Digitalizācijas regula – dalībvalstu paziņojumi

1. Valsts IT portāli saziņai ar tiesām vai citām iestādēm

Itālija ir izveidojusi un sākusi izmantot portālu, kas lietotājiem un profesionāļiem nodrošina piekļuvi tiesu telemātikas pakalpojumiem un kas pazīstams kā Telemātikas pakalpojumu portāls (Portale dei Servizi Telematici – PST); portālā ir saites uz citiem resursiem mijiedarbībai civillietās un krimināllietās, arī uz “Tiešsaistes tiesu” (Tribunale Online), kas ļauj personām, kuras personīgi piedalās bezstrīdus tiesvedībā, iesniegt procesuālos dokumentus un dokumentus elektroniski bez vajadzības tos pēc tam iesniegt papīra formātā.

PST veido publiski pieejama zona un ierobežotas piekļuves zona, kurai var piekļūt, izmantojot autentifikāciju; pašlaik autentifikācija ir atļauta, izmantojot viedkarti [valsts pakalpojumu karti (Carta Nazionale dei Servizi – CNS) vai elektronisko personas apliecību (Carta di Identità Elettronica – CIE) vai vairākpakalpojumu tiesu iestāžu karti (AT parauga karte)] vai izmantojot SPID – publisko digitālās identitātes sistēmu (Sistema Pubblico di Identità Digitale).

2. Valsts tiesību akti par videokonferencēm civillietās un komerclietās

Piemērojamais tiesiskais regulējums

Pēc ārkārtas pasākumiem, kas tika pieņemti, lai pārvaldītu pandēmijas ārkārtas situāciju, par pastāvīgu sistēmas elementu ir kļuvusi attālinātu audiovizuālo saišu izmantošana civillietu izskatīšanai attālināti (2022. gada 10. oktobra Likumdošanas dekrēts Nr. 149). Tādējādi videokonferenču iespēja ir paredzēta un reglamentēta Civilprocesa kodeksa 127.a pantā (uzklausīšana, izmantojot audiovizuālās saites), kurā norādīts: “Tiesa var paredzēt, ka uzklausīšanas, arī atklātas uzklausīšanas, notiek attālināti, izmantojot audiovizuālās saites, ja uzklausīšanā jāpiedalās tikai advokātiem, pusēm, prokuroram un tiesas palīgpersonālam. Par pirmajā daļā minēto pasākumu pusēm paziņo vismaz 15 dienas pirms uzklausīšanas. Katra puse piecu dienu laikā pēc paziņojuma par attālinātu uzklausīšanu var pieprasīt, lai uzklausīšana tiktu rīkota klātienē. Tiesa, ņemot vērā lietas dalībnieku klātbūtnes lietderību un nozīmi uzklausīšanas sēdē veicamajos pasākumos, piecu dienu laikā atbild uz lūgumu, izdodot nepārsūdzamu rīkojumu, un var arī nolemt, ka uzklausīšana notiek to pušu klātbūtnē, kuras to pieprasījušas, un izmantojot audiovizuālu saiti attiecībā uz pārējām pusēm. Tomēr arī pārējās puses var izvēlēties piedalīties klātienē. Ja ir īpaši steidzamības iemesli, kurus tiesa norāda rīkojumā, otrajā daļā minētos termiņus var saīsināt.” Tādēļ Itālijā civilprocesā uzklausīšanu var veikt, izmantojot attālinātas audiovizuālas saites, proti, videokonferenci, kur ir jāpiedalās tikai advokātiem, pusēm, prokuratūrai un tiesas palīgpersonālam, t. i., ja nav jāuzklausa liecinieki, jo liecinieki vienmēr ir jāuzklausa tiesā klātienē. No tā izriet, ka tad, kad liecinieki ir jāuzklausa Itālijas tiesās, videokonferences nav atļautas. Pašlaik Itālijas tiesību aktos nav skaidru noteikumu par videokonferenču iespēju pārrobežu tiesvedībā; konkrētāk, nav neviena skaidra noteikuma, kas ļautu vai aizliegtu pusei vai tās pārstāvjiem piedalīties uzklausīšanā attālināti, ja tā atrodas citā dalībvalstī. Procedūras uzklausīšanas attālinātai norisei ir noteiktas Civilkodeksa Īstenošanas noteikumu 196.k pantā, kurā ir noteikts šādi: “Kodeksa 127.a pantā minētā uzklausīšana notiek tā, lai nodrošinātu ierunu procedūras ievērošanu un pušu faktisku līdzdalību, kā arī, ja tiesas sēde nav atklāta, tās konfidencialitāti. Piemēro 84. pantu. Uzklausīšanas protokolā ieraksta uzklausīšanas dalībnieku identifikācijas paziņojumus, un viņiem ir jānodrošina, ka neviena nepilnvarota persona nav attālināti savienota vai neatrodas vietās, no kurām uzklausīšanas dalībnieki ir savienoti. Uzklausīšanas dalībnieki visu uzklausīšanas laiku atstāj videokameru ieslēgtu. Viņi nedrīkst ierakstīt tiesas sēdes norisi. Vietu, no kuras tiesnesis pievienojas tiesas sēdei, uzskata par tiesas sēžu zāli ar visu no tā izrietošo, un uzklausīšanu uzskata par noturētu tiesā, kurā notiek tiesvedība. Tieslietu ministrijas informācijas un automatizēto sistēmu ģenerāldirektors pieņem pasākumus, lai identificētu un regulētu attālinātās audiovizuālās saites uzklausīšanas rīkošanai un līdzekļus, lai nodrošinātu, ka uzklausīšana, kurā tiek apspriesta lieta, ir atklāta.”

Šos primāros tiesību aktus papildina sīki izstrādāti īstenošanas noteikumi, ko veido Tieslietu ministrijas automatizēto informācijas sistēmu ģenerāldirektora izdotie administratīvie pasākumi.

Tālāk kopsavilkuma veidā ir izklāstītas galvenās Itālijā spēkā esošā tiesiskā regulējuma iezīmes šajā jomā.

1. Kas un kad

Tiesa var izdot rīkojumu, ka uzklausīšana notiek videokonferences veidā, ja vienīgās personas, kurām ir jāpiedalās uzklausīšanā, ir advokāti, puses, prokurors un tiesas palīgpersonāls.

2. Iebildumi

Jebkura puse (ar nosacījumu, ka tā nav prombūtnē esoša) var pieprasīt, lai uzklausīšana tiktu rīkota klātienē. Tiesa, izvērtējusi pušu piedalīšanās klātienē lietderību un nozīmīgumu, ņemot vērā pienākumus, kas jāpilda uzklausīšanā, ar nepārsūdzamu lēmumu var izdot rīkojumu, ka uzklausīšana notiek klātienē vai hibrīdformātā.

3. Ierunu procedūra, izmantojot reāllaika saziņu

Uzklausīšana, izmantojot videokonferenci, notiek tā, lai nodrošinātu ierunu procedūras ievērošanu un pušu faktisku dalību, kā arī, ja uzklausīšana nav atklāta, tās konfidencialitāti.

