1 Dalībvalstī pastāvošie reģistri, kuros atrodama mantošanas procesam būtiska informācija
Zemes reģistrs (Grundbuch) ir publisks reģistrs, kuru uztur rajona tiesas un kurā reģistrē zemes gabalus un in rem tiesības uz tiem (piemēram, īpašumtiesības, ķīlas tiesības).
Centrālais iedzīvotāju reģistrs (Zentrales Melderegister, ZMR) ir publisks reģistrs, kurā ir visu Austrijā reģistrēto personu vārdi, ziņas par viņu galveno dzīvesvietu un attiecīgā gadījumā – par viņu otro(-ajām) dzīvesvietu(-ām). ZMR ir pieejami dati par fizisku personu identitāti (piemēram, vārds, uzvārds, dzimums, dzimšanas datums, numurs reģistrā, valstspiederība u.c.) un viņu dzīvesvietas dati.
Centrālo testamentu reģistru (Zentrales Testamentsregister, ZTR) izmanto ar mantošanu saistītu deponētu dokumentu reģistrēšanai, tādējādi nodrošinot to izgūstamību testamenta procedūrā.
Austrijas advokatūras Testamentu reģistrā (Testamentsregister) advokāti un juridiskie biroji var reģistrēt testamentus, citus pēdējās gribas apliecinājumus, vienošanās saskaņā ar 14. panta 5. punktu Likumā par dzīvokļu īpašumu (Wohnungseigentumsgesetz, dzīvokļa īpašumtiesību pāreja īpašnieka nāves gadījumā) un mantojuma atraidīšanu.
Uzņēmumu reģistrs (Firmenbuch) ir publisks reģistrs, ko uztur apgabaltiesas (Vīnes Komerctiesa (Handelsgericht Wien) Vīnē un Grācas apgabaltiesa civillietās (Landesgericht für Zivilrechtssachen Graz) Grācā). Tā mērķis ir fiksēt un publiskot faktus, kas jāreģistrē saskaņā ar komerctiesībām.
Juridisko paziņojumu datubāze (Ediktsdatei) sākotnēji ietvēra tikai maksātnespējas paziņojumus, bet to katru gadu papildina ar paziņojumiem citās uzņēmējdarbības jomās, piemēram, rajona tiesu paziņojumiem par izpildes tiesvedībām.
2 Informācija, kas ietverta katrā dalībvalsts reģistrā, kuri uzskaitīti 1. punktā
Informāciju par attiecīgajos reģistros reģistrētajiem datiem, reģistru kontaktinformāciju, reģistru pamatstruktūru (piemēram, vai datubāzes ir reģionālas vai valsts mēroga) vai piekļuves tiesībām un iespējām var aplūkot tiešsaistē, izmantojot šādas saites (dažos gadījumos arī angļu valodā):
Zemes reģistrs (Grundbuch):
https://www.oesterreich.gv.at/themen/bauen_wohnen_und_umwelt/grundbuch.html
https://www.justiz.gv.at/home/e-justice/grundbuch~8ab4a8a422985de30122a90f642f6204.de.html
Centrālais iedzīvotāju reģistrs (Zentrales Melderegister, ZMR):
https://www.bmi.gv.at/413/Buergerinnen/start.aspx
Centrālais testamentu reģistrs (Zentrales Testamentsregister, ZTR):
informācija ir pieejama Austrijas Notāru palātas (notar.at) tīmekļa vietnē sadaļā Aktuelles (Jaunumi)/öffentliche Bekanntmachungen (publiskie paziņojumi)/Richtlinien der Österreichischen Notariatskammer (Austrijas Notāru palātas vadlīnijas).
Austrijas advokatūras Testamentu reģistrs (Testamentsregister der österreichischen Rechtsanwälte):
https://www.rechtsanwaelte.at/buergerservice/servicecorner/testamentsregister/
Uzņēmumu reģistrs (Firmenbuch):
https://www.justiz.gv.at/home/e-justice/firmenbuch~36f.de.html
Juridisko paziņojumu datubāze (Ediktsdatei):
https://www.justiz.gv.at/home/e-justice/ediktsdatei~8ab4a8a422985de30122a90efd5761fd.de.html
3 Pieejamā informācija par bankas kontiem
Centrālais kontu reģistrs (Zentrales Kontenregister) ir Federālās finanšu ministrijas uzturēta datubāze, kurā tiek reģistrēti konta pamatdati par katru kontu vietējā bankā. Konta pamatdati ietver, piemēram, konta numuru, konta turētāja vārdu, uzvārdu un dzimšanas datumu vai konta atvēršanas un slēgšanas datumus. Savukārt tā sauktie konta līdzekļu kustības dati, piemēram, konta atlikumi vai apgrozījums, netiek glabāti.
Piekļuve Centrālajā kontu reģistrā glabātai informācijai ir tikai prokuratūrām un krimināltiesām, nodokļu policijai un nodokļu iestādēm, kā arī Federālajai finanšu tiesai (Bundesfinanzgericht). Iestādēm, kas kārto mantojuma lietas, nav piekļuves reģistra informācijai.
