Aizsardzības pasākumu savstarpēja atzīšana civillietās

Atbilstoši Likumam par vardarbības ģimenē novēršanu (aizsardzību pret to) (Zakon o zaštiti od nasilja u obitelji) vainīgajam par vardarbību ģimenē var piespriest naudas sodu vai brīvības atņemšanas sodu; turklāt papildus aizsardzības pasākumiem, kas noteikti Likumā par likumpārkāpumu novēršanu (Prekršajni zakon), pret vainīgo var vērst šādus aizsardzības pasākumus:

1. obligāti psihosociālie pasākumi;

2. priekšraksts, ar kuru aizliedz vardarbības ģimenē izdarītājam tuvoties vai uzmākties no vardarbības ģimenē cietušajam vai vajāt viņu;

3. izlikšana no kopīgā mājokļa;

4. obligāta ārstēšanās no narkotiku atkarības.

Tiesa var noteikt aizsardzības pasākumus pēc savas iniciatīvas vai pēc tiesīga pieteikuma iesniedzēja, cietušā vai Horvātijas Sociālā darba institūta (Hrvatski zavod za socijalni rad) pieprasījuma. Aizsardzības pasākumus, kas ietver aizliegumu tuvoties, uzmākties no vardarbības ģimenē cietušajam vai vajāt viņu un aizliegums uzturēties kopīgajā mājoklī, tiesa, pirms tiek sākta tiesvedība par likumpārkāpumu, nosaka pēc cietušā vai cita tiesīga pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma, ja pastāv tieši draudi cietušā vai viņa ģimenes locekļu vai kopīgās mājsaimniecības locekļu drošībai.

Saskaņā ar Kriminālkodeksa (Kazneni zakon) 65. pantu tiesa attiecībā uz vainīgo var noteikt šādus preventīvus pasākumus: obligāta ārstēšanās psihiatriskā iestādē, obligāta ārstēšanās no narkotiku atkarības, obligāti psihosociālie pasākumi, priekšraksts, ar ko vainīgajam aizliedz veikt konkrētus pienākumus vai darbības, aizliegums vainīgajam vadīt transportlīdzekli, aizliegums tuvoties, uzmākties cietušajam vai vajāt viņu, izlikšana no kopīgā mājokļa, aizliegums izmantot internetu, uzraudzība pēc tam, kad ir pilnībā izciests brīvības atņemšanas sods un aizliegums turēt vai iegādāties dzīvniekus.

Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konkrēta persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiesa un prokurors (državni odvjetnik) saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa (Zakon o kaznenom postupku) 98. pantu var arī noteikt pirmstiesas uzraudzības pasākumus, piemēram: aizliegums tuvoties konkrētai personai, aizliegums dibināt vai uzturēt kontaktus ar konkrētu personu, aizliegums uzmākties cietušajam vai citai personai vai vajāt viņu un/vai izlikšana no mājokļa.

Ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums – vardarbība pret sievietēm, vardarbība ģimenē vai vardarbība pret vainīgajam tuvu personu –, pirms tiesa un prokurors lemj par pirmstiesas uzraudzības pasākumiem, tiek uzklausīts cietušais, lai noteiktu, vai pastāv risks viņa personīgajai drošībai vai viņam tuvu personu drošībai, un cietušajam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu par pirmstiesas uzraudzības pasākumiem.

Saskaņā ar Likuma par likumpārkāpumu novēršanu 130. panta 6. punktu, ja, iespējams, ir notikusi vardarbība ģimenē, policijas ierēdņi var uz vietas pieņemt pirmstiesas uzraudzības pasākumu, ar kuru personai, ko tur pamatotās aizdomās par vardarbību ģimenē, aizliedz apmeklēt konkrētu vietu vai teritoriju, tuvoties konkrētai personai vai dibināt vai uzturēt kontaktus ar konkrētu personu. Šo pasākumu var piemērot uz laiku līdz astoņām dienām, kuru laikā policija var lūgt tiesu pagarināt piemērošanu.

Noteikumi par to, kā īstenot aizsardzības pasākumus, kas aizliedz vainīgajam tuvoties no vardarbības ģimenē cietušajam, uzmākties viņam vai vajāt viņu un ar ko vainīgo izliek no kopīgā mājokļa (Pravilnik o načinu provedbe zaštitnih mjera zabrane približavanja, uznemiravanja ili uhođenja žrtve nasilja u obitelji te mjere udaljenja iz zajedničkog kućanstva) (Narodne Novine (NN; Horvātijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) Nr. 28/19)

Aizsardzības pasākumus nosaka saskaņā ar Likuma par likumpārkāpumu novēršanu un Likuma par vardarbības ģimenē novēršanu (aizsardzību pret to) noteikumiem.

Rajona tiesas, kurām ir piekritīgas likumpārkāpumu lietas, var noteikt aizsardzības pasākumus pēc tās personas pieprasījuma, kura ir cietusi no vardarbības ģimenē, kā arī policijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas.

Iestādes, kurās var lūgt citā dalībvalstī noteikta aizsardzības pasākuma piemērošanu Horvātijā, ir šādas:

policijas direktorāti, kuru jurisdikcijā atrodas aizsargātās personas pastāvīgā vai pagaidu dzīvesvieta Horvātijas Republikas teritorijā.

Iestādes, kuras ir kompetentas izpildīt šādu pasākumu Horvātijā, ir šādas:

policijas direktorāti, kuru jurisdikcijā atrodas aizsargātās personas pastāvīgā vai pagaidu dzīvesvieta Horvātijas Republikas teritorijā, saskaņā ar 3. pantu Aktā, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 606/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās (Zakon o provedbi Uredbe (EU) br. 606/2013 Europskog parlamenta i Vijeća od 12. lipnja 2013. o uzajamnom priznavanju zaštitnih mjera u građanskim stvarima).

Rajona tiesas, kurām ir piekritīgas likumpārkāpumu lietas, ir kompetentas koriģēt aizsardzības pasākumus atkarībā no aizsargātās personas pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas Horvātijas Republikas teritorijā, saskaņā ar 4. pantu Aktā, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 606/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās.

Tiesas, kurās ir jāiesniedz pieteikums par atzīšanas atteikšanu, ir rajona tiesas, kurām ir piekritīgas likumpārkāpumu lietas atkarībā no aizsargātās personas pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas Horvātijas Republikas teritorijā, saskaņā ar 5. pantu Aktā, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 606/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās.

Tiesas, kurās jāiesniedz pieteikums par izpildes atteikumu:

Šī norma nav piemērojama Horvātijā, jo persona, kas rada draudus, arī var rajona tiesā, kurai ir piekritīgas likumpārkāpumu lietas, iesniegt pieteikumu par aizsardzības pasākuma atzīšanas un izpildes atteikumu. Pieteikumu par aizsardzības pasākuma izpildes atteikumu nevar iesniegt kā patstāvīgu tiesiskās aizsardzības līdzekli.

Horvātu valoda saskaņā ar 6. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 606/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās.