1. Valsts IT portāli saziņai ar tiesām vai citām iestādēm
Saskaņā ar Likumu par elektronisko datņu ieviešanu tiesu sistēmā un elektroniskās juridiskās saziņas turpmāku veicināšanu (Gesetz zur Einführung der elektronischen Akte in der Justiz und zur weiteren Förderung des elektronischen Rechtsverkehrs) (Federālais Oficiālais Vēstnesis (BGBI) 2017 I, 2208. lpp.), kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, tiesām un prokuratūrām no 2026. gada 1. janvāra tiesas un lietu materiāli principā ir jāglabā tikai elektroniskā formātā.
Kopš 2018. gada 1. janvāra tiesvedībā iesaistītajām pusēm civiltiesās ir atļauts rakstisku dokumentu vietā iesniegt arī elektroniskus dokumentus, izmantojot drošus nosūtīšanas kanālus (Civilprocesa kodeksa (Zivilprozessordnung, ZPO) 130.a panta 4. punkts), un tas pēc analoģijas attiecas arī uz citām tiesām, izmantojot atsauces uz šo noteikumu citos tiesību aktos.
Dažām tiesvedībā iesaistītajām pusēm (konkrētāk, advokātiem, notāriem, nodokļu konsultantiem, tiesu izpildītājiem, publiskajām iestādēm u. c.) ir arī jānodrošina droši nosūtīšanas kanāli, lai tiesa varētu izsniegt elektroniskus dokumentus (ZPO 173. pants). Kopš 2022. gada 1. janvāra advokātiem, publiskajām iestādēm un juridiskajām personām, kas ir publisko tiesību subjekti, dokumenti civiltiesām ir jāiesniedz elektroniski (ZPO 130.d pants), un tas pēc analoģijas attiecas arī uz citām tiesām, izmantojot atsauces uz šo noteikumu citos tiesību aktos. Tiesu iestādes šim nolūkam izmanto tiesas un administrācijas elektroniskās pastkastītes (Elektronisches Gerichts- und Verwaltungspostfach, EGVP (egvp.justiz.de)) tehnisko infrastruktūru.
Sistēma garantē elektroniski nosūtīto dokumentu konfidencialitāti, autentiskumu, integritāti un juridisko efektivitāti. Tiesu sistēmā juristi, tiesas un citi tiesu sistēmas dalībnieki izmanto EGVP, lai efektīvi apmainītos ar dokumentiem. Administratīvā kontekstā publiskās iestādes izmanto EGVP, lai droši sazinātos savā starpā un ar iedzīvotājiem. Elektronisko juridisko sakaru vajadzībām lietotājiem ir nepieciešama īpaša programmatūra. Piekļuve bieži ir balstīta uz identifikāciju un autentifikāciju, izmantojot elektroniskā paraksta kartes vai citas autentifikācijas metodes, arī iedzīvotāju eID. Tas nodrošina, ka tikai pilnvarotas personas var nosūtīt un saņemt dokumentus, izmantojot sistēmu.
EGVP kā valsts IT portāls ir mūsdienīgs un drošs risinājums digitālajai saziņai tiesu un administratīvos jautājumos. Tā kā EGVP garantē drošu, juridiski saistošu, efektīvu un izsekojamu dokumentu nosūtīšanu, tā ir būtisks instruments, ko Vācijas tiesu sistēmā un valsts pārvaldē izmanto dažādas ieinteresētās personas.
Kā droši nosūtīšanas kanāli saziņai ar tiesām ir izveidoti šādi IT portāli.
- Īpašā elektroniskā pastkastīte juristiem (besonderes elektronisches Anwaltspostfach, beA (bea-brak.de)). Tā ir pieejama fiziskām personām un profesionālās prakses sabiedrībām, kas reģistrētas Vācijas Federālās advokātu kolēģijas centrālajā reģistrā (Bundesrechtsanwaltskammer, BRAK) (Federālā Advokātu kodeksa (Bundesrechtsanwaltsordnung, BRAO) 31.a un 31.b pants).