4. Garantijas

Uzklausīšanas protokolā iekļauj dalībnieku identifikācijas apstiprinājumu un apliecinājumu, ka nav izveidotas saites ar nepiederošām personām un ka šādas personas neatrodas vietās, no kurām dalībnieki izveidojuši savienojumu. Dalībniekiem jāatstāj videokamera ieslēgta visu uzklausīšanas laiku, un viņi nedrīkst ierakstīt sēdes norisi.

5. Uzklausīšanu dematerializācija

Vietu, no kuras tiesa pievienojas uzklausīšanai, uzskata par tiesas sēžu zāli ar visu no tā izrietošo, un uzklausīšanu uzskata par noturētu tiesā, kurā notiek tiesvedība.

6. Nodevas

Par piedalīšanos uzklausīšanās, izmantojot videokonferenci, valsts nodevas netiek piemērotas.

Vispārīga informācija

Iepriekš aprakstītie tiesību akti par videokonferenču iespēju attiecas arī uz pārrobežu uzklausīšanām, ja vien šādu iespēju neizslēdz ES noteikumi vai starptautiskās konvencijas.

Videokonferenci var izmantot civillietās, ģimenes lietās un komerclietās, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos gadījumus un ierobežojumus.

Lai garantētu tiesības uz efektīvu un vienlīdzīgu piekļuvi tiesai, procesa sacīkstes principa ievērošanu, pušu procesuālo tiesību vienlīdzību, iespēju iesniegt pierādījumus un izvirzīt argumentus lietā, kā arī taisnīgu tiesvedību civilprocesā, ir skaidri paredzēts, ka uzklausīšanai, izmantojot videokonferenci, ir jānotiek tā, lai nodrošinātu procesa sacīkstes principa ievērošanu un pušu faktisku līdzdalību, kā arī, ja uzklausīšana nav atklāta, tās konfidencialitāti. Uzklausīšanas protokolā iekļauj dalībnieku identifikācijas apstiprinājumu un apliecinājumu, ka nav izveidotas saites ar nepiederošām personām un ka šādas personas neatrodas vietās, no kurām dalībnieki izveidojuši savienojumu.

Dalībniekiem ir jāpatur sava kamera ieslēgta visu uzklausīšanas laiku, un viņi nedrīkst ierakstīt tās gaitu.

Uzklausīšana var notikt, visām pusēm, tajā skaitā tiesnesim, piedaloties attālināti, izmantojot videokonferenci. Ja uzklausīšana ir atklāta, tiesas sekretārs publicē saiti, ko ģenerējusi lietojumprogramma Teams, īpašā tiesu iestādes tīmekļa vietnes sadaļā, kurā redzamas saites, ko izmantot, lai attālināti piedalītos atklātās uzklausīšanās.

Publicētajai saitei pievieno procesa vispārējo reģistra numuru, lai trešās personas to varētu precīzi identificēt. Pēc atklātās uzklausīšanas tiesas sekretārs izņem saiti no minētas tiesu iestādes tīmekļa vietnes. Lai pieslēgtos uzklausīšanai, izmanto šifrētu kanālu ar asimetriskiem kriptogrāfijas algoritmiem.

Tehniski apsvērumi un sadarbspēja

Itālijā tiesu un aizturēšanas iestāžu rīcībā ir videokonferenču rīkošanai nepieciešamais aprīkojums.

Konkrētāk, lai rīkotu uzklausīšanas, izmantojot videokonferenci, tiek izmantoti tālāk aprakstītie rīki/platformas.

• Avaya Equinox pielāgojums, izmantojot šifrētu saziņas kanālu, kas izveidots īpašā telemātikas tīklā vienotajā tiesu tīklā (Rete di Giustizia Unitaria) ar kontroles telpu, kas pārrauga operācijas, un īpašu tiesu administrācijas infrastruktūras pārvaldības un kontroles sistēmu, kas pieejama daudzās krimināllietu tiesas sēžu zālēs.
• Microsoft Teams bez administratora / kontroles centra ar hibrīdu mākoņa pārvaldības un kontroles sistēmu vairāku nomnieku datu centros, kas atrodas Eiropas Savienības (Īrijas Republikas un Nīderlandes Karalistes) teritorijā un ko pārvalda Tieslietu ministrijas Automātiskās informācijas sistēmu ģenerāldirektorāts, kas ir vienīgais sesiju žurnāla piekļuves atslēgu turētājs, attiecībā uz tām tiesas sēžu zālēm, kuras vēl nav aprīkotas ar Avaya Equinox sistēmu.

Tiek nodrošināta šo sistēmu un videokonferenču dalībnieku izmantotās savienojuma programmatūras savietojamība. Konkrētāk, Windows 10 ierīces ir pēc noklusējuma savietojamas ar Microsoft Teams;

Itālijas virtuālajās/hibrīdajās sēdēs visbiežāk izmantotās ierīces ir Webcam Max Hub un Innex Cube (90 % no visām tiesas sēžu zālēm). Visas krimināllietu tiesas sēžu zāles ir aprīkotas ar sertificētām un savietojamām ierīcēm; Avaya Equinox MultiVideo Conferencing sistēma ir pielāgota, lai nodrošinātu tās savietojamību.

Lai visi sesijas dalībnieki, it īpaši tiesnesis, videokonferencē varētu vizuāli atpazīt cits citu un redzēt gan runātāju, kas uzdod jautājumus vai sniedz paziņojumus, gan klausītāju reakciju, krimināllietu izskatīšanas laikā visām tīmekļa kamerām vienlaikus jāparāda tiesneši un visas tiesas sēžu zālē klātesošās vai attālināti pieslēgtās puses, tādējādi tuvinot sesijas norisi klātienes sēdes pieredzei.

Itālijas Tieslietu ministrija plāno sniegt līdzīgus pakalpojumus civillietu izskatīšanā.

Dalībniekiem, kuri brīvi nerunā itāļu valodā, Itālijas tiesību aktos ir paredzēta profesionāļu nodrošināta divvirzienu mutiskā tulkošana; papildu atbalstam ir pieejami arī automātiskie un tiešraides tulkošanas un transkripcijas rīki.

Lai uzlabotu piekļūstamību, ieslodzījuma vietās dažas telpas ir aprīkotas ar klausīšanās palīgierīcēm personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai dzirdes traucējumiem; turklāt Microsoft Teams un Windows 10 ir iekļauti “pieejamības rīki”.

3. Valsts tiesību akti par videokonferencēm krimināllietās

1. Kas un kad

Videokonferences izmantošana ir paredzēta šādos gadījumos:

• ja personas, kas aizturētas vai ieslodzītas vietā, kura ir ārpus tiesas jurisdikcijas, vai uz kurām attiecas piesardzības pasākumi, tam piekrīt;
• ja tiesai ir jāorganizē liecinieku, ekspertu un privātpersonu nopratināšana, ja puses tam piekrīt;
• pēc tiesas ierosmes uzklausot slepenos aģentus, informatorus un personas, kas apsūdzētas attiecīgajos noziedzīgajos nodarījumos vai ar tiem saistītajos nodarījumos.