Tikai pašiem kontu turētājiem ir tiesības piekļūt informācijai par reģistrā glabātajiem datiem attiecībā uz viņiem. Piekļuves tiesības tiek uzskatītas par ļoti personiskām tiesībām, kas izbeidzas līdz ar konta turētāja nāvi.
Plašāka informācija par Kontu reģistru ir pieejama šeit: https://www.bmf.gv.at/themen/betrugsbekaempfung/kontenregister-konteneinschau.html
4 Intelektuālā īpašuma tiesību reģistra pieejamība
Autora tiesības uz darbu, ko viņš ir radījis, rodas līdz ar darba radīšanu. Ierakstīšana reģistrā nav nepieciešama.
Rūpnieciskā īpašuma tiesību (patentu, dizainparaugu, preču zīmju) reģistrus uztur Austrijas Patentu birojs: https://www.patentamt.at/
5 Citi reģistri ar mantošanas procesam būtiski informāciju
Austrijā papildus iepriekš minētajiem reģistriem tiek uzturēti arī citi reģistri, kas šajā kontekstā arī varētu būt noderīgi:
Centrālais civilstāvokļa aktu reģistrs (Zentrales Personenstandsregister, ZPR) ir reģistrs, ko izmanto visas Austrijas civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļas un kas visā valstī sāka darboties 2014. gada 1. novembrī reize ar Centrālo pilsonības reģistru (Zentrale Staatsbürgerschaftsregister, ZSR). ZPR ir centrālais reģistrs, kurā apkopoti dati par civilstāvokli (dzimšana, laulības, reģistrētas partnerattiecības, miršana) un ar to saistītiem jautājumiem (piemēram, vārdi un uzvārdi). Tas aizstāj Civilstāvokļa ierakstu reģistrus (Personenstandsbücher).
ZSR tiek reģistrēta Austrijas pilsonības iegūšana (izcelsmes vai naturalizācijas ceļā) un tās zaudēšana. Tajā arī tiek norādītas izsniegtās pilsonības apliecības. Vienlaikus ar ZPR tas sāka darboties visā valstī 2014. gada 1. novembrī.
Centrālajā transportlīdzekļu reģistrā (Zentrales Kraftfahrzeugregister, KZR) cita starpā atrodami ieraksti par fiziskām personām, kurām Austrijā atbilstīgi Mehānisko transportlīdzekļu likumam (Kraftfahrgesetz) ir reģistrēts transportlīdzeklis. Šie dati ietver informāciju par: transportlīdzekļa īpašnieku (personas dati, adrese) un transportlīdzekli (numurs, reģistrācija, tehniskie dati).
Centrālais ieroču reģistrs (Zentrales Waffenregister, ZWR) ir datorizēts reģistrs, kurā reģistrē visu kategoriju šaujamieročus.
6 Pieejamā informācija par slēgtiem testamentiem un testamentiem, kuri nav jāreģistrē
Ar sastādītāja piekrišanu pēdējās gribas apliecinājumus var glabāt jebkura persona vai iestāde.
Depozitārs nedrīkst atvērt pēdējās gribas apliecinājumu, bet nodod to testamentu tiesai (Verlassenschaftsgericht).
Ikviens, kurš apgalvo, ka viņam ir likumiska interese, jo īpaši kā pēdējās gribas apliecinājuma labumguvējam, var pieprasīt tā atvēršanu.
Saskaņā ar Austrijas tiesībām nav paredzēta svinīga vai formāla testamenta nolasīšana, bet bez pušu klātbūtnes tiek sagatavots pārņemšanas protokols. Likuma par bezstrīdus tiesvedību (Außerstreitgesetz) 152. panta 1. punkts:
“(1) Tiesas pilnvarnieks akceptē dokumentus, kas attiecas uz testamentārajiem norādījumiem (testaments, pēdējās gribas apliecinājumi) un to atsaukšanu, mantojuma līgumiem, mantošanas tiesībām un neatņemamajām daļām, to atsaukšanu vai citām prasībām nāves gadījumā, un pārņemšanas protokolā norāda visus apstākļus, kas ir būtiski dokumenta autentiskuma un derīguma novērtēšanai, piemēram, vai dokuments ir apzīmogots un vai tam ir kādi ārēji bojājumi.”
Kad protokols ir sastādīts, tiesas pilnvarnieks nosūta akceptēto dokumentu neapliecinātu kopiju tiesvedības pusēm un visām personām, kuras, pamatojoties uz lietas materiāliem, tiktu uzaicinātas saskaņā ar mantošanas tiesībām. Saskaņā ar likumu dokumenti katrā ziņā ir jānosūta testamentārajiem mantiniekiem, personām, kurām ir tiesības uz neatņemamo daļu, kā arī citiem likumiskajiem mantiniekiem.