- Īpašā elektroniskā pastkastīte notāriem (besonderes elektronisches Notarpostfach, beN (bnotk.de)). Tā ir pieejama fiziskām personām, kas ir reģistrētas kā notāri Vācijas Federālās Notāru palātas reģistrā (Bundesnotarkammer, BNotK). To var izveidot arī notāru aizstājējiem, notāru praktikantiem, BNotK, notāru palātām un citām notāru organizācijām (Federālā notāru kodeksa (Bundesnotarordnung, BNotO) 78.n pants).
- Īpašā elektroniskā pastkastīte nodokļu konsultantiem (besonderes elektronisches Steuerberaterpostfach, beSt (steuerberaterplattform-bstbk.de)). Tā ir pieejama nodokļu konsultantiem un nodokļu aģentiem, kas iecelti saskaņā ar Nodokļu konsultāciju likuma (Steuerberatungsgesetz, StBerG) 32. panta 2. punkta otro teikumu. Tā ir pieejama arī nodokļu konsultantu palātām un profesionālās prakses uzņēmumiem, kas iecelti saskaņā ar StBerG 32. panta 3. punktu (86.d pants un e StBerG).
- Īpašā elektroniskā pastkastīte publiskām iestādēm (besonderes elektronisches Behördenpostfach, beBPo). Tā ir pieejama tikai publiskām iestādēm un juridiskām personām, kas ir publisko tiesību subjekti.
- Īpašā elektroniskā pastkastīte iedzīvotājiem un organizācijām (besonderes elektronisches Bürger- und Organisationenpostfach, eBO). Ir pieejamas vairākas eBO, un par tām piemēro maksu; pārskats par pakalpojumu sniedzējiem pieejams egvp.justiz.de. Lietotājus identificē, izmantojot eID, kvalificētus elektroniskos zīmogus, paziņojumu par vārdu un adresi, ko apliecina notārs vai – attiecībā uz publiski ieceltām vai zvērinātām personām, kas sniedz mutiskās vai rakstiskās tulkošanas pakalpojumus, un tiesu izpildītājiem – ar tādas publiskas struktūras apstiprinājumu par iecelšanu, kas minēta Rīkojuma par elektronisko juridisko komunikāciju (Elektronischer-Rechtsverkehr-Verordnung, ERVV) 11. panta 2. punkta 3. un 4. apakšpunktā.
- OZG (Tiešsaistes piekļuves likums (Onlinezugangsgesetz)) lietotāja konta (mein-justizpostfach.bund.de) pastkastīte un piegādes pakalpojums, kas bez maksas ir pieejams visiem iedzīvotājiem, izmantojot BundID (FederalID, id.bund.de).
- De-Mail konta pastkastīte un piegādes pakalpojums, ja, nosūtot ziņojumu, sūtītājs ir droši pieteicies sistēmā De-Mail likuma (De-Mail-Gesetz) 4. panta 1. punkta otrā teikuma nozīmē un ir apstiprinājis šo drošo pieteikšanos saskaņā ar De-Mail likuma 5. panta 5. punktu (https://www.bmi.bund.de/DE/themen/moderne-verwaltung/e-government/de-mail/de-mail-node.html).
Izņemot sūtītāja apstiprinātu De-Mail, visi drošie nosūtīšanas kanāli balstās uz EGVP infrastruktūru.
Sīkāka informācija par drošajiem nosūtīšanas kanāliem, izmantojot beBPo, eBO, OZG lietotāja konta pastkastīti un piegādes pakalpojumu, kā arī vispārējie elektronisko juridisko sakaru tehniskie nosacījumi ir izklāstīti ERVV.
2. Valsts tiesību akti par videokonferencēm civillietās un komerclietās
Saskaņā ar Civilprocesa kodeksa (ZPO) 128.a panta 1. punktu tiesa var pēc pušu pieteikuma vai pati pēc savas ierosmes atļaut pusēm, to pilnvarotajiem pārstāvjiem un padomdevējiem lietas mutvārdu procesa laikā uzturēties citā vietā un veikt procesuālās darbības no turienes, un tādā gadījumā notiek vienlaicīga tiesas sēdes norises audiovizuāla pārraide uz šo vietu un tiesas zāli. Tiesa var izdot rīkojumu par sēdes rīkošanu videokonferences veidā, arī ja puses tam nepiekrīt. Videokonferences izmantošana lietas izskatīšanā nav neoficiāls pasākums, ko veic tiesvedības virzībā, bet lēmumu par to pieņem, pamatojoties uz tiesas profesionālo spriedumu. Šo lēmumu jebkurā laikā var mainīt. Ja tiesai nav nepieciešamā tehniskā aprīkojuma, pieteikums bieži var tikt noraidīts. Ja pieteikuma par sēdes rīkošanu videokonferences veidā noraida, noraidījums ir jāpamato.
