1 Vai šajā dalībvalstī pastāv dažādi reģistrētu partnerattiecību veidi? Paskaidrojiet atšķirības starp dažādajiem veidiem
Beļģijā ir tikai viens reģistrētu partnerattiecību veids, proti, “wettelijke samenwoning” (reģistrētas partnerattiecības). Reģistrētās partnerattiecībās katrs no partneriem saglabā mantu, uz kuru viņš/viņa var pierādīt īpašumtiesības. Pastāv arī kopīpašums, t. i., īpašums, attiecībā uz kuru neviens no partneriem nevar pierādīt īpašumtiesības (vecā Civilkodeksa 1478. panta pirmā un otrā daļa).
2 Vai šajā dalībvalstī reģistrētu partnerattiecību mantiskās attiecības ir reglamentētas tiesību aktos? Kas tajos ir noteikts? Uz kuriem reģistrētu partnerattiecību veidiem tie attiecas?
Ja divas personas, kas dzīvo kopā, savas pašvaldības civilstāvokļa aktu reģistrā paziņo par likumīgu kopdzīvi, tās kļūst par reģistrētiem partneriem. Paziņojumu par likumīgu kopdzīvi iesniedz rakstiski kopīgās dzīvesvietas civilstāvokļa aktu reģistrā, kas apstiprina saņemšanu. Lai varētu iesniegt šādu paziņojumu, partneriem jābūt rīcībspējīgiem un pilngadīgiem. Viņi nedrīkst būt jau precējušies vai iesnieguši paziņojumu par likumīgu kopdzīvi (agrākā Civilkodeksa 1475. pants).
Likumīga kopdzīve rada vairākas tiesības un pienākumus, ko nevar mainīt, savstarpēji vienojoties. Pirmkārt, ģimenes mājoklis un tur esošie mājsaimniecības priekšmeti ir aizsargāti: ģimenes mājokļa īpašnieks nedrīkst tos pārdot vai apgrūtināt ar hipotēku bez otra partnera piekrišanas. Otrkārt, abiem partneriem proporcionāli savu ienākumu apmēram jāpiedalās dzīvošanas izmaksu segšanā. Visbeidzot, abi partneri ir solidāri atbildīgi par visiem parādiem, kas radušies, dzīvojot kopā vai saistībā ar ģimenes mājoklī dzīvojošo bērnu audzināšanu.
3 Kā partneri var izveidot savas mantiskās attiecības? Kādas šajā gadījumā ir oficiālās prasības?
Likumīgi kopā dzīvojošie partneri var organizēt savas partnerattiecības, pamatojoties uz vienošanos, kas pazīstama ar nosaukumu samenlevingsovereenkomst (vienošanās par kopdzīvi). Saskaņā ar agrākā Civilkodeksa 1478. panta 4. punktu šādas vienošanās ir jānoslēdz ar notariālu aktu.
Likumīgie kopdzīves partneri principā saglabā katrs savu mantu. Šī manta paliek nošķirta viena no otras. Tādējādi katrs partneris/-e saglabā sev kopdzīves sākumā piederošo mantu un mantu, īpašumtiesības uz kuru viņš/viņa var pierādīt. Turklāt katrs partneris patur arī visus ienākumus no iepriekš minētās mantas, kā arī ienākumus no nodarbinātības vai aizstājienākumiem.
Visa pārējā manta tiek uzskatīta par abiem partneriem piederošu, pamatojoties uz juridisko nedalāmības prezumpciju. Uzskata, ka katram partnerim pieder šīs nesadalītās mantas vienāda daļa, ja vien nav panākta citāda vienošanās un to var pienācīgi pierādīt.
4 Vai pastāv ierobežojumi partneru mantisko attiecību izveides brīvībai?
Likumīgiem kopdzīves partneriem nav neierobežotas brīvības reglamentēt savas mantiskās attiecības. Partneri nedrīkst atkāpties no noteikumiem par ģimenes mājokļa aizsardzību un noteikumiem par proporcionālām iemaksām kopīgo dzīvošanas izdevumu segšanai. Tomēr, noslēdzot vienošanos par kopdzīvi, tie var ierobežotā mērā savstarpēji paplašināt savas tiesības. Šāda vienošanās nedrīkst ierobežot partneru individuālo brīvību, un partneriem ir jāievēro noteikumi par vecāku atbildību. Partneri nevar arī reglamentēt mantojuma tiesības, pamatojoties uz vienošanos par kopdzīvi. Ja viņi vēlas piešķirt viens otram (lielākas) mantojuma tiesības, viņi var, piemēram, sastādīt testamentu.
