Informācija iestādēm, kuras izdod Eiropas mantošanas apliecību (EMA)

1 Dalībvalstī pastāvošie reģistri, kuros atrodama mantošanas procesam būtiska informācija

• Zemes reģistrs
• Dzimšanas, laulību un miršanas reģistrs
• Laulāto mantisko attiecību līgumu reģistrs
• Testamentu reģistrs
• Slovēnijas Uzņēmumu reģistrs
• Transportlīdzekļu reģistrs
• Jūras kuģu reģistrs un kuģu reģistrs
• Gaisa kuģu reģistrs
• Valdījumā nenodotu ķīlu un konfiscētā kustamā īpašuma reģistrs
• Maksātnespējas reģistrs (paziņojumi par maksātnespējas procedūru)
• Norēķinu kontu reģistrs – sk. 3. punktu
• Intelektuālā īpašuma tiesību reģistrs – sk. 4. punktu
• Dematerializēto vērtspapīru centrālais reģistrs – sk. 5. punktu
• Ieroču reģistrs – sk. 5. punktu

2 Informācija, kas ietverta katrā dalībvalsts reģistrā, kuri uzskaitīti 1. punktā

Zemes reģistrs

Zemes reģistrs ir publisks reģistrs, kurā tiek ierakstīta un publiskota informācija par īpašuma tiesībām un juridiskajiem faktiem, kas attiecas uz īpašumu. Tas ietver galveno reģistru un dokumentu datubāzi. 

Galvenajā reģistrā ir tāda informācija par īpašuma tiesībām un juridiskajiem faktiem, kas attiecas uz īpašumu, kuras ierakstīšana reģistrā ir noteikta ar likumu, savukārt dokumentu datubāzē ir dokumenti, kas ir pamats ierakstīšanai galvenajā reģistrā. Galvenais reģistrs tiek uzturēts kā centrāla elektroniska datubāze. Visa informācija, kas reģistrēta jebkurā Slovēnijas zemes reģistra tiesā, tiek ievadīta un glabāta minētajā centrālajā datubāzē. Arī dokumentu datubāze ir datorizēta. Tajā ir dokumenti, kas attiecas uz zemes reģistra procedūrām, kuras uzsāktas pēc 2011. gada 1. maija. Zemes reģistrs netiek organizēts vai uzturēts pa reģioniem. Visi zemes reģistra jautājumi centrālajā elektroniskajā datu bāzē ir organizēti vienādi attiecībā uz visu valsti. 

Zemes reģistru uztur zemes reģistra tiesas, t. i., pirmās instances tiesas. Zemes reģistra uzturēšana ietver lēmumu pieņemšanu par reģistrāciju, ierakstu veikšanu galvenajā reģistrā un dokumentu datubāzes uzturēšanu. Visi ieraksti zemes reģistrā ir publiski, tāpat kā (ar noteiktiem nosacījumiem) dokumenti, uz kuru pamata reģistrā tika izdarīti ieraksti. Tas nozīmē, ka ikviens var aplūkot vai kopēt informāciju galvenajā reģistrā vai lūgt zemes reģistra tiesu izsniegt viņam apliecinātu izdruku no zemes reģistra. Ikvienam, kas var pierādīt leģitīmas intereses, ir tiesības pieprasīt zemes reģistra tiesai izsniegt dokumentu datubāzes dokumenta kopiju un apstiprināt, ka dokumenta oriģināls vai apliecināta kopija ir ievadīta dokumentu datubāzē. Visām zemes reģistra tiesām ir jāizpilda minētais pieprasījums. Zemes reģistra likumā (Zakon o zemljiški knjigi) ir paredzēti noteikumi par zemes reģistrā ierakstāmajām tiesībām un juridiskajiem faktiem, par kārtību, kādā zemes reģistra (rajona) tiesa lemj par reģistrāciju, kā arī par zemes reģistra darbību un uzturēšanu.

Piekļuve informācijai galvenajā datorizētajā reģistrā tiek piešķirta bez maksas, izmantojot tiešsaistes e-ZK (e-zemes reģistra) portālu, kas ir daļa no e-Sodstvo (e-tiesiskuma) portāla (https://evlozisce.sodisce.si/). Ikvienam, izmantojot e-ZK portālu, nodrošina bezmaksas piekļuvi šādai galvenā datorizētā reģistra informācijai un tās datorizdrukas:

1. (pašreizējā) informācija, kas ierakstīta un attiecas uz konkrētu īpašumu (parasts izraksts no zemes reģistra);
2. iepriekš ierakstīta informācija par konkrētu īpašumu, kas vēlāku ierakstu dēļ atzīmēta kā dzēsta (vēsturisks izraksts no zemes reģistra);
3. informācija par konkrētām izmantotām tiesībām vai juridisku faktu;
4. ja attiecībā uz īpašumu ir reģistrēts paziņojums par izskatīšanā esošu lietu (meitasuzņēmuma ieraksts, kurā publiski paziņots par to, ka ir uzsākta zemes reģistra procedūra, kurā zemes reģistra tiesa nav pieņēmusi galīgo lēmumu par reģistrāciju), arī šāda informācija:

• procedūras statuss,
• zemes reģistra priekšlikuma saturs un
• zemes reģistra tiesas vai otrās instances tiesas lēmuma par reģistrāciju saturs.

Šo informāciju var iegūt arī fiziskā formā (apliecinātas papīra kopijas) par samaksu jebkurā zemes reģistra tiesā, pie notāra vai administratīvajā vienībā.

Lai gan informācija no galvenā reģistra ir pieejama ikvienam, pastāv zināmi ierobežojumi attiecībā uz veicamajiem pieprasījumiem. Personas datu aizsardzības prasību dēļ publiska piekļuve informācijai par tiesību turētājiem, kas nav saistīti ar konkrētu īpašumu, nav atļauta, pat ja programmatūra padara tehniski iespējamu piekļuvi šai informācijai galvenajā datorizētajā reģistrā. Tas nozīmē, ka nevienam nav tiesību piekļūt informācijai, kas glabājas galvenajā datorizētajā reģistrā un kas ļautu noteikt, vai konkrēta persona ir kāda īpašuma īpašnieks vai attiecībā uz kādu īpašumu ir citu tiesību turētāja. Tomēr dažām personām/subjektiem ir tiesības iepazīties ar šādu informāciju un to iegūt. To vidū ir: 

1. kreditors, kas pieprasa informāciju, lai panāktu prasības izpildi pret attiecīgo personu, ja viņš spēj pierādīt prasības esību ar izpilddokumentu, kurš ļauj veikt izpildi pret personu, vai ar citiem dokumentiem vai pierādījumiem, uz kuru pamata var atļaut pret šo personu vērst prasības nodrošinājuma rīkojumu, un jebkura cita persona, kas var pierādīt tiesiskās intereses;
2. centrālā pārvaldes iestāde, ja tā pieprasa informāciju tiesvedībā, ko tā veic pret personu saskaņā ar savām pilnvarām;
3. notārs, kas pieprasa informāciju, lai veiktu savus notāra uzdevumus saskaņā ar notāru darbību reglamentējošiem tiesību aktiem;
4. tiesību turētājs attiecībā uz zemes reģistrā ierakstītajām tiesībām, kas tam pieder.

Īpašuma tiesību maiņa mantošanas gadījumā tiek ierakstīta zemes reģistrā ex officio pēc galīgā lēmuma par mantojumu pieņemšanas. Mantošanas lēmumā īpašumam piešķir atbilstošu identifikācijas kodu. Tas nozīmē, ka, lai nodotu īpašuma tiesības, nav jāiesniedz nekādi citi dokumenti vai īpašums nav jāmeklē vai jāidentificē jebkādā citā veidā.

Uzticēšanās princips attiecas uz zemes reģistrā ierakstītās informācijas par tiesībām juridisko spēku. Tāpēc neviens, kas rīkojas godīgi tiesiskajās attiecībās un paļaujas uz zemes reģistrā ierakstītām tiesībām, nevar ciest no nelabvēlīgām sekām. Lietu (in rem) tiesību ierakstiem ir konstitutīvs spēks; tas nozīmē, ka, ja vien likumā nav paredzēts citādi, īpašuma tiesības tiek iegūtas vai beidzas brīdī, kad stājas spēkā ieraksts zemes reģistrā. Ieraksti arī nodrošina publiskumu; tas nozīmē, ka, ja ir atļauta tiesību vai juridiska fakta ierakstīšana, šīs tiesības vai juridiskais fakts, kas ierakstīts zemes reģistrā, tiek uzskatīts par zināmu ikvienai personai no brīža, kad zemes reģistra tiesā sākas darba laiks nākamajā darbdienā pēc dienas, kad zemes reģistra tiesa ir reģistrējusi priekšlikumu ierakstīt tiesības vai juridisku faktu zemes reģistrā vai saņēmusi dokumentu, uz kura pamata tā ir lēmusi par šādu ierakstīšanu ex officio, un ka neviens nevar apgalvot, ka tiesības vai fakts no minētā brīža viņiem nebija zināms. Ja tiesības vai juridisks fakts, kura ierakstīšana zemes reģistrā ir noteikta ar likumu, faktiski netiek ierakstīts, tiek uzskatīts, ka trešā persona nezina par šīm tiesībām vai juridisko faktu, ja vien netiek pierādīts pretējais.