Turklāt saskaņā ar ZPO 128.a panta 2. punktu tiesa var atļaut lieciniekam, ekspertam vai pusei nopratināšanas laikā uzturēties citā vietā tikai pēc pieteikuma saņemšanas.
Uz sēdēm, kas rīkotas videokonferences veidā, attiecas tie paši procesuālie noteikumi, kas attiecas uz klātienes tiesas sēdēm. Visas procesuālās tiesības var īstenot tādā pašā veidā. Sēdes rīkošana videokonferences veidā neietekmē tiesības uz advokāta pārstāvību. Lielākajā daļā videokonferenču sistēmu, ko izmanto tiesu sistēmā, ir atsevišķas telpas, kurās advokāts un klients var konfidenciāli apspriesties.
Tiesai ir jānodrošina sabiedrības piekļuve tiesas sēžu zālei un tiesas sēdei, līdz ar to tiesas sēdes norise ir jāpārraida uz tiesas sēžu zāli tā, lai sabiedrība varētu sekot līdzi tiesas procesam. Tiesas priekšsēdētājam ir jābūt klāt tiesas zālē. Pārējie tiesas locekļi var piedalīties, izmantojot videokonferenču tehnoloģiju, ja tam ir svarīgi iemesli.
Pārliecības līmenis, ar kādu jāidentificē iesaistītās puses, kas izmanto videokonferenču tehnoloģiju, ir tāds pats kā saskaņā ar noteikumiem par klātienes sēdēm. Nav oficiālu identifikācijas procedūru attiecībā uz pusēm un to advokātiem vai citiem procesa dalībniekiem, piemēram, lieciniekiem. Tādējādi identifikācijas prasības, kas piemērojamas atsevišķās lietās, ir tiesas ziņā. Tā kā pavēstes, kurās ietverta informācija par piekļuvi, tiek nosūtītas tikai attiecīgajiem dalībniekiem, bieži vien nav vajadzīgs papildu identitātes apliecinājums. Turklāt puses mēdz ierasties kopā ar savu advokātu, kurš tiesai bieži ir pazīstams. Retajos gadījumos, kad pastāv šaubas par dalībnieka identitāti, tās var kliedēt, piemēram, pieprasot šai personai uzrādīt personas apliecinājumu.
Pierādījumu pārbaude formālās pierādījumu procedūras (Strengbeweisverfahren) ietvaros videokonferences laikā nav iespējama.
Tiesas sēdes ierakstīšana nav paredzēta. Līdz ar to programmatūra runas pārvēršanai tekstā netiek izmantota. Tomēr saskaņā ar ZPO 159. pantu ir jāprotokolē tiesas sēde un visi iegūtie pierādījumi. Protokola saturu var provizoriski ierakstīt (ZPO 160.a pants). Tiesvedības dalībniekiem un trešām personām ir aizliegts ierakstīt tiesas sēdi.
Ģimenes tiesas tiesvedības gadījumā noteikumi attiecībā uz tiesas sēdēm videokonferences veidā paredzēti Likuma par tiesvedību ģimenes lietās un bezstrīdus tiesvedības lietās (Gesetz über das Verfahren in Familiensachen und in den Angelegenheiten der freiwilligen Gerichtsbarkeit, FamFG) 30. un 32. pantā.
Videokonference ir iespējama arī maksātnespējas procesā un pārstrukturēšanas lietās, piemēram, tāda var būt kreditoru sapulcē, kurā izskata un nosaka prasījumus, vai sapulcē, kurā apspriež un balso par pārstrukturēšanas plānu. Tas ir atļauts saskaņā ar Maksātnespējas kodeksa (Insolvenzordnung, InsO) 4. pantu un Uzņēmumu stabilizācijas un pārstrukturēšanas likuma (Unternehmensstabilisierungs- und -restrukturierungsgesetzes, StaRUG) 38. pantu, kuros ir atsauce uz attiecīgajiem ZPO noteikumiem.