2. Kur – attālināta dalība

Uzklausīšanas vai procesuālās darbības norise ir piekritīga tiesai. Tomēr viena vai vairākas personas var piedalīties attālināti, izmantojot audiovizuālu saiti, no cita tiesu iestādes norādīta tiesu iestādes biroja vai tiesu policijas biroja, vai no citas vietas, ja to atļauj tiesu iestāde.

Ieslodzītajiem un aizturētajiem, personām, kas atrodas pirmstiesas apcietinājumā vai apcietinātas pēc aresta vai aizturēšanas, ir jāizveido savienojums no vietas, kurā viņi atrodas. Advokāti savienojumu izveido no saviem birojiem vai no citas piemērotas vietas.

3. Ierunu procedūra, izmantojot reāllaika saziņu

Audiovizuālajai saitei ir jābūt tādai, lai nodrošinātu ierunu procedūras ievērošanu un pušu faktisku dalību uzklausīšanā, kā arī lai nodrošinātu, ka visi dalībnieki no dažādām vietām var vienlaicīgi un reāli redzēt un dzirdēt cits citu. Atklātās tiesa sēdes ir pienācīgi jāpublisko.

4. Garantijas

Vienmēr nodrošina attiecīgās procesuālās darbības vai uzklausīšanas audiovizuālu ierakstu. Jebkurā gadījumā vienmēr tiek garantētas advokātu vai viņu aizstājēju tiesības būt klāt klienta atrašanās vietā.

Vienmēr tiek garantētas advokātu vai viņu aizstājēju tiesības konfidenciāli apspriesties savā starpā un ar saviem klientiem, izmantojot piemērotus tehniskos līdzekļus.

Parasti tiesnesis vai prokurora palīgdarbinieks atrodas vietā, no kuras personas, kas veic attiecīgo procesuālo darbību vai piedalās uzklausīšanā, ir attālināti savienotas, lai apstiprinātu viņu identitāti un sagatavotu procesa protokolu.

Tieslietu ministrija nodrošina, ka telemātikas saites ar tiesām izveido, izmantojot piemērotus sakaru tīklus vai kanālus, lai nodrošinātu datu pārraides integritāti un drošību.

5. Nodevas

Par piedalīšanos uzklausīšanās, izmantojot videokonferenci, nekādas valsts nodevas vai maksas netiek piemērotas.

6. Vispārīga informācija

Iepriekš aprakstītie tiesību akti par videokonferenču iespēju attiecas arī uz pārrobežu uzklausīšanām, ja vien šādu iespēju neizslēdz ES noteikumi vai starptautiskās konvencijas.

Videokonferences ir atļautas kriminālprocesā, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos gadījumus un ierobežojumus.

Ir skaidri noteikta prasība, ka audiovizuālajai saitei ir jābūt tādai, lai nodrošinātu ierunu procedūras ievērošanu un pušu faktisku dalību attiecīgajā procesuālajā darbībā vai uzklausīšanā, kā arī lai nodrošinātu, ka visi dalībnieki no dažādām vietām var vienlaicīgi un reāli redzēt un dzirdēt cits citu. Atklātās tiesa sēdes ir pienācīgi jāpublisko.

Dalībniekiem ir jāpatur sava kamera ieslēgta visu uzklausīšanas laiku, un viņi nedrīkst ierakstīt tās gaitu.

Likums garantē pušu tiesības uz advokāta palīdzību pirms uzklausīšanas un tās laikā; uzklausīšanas laikā tiek nodrošināta advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte.

Uzklausīšanās, kas notiek Microsoft Teams vidē, konfidencialitāte tiek nodrošināta, izmantojot atsevišķas sesiju telpas (“breakout room”). Uzklausīšanās, kas notiek, izmantojot risinājumu Avaya Equinox Multivideo Conferencing, atsevišķo kanālu nodrošina VoIP sistēma.

Starptautiskās tiesiskās palīdzības pieprasījumiem izmanto telefoniju PSTN (publiskā komutācijas telefona tīkla) līnijās, izmantojot ārvalsts iestādes norādīto numuru.

Ja vien to neaizliedz likums, tiek nodrošināts uzklausīšanas publiskums, jo uzklausīšana vienmēr notiek, tiesnesim fiziski klātesot tiesas sēžu zālē, kas ir pieejama sabiedrībai, un audiovizuālās sistēmas tiek izmantotas tikai dažu pušu attālinātai dalībai tiesas procesā.

Tehniski apsvērumi un sadarbspēja

Itālijā tiesu un aizturēšanas iestāžu rīcībā ir videokonferenču rīkošanai nepieciešamais aprīkojums.

Konkrētāk, lai rīkotu uzklausīšanas, izmantojot videokonferenci, tiek izmantoti tālāk aprakstītie rīki/platformas.

• Avaya Equinox pielāgojums, izmantojot šifrētu saziņas kanālu, kas izveidots īpašā telemātikas tīklā vienotajā tiesu tīklā (Rete di Giustizia Unitaria) ar kontroles telpu, kas pārrauga operācijas, un īpašu tiesu administrācijas infrastruktūras pārvaldības un kontroles sistēmu, kas pieejama daudzās krimināllietu tiesas sēžu zālēs.
• Microsoft Teams bez administratora / kontroles centra ar hibrīdu mākoņa pārvaldības un kontroles sistēmu vairāku nomnieku datu centros, kas atrodas Eiropas Savienības (Īrijas Republikas un Nīderlandes Karalistes) teritorijā un ko pārvalda Tieslietu ministrijas Automātiskās informācijas sistēmu ģenerāldirektorāts, kas ir vienīgais sesiju žurnāla piekļuves atslēgu turētājs, attiecībā uz tām tiesas sēžu zālēm, kuras vēl nav aprīkotas ar Avaya Equinox sistēmu.

Tiek nodrošināta šo sistēmu un videokonferenču dalībnieku izmantotās savienojuma programmatūras savietojamība. Konkrētāk, Windows 10 ierīces ir pēc noklusējuma savietojamas ar Microsoft Teams;

Itālijas virtuālajās/hibrīdajās sēdēs visbiežāk izmantotās ierīces ir Webcam Max Hub un Innex Cube (90 % no visām tiesas sēžu zālēm). Visas krimināllietu tiesas sēžu zāles ir aprīkotas ar sertificētām un savietojamām ierīcēm; Avaya Equinox MultiVideo Conferencing sistēma ir pielāgota, lai nodrošinātu tās savietojamību.

Lai visi sesijas dalībnieki, it īpaši tiesnesis, videokonferencē varētu vizuāli atpazīt cits citu un redzēt gan runātāju, kas uzdod jautājumus vai sniedz paziņojumus, gan klausītāju reakciju, krimināllietu izskatīšanas laikā visām tīmekļa kamerām vienlaikus jāparāda tiesneši un visas tiesas sēžu zālē klātesošās vai attālināti pieslēgtās puses, tādējādi tuvinot sesijas norisi klātienes sēdes pieredzei.