Kontaktinformācija:

• Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa (Vrhovno sodišče Republike Slovenije), Tavčarjeva 9, 1000 Ljubljana, tālr. +386 (0)1 366 4444, e-pasts: urad.vsrs@sodisce.si. 

Dzimšanas, laulību un miršanas reģistrs

Ārvalstu iestādēm nav piekļuves Dzimšanas, laulību un miršanas reģistrā ierakstītajai informācijai. Likuma par Dzimšanas, laulību un miršanas reģistru (Zakon o matičnem registru) 27. pantā ir noteikts, ka personas datus no reģistra var izmantot par iekšējām administratīvajām lietām atbildīgās ministrijas un kompetentās iestādes darbinieki savu oficiālo pienākumu veikšanai un ka tos var izmantot arī citi lietotāji, kas pilnvaroti ar likumu vai rīkojas saskaņā ar personas rakstisku piekrišanu.

Dzimšanas, laulību un miršanas reģistram var piekļūt, izmantojot e-pārvaldes (eUprava) portālu, bet ir jāreģistrējas, izmantojot digitālo identitāti.

Kontaktinformācija:

• Iekšlietu ministrija, Iekšējo administratīvo lietu direktorāts, Iedzīvotāju reģistrācijas un publisko dokumentu nodaļa (Ministrstvo za notranje zadeve, Direktorat za upravne notranje zadeve, Sektor za registracijo prebivalstva in javne listine), Litostrojska cesta 54, 1501 Ljubljana, tālr. +386 (0)1 428 4961, e-pasts: gp.mnz@gov.si.

Laulāto mantisko attiecību līgumu reģistrs

Laulāto mantisko attiecību līgumu reģistru izveidoja un uztur Slovēnijas Notāru palāta (Notarska zbornica Slovenije) (Ģimenes kodeksa (Družinski zakonik) 90. un 92. pants). 

Saskaņā ar Ģimenes kodeksa 91. pantu laulāto mantisko attiecību līgumu reģistrā ir ietverta informācija par līgumiem, kas noslēgti par mantiskām attiecībām. Reģistrā ir šāda informācija:

• sērijas numurs un stāšanās spēkā datums, 
• laulāto vai neprecēto partneru vārdi un uzvārdi, valsts piešķirtais personas identifikācijas numurs (EMŠO) vai, ja laulātais vai neprecētais partneris ir ārvalstnieks, viņa dzimšanas datums, vieta un valsts, kā arī laulāto vai neprecēto partneru pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas adrese,
• tā notāra vārds, uzvārds un juridiskā adrese, kuram laulāto mantisko attiecību līgums ir nodots glabāšanā,
• datums, kurā laulāto mantisko attiecību līgums tika noslēgts, stājās spēkā, tika grozīts vai zaudēja spēku.

Ģimenes kodeksa 91. pantā minēto informāciju vāc un izmanto, lai pierādītu laulāto mantisko attiecību līguma esību (Ģimenes kodeksa 93. panta 1. punkts). Tas, ka informācija par to, vai pastāv laulāto mantisko attiecību līgums, ir publiska, neietekmē vispārīgos noteikumus par uzticēšanos zemes reģistram un par īpašuma tiesību pārņemšanu kā paredzēts mantiskās attiecības reglamentējošajos tiesību aktos un zemes reģistru reglamentējošajos tiesību aktos (Ģimenes kodeksa 93. panta 3. punkts). Ja laulāto mantisko attiecību līgums nav ierakstīts reģistrā, attiecībā uz trešām personām tiek pieņemts, ka laulāto mantiskajām attiecībām ir piemērojamas likumiskās laulāto mantiskās attiecības (Ģimenes kodeksa 94. pants).

Slovēnijas Notāru palāta nodrošina laulāto mantisko attiecību līgumu reģistrā iekļautās informācijas publiskošanu. Saskaņā ar Ģimenes kodeksa 93. panta 2. punktu par laulāto mantisko attiecību līgumu, kas reģistrēts reģistrā, ir publiski pieejama šāda informācija:

• laulāto vai neprecēto partneru vārds, uzvārds un pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas adrese,
• tā notāra vārds, uzvārds un juridiskā adrese, kuram laulāto mantisko attiecību līgums ir nodots glabāšanā,
• datums, kurā laulāto mantisko attiecību līgums tika ierakstīts reģistrā, tika noslēgts, stājās spēkā, tika grozīts vai zaudēja spēku.

Publiska informācija par reģistru un kontaktinformācija ir pieejama Slovēnijas Notāru palātas tīmekļa vietnē: https://www.notar-z.si/registri/register-pogodb-o-ureditvi-premozenjskopravnih-razmerij. 

Attiecībā uz laulāto mantisko attiecību līguma glabāšanu un aplūkošanu Ģimenes kodeksa 88. pantā ir paredzēts, ka laulāto mantisko attiecību līgumu glabā notāri saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē notāru darbību. Laulāto mantisko attiecību līguma saturu var aplūkot personas, kurām ir atļauts to darīt saskaņā ar notāru darbību reglamentējošiem tiesību aktiem. Šīs personas var arī pieprasīt attiecīgā notariālā akta apliecinātu vai parastu kopiju. Laulāto mantisko attiecību līguma saturu var apskatīt arī tiesa saistībā ar tiesvedību, kurā tiesas nolēmums ir atkarīgs no šā līguma satura.

Kontaktinformācija: 

• Slovēnijas Notāru palāta (Notarska zbornica Slovenije), Tavčarjeva ulica 2, 1000 Ljubljana, Tālr.: +386 (0)1 439 2570, fakss: +386 (0)1 434 0247, e-pasts: info.nzs@siol.net.

Testamentu reģistrs

Centrālajā testamentu reģistrā ir informācija par testamentiem, kas sagatavoti notariāla akta veidā, par testamentiem, kurus glabā notārs, par testamentiem, ko sagatavojis advokāts vai kas nodoti advokātam glabāšanai, par tiesas testamentiem un par testamentiem, kuri iesniegti tiesai glabāšanai saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē mantojuma jautājumus. 

Ir ietverta šāda informācija:

• sērijas numurs un stāšanās spēkā datums,
• testatora pilns vārds un uzvārds (precētām sievietēm – arī pirmslaulību uzvārds),
• testatora valsts piešķirtais personas identifikācijas numurs un dzimšanas vieta vai, ja testators ir ārvalstnieks, viņa dzimšanas datums, vieta un valsts,
• testatora adrese,
• testamentā norādītais datums un atsauces numurs,
• tā notāra pilns vārds, uzvārds un adrese, kuram testaments ir nodots glabāšanā, vai citas tādas personas vai iestādes nosaukums un adrese, kurai testaments ir nodots glabāšanā,
• testamenta veids,
• testamenta grozīšana, atcelšana vai anulēšana, ja tā veikta tādā formā, kuras ierakstīšana testamentu reģistrā ir obligāta saskaņā ar likumu,
• datums, kurā testaments atdots testatoram,
• informācija par testatora nāvi un
• informācija par to, kas ir apskatījis reģistru.

Testamentu reģistru uztur Slovēnijas Notāru palāta.

Sīkāka informācija ir pieejama tās tīmekļa vietnē:

https://www.registeroporok.si.

Testamentu reģistrs ir centralizēts valsts līmenī.

Ieraksts testamentu reģistrā paliek slepens, kamēr testators ir dzīvs. Pēc testatora nāves informāciju no centrālā testamentu reģistra var iegūt tiesa un persona, kas var pierādīt, ka tai ir leģitīmas intereses to iegūt. Pēc testatora nāves izdruku no reģistra izsniedz, pamatojoties uz rakstisku pieteikumu, ko iesniegusi tiesa vai jebkāda cita persona, kura var pierādīt, ka tai ir leģitīmas intereses to saņemt.

Kamēr testators ir dzīvs, citām personām vai iestādēm nav tiesību saņemt informāciju no reģistra. Pēc testatora nāves izdruku no reģistra izsniedz, pamatojoties uz rakstisku pieteikumu, ko iesniegusi tiesa vai jebkāda cita persona, kura var pierādīt, ka tai ir leģitīmas intereses to saņemt. Pieteikumā jānorāda šāda informācija:

• ziņas par personu, kas pieprasa izdruku no reģistra (fiziskas personas pilns vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese, juridiskas personas oficiālais nosaukums un juridiskā adrese vai tiesas nosaukums un adrese),
• ziņas par testatoru (pilns vārds, uzvārds, adrese, valsts piešķirtais personas identifikācijas numurs vai dzimšanas datums un nāves datums),
• informācija vai apstākļi, kas apliecina pieteikuma iesniedzēja leģitīmās intereses saņemt izdruku no reģistra.

Testamentu reģistrs ir par pierādījumu testamenta esībai.

Kontaktinformācija: 

• Slovēnijas Notāru palāta (Notarska zbornica Slovenije), Tavčarjeva ulica 2, 1000 Ljubljana, Tālr.: +386 (0)1 439 2570, fakss: +386 (0)1 434 0247, e-pasts: info.nzs@siol.net.

Slovēnijas Uzņēmumu reģistrs, tiesu reģistrs 

Slovēnijas Uzņēmumu reģistrs (PRS) ir centrāla publiska elektroniskā datubāze, kuru pārvalda valsts līmenī un kurā ietver ziņas par visām Slovēnijā iedibinātajām saimnieciskajām vienībām, kas veic peļņas vai bezpeļņas darbības, un par to filiālēm un citām struktūrvienībām. Slovēnijas Uzņēmumu reģistrs ietver arī tiesu reģistru, kurā tiek ierakstīta informācija par uzņēmumiem un ārvalstu uzņēmumu filiālēm, kas veic darbību Slovēnijā, kā arī informācija par citām juridiskām personām, kuru ierakstīšana tiesu reģistrā ir noteikta ar likumu (piemēram, ekonomisko interešu grupām, institūtiem, kooperatīviem). Tiesu reģistrs ietver galveno grāmatu un dokumentu datubāzi. Galvenajā grāmatā ir informācija par juridiski būtiskiem faktiem, kas jāreģistrē un jāpublicē tiesu reģistrā saskaņā ar Tiesu reģistra likumu (Zakon o sodnem registru) vai citiem tiesību aktiem. Dokumenti, uz kuru pamata tiek ierakstīts juridiski būtisks fakts vai kuru iesniegšana reģistrācijas tiesā ir noteikta ar likumu, tiek ievadīti dokumentu datubāzē. Noteikumi par Slovēnijas Uzņēmumu reģistru ir izklāstīti Slovēnijas Uzņēmumu reģistra likumā (Zakon o Poslovnem registru Slovenije), un noteikumi par tiesu reģistru ir izklāstīti Tiesu reģistra likumā.

Slovēnijas Uzņēmumu reģistru uztur Slovēnijas Republikas Publisko juridisko ierakstu un saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve, AJPES): Slovēnijas Uzņēmumu reģistrs. Reģistrācijas tiesu reģistrā procedūrā lēmumus pieņem rajona tiesa, kuras jurisdikcijā ir teritorija, kurā ir reģistrējamā subjekta juridiskā adrese.

Informācija par reģistrāciju (uzņēmumu) un darbībām (identifikācijas numurs, oficiālais uzņēmuma nosaukums, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, informācija par pārstāvjiem un dibinātājiem utt.) ir pieejama par katru Slovēnijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto saimniecisko vienību. Reģistrā ir arī informācija par uzņēmumu dalībniekiem, kā arī par līdzdalības procentiem sabiedrībās ar ierobežotu atbildību un par to, vai šiem procentiem ir piesaistīts nodrošinājums. Tajā nav informācijas par akciju sabiedrību akcionāriem vai komandītsabiedrību akcionāriem.

Informācija par saimniecisko vienību var būt publiski pieejama un ar to var iepazīties AJPES tīmekļa vietnē, kurā var veikt meklēšanu pēc saimnieciskās vienības. Ir pieejama meklētājprogramma:

• slovēņu valodā: https://www.ajpes.si/prs/ un
• angļu valodā: https://www.ajpes.si/prs/Default.asp?language=english.

AJPES tīmekļa vietne arī ļauj veikt meklēšanu pēc personas, lai iegūtu informāciju par to, vai konkrēta persona ir konkrētās saimnieciskās vienības dibinātāja, dalībniece, pārstāve vai uzraudzības struktūras locekle. Šī meklētājprogramma slovēņu valodā ir pieejama AJPES tīmekļa vietnē: https://www.ajpes.si/prs/default_osebe.asp.

Lai meklētu personas, jāievada šādi dati:

• pilns vārds un uzvārds un
• pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas adrese Slovēnijā vai valsts piešķirts personas identifikācijas numurs, vai
• dzīvesvietas ārvalstīs adrese vai Slovēnijas nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, ko persona, kurai nav valsts piešķirta personas identifikācijas numura, iegūst pirms sākotnējās reģistrācijas Slovēnijas Uzņēmumu reģistrā.

Personai jāreģistrējas (tā to var darīt anonīmi), pirms tā var izmantot Slovēnijas Uzņēmumu reģistru un iepazīties ar tajā ietverto informāciju. Par Slovēnijas Uzņēmuma reģistra izmantošanu tiešsaistē vai tajā ietvertās informācijas aplūkošanu netiek iekasēta nekāda maksa. Tīmekļa vietnē bez maksas var saņemt arī elektronisku informācijas izdruku (elektroniski parakstīta pdf datne). Var saņemt:

1. parastu izdruku no tiesu reģistra (t. i., pašreizējās informācijas izdruku);
2. saliktu izdruku no tiesu reģistra (t. i., izdruku ar informāciju par to, vai konkrēta persona ir konkrētas saimnieciskās vienības dibinātāja vai dalībniece, uzraudzības struktūras pārstāve vai locekle),
3. vēsturisku izrakstu no tiesu reģistra ar informāciju, kas reģistrā ierakstīta pēc 2008. gada 1. februāra.

Tīmekļa vietnē var iegūt arī vēsturisku izrakstu no tiesu reģistra ar informāciju, kas reģistrā ierakstīta laikposmā no 1997. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. februārim. Šādi elektroniskie izraksti netiek parakstīti elektroniski.

Tiesai, notāram vai AJPES var pieprasīt apliecinātu rakstisku informācijas izdruku, lai gan šāda veida vēsturisku izrakstu no tiesu reģistra var saņemt tikai tiesā.

Slovēnijas Uzņēmumu reģistra kontaktinformācija:

• Slovēnijas Republikas Publisko juridisko ierakstu un saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve), Tržaška cesta 16, 1000 Ljubljana, tālr. +386 (0)1 477 4200, e-pasts: info@ajpes.si.

Tiesu reģistra kontaktinformācija:

• Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa (Vrhovno sodišče Republike Slovenije), Tavčarjeva 9, 1000 Ljubljana, tālr. +386 (0)1 366 4444, e-pasts: urad.vsrs@sodisce.si. 

Transportlīdzekļu reģistrs 

Transportlīdzekļu reģistrā ir ietverta visa informācija par transportlīdzekli, kas jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā, par tā reģistrāciju, izdoto reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa īpašnieku vai personu, uz kuras vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts, sīka informācija par tehniskajām apskatēm, obligāto apdrošināšanu un cita tehniskā informācija. Informācija par transportlīdzekļa īpašnieku vai personu, uz kuras vārda transportlīdzeklis ir reģistrēts, ietver personas vārdu, uzvārdu vai oficiālo uzņēmuma nosaukumu, dzimšanas datumu, valsts piešķirto personas identifikācijas numuru vai centrālā reģistra numuru, transportlīdzekļa īpašnieka statusu un viņa pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi (Mehānisko transportlīdzekļu likuma (Zakon o motornih vozilih, ZMV-1) 63. panta 3. punkts). 

Tehniskajai informācijai par transportlīdzekli var piekļūt, izmantojot e-pārvaldes portālu: https://e-uprava.gov.si/si/javne-evidence/motorna-vozila.html.

Var iegūt informāciju par nobraukumu, īpašnieku skaitu, veiktajām tehniskajām apskatēm un transportlīdzekļa apdrošināšanas derīgumu un reģistrāciju. Lai transportlīdzekļu reģistrā veiktu personiskus uzziņu pieprasījumus, ir vajadzīga digitālā identitāte. Lai iegūtu publiski pieejamas uzziņas, ir vajadzīgs transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības numurs un numura zīmes numurs.

Kontaktinformācija:

• Infrastruktūras ministrija, Autoceļu un autotransporta direkcija (Ministrstvo za infrastrukturo, Direktorat za ceste in cestni promet), Tržaška cesta 19, 1000 Ljubljana, tālr. +386 (0)1 478 8000, e-pasts: gp.mzi@gov.si.

Jūras kuģu reģistrs un kuģu reģistrs

Abi reģistri ir daļa no Slovēnijas Kuģu reģistra, kas izveidots kā publisks reģistrs saskaņā ar Jūras kodeksu (Pomorski zakonik). Jūras kodeksa 207. pantā ir noteikts, ka kuģi, laivas un peldošās ierīces ir jāreģistrē Slovēnijas Kuģu reģistrā saskaņā ar Kodeksa noteikumiem. Saskaņā ar 207. pantu Jūras kodeksa II nodaļas un ceturtās daļas noteikumus pēc analoģijas piemēro arī kuģiem, laivām un peldošām ierīcēm, kas atrodas būvniecības stadijā. Ja vien nav norādīts citādi, atsauce uz kuģu reģistru attiecas uz abiem reģistriem.

Katrā reģistrā ir galvenais reģistrs un dokumentu datubāze. Galvenais reģistrs sastāv no ierakstiem. Ieraksts ietver A, B un C lapu. Katram kuģim vai laivai ir atsevišķs ieraksts. Vārds “kuģis” turpmāk ir lietots, lai apzīmētu arī jūras kuģus. 

A lapā ir informācija par kuģa vai būvniecības stadijā esoša kuģa identitāti un tā tehniskajiem pamatparametriem. 