Visām Vācijas tiesām un citām tiesu iestādēm ir piekļuve videokonferenču infrastruktūrai, lai gan šīs infrastruktūras apjoms dažādos reģionos un dažādos tiesu varas atzaros atšķiras. Federālā valdība ir atbildīga tikai par to, lai federālās tiesas aprīkotu ar aparatūru un programmatūru. Attiecībā uz visām pārējām tiesām, t. i., lielāko daļu Vācijas tiesu, tas ir federālo zemju pienākums. Sniegtās informācijas apjoms dažādās tiesās ievērojami atšķiras, bet parasti aptver nepieciešamo informāciju. Pēdējos gados dalībnieku informācijas vajadzības kopumā ir samazinājušās, jo arvien biežāk tiek izmantotas videokonferences.
Ņemot vērā tiesu administrācijas reģionālās atbildības sistēmu, Vācijas tiesu sistēmā tiek izmantotas dažādas videokonferenču platformas, sākot no risinājumiem uz vietas, ko piedāvā Jitsi, Big Blue Button, Skype for Business, Pexip un Nextcloud Talk, un beidzot ar mākoņpakalpojumiem, piemēram, Cisco Webex un Microsoft Teams. Lai gan visas izmantotās videokonferenču sistēmas ir paredzētas plaša atbalsta sniegšanai personālo datoru lietotājiem un mobilajiem klientiem, dažkārt rodas savietojamības problēmas.
Mutiskā tulkošana joprojām ir problēma videokonferences formāta sēžu gadījumā. Lielākā daļa videokonferenču pakalpojumu, ko izmanto Vācijas tiesu sistēma, nepiedāvā otru audiokanālu, kas ir nepieciešams, lai tiešsaistē pievienotu sinhrono tulku. Tāpēc lielākajā daļā gadījumu dalībnieki, kuriem ir vajadzīgs tulks, nevar piedalīties tiesas sēdē attālināti.
3. Valsts tiesību akti par videokonferencēm krimināllietās
1. Noteikumi par videokonferenču tehnoloģiju izmantošanu saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu (Strafprozessordnung, StPO)
Vācijas kriminālprocesa tiesībās ir noteikts, kādās procesuālajās situācijās un ar kādiem nosacījumiem ir atļauts veikt nopratināšanu vai uzklausīšanu, izmantojot (attiecīgā gadījumā – pārrobežu formāta) videokonferenci, lai Vācijas publiskajām iestādēm atvieglotu iekšzemes kriminālprocesu.
Ārpus tiesas sēdes pamatlietā parasti ir iespējams veikt nopratināšanu, izmantojot videokonferenču tehnoloģiju (StPO 58.b pants attiecībā uz liecinieku nopratināšanu un 136. panta 5. punkts un 163.a panta 4. punkta otrais teikums (abi saistībā ar StPO 58.b pantu) attiecībā uz apsūdzēto nopratināšanu). Videokonferenču tehnoloģijas izmantošana nopratināšanai ir atļauta tikai izņēmuma gadījumos, kad lieciniekus nopratina tiesneši (StPO 168.e pants).
Iepriekš minēto noteikumu formulējums ir šāds.
- StPO 58.b pants. Nopratināšana, izmantojot audiovizuālo pārraidi:
“Liecinieka nopratināšanu ārpus tiesas sēdes pamatlietā var veikt tā, ka liecinieks atrodas vietā, kas nav tās personas atrašanās vieta, kura veic nopratināšanu, un nopratināšanu ar audiovizuāliem līdzekļiem vienlaikus pārraida uz vietu, kur atrodas liecinieks, un uz nopratināšanas telpu.“
- StPO 168.e pants. Liecinieku atsevišķa nopratināšana:
“Ja pastāv nenovēršams risks, ka, nopratinot liecinieku to personu klātbūtnē, kurām ir tiesības būt klāt sēdē, viņa labbūtībai tiks nodarīts būtisks kaitējums un ja šo risku nevar novērst kādā citā veidā, tiesnesim būtu jānopratina liecinieks atsevišķi no personām, kurām ir tiesības būt klāt sēdē. Nopratināšanu ar audiovizuāliem līdzekļiem vienlaicīgi pārraida personām, kurām ir tiesības būt klāt sēdē. Citādā ziņā to personu līdzdalības tiesības, kurām ir tiesības būt klāt sēdē, netiek skartas. Attiecīgi piemēro 58.a un 241.a pantu. Pirmajā teikumā minētais lēmums nav apstrīdams.”
