamā informācija par bankas kontiem
Informācija par banku un citu finanšu iestāžu kontiem ir iekļauta Vienotajā kontu reģistrā (Jedinstveni registar računa), ko reglamentē Likums par naudas līdzekļu piedziņu (Zakon o provenbi ovrhe na novčanim sredstvima) (NN Nr. 68/18, 02/20, 46/20 un 47/20). Vienoto kontu reģistrs ir elektroniska datubāze, kurā ir informācija par: visiem kontiem un termiņnoguldījumiem, mājokļu krājnoguldījumiem un noguldījumiem krājaizdevu sabiedrībās. Vienoto kontu reģistrā papildus informācijai par monetārajiem līdzekļiem ir arī informācija par: visu fizisko un juridisko personu seifiem; juridisko personu, kas ir kontu turētāji, termiņnoguldījumu un seifu faktiskajiem īpašniekiem, kā noteikts likumā, kurš reglamentē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu; fiziskām personām, kas pilnvarotas izmantot līdzekļus kontos, termiņnoguldījumos, mājokļu krājnoguldījumos un krājnoguldījumos krājaizdevu sabiedrībās; un fiziskām personām, kas izmanto seifus.
Informācija par kompetento iestādi, kas ved reģistru: Vienoto kontu reģistru uztur Finanšu aģentūra, kas ir juridiska persona, kura veic darbības piedziņas procedūrās un drošības procedūrās un veic naudas līdzekļu piedziņu saskaņā ar Piedziņas likumu (Ovršni zakon) (NN Nr. 112/2012, 25/2013, 93/2014, 73/2017) un Likumu par naudas līdzekļu piedziņu.
Kontaktinformācija: Financijska agencija, 10000 Zagreb, Ulica grada Vukovara 70, PIN: 85821130368, e-pasta adrese: jrr@fina.hr. Informācija: bezmaksas tālruņa numurs: 0800 0080, e-pasta adrese: info@fina.hr.
Mantojuma lietas Horvātijā ved tiesas un notāri kā tiesas pilnvarnieki; pēc rakstiska pieprasījuma Finanšu aģentūra sniedz tiem ar autortiesībām aizsargātu informāciju (konfidenciālu informāciju) par patērētāja (mirušas personas) kontiem un jebkuriem citiem naudas līdzekļiem, kas konkrētai personai ir bankā vai citā finanšu iestādē – finanšu sabiedrībā vai kredītsabiedrībā.
Kompetentajām tiesām un notāriem ir jāiesniedz Finanšu aģentūrai pienācīgi aizpildīts Vienotā kontu reģistra informācijas pieprasījums (notāriem jāiesniedz arī kompetentās tiesas lēmums, ar kuru tiem uztic mantojuma lietas vešanu). Finanšu aģentūra kompetentajām tiesām (bez maksas) un notāriem, kuriem uzticēts vest mantojuma lietu, saskaņā ar pašreizējo Finanšu aģentūras cenrādi sniedz informāciju vai pārskatu par informāciju par patērētāja kontiem. Cenrādi pieņem Finanšu aģentūras valde, vienojoties ar finanšu ministru. Pašreizējais cenrādis ir pieejams Finanšu aģentūras oficiālajā tīmekļvietnē.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. novembra Regula (ES) 2020/1783 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”) (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Pierādījumu iegūšanas regula) paredz, ka pierādījumu iegūšanas pieprasījums tiesai, kurā ir uzsākts vai plānots process (“pieprasījuma iesniedzēja tiesa”), ir jānosūta tieši citas dalībvalsts kompetentajai tiesai (“tiesa, kas saņēmusi pieprasījumu”). Tādējādi, ja mantojuma lieta tiek uzsākta vai plānota kādā ES dalībvalstī, šīs valsts kompetentajai tiesai ir jāiesniedz Horvātijas tiesai lūgums sniegt informāciju par testatora kontiem. Finanšu aģentūra izpildīs Horvātijas tiesas rakstisko pieprasījumu un bez maksas sniegs informāciju minētajai tiesai.