B lapā ir norādīts kuģa īpašnieka vārds, uzvārds un pastāvīgās dzīvesvietas adrese vai oficiālais uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kā arī visi ierobežojumi kuģa brīvai izmantošanai. B lapā ir arī īpašnieka valsts piešķirtais personas identifikācijas numurs vai centrālā reģistra numurs un nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, ja tas nav Slovēnijas rezidents, un attiecīgā gadījumā juridiskās personas nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (šī informācija nav publiska). B lapā ir norādīts arī kuģa īpašnieka vārds, uzvārds un pastāvīgās dzīvesvietas adrese vai oficiālais uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, ja par kuģi veic ierakstu saskaņā ar Jūras kodeksa 210. panta 1. punkta 2. apakšpunktu. Kuģa īpašnieka vārdu, uzvārdu un pastāvīgās dzīvesvietas adresi vai oficiālo uzņēmuma nosaukumu un juridisko adresi var ierakstīt arī būvniecības stadijā esošu kuģu reģistra B lapā. Ja īpašnieks tam piekrīt, kontaktinformāciju (e-pasta adresi vai tālruņa numuru) var ievadīt arī saistībā ar ārkārtas situācijām, piemēram, meklēšanai un glābšanai jūrā vai cilvēku dzīvības vai jūras vides aizsardzībai. Tiesas vai administratīvo procedūru vajadzībām ievada arī drošu elektronisko pastkastīti. Saskaņā ar likumu, kas nosaka vispārējo administratīvo procedūru, administratīvo procedūru vajadzībām var ievadīt arī citu elektronisko pastkastīti. Šī informācija nav publiska un to nedrīkst izmantot citiem mērķiem.

C lapā ir norādītas lietu tiesības, kas apgrūtina kuģi vai tā daļu, un īpašuma tiesības, kas iegūtas, pamatojoties uz šīm tiesībām, kuģa fraktēšana, kuģošanas līgums visam kuģim, pirmpirkuma tiesības un citi kuģa izmantošanas ierobežojumi, kas attiecas uz katru apgrūtinātā kuģa īpašnieku, apgrūtinājuma un likvidēšanas aizliegumi, kā arī visas piezīmes un citi novērojumi, kas nav skaidri jānorāda nevienā citā lapā.

Dokumentu datubāzē glabā ne tikai dokumentus, bet arī šādu informāciju:

• inspekciju, ietverot visu papildu inspekciju un iespējamo novērtējumu, datumus,
• tās kuģu klasifikācijas sabiedrības nosaukumu, kura izdevusi sertifikātu un noteikusi kuģa klasi,
• tās valsts inspekcijas iestādes nosaukumu, kurā kuģis ir inspicēts, inspekcijas datumu un inspekcijas rezultātu (jebkuri kuģa trūkumi un tas, vai kuģis ir aizturēts), un
• tos visus negadījumus jūrā, kuros kuģis ir bijis iesaistīts.

Reģistru uztur Slovēnijas Jūras administrācija (Uprava Republike Slovenije za pomorstvo): https://www.gov.si/en/state-authorities/bodies-within-ministries/slovenian-maritime-administration/about-the-administration/.

Lai gan nav reģionālu reģistru, ir filiāles, kurās tiek uzturēts jūras kuģu reģistrs (Izolas filiāle un Piranas filiāle). Tomēr pastāv tikai viens jūras kuģu reģistrs. 

Citu dalībvalstu iestādes var sazināties ar reģionālajiem reģistriem, lai no reģistra iegūtu informāciju. Pienācīgi jāņem vērā ierobežojumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulā (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK un Personas datu aizsardzības likumā (Zakon o varstvu osebnih podatkov) attiecībā uz datiem, kurus var iegūt, un to iegūšanas nosacījumi.

Saskaņā ar Jūras kodeksa 208. pantu reģistrs ir publisks. Ikvienam pilnvarota darbinieka uzraudzībā ir tiesības iepazīties ar informāciju, kas ietverta galvenajā reģistrā. Iestādei, kas ir atbildīga par reģistra uzturēšanu, ir pienākums par maksu izsniegt personai, kura to pieprasa, apliecību, kas apliecina reģistrā veikto ierakstu statusu un kas ir publisks dokuments. Tikai persona, kurai ir leģitīmas intereses, var piekļūt dokumentu datubāzei vai pieprasīt dokumenta kopiju. Arī šeit tiek piemērots Personas datu aizsardzības likums, kas nozīmē, ka datubāzē nevar veikt meklēšanu pēc īpašnieka. 

Personas datu gadījumā jābūt atbilstošam juridiskajam pamatam, lai piekļūtu informācijai par konkrētas personas īpašuma tiesībām uz kuģi. 

Iestāde, kas uztur reģistru, ir pilnvarota nosūtīt informāciju citai centrālai pārvaldes iestādei, ja tam ir juridisks pamats. Reģistrā iekļautā informācija var tikt nosūtīta. 

Ja netiek pierādīts likumīgs pamats piekļuvei personas datiem, iestādei ir jānoraida otras centrālās pārvaldes iestādes informācijas pieprasījums. 

Jūras kodeksa 316. pants reglamentē pieprasījumus tādu izmaiņu ierakstīšanai, kas mantas īpašuma tiesībās radušās mantošanas rezultātā. Ja vien Jūras kodeksā vai kādā citā likumā nav noteikts citādi, ierakstus (Jūras kodeksa 256. panta 3. punkts) var izdarīt tikai, pamatojoties uz publiskiem dokumentiem vai privātiem dokumentiem, kuros ir to personu paraksti, kuru tiesības ir jāierobežo, jāapgrūtina, jāanulē vai jānodod citai personai, un šos parakstus ir apstiprinājusi iestāde, kas ir kompetenta apstiprināt parakstus. Pamatojoties uz pilnvarotas personas izdotu privātu dokumentu, ieraksts par principālu ir atļauts tikai tad, ja izsniegtā atļauja attiecas uz konkrētu darījumu vai konkrētu darījuma veidu un no atļaujas izsniegšanas dienas līdz pieprasītā ieraksta veikšanas dienai ir pagājis ne vairāk kā viens gads. Paraksti uz privāta dokumenta nav jāapliecina, ja dokumentā ir apstiprinājums no iestādes, kas ir kompetenta aizsargāt to personu tiesības un intereses, kuru tiesības ir jāierobežo, jāapgrūtina, jāanulē vai jānodod citai personai.

Kodeksa 317. pantā ir izklāstīti nosacījumi, kas piemērojami ierakstam, kuru veic, pamatojoties uz privātu dokumentu. Privātā dokumentā, uz kura pamata ir atļauts veikt ierakstu, papildus Jūras kodeksa 279. pantā minētajai informācijai ir jābūt arī šādai informācijai:

1. precīzai atsaucei uz kuģi vai tiesībām, saistībā ar kurām paredzēts veikt ierakstu;
2. personas, kuras tiesības tiks ierobežotas, apgrūtinātas, anulētas vai nodotas citai personai, skaidram paziņojumam, ka tā atļauj veikt šādu ierakstu. Iepriekšējās daļas 2. punkta noteikums neattiecas uz dokumentiem par ārvalstu kuģa īpašuma tiesību iegūšanu, ja tiek pieprasīta kuģa pirmā reģistrācija kuģu reģistrā.

Kodeksa 318. pantā ir izklāstīti nosacījumi, kas piemērojami ierakstam, kuru veic, pamatojoties uz publisku dokumentu. Publiskie dokumenti, uz kuru pamata ir atļauts veikt ierakstu, ir šādi:

1. dokumenti par juridiskiem darījumiem, ko sagatavojusi tiesa vai notārs saskaņā ar savām pilnvarām, ja šajos dokumentos ir ietverta Jūras kodeksa 279. pantā paredzētā informācija;
2. dokumenti, kurus noteiktā formā izdevusi tiesa, notārs vai administratīva iestāde savu pilnvaru robežās un kurus saskaņā ar tiesību aktiem uzskata par izpildu dokumentiem vai uz kuru pamata saskaņā ar īpašiem noteikumiem var veikt ierakstu publiskā reģistrā.

Ieraksts, pamatojoties uz ārvalsts tiesas nolēmumu, ir atļauts ar nosacījumu, ka nolēmums ir atzīts noteiktā procedūrā.

Lai reģistrācijas iestāde varētu identificēt reģistrēto īpašumu un reģistrēt īpašuma tiesību izmaiņas pēc mantošanas, ir jāatsaucas uz kuģa vai laivas apzīmējumu, ar kuru kuģis reģistrēts Slovēnijas Kuģu reģistrā. 

Jūras kodeksa 221. pantā ir noteikts, ka kuģa īpašuma tiesības un hipotēku iegūst, pamatojoties uz juridisku darījumu starp dzīvām personām, tiklīdz tas ir ierakstīts reģistrā. Tas attiecas arī uz jūras kuģu reģistru.

Citas dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāpaziņo pieprasījuma saņēmējai iestādei pilns vārds, uzvārds, dzimšanas datums vai valsts piešķirtais personas identifikācijas numurs un nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, lai tā varētu veikt meklēšanu reģistrā un pienācīgi identificēt personu. 

Pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāiesniedz piemērots mantošanas dokuments, kas neapšaubāmi apliecina, ka persona ir mirusi. Jāiesniedz arī pierādījums, kurā norādīts juridiskais pamats personas datu iegūšanai. 

Pieprasījumu un datus var nosūtīt pa e-pastu. Informāciju var pieprasīt slovēņu valodā vai attiecīgā gadījumā un saskaņā ar divvalodības principu itāļu valodā. 

Informāciju var sniegt šādās formās: apliecināta vai neapliecināta kopija, apliecināts vai neapliecināts izraksts, drukāta kopija vai elektroniska kopija.

Informāciju sniedz slovēņu valodā un, ja pieteikums ir iesniegts itāļu vai ungāru valodā, – arī šajās valodās.

Atkarībā no konkrētā gadījuma Administratīvo nodevu likums (Zakon o upravnih taksah) nosaka, vai ir jāmaksā nodeva. Administratīvo nodevu likuma 23. panta 1. punkta 1. apakšpunktā ir noteikts, ka nodevas nemaksā valsts vai centrālās pārvaldes iestādes.