Dalībniekiem, kuri brīvi nerunā itāļu valodā, Itālijas tiesību aktos ir paredzēta profesionāļu nodrošināta divvirzienu mutiskā tulkošana; papildu atbalstam ir pieejami arī automātiskie un tiešraides tulkošanas un transkripcijas rīki.

Lai uzlabotu piekļūstamību, ieslodzījuma vietās dažas telpas ir aprīkotas ar klausīšanās palīgierīcēm personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai dzirdes traucējumiem; turklāt Microsoft Teams un Windows 10 ir iekļauti “pieejamības rīki”.

Uzklausīšanas, izmantojot videokonferenci, galvenokārt reglamentē – arī attiecībā uz aizdomās turētām vai apsūdzētām personām – Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvas 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās 24. pants, kurā noteikts, ka tā ir paredzēta tikai izmeklēšanas vajadzībām, t. i., aizdomās turētās vai apsūdzētās personas nopratināšanai, tātad ne tikai dalībai procesā. Turklāt ir vajadzīga aizdomās turētās vai apsūdzētās personas piekrišana nopratināšanai videokonferencē. Šādas piekrišanas atteikums direktīvas 24. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir uzskaitīts kā viens no (fakultatīviem) EIR izpildes atteikuma iemesliem.

Valsts tiesību normu līmenī vispārīgie noteikumi ir paredzēti Kriminālprocesa kodeksa jaunajā II-a sadaļā, kas iekļauta ar 2022. gada 10. oktobra Leģislatīvā dekrēta Nr. 150 8. panta 1. punktu, kurš stājās spēkā 2022. gada 30. decembrī saskaņā ar Leģislatīvā dekrēta Nr. 150/2022 99.a panta 1. punktu, kas pievienots ar 2022. gada 31. oktobra Dekrētlikuma Nr. 162 6. panta 1. punktu, kas ar grozījumiem pārveidots par likumu ar 2022. gada 30. decembra Likumu Nr. 199.

Pašlaik, ņemot vērā jaunākos noteikumus, kas ieviesti ar 2024. gada 19. marta Likumdošanas dekrētu Nr. 31, šo jautājumu reglamentē Kriminālprocesa kodeksa 133.a un 133.b pants, kuros ir noteikts tālāk izklāstītais.

133.a pants. Vispārīgie noteikumi

Ja vien nav noteikts citādi, ja tiesu iestāde paredz, ka procesuālā darbība tiek veikta attālināti vai ka viena vai vairākas puses attālināti piedalās procesuālās darbības veikšanā vai uzklausīšanas norisē, piemēro 133.b panta noteikumus.

133.b pants. Attālinātas dalības procedūras un garantijas

1. Ja tiesu iestāde paredz, ka procesuālā darbība tiek veikta attālināti vai ka viena vai vairākas puses attālināti piedalās procesuālās darbības izpildē vai uzklausīšanā, tā izdod motivētu rīkojumu. Ja uzklausīšanā rīkojums netiek izdots, to kopā ar aktu, ar ko nosaka procesuālās darbības veikšanas vai uzklausīšanas norises datumu, izsniedz pusēm vismaz trīs dienas pirms minētā datuma, izņemot steidzamus gadījumus, neskarot nepieciešamību nodrošināt, ka advokāts var īstenot 7. punktā minētās tiesības. Rīkojumu paziņo arī attiecīgajām iestādēm.
2. Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos izveido audiovizuālu saiti starp tiesas sēžu zāli vai tiesu biroju un vietu, kur atrodas personas, kas veic attiecīgo procesuālo darbību vai piedalās uzklausīšanā attālināti. Par tiesas sēžu zāli uzskata vietu, kur atrodas personas, kas veic attiecīgo procesuālo darbību vai piedalās uzklausīšanā attālināti.
3. Lai izvairītos no procesa spēkā neesības, audiovizuālo saiti izveido tā, lai nodrošinātu ierunu procedūras ievērošanu un pušu faktisku dalību procesuālajā darbībā vai uzklausīšanā, kā arī lai nodrošinātu, ka visi dalībnieki no dažādām vietām var vienlaicīgi un reāli redzēt un dzirdēt cits citu. Atklātas uzklausīšanas gadījumā nodrošina attālināti veikto darbību pienācīgu publiskumu. Vienmēr veic attiecīgās procesuālās darbības vai uzklausīšanas audiovizuālu ierakstu.
4. Neskarot 5., 6. un 7. punktu, personas, kas veic attiecīgo procesuālo darbību vai piedalās uzklausīšanā attālināti, sazinās no citas tiesas sēžu zāles vai tiesu policijas biroja, ko izraudzījusies tiesu iestāde pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai ir pieejams piemērots tehniskais aprīkojums un vai ir izpildītas audiovizuālās saites organizatoriskās prasības.
5. Ieslodzītie, personas, kas atrodas pirmstiesas apcietinājumā vai ir arestētas vai pagaidu apcietinājumā, veicot procesuālo darbību vai piedaloties uzklausīšanā attālināti, savienojumu izveido no aizturēšanas telpas, kurā tie atrodas.
6. Pēc pušu uzklausīšanas tiesu iestāde var atļaut personām, kas veic attiecīgo procesuālo darbību vai piedalās uzklausīšanā attālināti, sazināties no vietas, kas nav 4. punktā minētā vieta.
7. Advokāti savienojumu izveido no saviem birojiem vai no citas piemērotas vietas. Jebkurā gadījumā tiek garantētas advokātu vai viņu aizstājēju tiesības būt klāt vietā, kur atrodas klients. Vienmēr tiek garantētas arī advokātu vai viņu aizstājēju tiesības apspriesties savā starpā un ar savu klientu, izmantojot piemērotus tehniskos līdzekļus.
8. Šā panta 4. un 5. punktā minētajos gadījumos un – ja vien tiesu iestāde nav noteikusi citādi – 6. punktā minētajā gadījumā tiesas vai prokurora palīgdarbinieks, kuru var izraudzīties no palīgpersonāla vidus, kas strādā tiesā, kā minēts 4. punktā, vai tiesu policijas darbinieks, kurš, vēlams, pieder pie tiesu policijas nodaļu personāla un pašlaik vai iepriekš nav iesaistīts izmeklēšanas vai aizsardzības darbā attiecībā uz apsūdzēto vai saistībā ar faktiem, kas attiecas uz šo personu, atrodas vietā, kur atrodas personas, kas veic attiecīgo procesuālo darbību vai piedalās uzklausīšanā attālināti, un apliecina savu identitāti un sagatavo ziņojumu par procesuālajām darbībām, kas veiktas saskaņā ar 136. pantu. Ziņojumā arī apliecina atbilstību 3. punkta pirmajam teikumam un 7. punkta otrajam un trešajam teikumam, piesardzības pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu pārbaudes pareizību attiecībā uz vietu, kur persona atrodas, un to, ka nav nekādu šķēršļu vai ierobežojumu šādas personas tiesību un pilnvaru īstenošanai.