Aizturēšanas mutiskas pārskatīšanas kontekstā mutvārdu procesu var rīkot, izmantojot videokonferenču tehnoloģiju, ja apsūdzētais ir atteicies no tiesībām piedalīties klātienē vai ja apsūdzētās personas atrašanās vietas attālums vai slimība, vai citi nepārvarami šķēršļi liedz viņu nogādāt uz tiesas sēdi. StPO 118.a panta 2. punkts ir formulēts šādi.
- StPO 118.a panta 2. punkts. Mutvārdu process aizturēšanas pārskatīšanai:
“Apsūdzētais ir jānogādā uz tiesas sēdi, izņemot gadījumus, kad viņš ir atteicies no tiesībām piedalīties klātienē vai ja apsūdzētā atrašanās vietas attālums, slimība vai citi nepārvarami šķēršļi liedz viņu nogādāt tiesas sēdē. Tiesa var izdot rīkojumu, ka saskaņā ar pirmā teikuma nosacījumiem mutvārdu process notiek tā, ka apsūdzētais atrodas citā vietā, nevis tiesā, un tiesas sēdes norisi ar audiovizuāliem līdzekļiem vienlaikus pārraida uz vietu, kur atrodas apsūdzētais, un uz tiesas zāli. Ja apsūdzētais netiek nogādāts uz mutvārdu procesa sēdi un ja netiek ievērota otrajā teikumā minētā procedūra, aizstāvim tiesas sēdē ir jāaizsargā apsūdzētā tiesības.”
Apsūdzētajam nav atļauts piedalīties tiesas sēdē pamatlietā, izmantojot audiovizuālu savienojumu. Ar Likumu par tiesu iestāžu turpmāku digitalizāciju (Gesetz zur weiteren Digitalisierung der Justiz) Vācija plāno, pamatojoties uz pieteikumu, atļaut ar videokonfences palīdzību piedalīties tiesas sēdē pamatlietā pārsūdzībā saistībā ar revīzijas sūdzību (Revision) krimināllietās. Tomēr šī iespēja attieksies tikai uz šādu pamatlietas pārsūdzību tiesas sēdēm, kuru laikā tiks apspriesti vienīgi tiesību jautājumi, tāpēc personīgie iespaidi nebūs svarīgi.
Tomēr spēkā esošie tiesību akti jau tagad ļauj tiesas sēdēs pamatlietā izmantot videokonferenču tehnoloģiju liecinieku nopratināšanai, ja pretējā gadījumā pastāvētu nenovēršams risks, ka tiks nodarīts nopietns kaitējums liecinieka labbūtībai, ja slimība, invaliditāte vai citi nepārvarami šķēršļi neļauj lieciniekam ierasties tiesas sēdē pamatlietā salīdzinoši ilgu vai nenoteiktu laiku vai ja nevar pamatoti sagaidīt, ka liecinieks piedalīsies tiesas sēdē pamatlietā viņa atrašanās vietas attāluma dēļ, ņemot vērā viņa liecību nozīmīgumu. Tas izriet no StPO 247.a panta.
- 247.a pants. Rīkojums par liecinieku nopratināšanu, izmantojot audiovizuālos līdzekļus:
“1. Ja pastāv nenovēršams risks, ka tiks nodarīts nopietns kaitējums tāda liecinieka labbūtībai, kuru paredzēts nopratināt tiesas sēdes pamatlietā dalībnieku klātbūtnē, tiesa var izdot rīkojumu, ka liecinieks nopratināšanas laikā paliek citā vietā; šāds rīkojums ir pieņemams arī saskaņā ar 251. panta 2. punkta nosacījumiem, ciktāl tas ir nepieciešams patiesības noskaidrošanai. Lēmums nav apstrīdams. Ir jānodrošina liecību vienlaicīga audiovizuāla pārraide tiesas zālē. Ja pastāv bažas, ka liecinieks nebūs pieejams nopratināšanai kādā nākamajā tiesas sēdē pamatlietā, un ieraksts ir nepieciešams, lai noskaidrotu patiesību, liecība būtu jāieraksta. Attiecīgi piemēro 58.a panta 2. punktu.