Kontaktinformācija:

• Infrastruktūras ministrija, Slovēnijas Jūras administrācija (Ministrstvo za infrastrukturo, Uprava Republike Slovenije za pomorstvo), Kopališko nabrežje 9, 6000 Koper, tālr. +386 (0)5 663 2100, e-pasts: ursp.box@gov.si.

Gaisa kuģu reģistrs

Saskaņā ar 22. pantu Aviācijas likumā (Zakon o letalstvu, Uradni List RS (UL RS, Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) Nr. 81/10 – oficiālā konsolidētā versija, 46/16, 47/19, 18/23 – ZDU-1O un 85/24 (ZLet-1), ZLet) par gaisa kuģu reģistra uzturēšanu ir atbildīga Slovēnijas Republikas Civilās aviācijas aģentūra (Javna agencija za civilno letalstvo Republike Slovenije), www.caa.si. Jaunais Aviācijas likums (UL RS Nr. 85/24, ZLet-1) stājās spēkā 2025. gada 5. aprīlī un tiks piemērots no 2025. gada 5. oktobra. Minētā likuma 35. pantā ir noteikts, ka par reģistra uzturēšanu ir atbildīga Civilās aviācijas aģentūra. 

Gaisa kuģu reģistrā ir ietverta informācija par gaisa kuģi, par tiesību turētājiem, kam ir ar gaisa kuģi saistītas lietu (in rem) vai saistību (in personam) tiesības, kuru ierakstīšana reģistrā ir noteikta ar likumu, par izmaiņām reģistrā ierakstīto tiesību turētāju identifikācijas informācijā un par lietu un saistību tiesībām, kā arī juridiskajiem faktiem, kuru ierakstīšana reģistrā ir noteikta ar likumu.

Reģionālu reģistru nav. Citu dalībvalstu iestādes var sazināties ar valsts reģistru: https://www.caa.si/register-zrakoplovov.html, https://www.caa.si/en/aircraft-registration.html.

Jaunais Aviācijas likums paredz, ka, ja vien nav noteikts citādi, gaisa kuģu reģistrā ierakstītā informācija (piemēram, valsts piešķirtais personas identifikācijas numurs, adrese, e-pasta adrese) ir publiska. Jaunā Aviācijas likuma 38. pantā ir noteikti daži piekļuves ierobežojumi, piemēram, ierobežojumi meklēšanai reģistrā, ko veic, lai noteiktu, vai konkrēta persona ir lietu vai saistību tiesību turētāja. Personām ir tiesības piekļūt šai informācijai reģistrā, ja tām ir atbilstošs juridiskais pamats to darīt. Saskaņā ar jaunā Aviācijas likuma 38. pantu tās ir kreditori un citas personas, kas var pierādīt likumīgas intereses, centrālās pārvaldes iestādes, notāri, tiesu izpildītāji, bankrota administratori, detektīvi un tiesību turētāji (attiecībā uz tiesībām, kas par tiem ierakstītas reģistrā).

Saskaņā ar valsts tiesību aktiem iestāde, kas uztur reģistru, drīkst nosūtīt informāciju citai valsts iestādei. Tā var nosūtīt informāciju, kas ir tās rīcībā, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās juridiskās prasības un ierobežojumus. Reģistrācijas iestādei jāatsakās nosūtīt informāciju citai centrālās pārvaldības iestādei, ja nav izpildītas ar nosūtīšanu saistītās juridiskās prasības vai ja tās rīcībā nav pieprasītās informācijas. Saskaņā ar Aviācijas likuma 25. pantu aģentūrai ir jāieraksta īpašuma tiesību izmaiņas saskaņā ar kompetentās tiesas galīgo juridisko lēmumu, savukārt 40. pantā ir noteikts, ka aģentūrai jālemj par nosacījumiem, kas piemērojami ierakstīšanai gaisa kuģu reģistrā, pamatojoties tikai uz tādiem dokumentiem, kurus likums paredz izmantot kā pamatu ierakstīšanai, un pamatojoties uz reģistra ierakstu statusu procedūras sākšanas brīdī. Saskaņā ar jaunā Aviācijas likuma 48. pantu reģistrācija ir atļauta, pamatojoties uz juridiskā darījuma dokumentu, kas apliecina pienākumu nodot gaisa kuģa īpašuma tiesības vai pamato gaisa kuģa izmantošanas tiesības, kuru ierakstīšana gaisa kuģu reģistrā ir noteikta ar likumu, un kas ietver personas, kuras gaisa kuģa īpašuma tiesības tiek nodotas vai mainītas, skaidru paziņojumu, ka tā atļauj reģistrāciju. Šo paziņojumu var sniegt atsevišķā dokumentā. Personas, kuras īpašuma tiesības tiek nodotas vai mainītas, parakstam jābūt apliecinātam saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē vispārējo administratīvo procedūru, vai noteikumiem, kuri reglamentē dokumentu apliecināšanu starptautiskos darījumos. Reģistrācija ir atļauta arī, izmantojot dokumentu, uz kura pamata tiek iegūtas vai mainītas gaisa kuģa īpašuma tiesības vai ar tā izmantošanu saistītas saistību tiesības, kam ierakstīšana gaisa kuģu reģistrā ir noteikta ar likumu, un kuru tiesa vai administratīvā iestāde ir izdevusi noteiktajā formā saskaņā ar savām pilnvarām vai kurš ir tieši izpildāms notariāls akts, vai pamatojoties uz citu dokumentu, kurš likumā atzīts par izpilddokumentu vai uz kura pamata var veikt ierakstu publiskos reģistros. Jebkuram šādam ārvalstīs izdotam dokumentam ir jābūt apliecinātam saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē dokumentu apliecināšanu starptautiskos darījumos, ja vien Eiropas Savienības noteikumos vai Slovēnijai saistošā starptautiskā līgumā nav noteikts citādi.

Lai reģistrācijas iestāde varētu identificēt reģistrēto īpašumu un veikt īpašuma tiesību maiņu pēc mantojuma, gaisa kuģis ir jāidentificē, izmantojot gaisa kuģa zīmi (sīkāku informāciju par ražotāju, ražotāja apzīmējumu, sērijas numuru un reģistrācijas numuru), kā noteikts jaunā Aviācijas likuma 48. pantā. Likuma par saistībām un mantiskajām attiecībām aviācijā (Zakon o obligacijskih in stvarnopravnih razmerjih v letalstvu, ZOSRL) 169. pantā ir noteikta lietu tiesību iegūšanas metode, proti, ka īpašuma tiesības un hipotēka attiecībā uz gaisa kuģi tiek iegūta, pamatojoties uz juridisku darījumu, to reģistrējot gaisa kuģu reģistrā.

Pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāsniedz pietiekama informācija par mirušo personu, lai to varētu skaidri un nepārprotami identificēt (piemēram, pilns vārds, uzvārds, dzimšanas datums vai valsts piešķirtais personas identifikācijas numurs, vai cits valsts piešķirtais identifikācijas numurs). Jāpievieno atbilstošs pierādījums, piemēram, miršanas apliecības kopija vai cits dokuments, kas apstiprina informāciju par mirušo personu. 

Pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir jāiesniedz pietiekami pierādījumi, kas apliecina, ka tai ir juridiskais pamats informācijas iegūšanai saskaņā ar 66. pantu. Šis pierādījums var būt pieprasījuma par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu kopija.

Pieprasījumus un informāciju var nosūtīt pa e-pastu un, ja nepieciešams, izmantojot citus saziņas līdzekļus. 

Informāciju var pieprasīt slovēņu valodā, un pieprasījums tiks apstrādāts arī tad, ja tas ir angļu valodā.

Sniegtās informācijas veids ir atkarīgs no iesniegtā pieprasījuma. Informāciju var sniegt apliecinātas vai neapliecinātas kopijas vai izdrukas un drukātas vai elektroniskas kopijas veidā. Informācija tiek sniegta slovēņu valodā un dažkārt arī angļu valodā. 

Dažos gadījumos par izdruku ir jāmaksā nodeva saskaņā ar Slovēnijas Republikas Civilās aviācijas aģentūras pakalpojumu sniegšanas tarifu (Tarifa za izvajanje storitev Javne agencije za civilno letalstvo Republike Slovenije) 16. pantu. Nodevu samaksā, pamatojoties uz Civilās aviācijas aģentūras izsniegtu rēķinu.

Gaisa kuģu reģistra kontaktinformācija:

• Slovēnijas Republikas Civilās aviācijas aģentūra (Javna agencija za civilno letalstvo Republike Slovenije), Kotnikova ulica 19A, 1000 Ljubljana, Tālr.: +386 (0)1 244 6600, + 386 (0)1 244 6601, fakss: +386 (0)1 244 6699, e-pasts: info@caa.si.

Valdījumā nenodotu ķīlu un konfiscētā kustamā īpašuma reģistrs

Valdījumā nenodotu ķīlu un atsavinātā kustamā īpašuma reģistrs (RZPP) ir publiska un centralizēti pārvaldīta datubāze par ķīlām un īpašuma atsavināšanas un apgrūtinājumu aizliegumiem, t. i., transportlīdzekļiem, kuri identificēti ar transportlīdzekļa identifikācijas numuru (VIN), un uzņēmējdarbības aprīkojumu un inventāru, ko identificē ar īpašuma vai ēkas identifikācijas numuru, uz kuras vai kurā atrodas aprīkojums vai krājumi.