Papildu noteikumi par attālinātu dalību ir aprakstīti tālāk izklāstītajos noteikumos.

Pirmstiesas izmeklēšanas posmā Kriminālprocesa kodeksa 360. panta 3.a punktā, kas ieviests ar 2022. gada 10. oktobra Leģislatīvā dekrēta Nr. 150 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir paredzēts, ka prokurors var atļaut personai, pret kuru vērsta izmeklēšana, noziedzīgā nodarījumā cietušajam un visiem advokātiem un lieciniekiem-ekspertiem, kuri to lūdz, attālināti piedalīties eksperta iecelšanā vai neatkārtojamās tehniskās izmeklēšanās.

Saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 370. panta 1.a punktu, kas ieviests ar 2022. gada 10. oktobra Leģislatīvā dekrēta Nr. 150 18. panta 1. punkta d) apakšpunkta 1. punktu, prokurors var paredzēt, ka aizdomās turētā nopratināšana, pat ja tā ir deleģēta tiesu policijai, tiek veikta attālināti, ja tam piekrīt aizdomās turētais un viņa advokāts.

Attiecībā uz tiesu policijas darbībām papildus iepriekš minētajam gadījumam Kriminālprocesa kodeksa 350. panta 4.a punktā, kas iekļauts ar 2022. gada 10. oktobra Leģislatīvā dekrēta 17. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir paredzēts, ka aizdomās turētā “izmeklēšanas nopratināšanu” (sommarie informazioni) var veikt attālināti. Turklāt apsūdzētā attālināta dalība ir skaidri paredzēta šādos gadījumos: rīkojumu, ar kuriem piemēro piespiedu līdzekli, pārskatīšana saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 309. panta 8.a punktu; nopratināšana izdošanas procesā saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 703. panta 2. punktu vai apcietināšanas gadījumā – saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 717. panta 2. punktu. Attiecībā uz tiesvedības posmu Kriminālprocesa kodeksa 496. panta 2.a punktā, kas ieviests ar 2022. gada Likumdošanas dekrēta Nr. 150 30. panta 1. punkta g) apakšpunktu, ir paredzēta iespēja lieciniekus, ekspertus, tehniskos konsultantus, apsūdzētos saistītajos procesos, kā arī privātpersonas nopratināt attālināti pēc tiesas pieprasījuma ar pušu piekrišanu un ja vien konkrētā tiesību normā nav paredzēts citādi.

Līdzīgs noteikums ir iekļauts Kriminālprocesa kodeksa 422. panta 2. punktā, kas grozīts ar 2022. gada Likumdošanas dekrēta Nr. 150 23. panta 1. punkta h) apakšpunktu, par papildu pierādījumu vākšanu, ko veic pirmstiesas sēdes tiesnesis. Saskaņā ar atsauci uz šo normu Kriminālprocesa kodeksa 441. panta 6. punktā šis noteikums attiecas arī uz saīsināto tiesvedību (giudizio abbreviato).

Attiecīgās personas attālināta dalība ir skaidri paredzēta arī šādos gadījumos: uzraudzības procesā – saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 678. panta 3.2. punktu; izpildes procesā – saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 666. panta 4. punktu.

Visbeidzot, ja ārvalstīs aizturētu apsūdzēto nevar pārsūtīt uz Itāliju, attālināta dalība ir reglamentēta Kriminālprocesa kodeksa 205.b pantā, kas ieviests ar 2001. gada 5. oktobra Likuma Nr. 367 16. pantu un grozīts ar 2022. gada 10. oktobra Leģislatīvā dekrēta Nr. 150 41. panta 1. punkta hh) apakšpunkta 1. un 2. punktu, kas stājas spēkā 2022. gada 30. decembrī, saskaņā ar 2022. gada 31. oktobra Likumdošanas dekrēta Nr. 162 6. pantu.

Tālāk sniegts pilns minētā panta teksts.

205.b pants. Ārvalstīs aizturēto apsūdzēto attālināta dalība tiesas sēdē

1. Ārvalstīs aizturētie apsūdzētie, kurus nevar pārsūtīt uz Itāliju, piedalās uzklausīšanā, izmantojot audiovizuālo saiti, ja tas ir paredzēts starptautiskos nolīgumos un saskaņā ar tajos ietvertajiem noteikumiem. Visos jautājumos, kas nav skaidri reglamentēti starptautiskos nolīgumos, piemēro Kodeksa 133.b pantu.
2. Dalība, izmantojot audiovizuālo saiti, nav iespējama, ja ārvalsts nenodrošina advokāta vai aizstājēja klātbūtni vietā, kur tiek veikta darbība, vai ja advokāts vai aizstājējs nevar privāti sazināties ar savu klientu.
3. Apsūdzētajiem ir tiesības uz tulka klātbūtni, ja viņi nerunā tās vietas valodā, kurā tiek veikta attiecīgā procesuālā darbība, vai valodā, kurā tiek uzdoti jautājumi.
4. Apsūdzētā aizturēšana ārvalstīs nedrīkst novest pie uzklausīšanas apturēšanas vai atlikšanas, ja ir iespējama piedalīšanās uzklausīšanā, izmantojot audiovizuālu saiti, gadījumos, kad apsūdzētais nesniedz piekrišanu vai atsakās piedalīties. Kodeksa 420.b panta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

Liecinieku vai ekspertu piedalīšanās uzklausīšanā, izmantojot audiovizuālo saiti, notiek saskaņā ar procedūrām un nosacījumiem, kas paredzēti starptautiskos nolīgumos. Visos jautājumos, kas nav skaidri reglamentēti, mutatis mutandis piemēro Kodeksa 133.b pantu.

4. Tiesas nodevas civillietās un komerclietās

Saskaņā ar regulu paziņošanas pienākums attiecas tikai uz informāciju, kas attiecas uz regulas 1. un 2. pielikumā minētajām procedūrām, konkrētāk, uz procedūrām, kurās var izmantot Eiropas elektroniskās piekļuves punktu.

Tomēr vispārējie noteikumi ir izklāstīti 9.–18.a pantā Prezidenta 2002. gada 30. maija dekrētā Nr. 115 (Konsolidētais likums par tiesāšanās izdevumiem), kā arī 2005. gada 27. maija Likumdošanas dekrētā Nr. 116 “Direktīvas 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos, īstenošana”, ar ko īsteno citu likumdošanas instrumentu.

Itālijas tiesību aktos Prezidenta dekrēts Nr. 115/2002 (Konsolidētais likums par tiesāšanās izdevumiem, tālāk tekstā – “TUSG”) ir galvenais tiesību normu avots attiecībā uz visiem juridiskajiem izdevumiem, kas dažādās pozīcijās ir jāsedz privātpersonām, lai varētu vērsties tiesā civillietās, komerclietās un krimināllietās (izņemot juridiskās palīdzības lietas; sk. TUSG 8. pantu).