2. Tiesa var noteikt, ka eksperta nopratināšanu veic tā, ka eksperts atrodas vietā, kas nav tiesa, un nopratināšanas norise ar audiovizuāliem līdzekļiem vienlaikus tiek pārraidīta uz vietu, kur atrodas eksperts, un uz tiesas zāli. Tas neattiecas uz 246.a pantā minētajiem gadījumiem. Pirmajā teikumā minētais lēmums nav apstrīdams.”
Izpildes procesā ir iespējams uzklausīt notiesāto personu un ekspertu, izmantojot videokonferenču tehnoloģiju.
- 463.e pants. Mutvārdu process, izmantojot audiovizuālo pārraidi:
“1. Ja notiesātajai personai pirms kāda no tiesas nolēmumiem, kas jāpieņem saskaņā ar šīs daļas noteikumiem, tiek nodrošināts mutvārdu process, tiesa var noteikt, ka persona mutvārdu procesa laikā paliek vietā, kas nav tiesa, un ka nopratināšanas norise ar audiovizuāliem līdzekļiem vienlaikus tiek pārraidīta uz vietu, kur atrodas notiesātā persona, un uz tiesas zāli. Tiesai būtu jāizdod rīkojums par audiovizuālu pārraidi tikai ar nosacījumu, ka notiesātā persona mutvārdu procesa laikā atrodas sava aizstāvja vai advokāta birojā. Pirmais teikums nav piemērojams, ja notiesātā persona ir notiesāta ar mūža ieslodzījumu vai ievietota psihiatriskajā klīnikā vai tai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.
2. Ja tiesas ieceltu ekspertu nopratina pirms kāda no tiesas nolēmumiem, kas jāpieņem saskaņā ar šīs daļas noteikumiem, attiecīgi piemēro 1. punkta pirmo un trešo teikumu.
2. Noteikumi par videokonferenču tehnoloģiju izmantošanu, lai atvieglotu ārvalstu tiesvedību saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās
Konkrēti noteikumi par videokonferenču tehnoloģiju pārrobežu izmantošanu krimināllietās pašlaik Vācijas tiesību aktos ir paredzēti tikai attiecībā uz nopratināšanu. Tie ir, pirmkārt, noteikumi, ar kuriem īsteno Direktīvu 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (EIR direktīva) un kuri paredzēti Likuma par starptautisko savstarpējo palīdzību krimināllietās (Gesetz über die internationale Rechtshilfe in Strafsachen, IRG) 91.a–91.j pantā, un, otrkārt, 61.c pantā paredzētie noteikumi savstarpējas palīdzības sniegšanai, ja nav līguma. Ja šie konkrētie noteikumi nav piemērojami, juridiskais pamats videokonferenču tehnoloģijas pārrobežu izmantošanai principā var būt IRG 59. panta 3. punktā paredzētā vispārējā atļauja sniegt palīdzību. Saskaņā ar šo noteikumu nopratināšanu vai uzklausīšanu var veikt, izmantojot audiovizuālo pārraidi, ciktāl tas ir iespējams saskaņā ar Vācijas procesuālajām tiesībām (skat. 1. punktu).
Attiecībā uz liecinieku un ekspertu nopratināšanu, izmantojot audiovizuālus līdzekļus, IRG 61.c pantā ir ietverts īpašs noteikums, ka viņiem nevar piemērot nekādas izmaksas vai administratīvus pasākumus, ja viņi nepakļaujas izsaukumam uz šādu nopratināšanu. Tādēļ pavēstē nedrīkst iekļaut nekādus draudus par piespiedu izpildes pasākumiem, kas tiks piemēroti personas neierašanās gadījumā. IRG 61.c pants neattiecas uz apsūdzēto personu. Tomēr apsūdzētā persona var izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekli pret piespiedu izpildes pasākumu draudiem, t. i., lūgt tiesas nolēmumu, ja pavēsti izsūtījis prokurors, vai iesniegt sūdzību par tiesas pavēsti. Saskaņā ar plānoto IRG reformu šo īpašo noteikumu par labu lieciniekiem un ekspertiem paredzēts atcelt.