Nav norādīti iemesli, kāpēc Finanšu aģentūra var atteikties izpildīt kompetentās tiesas vai notāra lūgumu sniegt informāciju par kontiem mantojuma lietas vajadzībām; tomēr Finanšu aģentūra atdod atpakaļ iesniegto pieprasījumu, ja tā nevar izpildīt pieprasījumu, jo tajā nav informācijas, kas neapšaubāmi identificē personu, kuras informācija tiek pieprasīta, vai ja informācija ir nepilnīga vai nepareiza.
Ja kādā ES dalībvalstī tiek vesta mantojuma lieta, šīs valsts kompetentajai tiesai ir jāiesniedz Horvātijas tiesai pieprasījums sniegt informāciju par testatora kontiem. Ar autortiesībām aizsargātās informācijas pieprasījumā (veidlapā vai citā rakstiskā formātā, e-pastā vai vēstulē) jāiekļauj: mantojuma lietā iesaistītās personas (mirušās personas) vārds un uzvārds, personas identifikācijas numurs (PIN), pieprasītā informācija un piegādes veids (pa pastu, faksu, elektroniski).
Kompetentajām tiesām un notāriem, kam uzticēta mantojuma lietas vešana, ir jāiesniedz pienācīgi aizpildīts informācijas pieprasījums no Vienotā kontu reģistra, un notāriem ir arī jāiesniedz kompetentās tiesas lēmums, ar kuru tiem uztic mantojuma lietas vešanu.
Citas dalībvalsts kompetentajai iestādei nav jāpievieno Eiropas mantošanas apliecība, lai iegūtu informāciju par mirušās personas kontu(-iem) Horvātijā. Ja citas dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa informāciju par mirušās personas kontiem Horvātijā, piemēro Pierādījumu iegūšanas regulu (3. panta 1. punkts). Pierādījumu iegūšanas regulas 3. panta 1. punktā ir paredzēts, ka pierādījumu iegūšanas pieprasījums tiesai, kurā ir uzsākts vai plānots process (“pieprasījuma iesniedzēja tiesa”), ir jānosūta tieši citas dalībvalsts kompetentajai tiesai (“tiesa, kas saņēmusi pieprasījumu”).
Ja informāciju pieprasa persona no citas dalībvalsts, šīs valsts kompetentajai tiesai ir jāiesniedz Horvātijas tiesai pieprasījums sniegt informāciju par testatora kontiem elektroniskā pasta vai vēstules veidā vai citā rakstiskā formātā. Ja persona, kas pieprasa informāciju, un informācijas sniedzējs ir no Horvātijas, informāciju no Vienotā kontu reģistra var pieprasīt pa pastu, faksu vai elektroniski. Vienotā kontu reģistra informācija personai, kas pieprasa informāciju, tiek sniegta personīgi tuvākajā Finanšu aģentūras birojā, vai arī to nosūta pa pastu, pa faksu vai elektroniski atkarībā no tā, kas ir informācijas pieprasījumā norādītā persona.
Informāciju var pieprasīt horvātu un angļu valodā Informācija tiek sniegta Horvātijas valsts valodā, t. i., horvātu valodā, ar latīņu alfabēta burtiem.
Finanšu aģentūra neiekasē maksu par informāciju, ko tā sniedz kompetentajai iestādei, kura ved mantojuma lietu.
4 Intelektuālā īpašuma tiesību reģistra pieejamība
Horvātijas rūpnieciskā īpašuma publiskos reģistrus elektroniski ved un uztur Valsts Intelektuālā īpašuma birojs (Državni zavod za intelektualno vlasništvo) saskaņā ar noteikumiem par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību Horvātijā (turpmāk – e-reģistri). Informācija rūpnieciskā īpašuma e-reģistros ietver informāciju par pieteikumiem un rūpnieciskā īpašuma tiesībām, kas piešķirtas Horvātijas teritorijā, pamatojoties uz valsts sistēmu un starptautiskajām preču zīmju un dizainparaugu aizsardzības sistēmām (Madrides sistēma un Hāgas sistēma), bet neietver informāciju par pieteikumiem un tiesībām, kas piešķirtas, pamatojoties uz vienotām sistēmām, visā Eiropas Savienības teritorijā (Eiropas Savienības preču zīmes un reģistrēti dizainparaugi – EUTM un RCD), kas pieejama attiecīgajos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja reģistros.