Attiecīgi minētajā Prezidenta dekrētā ir ietverti noteikumi un norādījumi, kas Regulas (ES) 2023/2844 vajadzībām ir jāsniedz lietotājiem par nodevām (izmaksu posteņiem), kas tiek iekasētas no tiesvedībā iesaistītās puses (pat pārrobežu gadījumā) valsts tiesā.

Konkrētāk:

tiesas nodeva par prasības iesniegšanu tiesā (contributo unificato) – vienotas likmes avansa maksājumi, ko privātpersonas pārskaita Valsts kasei, – paziņojumu izsniegšanas izdevumi – nodevas par kopiju un apliecinājumu sagatavošanu.

5) reģistrējamo dokumentu reģistrācijas nodeva (Prezidenta 1986. gada 26. aprīļa dekrēts Nr. 131).

Tiesas nodeva par prasības iesniegšanu tiesā ir jāmaksā “par katru civilprocesa, arī maksātnespējas un bezstrīdus procesa, un administratīvo un nodokļu procedūru gadījumu, 13. pantā noteiktajā apmērā un neskarot 10. panta noteikumus” (TUSG 9. pants); nodeva jāmaksā pusei, kas pirmā ceļ prasību, iesniedz prasības pieteikumu vai – ekspropriācijas izpildes procedūrā – piesakās apķīlāto aktīvu cesijai vai pārdošanai (TUSG 14. panta 1. punkts); tiesvedības vērtība, kas noteikta saskaņā ar Civilprocesa kodeksu, neņemot vērā procentus, pusei ir konkrēti jānorāda sākotnējā prasības pieteikumā (TUSG 14. panta 2. punkts); atsevišķa nodeva par prasības iesniegšanu tiesā ir jāmaksā pusei, kas iesniedz pretprasību vai prasību pret līdzapsūdzēto, iesaista tiesvedībā trešo personu vai brīvprātīgi pievienojas tiesvedībai (TUSG 14. panta 3. punkts); sākotnējā nodeva par prasības iesniegšanu tiesā ir jāpapildina, ja prasība ir grozīta vai papildināta ar citu prasību, tādējādi palielinot lietas vērtību (TUSG 14. panta 3. punkts). Ja vien nav piemērojami īpaši noteikumi, kas attiecas uz konkrētu tiesvedību, nodevas par prasības iesniegšanu tiesā apmērs ir noteikts 13. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā, ņemot vērā lietas vērtību (t. i., prasījuma vērtību, pat ja tā nav noteikta). Tomēr konkrētās tiesvedības gadījumā šīs summas var būt lielākas vai mazākas; konkrētāk, summas tiek palielinātas pārsūdzības gadījumā (“nodeva par prasības iesniegšanu tiesā tiek palielināta uz pusi”), tiesvedībā Kasācijas tiesā (“nodeva par prasības iesniegšanu tiesā tiek dubultota”) vai tiesvedībā, ko izskata 2003. gada 27. jūnija Likumdošanas dekrētā Nr. 168 minētās specializētās palātas (“nodeva par prasības iesniegšanu tiesā tiek dubultota”). Turklāt nekustamā īpašuma piespiedu izpildes procedūrās tiesas nodeva ir 278,00 EUR; attiecībā uz citām izpildes procedūrām pieteikuma nodeva par prasības iesniegšanu tiesā tiek samazināta uz pusi; izpildes procesā attiecībā uz kustamo īpašumu, kura vērtība ir mazāka par 2500 EUR, nodeva par prasības iesniegšanu tiesā ir 43,00 EUR; izpildes iebildumu procesā nodeva par prasības iesniegšanu tiesā ir 168,00 EUR; nodevu par prasības iesniegšanu tiesā samazina uz pusi īpašajās tiesvedībās, kas minētas Civilprocesa kodeksa IV grāmatas I sadaļā, arī saistībā ar iebildumiem pret maksājuma rīkojumiem un iebildumiem pret bankrota spriedumiem, kā arī par atsevišķiem privātā vai publiskā sektora darba strīdiem (izņemot no nodevas pilnībā atbrīvotus strīdus); attiecībā uz bankrota procedūru, kas aptver procesu no sprieduma par bankrota pasludināšanu līdz slēgšanai, nodeva par prasības iesniegšanu tiesā ir 851,00 EUR; savukārt par prasījuma iesniegšanu bankrota procedūrā nodeva par prasības iesniegšanu tiesā nav jāmaksā.

Valsts tiesību aktos ir paredzēti īpaši atbrīvojumi saskaņā ar TUSG 10. pantu; konkrētāk, iebildumu un pagaidu noregulējuma tiesvedībā, pat izpildes posmā, attiecībā uz bērna uzturlīdzekļu maksājumiem, kā arī jebkurai citai tiesvedībai, kas attiecas uz bērniem, nodeva par prasības iesniegšanu tiesā nav jāmaksā; tiesvedībai lietās par rīcībspējas atņemšanu vai ierobežošanu un aizbildņa iecelšanu (amministratore di sostegno) nodevu par prasības iesniegšanu tiesā nepiemēro; tiesvedība par prombūtni vai izsludināšanu par mirušu; bezstrīdus tiesvedība attiecībā uz bērniem, aizdomās turētām personām un rīcībnespējīgām personām.

Vienotas likmes avansa maksājumus, ko privātpersonas pārskaita Valsts kasei civilprocesā (TUSG 30. pants), veido TUSG 30. pantā prasītā fiksētā nodeva (27,00 EUR), ko maksā “puse, kura pirmā ceļ prasību, iesniedz prasījumu vai piespiedu izpildes procedūrā lūdz apķīlāto aktīvu cesiju vai pārdošanu”.

Nodevas par dokumentu izsniegšanu pēc pušu pieprasījuma (TUSG 32. un turpmākie panti) veido ceļa izdevumi un ceļa dienas nauda, ko puses maksā tiesu darbiniekiem, kuriem ir uzdots izsniegt dokumentu; vienreizējās maksas (diritto unico) apmērs ir noteikts TUSG 34. pantā, savukārt ceļa dienas naudas apmērs ir noteikts TUSG 35. pantā.

Kamēr nav pieņemti TUSG 40. panta 1. punktā paredzētie noteikumi, nodevas par kopiju un apliecinājumu sagatavošanu ir reglamentētas 266. un turpmākajos pantos. šīs nodevas tiek iekasētas par lietas materiālu kopiju izsniegšanu vai par tiesas kancelejai pieprasīto apliecinājumu izsniegšanu; saskaņā ar TUSG 40. pantu nodeva par papīra formāta kopiju izsniegšanu ir vismaz par piecdesmit procentiem lielāka nekā par elektronisko kopiju sagatavošanu; jebkurā gadījumā par neapliecinātu kopiju nekāda nodeva nav jāmaksā, ja personas, kas ir pilnvarotas tai piekļūt, šādu kopiju ir izguvušas no datorizētās lietas datnes; nodevas, kas maksājamas par tādu lietas materiālu kopiju izsniegšanu, kuri nav apliecināti kā pareizas kopijas, ir norādītas TUSG 6. pielikuma tabulā; nodevas, kas maksājamas par apliecinātu dokumentu kopiju izsniegšanu, ir norādītas TUSG 7. pielikuma tabulā; nodeva, kas maksājama par nepapīra dokumentu kopiju izsniegšanu, ir norādīta TUSG 8. pielikuma tabulā; lai kopijas papīra formātā – vai nu apliecinātas kā pareizas kopijas, vai arī neapliecinātas – izsniegtu divu dienu laikā, nodeva tiek trīskāršota (TUSG 270. pants); nodevas par kopijām un apliecinājumiem koriģē ik pēc trim gadiem, pamatojoties uz ISTAT izmērītajām izmaiņām patēriņa cenu indeksā fiziska darba un biroja darbinieku ģimenēm iepriekšējo trīs gadu laikā ar Tieslietu ministrijas lēmumu, vienojoties ar Ekonomikas un finanšu ministriju (TUSG 274. pants); pašlaik šo maksu summas ir noteiktas Tieslietu ministrijas 2021. gada 9. jūlija dekrētā (publicēts Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 184, 2021. gada 3. augusts).