Šo reģistru uztur Slovēnijas Republikas Publisko juridisko ierakstu un saistīto pakalpojumu aģentūra (AJPES).

Informāciju par kustamā īpašuma ķīlu ņēmējiem, ķīlu devējiem un ķīlu (vai nodrošinājumu) reģistrā ievada “kvalificēti lietotāji”, t. i., notāri, tiesu izpildītāji, finanšu administrācija, tiesas un likvidatori. Notāri ieraksta ķīlas tiesības, ja tās rodas, pamatojoties uz pušu vienošanos (līgumiska valdījumā nenodota ķīla), savukārt citi kvalificēti lietotāji to dara saskaņā ar centrālās pārvaldes iestādes lēmumu, kas pieņemts nodokļu vai tiesas (izpildes, kriminālprocesa vai bankrota) procedūras gaitā.

Tiešsaistē publiska piekļuve valdījumā nenodotu ķīlu un konfiscētā kustamā īpašuma reģistra informācijai tiek nodrošināta AJPES tīmekļa vietnē: https://www.ajpes.si/RZPP/Iskalnik/JavniPodatki.

Informācijai, kas ievadīta par ķīlas ņēmēju, ķīlas devēju, parādnieku un ieķīlātajiem aktīviem, var piekļūt, izmantojot publisku meklētājprogrammu, un tā ir pieejama slovēņu valodā. Uz meklētājprogrammu attiecas ierobežojumi, kas izriet no prasībām aizsargāt fizisku personu datus un datus par kreditoriem. Meklēšanu var veikt tikai pēc šādiem kritērijiem:

• pēc ķīlas (nodrošinājuma) identifikācijas numura,
• pēc ķīlas devēja vai parādnieka, kas ir uzņēmums, 
• pēc ieķīlāto aktīvu identifikācijas numura (transportlīdzekļiem – to VIN, krājumiem un aprīkojumam – tā zemes gabala vai ēkas identifikācijas numurs (kadastrālais), kurā atrodas ieķīlātie aktīvi).

Lai izmantotu valdījumā nenodotu ķīlu un konfiscētā kustamā īpašuma reģistra publisko meklētājprogrammu vai lai aplūkotu informāciju reģistrā, reģistrācija nav nepieciešama. Reģistra izmantošana tiešsaistē un informācijas aplūkošana ir pilnīgi bez maksas. Tīmekļa vietnē bez maksas var saņemt arī elektronisku informācijas izdruku (elektroniski parakstīta pdf datne). Izdrukā ir informācija par ķīlu, ieķīlātajiem aktīviem, ķīlas ņēmēju un ķīlas devēju/parādnieku.

Pateicoties meklēšanas ierobežojumiem, kas attiecas uz publisko meklētājprogrammu, ir pieejama aizsargāta piekļuve datiem. Tajā arī var meklēt informāciju par valdījumā nenodotām ķīlām, kurām persona ir ierakstīta kā parādnieks, kā ķīlas devējs vai ķīlas ņēmējs, meklēšanā izmantojot valsts piešķirto personas identifikācijas numuru vai nodokļu maksātāja identifikācijas numuru. Aizsargāta piekļuve datiem par valdījumā nenodotām ķīlām bez maksas ir tikai kvalificētiem lietotājiem.

Tiesību akti paredz, ka pilnvarota persona vai centrālā pārvaldes iestāde, kura nav kvalificēts lietotājs un kurai savu uzdevumu veikšanai ir nepieciešama informācija no reģistra, var lūgt AJPES izsniegt tai izdruku ar informāciju par valdījumā nenodotām ķīlām, kurām konkrēta persona ir ierakstīta kā parādniece, ķīlas devēja vai ķīlas ņēmēja. Iestādei pieprasījumā jānorāda mērķis, kādam informācija tiek iegūta, un jānorāda tās lietas (procedūras) numurs, kurai tā pieprasa informāciju.

Apstiprinātu izdruku, ko pieprasa persona, kura var pierādīt juridisko pamatu informācijas iegūšanai no reģistra, pamatojoties uz aizsargātas piekļuves kritērijiem, var izsniegt tikai tiesa.

Kontaktinformācija:

• Slovēnijas Republikas Publisko juridisko ierakstu un saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve), Tržaška cesta 16, 1000 Ljubljana, tālr. +386 (0)1 477 4200, e-pasts: info@ajpes.si.

Maksātnespējas reģistrs (paziņojumi par maksātnespējas procedūru)

Maksātnespējas procedūras īsteno rajona tiesas, savukārt paziņojumus par maksātnespējas procedūru var skatīt paziņojumu tīmekļa vietnē, ko uztur Slovēnijas Republikas Publisko juridisko ierakstu un saistīto pakalpojumu aģentūra (AJPES): https://www.ajpes.si/uradne_objave/eobjave_v_postopkih_zaradi_insolventnosti/splosno.

Noteikumi par paziņojumiem un informācijas iegūšanu ir izklāstīti Likuma par finanšu operācijām, maksātnespējas procedūrām un obligāto likvidāciju (Zakon o finančnem poslovanju, postopkih zaradi insolvencynosti in prisilnem prenehanju) 122. un 122.a pantā, t. i., likumā, kas reglamentē maksātnespēju. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, informētu sabiedrību un varētu nodrošināt kreditoru un citu maksātnespējas procedūru dalībnieku tiesību īstenošanu, AJPES tīmekļa vietnes lapā, kurā norādīti paziņojumi par maksātnespējas procedūru, attiecībā uz atsevišķu maksātnespējas procedūru tiek publicēta šāda informācija:

1) par konkrētu maksātnespējas procedūru tiek norādīta šāda informācija:

• maksātnespējīgā parādnieka identifikācijas dati, izņemot maksātnespējīga parādnieka, kas ir patērētājs, valsts piešķirto personas identifikācijas numuru un nodokļu maksātāja identifikācijas numuru,
• tiesa, kas sākusi procedūru, un lietas identifikācijas numurs,
• likvidatora identifikācijas dati,
• tiesvedības uzsākšana, termiņš prasību reģistrēšanai tiesvedībā un informācija par citām procesuālajām darbībām tiesvedībā,
• bankrota procedūrā arī: informācija par bankrota procesa mantas lielumu un tās daļām, kas jāatmaksā attiecīgajiem kreditoriem;

2) lēmums par maksātnespējas procedūras sākšanu un visi lēmumi, kas pieņemti galvenajā maksātnespējas procedūrā, kā arī pieprasījums, uz kura pamata tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot:

• jebkādu lēmumu par personīgas bankrota procedūras uzsākšanu,
• jebkādu lēmumu, ar kuru tiesa lemj par pieprasījumu uzsākt parāda atlaišanas procedūru vai uzdod parādniekam veikt noteiktas darbības šajā procedūrā,
• jebkādu lēmumu par regulāro ienākumu atgūšanu,
• jebkādu lēmumu par skaidras naudas līdzekļu konfiskāciju,
• jebkādu lēmumu, ar ko aptur jebkādu turpmāku regulāro ienākumu atgūšanu vai skaidras naudas līdzekļu konfiskāciju;

3) paziņojums par procedūras sākšanu, paziņojums par tiesas sēdi un citi paziņojumi un aicinājums balsot, ko izdevusi tiesa saskaņā ar likumu;

4) visi kreditoru komitejas uzklausīšanas un sesiju protokoli;

5) likvidatora ziņojumi un tiem pievienotie dokumenti, kā arī piespiedu izlīguma procedūras gadījumā – maksātnespējīgā parādnieka ziņojumi un tiem pievienotie dokumenti;

6) pārbaudīto prasību saraksts;

7) pušu pieteikumi tiesvedībā un citi tiesas dokumenti, kuru publicēšana ir noteikta ar likumu;

8) visi paziņojumi par publiskām izsolēm bankrota procedūrā un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus par bankrota procesa mantas likvidāciju.

AJPES nodrošina, ka lapas, kurās publicēti paziņojumi par maksātnespējas procedūru, ir veidotas tā, lai ikvienam būtu nodrošināta bezmaksas piekļuve lapās publicētajai informācijai šādā veidā:

1) pēc publicēšanas datuma;

2) pēc maksātnespējas procedūras vai tiesas, kas veic procedūru, atsauces numura;

3) ja maksātnespējīgais parādnieks ir juridiska persona, individuālais komersants vai reģistrēts profesionālis: pēc jebkādas identifikācijas informācijas, ar kuru tie ir reģistrēti tiesu reģistrā vai uzņēmumu reģistrā, un pēc nodokļu maksātāja identifikācijas numura;

4) ja maksātnespējīgais parādnieks ir patērētājs, individuālais komersants vai reģistrēts profesionālis: apvienojot turpmāk norādītos datus, sistēma sniedz informāciju pēc maksātnespējas procedūras atsauces numuru, ja ir pareizi ievadīti visi šādi dati:

• gan valsts piešķirtais personas identifikācijas numurs, gan pilns vārds,
• gan nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, gan pilns nosaukums vai
• gan pilns vārds un uzvārds, gan pastāvīgās dzīvesvietas adrese, gan dzimšanas datums;

5) ja maksātnespējīgais parādnieks ir patērētājs, individuālais komersants vai reģistrēts profesionālis, tikai pēc valsts piešķirtā personas identifikācijas numura vai nodokļu maksātāja identifikācijas numura, kad sistēma sniedz informāciju tikai par to, vai pret personu, kas atbilst šiem datiem, ir sākta maksātnespējas procedūra, izņemot informāciju par lietas numuru (ja procedūra jau ir uzsākta).