5 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas vai atzīšanas par neesošām juridiskās sekas uz mantiskajām attiecībām?
Likumīgu kopdzīvi var izbeigt ar rakstisku paziņojumu, ko ar likumīgo kopdzīves partneru savstarpēju piekrišanu vai vienpusēji viens no partneriem iesniedz tās pašvaldības civilstāvokļa aktu reģistrā, kurā abas puses vai viena no pusēm dzīvo. Likumīga kopdzīve tiek izbeigta arī tādā gadījumā, ja viens no abiem partneriem nomirst vai ja abi partneri apprecas viens ar otru.
Principā katrs partneris saglabā savu mantu. Katrs partneris/-e saglabā sev kopdzīves sākumā piederošo mantu un mantu, īpašumtiesības uz kuru viņš/viņa var pierādīt. Ja ir kreditori, rēķins kā īpašumtiesību pierādījums var aizsargāt partnera, kas nav parādnieks, īpašumu no apķīlāšanas. Katrs partneris saglabā savus ienākumus no nodarbinātības vai aizstājienākumus, un tiek uzskatīts, ka viss pārējais nedalāmi pieder pie abiem. Uzskata, ka katram partnerim pieder šīs nesadalītās mantas vienāda daļa, ja vien nav panākta citāda vienošanās un to var pienācīgi pierādīt.
6 Kādas sekas reģistrētu partnerattiecību mantiskajās attiecībās ir viena partnera nāvei?
Viena no reģistrētajiem partneriem nāves gadījumā pārdzīvojušais partneris saņem īpašuma, kas kalpo par ģimenes galveno mājokli, lietojuma tiesības, t. sk. mājsaimniecības priekšmetus (Civilkodeksa 4.23. pants). Tas neattiecas uz nereģistrētām partnerattiecībām.
Šis mantojuma tiesību veids nav aizsargātas “rezervētās” mantojuma tiesības, kā tas ir precētu pāru gadījumā. Tas nozīmē, ka pārdzīvojušais partneris nevar pieprasīt minimālo daļu, ja viņa mantojuma tiesības ietekmē konkrēti dāvinājumi vai testamentāri novēlējumi. Turklāt partneris var atsaukt šo mantojumu, izbeidzot likumīgo kopdzīvi.
Partneri, kas vēlas viens otram piešķirt vairāk nekā ģimenes mājokļa lietojuma tiesības un mājsaimniecības priekšmetus, var sastādīt testamentu. Kopā dzīvojoši pāri, kas iegādājas mājokli, var arī savam pirkuma līgumam pievienot noteikumu, kas ļaus ilgāk nodzīvojušajam partnerim pilnībā iegūt īpašumtiesības uz mājokli.
7 Kura iestāde ir kompetenta lemt lietā saistībā ar reģistrētu partnerattiecību mantiskajām sekām?
Ģimenes lietu tiesai ir jurisdikcija lietās par reģistrētu partnerattiecību (likumīgas kopdzīves) mantiskajām sekām.
8 Kādas ir reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas uz tiesiskajām attiecībām starp vienu partneri un trešām personām?
Otrs partneris ir solidāri atbildīgs arī par visiem parādiem, kas radušies vienam no reģistrētajiem partneriem saistībā ar kopdzīvi un bērniem, ko viņi audzina (vecā Civilkodeksa 1477. panta 4. punkts). Tas neattiecas uz nereģistrētām partnerattiecībām.
9 Īss procedūras apraksts — reģistrētu partnerattiecību īpašuma sadalīšana, tai skaitā nodalīšana, izdalīšana vai atbrīvošanās no tā šajā dalībvalstī
Principā katrs partneris saglabā savu mantu.
Visu nesadalīto mantu var likvidēt un sadalīt, savstarpēji vienojoties. Ja likumīgie kopdzīves partneri nespēj vienoties, ģimenes lietu tiesas iepriekš iecelts notāra likvidators sagatavo ziņojumu, kuru puses var apstiprināt. Ja tās to neapstiprina, tām jāiesniedz oficiāls iebildums. Pēc tam ģimenes lietu tiesa var pieņemt spriedumu, ar ko apstiprina ziņojuma projektu par mantas sadali, un noraidīt iebildumus vai nolemt, ka iebildumi ir pamatoti (pilnībā vai daļēji).
10 Kāda ir procedūra un dokumenti vai informācija, kas parasti nepieciešama nekustamā īpašuma reģistrācijai?
Tie ar notariālu aktu jānodod reģistram, ko uztur Patrimoniālo dokumentu vispārējās administrācijas (Algemene Administratie van de Patrimoniumdocumentatie) kompetentā iestāde.