Reģistrācijas nodeva ir jāmaksā par tiesas dokumentiem un aktiem, kas īpaši minēti Prezidenta dekrēta Nr. 131/1986 (Konsolidētais likums par reģistrācijas nodevu) 37. pantā, proti, par “tiesu iestādes aktiem civilstrīdos, ar ko izbeidz visu tiesvedību vai tās daļu”, “tūlītēji izpildāmiem rīkojumiem”, “izpildes rīkojumiem attiecībā uz šķīrējtiesas nolēmumiem un nolēmumiem, ar kuriem tiek pasludināta ārvalstu spriedumu izpildāmība”; nodevu par šādiem aktiem piemēro pat tad, ja reģistrācijas brīdī tie ir apstrīdēti vai vēl var tikt apstrīdēti. Tomēr nodevu var atskaitīt ieskaita veidā vai atmaksāt, ja akti vēlāk tiek atcelti ar galīgu spriedumu; ārpustiesas izlīgumus, kuros kā puse iesaistīta valsts pārvalde, uzskata par līdzvērtīgiem galīgam spriedumam. Nodevas, kas iekasējama par reģistrējamiem tiesas dokumentiem, apmērs ir noteikts Konsolidētajam likumam par reģistrācijas nodevu pievienotā tarifa 8. pantā.

Iepriekš minētie atsauces noteikumi attiecas uz šādiem gadījumiem:

• pārrobežu strīdi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām; kā arī strīdi, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem;
• atzīšanas, izpildes vai neatzīšanas procedūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi, Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās, Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās, Padomes Regulu (ES) 2016/1103, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību jomā, Padomes Regulu (ES) 2016/1104, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi reģistrētu partnerattiecību mantisko seku jomā, un Padomes 2019. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2019/1111 par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu;
• procedūras, kas attiecas uz Regulā (EK) Nr. 4/2009 minēto izrakstu (sk. iepriekš), Eiropas mantošanas apliecības un Regulā (ES) Nr. 650/2012 minēto apliecinājumu (sk. iepriekš), Regulā (ES) Nr. 1215/2012 minēto apliecību (sk. iepriekš), Regulā (ES) Nr. 606/2013 minēto apliecību (sk. iepriekš), Regulā (ES) 2016/1103 (sk. iepriekš) un Regulā (ES) 2016/1104 (sk. iepriekš) minēto apliecinājumu, kā arī Regulā (ES) 2019/1111 minēto apliecību (sk. iepriekš) izdošanu, labošanu un atsaukšanu;
• ārvalstu kreditoru iesniegti prasījumi maksātnespējas procedūrās saskaņā ar 53. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulā (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām;
• fizisku vai juridisku personu vai to pārstāvju saziņa ar centrālajām pārvaldes iestādēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 4/2009 (sk. iepriekš) un Regulu (ES) 2019/1111 (sk. iepriekš) vai ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar IV nodaļu Padomes Direktīvā 2003/8/EK par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās, TUSG 13. panta 6.d punktā ir ietverts īpašs noteikums, kurā precizētas nodevas par prasības iesniegšanu tiesā summas, kas jāmaksā par dažādiem pārrobežu strīdiem, uz kuriem attiecas minētā ES regula.

Konkrētāk, “saistībā ar strīdiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulā (ES) Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās, piemēro šādas summas:

1. summas, kas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 1.a punktā noteiktas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 21. un 37. pantu;
2. summas, kas 13. panta 3. punktā noteiktas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 8., 33. un 35. pantu;
3. summas, kas 13. panta 1. punktā noteiktas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 34. pantu;
4. summas, kas 13. panta 1.d punktā noteiktas procedūrām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 14. pantu.”

Tas neskar iespēju pusei, kurai nav pietiekamu līdzekļu, saņemt juridisko palīdzību, kas paredzēta un reglamentēta Prezidenta dekrēta Nr. 115/2002 (TUSG) III daļā, piemērojot Konstitūcijas 24. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka “ar atbilstīgiem pasākumiem personām, kurām nav pietiekamu līdzekļu, nodrošina līdzekļus, lai rīkotos un aizstāvētos jebkurā tiesā”.

Konkrētāk, kā norādīts, TUSG 8. pantā ir noteikts: “1. Katra puse sedz izdevumus par procesuālajām darbībām, ko tā veic, un tām, ko tā pieprasa, un avansā sedz izdevumus par darbībām, kas nepieciešamas tiesvedībai, ja to paredz tiesību akti vai tiesa. 2. Ja pusei ir tiesības uz juridisko palīdzību, izdevumus sedz avansā vai vēlāk iemaksā Valsts kasē saskaņā ar šā konsolidētā likuma III daļas noteikumiem.”

Konkrētāk, Konsolidētā likuma par tiesāšanās izdevumiem 74. pantā ir noteikts, ka “juridisko palīdzību piešķir civillietās, administratīvajās, grāmatvedības, nodokļu un bezstrīdus lietās, lai aizstāvētu pilsoņus ar nepietiekamiem līdzekļiem, ja viņu prasības nav acīmredzami nepamatotas”; saskaņā ar TUSG 75. pantu piekļuve juridiskajai palīdzībai ir spēkā visās tiesvedības instancēs un posmos un attiecībā uz visām procedūrām, neatkarīgi no tā, vai tās ir atvasinātas vai nejaušas, un no tā, kā tās saistītas ar tiesvedību; noteikumi par juridisko palīdzību mutatis mutandis attiecas arī uz izpildes posmu, izskatīšanu tiesā, pārskatīšanas procedūrām un trešo personu procesiem, kā arī uz procesiem par drošības pasākumu vai preventīvo pasākumu piemērošanu un uzraugošās tiesas (tribunale di sorveglianza) procesiem, ar nosacījumu, ka attiecīgajai personai ir obligāti nepieciešama vai iespējama advokāta vai liecinieka-eksperta palīdzība.