E-reģistriem var piekļūt bez iepriekšējas reģistrācijas, un tos var izmantot bez maksas. Tā kā noteikta informācija vispirms ir oficiāli jāpublicē, šī informācija e-reģistros ir pieejama tikai pēc tās publicēšanas. Informāciju ik pēc divām nedēļām atjaunina saskaņā ar oficiālā laikraksta publicēšanas grafiku.
Informācija e-reģistros attiecas uz šādām rūpnieciskā īpašuma tiesībām: patenti, funkcionālie modeļi, papildu aizsardzības sertifikāti zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, preču zīmes un rūpnieciskais dizains. Birojā reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un cilmes vietas nosaukumi (kuru aizsardzība nav paredzēta īpašos noteikumos) – attiecībā uz pārējām norādēm skatiet šādu Lauksaimniecības ministrijas tīmekļvietni: https://poljoprivreda.gov.hr/istaknute-teme/hrana-111/oznake-kvalitete/zoi-zozp-zts-poljoprivrednih-i-prehrambenih-proizvoda/228.
Nav autortiesību reģistra, jo šīs tiesības netiek iegūtas reģistrācijas rezultātā; proti, šīs tiesības pieder autoram, jo tiek radīts ar autortiesībām aizsargāts darbs.
Valsts intelektuālā īpašuma biroja tīmekļvietne ir pieejama šeit: www.dziv.hr, un reģistriem var piekļūt, izmantojot saiti: https://www.dziv.hr/hr/e-usluge/e-registri/.
Lai saņemtu profesionālus informācijas pakalpojumus, sazinieties ar: info@dziv.hr.
5 Citi reģistri ar mantošanas procesam būtiski informāciju
Papildus informācijai par bankas kontiem un naudas noguldījumiem bankās un citās finanšu iestādēs pēc pieprasījuma un mantojuma lietu vajadzībām Finanšu aģentūra (Fina – Financijska agencija, 10000 Zagreb, Ulica grada Vukovara 70, PIN: 85821130368, e-pasta adrese: jrr@fina.hr, informācija: bezmaksas tālruņa numurs: 0800 0080, e-pasta adrese: info@fina.hr) var sniegt informāciju kompetentajai iestādei arī par visiem nesamaksātajiem parādiem, uz kuriem attiecas pret testatora kontiem un naudas līdzekļiem vērstā piedziņa Finanšu aģentūrā, ja mantinieks gan saņem mantotu īpašumu, gan uzņemas nesamaksātos parādus.
6 Pieejamā informācija par slēgtiem testamentiem un testamentiem, kuri nav jāreģistrē
Saskaņā ar Horvātijas tiesību aktiem var taisīt testamentu, kas nav jāreģistrē. Testamentu var paturēt glabāšanā tiesa, notārs, diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, advokāts vai fiziska vai juridiska persona. Drošai glabāšanai saņemto testamentu ievieto atsevišķā aploksnē un aizzīmogo un izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka testaments ir saņemts glabāšanai. Testamenta saturu nedrīkst atklāt pirms mantojuma lietas vešanas.
Tiesai, kas ved mantojuma lietu, ir nekavējoties jāpieprasa visa informācija no Horvātijas Testamentu reģistra par mirušās personas testamentiem; tai ir arī jālūdz, lai persona vai struktūra, kurai uzticēta testamenta glabāšana, nosūta testamentu minētajai tiesai.
Ja tiesa, kas saņem testamentu, konstatē, ka persona, kas atstājusi testamentu, ir mirusi vai ir atzīta par mirušu, tā atver testamentu, nesabojājot zīmogu, nolasa to un izdara ierakstu. Testaments tiek atvērts un nolasīts divu cilvēku klātbūtnē, starp kuriem var būt mantinieki. Testamentu var paziņot mantinieku, legātāru vai citu tādu personu klātbūtnē, kuras izmanto tiesības uz mantojumu un pieprasa testamenta izrakstu. Testamentu saņēmusī rajona tiesa atver un izlasa testamentu pat tad, ja par mantojuma lietas vešanu ir atbildīga cita rajona tiesa vai ārvalsts iestāde.