AJPES nodrošina piekļuvi informācijai par atsevišķām maksātnespējas procedūrām un ar konkrētu lietu saistītu procedūras aktu saturu uz laiku līdz pieciem gadiem pēc procedūras galīgās pabeigšanas lietā.

Kontaktinformācija informācijas saņemšanai par publiskiem procedūras paziņojumiem:

• Slovēnijas Republikas Publisko juridisko ierakstu un saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve), Tržaška cesta 16, 1000 Ljubljana, tālr. +386 (0)1 477 4200, e-pasts: info@ajpes.si.

Kontaktinformācija saziņai par tiesas procesiem:

• Slovēnijas Republikas Augstākā tiesa (Vrhovno sodišče Republike Slovenije), Tavčarjeva 9, 1000 Ljubljana, tālr. +386 (0)1 366 4444, e-pasts: urad.vsrs@sodisce.si. 

3 Pieejamā informācija par bankas kontiem

Norēķinu kontu reģistrs (RTR) ir vienota elektroniska norēķinu kontu un norēķinu kontu turētāju (uzņēmumu un fizisku personu) datubāze pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Slovēnijā. Informācija norēķinu kontu reģistrā tiek pastāvīgi atjaunināta. Lai nodrošinātu, ka informācija par norēķinu konta turētājiem ir pareiza, reģistrs ir saistīts ar centrālo iedzīvotāju reģistru, nodokļu maksātāju reģistru un Slovēnijas Uzņēmumu reģistru.

Saskaņā ar 11. nodaļu Likumā par maksājumu pakalpojumiem, elektroniskās naudas emisijas pakalpojumiem un maksājumu sistēmām (Zakon o plačilnih storitvah, storitvah izdajanja elektronskega denarja in plačilnih sistemih, ZPlaSSIED) norēķinu kontu reģistru uztur Slovēnijas Republikas Publisko juridisko ierakstu un saistīto pakalpojumu aģentūra (AJPES).

Tiešsaistes norēķinu kontu reģistram (eRTR) var piekļūt (pēc reģistrēšanās un pieteikšanās reģistrā), izmantojot AJPES tīmekļa vietni, kurā ir arī kontaktinformācija: https://www.ajpes.si/eRTR/JavniDel/Iskanje.aspx.

Norēķinu kontu reģistrā tiek apstrādāta šāda informācija:

1) norēķinu konta turētājs:

• ja norēķinu konta turētājs ir fiziska persona – pilns vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese; ja norēķinu konta turētājs ir juridiska persona – oficiālais uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese un darījumdarbības adrese; ja norēķinu konta turētājs ir individuālais komersants vai reģistrēts profesionālis – oficiālais uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, darījumdarbības adrese un pilns vārds, uzvārds; ja norēķinu konta turētājs ir kāda cita persona – vārds, uzvārds / nosaukums un adrese,
• norēķinu konta turētāja nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, ja tas ir reģistrēts nodokļu maksātāju reģistrā saskaņā ar likumu, kas reglamentē nodokļu maksātāju reģistru, un valsts, kurā turētājs ir iedibināts, vai turētāja dzīvesvietas adrese,
• norēķinu konta turētāja identifikācijas kods un valsts, kurā turētājs ir iedibināts, vai turētāja dzīvesvietas adrese, ja tas nav reģistrēts nodokļu maksātāju reģistrā saskaņā ar likumu, kas reglamentē nodokļu maksātāju reģistru,
• norēķinu konta turētāja, kas ir juridiska persona, individuālais komersants vai reģistrēts profesionālis, uzņēmuma identifikācijas numurs, ja tas ir reģistrēts Slovēnijas Uzņēmumu reģistrā,
• budžeta lietotāja kods, ja tas attiecībā uz uzņēmumu ir reģistrēts Slovēnijas Uzņēmumu reģistrā;

2) norēķinu konta turētāja pilnvarotais pārstāvis:

• ja pilnvarotais pārstāvis ir fiziska persona – pilns vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese; ja pilnvarotais pārstāvis ir juridiska persona – oficiālais uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese un darījumdarbības adrese; ja pilnvarotais pārstāvis ir individuālais komersants vai reģistrēts profesionālis – oficiālais uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, darījumdarbības adrese un pilns vārds, uzvārds; ja pilnvarotais pārstāvis ir kāda cita persona – vārds, uzvārds / nosaukums un adrese,
• pilnvarotā pārstāvja nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, ja tas ir reģistrēts nodokļu maksātāju reģistrā saskaņā ar likumu, kas reglamentē nodokļu maksātāju reģistru, un valsts, kurā tas ir iedibināts, vai tā dzīvesvietas adrese,
• pilnvarotā pārstāvja identifikācijas kods un valsts, kurā turētājs ir iedibināts, vai turētāja dzīvesvietas adrese, ja tas nav reģistrēts nodokļu maksātāju reģistrā saskaņā ar likumu, kas reglamentē nodokļu maksātāju reģistru,
• pilnvarotā pārstāvja, kas ir juridiska persona, individuālais komersants vai reģistrēts profesionālis, uzņēmuma identifikācijas numurs, ja tas ir reģistrēts Slovēnijas Uzņēmumu reģistrā,
• budžeta lietotāja kods, ja tas attiecībā uz uzņēmumu ir reģistrēts Slovēnijas Uzņēmumu reģistrā,
• atļaujas saņemšanas datums un anulēšanas datums;

3) norēķinu konta turētāja faktiskais īpašnieks:

• faktiskā īpašnieka pilns vārds, uzvārds, dzimšanas datums, valstspiederība un dzīvesvietas adrese,
• faktiskā īpašnieka nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, ja tas ir reģistrēts nodokļu maksātāju reģistrā saskaņā ar likumu, kas reglamentē nodokļu maksātāju reģistru,
• faktiskā īpašnieka dzīvesvietas valsts,
• faktiskā īpašnieka cits identifikācijas kods, ja to izmanto tā dzīvesvietas valstī un ja tas nav reģistrēts nodokļu maksātāju reģistrā saskaņā ar likumu, kas reglamentē nodokļu maksātāju reģistru,
• faktiskā īpašnieka dalības daļa vai cits kontroles veids,
• faktiskā īpašnieka reģistrēšanas datums un dzēšanas datums,

4) norēķinu konts:

• konta numurs,
• tā pakalpojumu sniedzēja nosaukums un identifikācijas numurs, kas pārvalda norēķinu kontu,
• konta veids, kas noteikts saskaņā ar šā panta desmitajā daļā minēto noteikumu,
• norāde, ka norēķinu kontā esošie līdzekļi nav pietiekami, lai varētu izpildīt izpildes lēmumu vai nodrošinājuma rīkojumu,
• datums, kurā konts tika atvērts,
• datums, kurā konts tika aizvērts,
• norāde, ka personas norēķinu konts tiek izmantots darbības veikšanai,
• norēķinu konta turētāja konta numurs maksājumu pakalpojumu sniedzēja tiesību pārņēmējā;

5) seifs:

• fiziskas personas, kas nomā seifu, pilns vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese vai juridiskās personas, kas nomā seifu, oficiālais uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese un darījumdarbības adrese, vai individuālā komersanta vai reģistrēta profesionāļa, kas nomā seifu, oficiālais uzņēmuma nosaukums, juridiskā adrese, darījumdarbības adrese un pilns vārds uzvārds, vai jebkuras citas personas, kas nomā seifu, vārds, uzvārds un adrese,
• personas, kura nomā seifu, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs, ja tā ir reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā saskaņā ar likumu, kas reglamentē nodokļu maksātāju reģistru, un valsts, kurā tā ir iedibināta, vai tās dzīvesvietas adrese,
• personas, kas nomā seifu, identifikācijas kods un valsts, kurā tā ir iedibināta, vai tās dzīvesvietas adrese, ja tā nav reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā saskaņā ar likumu, kas reglamentē nodokļu maksātāju reģistru,
• juridiskas personas, individuālā komersanta vai reģistrēta profesionāļa, kas nomā seifu, uzņēmuma identifikācijas numurs, ja tas ir reģistrēts Slovēnijas Uzņēmumu reģistrā,
• budžeta lietotāja kods, ja tas attiecībā uz uzņēmumu ir reģistrēts Slovēnijas Uzņēmumu reģistrā,
• nomas ilgums.

Norēķinu kontu reģistrā iekļautā informācija ir publiski un bez maksas pieejama AJPES tīmekļa vietnē. Tas neattiecas uz informāciju par norēķinu konta turētāju pilnvarotajiem pārstāvjiem un faktiskajiem īpašniekiem un personām, kas nomā seifu, vai fizisku personu personas datiem (izņemot informāciju par individuālo komersantu un reģistrēto profesionāļu norēķinu kontiem, kurus izmanto darbības veikšanai).

Fizisku personu personas datus par norēķinu kontiem cita starpā var iegūt tiesas un citas iestādes, kas veic izpildes darbības vai citas procedūras, kuras tās veic savu pilnvaru ietvaros (ZPlaSSIED 194. panta 3. punkts).