Juridisko palīdzību piešķir pilsoņiem, kuriem nav pietiekamu līdzekļu (TUSG 74. pants). Civilprocesā tiesības uz juridisko palīdzību pilsoņiem, kuriem nav pietiekamu līdzekļu, attiecas arī uz ārvalstniekiem, kuri likumīgi uzturas valsts teritorijā, bezvalstniekiem un bezpeļņas organizācijām vai apvienībām, kas neveic saimniecisko darbību (TUSG 119. pants); saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju juridisko palīdzību var saņemt arī patvēruma meklētāji, ja viņiem nav pietiekamu līdzekļu; ārvalstnieks, attiecībā uz kuru ir izdots izraidīšanas rīkojums, var saņemt juridisko palīdzību tiesā (TUSG 142. pants). Juridisko palīdzību saistībā ar maksātnespējīgā parādnieka mantu var saņemt, ja tajā nav pietiekamu aktīvu tiesāšanās izdevumu segšanai. Tas ir paredzēts TUSG 144. pantā: “1. Tiesvedībā, kurā viena no pusēm ir maksātnespējīgā parādnieka mantas administrators, ja deleģētais tiesnesis izdod rīkojumu, kas apliecina līdzekļu trūkumu tiesāšanās izdevumu segšanai, maksātnespējīgā parādnieka mantas administrators tiek uzskatīts par tiesīgu saņemt juridisko palīdzību saskaņā ar šajā konsolidētā likuma daļā paredzētajiem noteikumiem, izņemot noteikumus, kas nav saderīgi ar juridiskās palīdzības piešķiršanu.”

Saskaņā ar TUSG 76. pantu “juridisko palīdzību var piešķirt jebkurai personai, kuras ienākumi, kas apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā norādīts jaunākajā deklarācijā, nepārsniedz 12 838,01 EUR”; TUSG 77. pantā ir paredzēts, ka ienākumu sliekšņus piekļuvei juridiskajai palīdzībai koriģē ik pēc diviem gadiem, pamatojoties uz izmaiņām ISTAT publicētajos patēriņa cenu indeksos.

Saskaņā ar TUSG 76. panta 4.c punktu “nepavadītiem ārvalstu nepilngadīgajiem, kuri jebkādā statusā ir iesaistīti tiesvedībā, ir tiesības tikt informētiem par to, ka viņi pēc savas izvēles var iecelt advokātu, arī ar sava ieceltā aizbildņa vai personas, kas īsteno vecāku atbildību, starpniecību saskaņā ar grozītā 1983. gada 4. maija Likuma Nr. 184 3. panta 1. punktu, un izmantot juridisko palīdzību jebkurā procesa posmā un instancē saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem”; saskaņā ar TUSG 76. panta 4.c panta 1. punktu “nepilngadīgi bērni vai finansiāli apgādājami pieauguši bērni, kas ir zaudējuši vienu vecāku pēc tam, kad minēto vecāku nogalinājis šā vecāka laulātais, pat ja tas ir atšķirts vai šķīries, vai arī partneris reģistrētās partnerattiecībās, pat ja partnerattiecības ir beigušās, vai persona, kura ir vai ir bijusi ar minēto upuri pilnvērtīgās un stabilās kopdzīves attiecībās, ir tiesīgi saņemt juridisko palīdzību, tajā skaitā atkāpjoties no piemērojamā ienākumu sliekšņa. Šāda atkāpe attiecas uz attiecīgo kriminālprocesu un visiem civilprocesiem, kas izriet no šāda nodarījuma, arī izpildes procedūrām.”

Lai saņemtu juridisko palīdzību, tiesīgajai personai ir jāvēršas kompetentajā Advokātu kolēģijas padomē (TUSG 78. pants); pieteikumu var iesniegt jebkurā procesa brīdī, bet pirms tā pabeigšanas; par pieteikumu lemj Advokātu kolēģijas padome (COA – Consiglio dell’Ordine degli Avvocati), kurai ir teritoriālā jurisdikcija (TUSG 126. pants), bet galīgo lēmumu pieņem tiesa, kas izskata lietu (TUSG 136. pants).

Lēmumu par juridiskās palīdzības atteikumu var pārsūdzēt saskaņā ar TUSG 99. pantu.

Juridiskās palīdzības atsaukšanas aktu var apstrīdēt saskaņā ar TUSG 170. pantu.

Juridiskās palīdzības saņēmēji var izvēlēties advokātu no ad hoc sarakstos reģistrētajiem advokātiem un ir atbrīvoti no visiem tiesāšanās izdevumiem (sk. TUSG 131. pantu).

Citiem vārdiem sakot, valsts segs izdevumus, kas citādi būtu jāsedz juridiskās palīdzības saņēmējam, piemēram, advokātu honorārus, ekspertu honorārus un citus procesuālos izdevumus (piemēram, tiesas nodevas par prasības iesniegšanu tiesā samaksu civilprocesā, nodevas par kopijām un apliecinājumiem, kā arī vienotas likmes avansa maksājumus par dokumentu izsniegšanu pēc tiesas pieprasījuma).

5. Elektroniskās maksāšanas metodes

Telemātikas pakalpojumu portālā (PST) ir publicēta vispārēja rokasgrāmata par tiešsaistes maksājumiem (vademecum sui pagamenti telematici).

Šīs tiešsaistes maksājumu metodes var izmantot arī ES dalībvalstu rezidenti, kuri nedzīvo Itālijā un kuriem nav konta bankā vai pasta iestādē Itālijā, jo šīm metodēm var piekļūt arī “nereģistrēti” kredītkaršu turētāji.

6. Paziņojums par decentralizētās IT sistēmas agrīnu izmantošanu

Pašlaik Itālijas valsts neizmanto decentralizēto sistēmu; tomēr tiek veiktas tehniskas darbības, lai – saprātīgi īsā laikā un jebkurā gadījumā līdz regulā noteiktajiem termiņiem katram posmam, – varētu izmantot decentralizēto sistēmu instrumentiem, uz kuriem attiecas noteikumi II pielikuma 10. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās) un I pielikuma 3. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru), un 25. panta īstenošanas nolūkā – instrumentam, kas minēts I pielikuma 10. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regula (ES) 2015/848 par maksātnespēju).

7. Paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu civillietās un komerclietās

Itālija novērtēs, vai ir iespējams īstenot 5. pantu par videokonferencēm civillietās un komerclietās regulā noteiktajos termiņos saskaņā ar iepriekš aprakstītajām procedūrām, lai gan tā jau ir ieviesusi piemērotas videokonferenču sistēmas, kurām ir iepriekšējos punktos aprakstītās iezīmes un kuras pašlaik pilnībā atbilst valsts noteikumiem.

8. Paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu krimināllietās

Itālija novērtēs, vai ir iespējams īstenot 6. pantu par videokonferencēm krimināllietās regulā noteiktajos termiņos saskaņā ar iepriekš aprakstītajām procedūrām, lai gan tā jau ir ieviesusi piemērotas videokonferenču sistēmas, kurām ir iepriekšējos punktos aprakstītās iezīmes un kuras pašlaik pilnībā atbilst valsts noteikumiem.