1 Vai šajā dalībvalstī laulāto mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts?
Jā, šāda sistēma pastāv. Tā ietver noteikumus par uzturēšanas saistībām starp laulātajiem laulības laikā un pēc tās. Tā arī paredz noteikumus par tiesībām un pienākumiem laulības laikā un pēc tās saistībā ar laulāto mantu un parādiem, kopīgu mājokli un mājsaimniecības priekšmetiem, kā arī par dāvinājumiem laulāto starpā.
2 Kā laulātie var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?
Laulātajiem var būt divu veidu manta: laulāto īpašums un personiskais īpašums. Laulāto īpašums ir viss laulāto īpašums, kas nav personiskais īpašums. Vispārējais noteikums ir, ka laulāto īpašums jāiekļauj mantas sadalījumā. Īpašumu var padarīt par personisko īpašumu šādos veidos:
a) ar laulības līgumu. Tam jābūt rakstiskam, datētam un laulāto parakstītam, un reģistrētam Zviedrijas Nodokļu aģentūrā;
b) saskaņā ar nosacījumiem dāvinājuma gadījumā;
c) saskaņā ar nosacījumiem testamentā;
d) saskaņā ar nosacījumiem par labuma guvēja izvēli dzīvības apdrošināšanā, nelaimes gadījumu apdrošināšanā, veselības apdrošināšanā, privāto pensiju uzkrājumos vai tā dēvētā PEPP (Pan-Eiropas privāto pensiju produkts) uzkrājumos.
3 Vai pastāv ierobežojumi laulāto mantisko attiecību izveides brīvībai?
Jā, šādi ierobežojumi pastāv. Piemēram, laulības laikā ir spēkā aizsardzības pasākumi attiecībā uz laulāto kopīgo mājokli un mājsaimniecības priekšmetiem. Laulātais bez otra laulātā piekrišanas nedrīkst pārdot, īrēt vai citādi atsavināt īpašumu, kas veido laulāto kopīgo mājokli. Šos noteikumus piemēro arī tad, ja īpašums saskaņā ar laulības līgumu ir personiskais īpašums, taču ne tad, ja īpašums ir personiskais īpašums dāvinājuma vai testamenta nosacījumu dēļ. Vēl viens piemērs attiecas uz īpašuma sadalījumu. Šajā gadījumā laulāto kopīgais mājoklis un mājsaimniecības priekšmeti tiks piešķirti tam laulātajam, kuram īpašums ir visvairāk vajadzīgs. Noteiktos apstākļos šo noteikumu var piemērot pat tad, ja īpašums pilnībā pieder otram laulātajam. Laulātajam, kuram piešķirts laulāto kopīgais mājoklis, tas jākompensē otram laulātajam ar citu īpašumu vai naudu. Vēl viens piemērs attiecas uz viena laulātā nāvi. Šajā gadījumā atraitnei vai atraitnim ir tiesības saņemt īpašumu par noteiktu minimālo vērtību, pat ja īpašums ir personiskais īpašums vai nodots mantojumā kādam citam.
4 Kādas ir laulības šķiršanas, atšķiršanas vai laulāto mantisko attiecību anulēšanas juridiskās sekas?
Zviedrijas tiesībās nav noteikumu par laulāto atšķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu. Zviedrijas tiesībās laulība tiek šķirta viena laulātā nāves vai laulības šķiršanas dēļ. Kad laulība tiek šķirta, laulāto īpašumu sadala viņu starpā saskaņā ar kopīpašuma izbeigšanu ar dalīšanu. Dažos gadījumos vienam no laulātajiem var būt tiesības uz uzturlīdzekļiem vismaz pārejas periodā.
5 Kādas sekas laulāto mantiskajās attiecībās ir viena laulātā nāvei?
Zviedrijas tiesībās laulība tiek šķirta viena laulātā nāves vai laulības šķiršanas dēļ. Kad laulība tiek šķirta, laulāto īpašumu sadala viņu starpā saskaņā ar kopīpašuma izbeigšanu ar dalīšanu. Viena no laulātajiem nāves gadījumā mirušā laulātā mantiniekiem un testamentārajiem mantiniekiem ir jādala mantojums ar atraitni. Tomēr līdzmantiniekiem taisnā līnijā ir jāgaida uz mantojumu, līdz abi laulātie ir miruši.
6 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar laulāto mantiskajām attiecībām?
Puses pašas var sadalīt īpašumu. Ja abas puses vienojas, vienīgā formālā prasība ir, lai īpašuma sadalījums tiktu sastādīts rakstiski un to parakstītu abas puses. Ja puses nespēj vienoties, tiesa var iecelt izpildītāju, kas lemj par īpašuma sadalījumu. Izpildītāja lēmumu puses var apstrīdēt tiesā.
7 Kādas ir laulāto mantisko attiecību sekas attiecībā uz tiesiskajām attiecībām starp vienu laulāto un trešām personām?
Katrs no laulātajiem ir atbildīgs par saviem parādiem. Tādējādi laulātā kreditoram nav tiesību uz izmaksu no otra laulātā īpašuma neatkarīgi no tā, vai šis īpašums ir laulātā laulāto īpašums vai personiskais īpašums. Pastāv arī noteikumi, kas aizsargā kreditorus no situācijas, kad laulātie kopīgi slēpj īpašumu. Piemēram, laulātais nevar izlemt, ka viņa vai viņas personiskais īpašums ir jāiekļauj īpašuma sadalē, ja nodoms ir izvairīties no kreditora prasījuma.
8 Īss procedūras apraksts — laulāto īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī
Vispārējais noteikums ir, ka laulāto īpašums jāiekļauj īpašuma sadalījumā. Tomēr šim vispārējam noteikumam ir vairāki izņēmumi. Katrs laulātais no savas laulāto īpašuma daļas var izņemt tik daudz, cik atbilst viņa vai viņas parādiem. Katrs laulātais var arī izņemt apģērbu un citu īpašumu, ko viņš pats izmanto, kā arī personīgas dāvanas.
Arī noteiktas pensiju tiesības var izslēgt no īpašuma sadales. Atlikušā laulāto īpašuma vērtību parasti vienlīdzīgi sadala starp laulātajiem. Ja īpašums sadalīts daļās, katram laulātajam ir tiesības vispirms iegūt savu īpašumu. Ir spēkā īpaši aizsardzības noteikumi attiecībā uz kopējo mājokli un mājsaimniecības priekšmetiem.
9 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?
Personai, kas iegūst īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, ir jāiesniedz īpašumtiesību reģistrācijas pieteikums Kartogrāfijas, kadastra un zemes reģistrācijas aģentūrai (Lantmäteriet). Tomēr laulātajam vai kopdzīves partnerim, kuram nodots nekustamais īpašums īpašuma sadales kontekstā, nav pienākuma censties iegūt īpašuma tiesības, izņemot gadījumus, kad īpašums iepriekš piederējis otram laulātajam vai kopdzīves partnerim. Ja iegūšana notiek īpašuma sadalīšanas ceļā, īpašuma sadalījuma akts jāiesniedz kopā ar īpašumtiesību reģistrācijas pieteikumu.