Slovēnijas tiesām ir tieša piekļuve informācijai par fizisku personu norēķinu kontiem (ZPlaSSIED 195. pants). Tiesa iegūst informāciju par personas norēķinu kontu, izmantojot tiešu elektronisku piekļuvi informācijai norēķinu kontu reģistrā, pamatojoties uz pieprasījumu, kurā var būt tikai personas, kas ir norēķinu konta turētāja, pilns vārds, uzvārds un dzīvesvietas adrese. Ja ir divas vai vairākas personas ar vienu un to pašu vārdu, uzvārdu un adresi, tiesai pieprasījumam jāpievieno personas nodokļu maksātāja identifikācijas numurs vai identifikācijas kods.

AJPES nosūta pieteikuma iesniedzējam personas datus par norēķinu konta turētāja fiziskas personas, pilnvarotā pārstāvja vai faktiskā īpašnieka norēķinu kontu un par seifiem, ja no norēķinu kontu reģistra ir saņemts informācijas pieprasījums, kurā norādīta šāda informācija: 

1. pieteikuma iesniedzēja pilns vārds, uzvārds vai oficiālais uzņēmuma nosaukums un adrese, kā arī paraksts;
2. tās personas pilns vārds, uzvārds un nodokļu maksātāja identifikācijas numurs vai identifikācijas kods, kura ir norēķinu konta turētāja, norēķinu konta turētāja pilnvarotā persona vai faktiskais īpašnieks vai persona, kas nomā seifu, un
3. personas datu apstrādes juridiskais pamats un nolūks.

Kontaktinformācija:

• Slovēnijas Republikas Publisko juridisko ierakstu un saistīto pakalpojumu aģentūra (Agencija Republike Slovenije za javnopravne evidence in storitve), Tržaška cesta 16, 1000 Ljubljana, tālr. +386 (0)1 477 4200, e-pasts: info@ajpes.si.

4 Intelektuālā īpašuma tiesību reģistra pieejamība

Saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma likuma (Zakon o industrijski lastnini) 105. pantu Intelektuālā īpašuma birojs (Urad za intelektualno lastnino) uztur patentu, papildu aizsardzības sertifikātu, modeļu, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrus un šo tiesību pieteikumu reģistrus. Tās ir rūpnieciskā īpašuma tiesības, kas kopā ar autortiesībām, blakustiesībām un līdzīgām tiesībām ir intelektuālā īpašuma tiesības. Reģistri ir publiski, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Ārējām ieinteresētajām personām reģistrā iekļautā informācija ir pieejama divos veidos:

• Intelektuālā īpašuma biroja tīmekļa vietnē http://www.uil.gov.si/ ir tieša piekļuve informācijai par piešķirtajiem patentiem, pieprasītajiem un piešķirtajiem papildu aizsardzības sertifikātiem, reģistrācijai pieteiktajām un reģistrētajām preču zīmēm un pieteiktajiem un reģistrētajiem modeļiem, kā arī izmantojot šādu saiti: https://www2.uil-sipo.si/;
• pēc tam, kad iesniegts pieprasījums sertifikāta saņemšanai no reģistra un samaksāta nodeva saskaņā ar likumu, kas reglamentē administratīvās nodevas. Pašlaik nodeva ir 9,10 EUR (ar izņēmumiem, kas uzskaitīti Likuma par administratīvām nodevām (Zakon o upravnih taksah) 23. pantā).

Kontaktinformācija:

• Ekonomikas, tūrisma un sporta ministrija, Slovēnijas Intelektuālā īpašuma birojs (Ministrstvo za gospodarstvo, turizem in šport, Urad Republike Slovenije za intelektualno lastnino), Kotnikova ulica 6, 1000 Ljubljana, tālr. +386 (0)1 620 3100, e-pasts: sipo@uil-sipo.si.

5 Citi reģistri ar mantošanas procesam būtiski informāciju

Dematerializēto vērtspapīru centrālais reģistrs

Dematerializēto vērtspapīru centrālo reģistru uztur Centrālā vērtspapīru tīrvērtes sabiedrība (Centralna klirinško depotna družba, KDD). Pieejamās informācijas apjoms ir atkarīgs no pieteikuma iesniedzēja veida. Noteikta informācija parasti ir publiski pieejama (emitentu akciju reģistri), savukārt cita informācija ir pieejama tikai noteikta veida pieteikuma iesniedzējiem (Vērtspapīru tirgu aģentūrai (Agencija za trg vrednostnih papirjev), Slovēnijas Bankai, nodokļu iestādei, tiesām u. c.). KDD nodrošina tiešu automatizētu datu izguvi no dematerializēto vērtspapīru centrālā reģistra tikai Slovēnijas valsts iestādēm. Lai gan ārvalstu iestādes nevar izmantot šo datu izguves metodi, KDD dažos konkrētos (retos) gadījumos nosūta tām informāciju tieši, pamatojoties uz konkrētu ārvalstu iestādes pieprasījumu (t. i., bez pieprasījuma saņēmējas tiesas iesaistes).

Ārvalstu iestādēm savi pieprasījumi jānosūta tādā pašā veidā kā Slovēnijas iestādēm, t. i.:

• pa pastu uz šādu adresi: KDD – Centralna klirinško depotna družba d.d., Tivolska cesta 48, 1542 Ljubljana, Slovenia, vai
• pa e-pastu: info@kdd.si.

Kontaktinformācija:

• KDD – Centralna klirinško depotna družba d.d., Tivolska cesta 48, 1542 Ljubljana, Slovenia, vai +386 (0)1 307 3500, e-pasts: info@kdd.si.

Ieroču reģistrs

Ārvalstu iestādēm netiek piešķirta tieša piekļuve informācijai ieroču reģistrā. Ieroču likuma (Zakon o orožju) 72. pantā cita starpā ir paredzēts, ka personas datus no ieroču ierakstiem un dokumentiem iegūst un izmanto par iekšlietām atbildīgā ministrija, policija un administratīvās vienības, pildot savus likumā noteiktos pienākumus, pilnvaroti juridisko personu darbinieki vai individuālie komersanti, kas apkopo un glabā informāciju šiem ierakstiem, un citi lietotāji, ja tiem ir nepieciešamās juridiskās pilnvaras vai ja informācija tiek pārsūtīta saskaņā ar starptautisku līgumu.

Kontaktinformācija:

• Iekšlietu ministrija, Iekšējo administratīvo lietu direktorāts, Publisko sanāksmju un ieroču nodaļa (Ministrstvo za notranje zadeve, Direktorat za upravne notranje zadeve, Sektor za zbiranja in orožje), Litostrojska cesta 54, 1501 Ljubljana, tālr. +386 (0)1 428 4759, e-pasts: gp.mnz@gov.si.

6 Pieejamā informācija par slēgtiem testamentiem un testamentiem, kuri nav jāreģistrē

Testamenta glabāšana ir testatora pienākums. Skaidras tiesību normas attiecas tikai uz tiesas testamentu, starptautisko testamentu, mutisku testamentu un notariālo testamentu glabāšanu. Testators var izvēlēties, vai nodot testamentu glabāšanai tiesai, citai personai, organizācijai, piemēram, bankai, pasta nodaļai, notāram, vai glabāt to pats. Iespēja testatoram glabāt testamentu pašam ir pieejama visiem testamentiem neatkarīgi no formas, kādā tie sagatavoti. Ja testators nolemj testamenta glabāšanu uzticēt citai personai, šī persona var būt liecinieks testamentam vai persona, kurai testators ir piešķīris kādu labumu no mantojuma. 

Testamenta glabāšanai tiesā piemēro šādus nosacījumus: ja testaments ir tiesas testaments vai starptautisks testaments, to ievieto īpašā aploksnē un aizzīmogo, un tiesnesis pēc pieprasījuma izsniedz testatoram kvīti, kurā norādīts, ka testaments ir sagatavots un nodots tiesai glabāšanai. Ja testaments nav sagatavots tiesā un testators vai cita persona to nodod tiesai atvērtā vai aizzīmogotā aploksnē, ir jāsagatavo tiesas protokols par testamenta saņemšanu glabāšanai un jāizsniedz kvīts testatoram. Ja testators pats nenodod testamentu, tiesa viņam paziņo, ka tā ir saņēmusi testamentu glabāšanai.

Mutvārdu testamenta lieciniekiem ir jāiesniedz liecība tiesai par testatora pēdējo gribu un testamentu. Tiesa sagatavo protokolu par liecinieka liecības saņemšanu, ievieto to īpašā aploksnē un aizzīmogo. Tā to pašu dara arī ar testatora pēdējās gribas un testamenta mutvārdu atveidojuma ieraksta kopiju.

Ja testamentu glabā notārs, notārs izsniedz testatoram rakstisku apstiprinājumu, ka viņš testamentu glabā. Ja vien notariālajā aktā nav noteikts citādi, testamenta kopijas vai norakstus testatora dzīves laikā drīkst izgatavot tikai viņš pats vai persona, kuru viņš ir pilnvarojis ar apliecinātu pilnvarojuma dokumentu. Pēc testatora nāves kopijas vai norakstus var izsniegt pēc testamenta paziņošanas. Kad notārs uzzina, ka persona, kuras testaments glabājas viņa lietās, ir mirusi vai ir pasludināta par mirušu, viņam ir jānosūta kompetentajai mantojuma tiesai testamenta oriģināleksemplārs vai notariālais akts par testamenta deponēšanu un jāizveido atzīme lietā, kurā glabājas oriģināls.