Saskaņā ar Direktīvas par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (EIR, 2014/41/ES) 24. panta 1. punktu lieciniekus un ekspertus (pirmais teikums), kā arī aizdomās turētās vai apsūdzētās personas (otrais teikums) izmeklēšanas vai kriminālprocesa vajadzībām citā dalībvalstī drīkst nopratināt videokonferences veidā tās dalībvalsts iestādes, kurā tās atrodas.
Tomēr saskaņā ar EIR direktīvas 24. panta 2. punktu šāda EIR izpildi var atteikt, ja aizdomās turētā vai apsūdzētā persona tam nepiekrīt. Vācijā IRG 91.c panta 1 punktā ir paredzēts nosacījums, ka, lai rīkojuma izpilde būtu pieļaujama, ieinteresētajai personai neatkarīgi no tās lomas tiesvedībā ir jāpiekrīt videokonferencei. Tas nozīmē, ka šāda nopratināšana vienmēr ir jāatsaka, ja nav (apsūdzēto personu, liecinieku un ekspertu) piekrišanas. Plānotās IRG reformas ietvaros tas tiks attiecināts tikai uz apsūdzētajām personām.
IRG 91.h panta 3. punktā attiecībā uz tiesas sēdes norisi ir noteikts:
“Tiesas sēde, izmantojot audiovizuālus līdzekļus saskaņā ar 61.c pantu, notiek kompetentās aģentūras vadībā un pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem. Kompetentā Vācijas aģentūra piedalās tiesas sēdē, nosaka nopratināmās personas identitāti un nodrošina, ka tiek ievēroti Vācijas tiesību sistēmas pamatprincipi. Tiesas sēdes sākumā apsūdzētajām personām ir jāsaņem informācija par viņu tiesībām saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem un Vācijas procesuālajām tiesībām. Liecinieki un eksperti jāinformē par tādām tiesībām atteikties sniegt liecību vai informāciju, kas viņiem ir saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem un Vācijas procesuālajām tiesībām.”
4. Tiesas nodevas civillietās un komerclietās
i) Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras regula (Regula (EK) Nr. 1896/2006)
Saskaņā ar Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru bija jāsniedz informācija par dokumentu izsniegšanas izmaksām (Regulas (EK) Nr. 1896/2006 28. panta a) punkts). Informācija e-tiesiskuma portālā (https://e-justice.europa.eu/topics/money-monetary-claims/court-fees-concerning-european-payment-order-procedure/de_lv?GERMANY=&member=1) ir pareiza.
Pārskatīšana saskaņā ar ZPO 1092. pantu un Regulas (ES) Nr. 1896/2006 20. pantu –
pieteikums par pārskatīšanu saskaņā ar ZPO 1092. pantu nerada nekādas atsevišķas tiesas nodevas.
Regulas (EK) Nr. 1896/2006 21. panta 2. punkts –
pieteikums par ārvalsts maksājuma rīkojuma pasludināšanu par izpildāmu nerada nekādas atsevišķas tiesas nodevas.
ii) Regula par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (Regula (EK) Nr. 861/2007)
Tiesas nodevas Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām ir noteiktas Likumā par tiesas izdevumiem (Gerichtskostengesetz, GKG). Nodevas apmēru nosaka pēc strīda summas, kas parasti ir vienāda ar iesniegtās prasības summu. Precīzas nodevas ir noteiktas Likuma par tiesas nodevām pielikumā (Kostenverzeichnis, KV GKG). KV GKG 1210. punktā ir paredzēta nodeva ar likmi 3,0 par procedūrām vietējā tiesā (Amtsgericht). Procesa priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā šo likmi samazina līdz 1,0 (KV GKG 1211. punkts).
Juridiskās palīdzības direktīva (Direktīva 2003/8/EK)
Attiecībā uz Juridiskās palīdzības direktīvu (2003/8/EK) e-tiesiskuma portālā sniegtā informācija ir pareiza (https://e-justice.europa.eu/topics/taking-legal-action/legal-aid/de_en, 12.jautājums). Direktīva attiecas arī uz pirmstiesas konsultācijām (Direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts).
iv) Laulāto mantisko attiecību regula / Reģistrētu partnerattiecību mantisko seku regula (Regulas (ES) 2016/1103 un (ES) 2016/1104), regula “Brisele IIb” (Regula (ES) 2019/1111), Uzturēšanas saistību regula (Regula (EK) Nr. 4/2009), Aizsardzības pasākumu regula (Regula (ES) Nr. 606/2013)
Attiecībā uz procedūrām, kas paredzētas Regulās 2016/1103 (Laulāto mantisko attiecību regula), 2016/1104 (Reģistrētu partnerattiecību mantisko seku regula), 2019/1111 (Regula “Brisele IIb”), 4/2009 (Uzturēšanas saistību regula) un 606/2013 (Aizsardzības pasākumu regula), darbības, uz kurām attiecas nodevas, noteiktas Likuma par tiesas nodevām ģimenes lietās (FamGKG) 1. pielikumā un daļēji – Likumā par tiesas un notāra nodevām (GNotKG) (attiecībā uz notariālām procedūrām un procedūrām, kas neattiecas uz ģimenes lietām, piemēram, saistībā ar dokumenta autentiskumu).
Procedūras saskaņā ar Regulu 2016/1103 un Regulu 2016/1104 (Laulāto mantisko attiecību regula / Reģistrētu partnerattiecību mantisko seku regula) saistībā ar Likumu par starptautisku tiesvedību laulāto mantisko attiecību jomā (IntGüRVG) –
attiecībā uz pieteikuma procedūru apliecības izsniegšanai saskaņā ar IntGüRVG 27. pantu ir noteikta nodeva 17 EUR apmērā (Likumam par tiesas nodevām ģimenes lietās (KV FamGKG) pievienotā nodevu saraksta 1711. punkts, Likumam par tiesas nodevām un notāra nodevām (KV GNotKG) pievienotā nodevu saraksta 23808. punkts). Nodeva par IntGüRVG 31. pantā paredzēto procedūru attiecībā uz dokumenta autentiskumu ir 60 EUR atbilstoši KV GNotKG 15215. punktam. Attiecībā uz pieteikuma procedūru notariāla dokumenta izpildāmības pasludināšanai saskaņā ar IntGüRVG 4. panta 4. punktu tiek iekasēta nodeva 264 EUR apmērā (KV GNotKG 23806. punkts).
Procedūras saskaņā ar Regulu 2019/1111 (Regula “Brisele IIb”) saistībā ar Starptautisko ģimenes tiesību procedūru likumu (IntFamRVG) –
nodevas par procedūrām saskaņā ar Regulu 2019/1111 saistībā ar IntFamRVG ir izklāstītas 1710. un turpmākajos punktos. Papildus šai maksai var rasties arī pakalpojumu izmaksas saskaņā ar KV FamGKG 2002. punktu.
Procedūras saskaņā ar Regulu Nr. 4/2009 (Uzturēšanas saistību regula) saistībā ar Likumu par uzturlīdzekļiem ārvalstīs (AUG) –
attiecībā uz pieteikuma procedūru apliecības izsniegšanai saskaņā ar AUG 71. panta 1. punktu tiek iekasēta nodeva 17 EUR apmērā atbilstoši KV FamGKG 1711. punktam un KV GNotKG 23808. punktam. Attiecībā uz procedūrām, kas saistītas ar pieteikumu noteikt izpildāmo saturu saskaņā ar AUG 34. panta 1. punktu, tiek iekasēta nodeva 66 EUR apmērā atbilstoši KV FamGKG 1713. punktam. Attiecībā uz pieteikumu par notariāla akta izpildāmības pasludināšanu saskaņā ar AUG 35. panta 3. punktu tiek iekasēta nodeva 264 EUR apmērā (KV GNotKG 23806. punkts).
Procedūras saskaņā ar Regulu 606/2013 (Aizsardzības pasākumu regula) saistībā ar Eiropas aizsardzības pasākumu likumu (EUGewSchVG) –
nodevas par procedūrām saskaņā ar Regulu 606/2013 saistībā ar EUGewSchVG ir noteiktas 1320. un turpmākajos punktos. Attiecībā uz procedūru kopumā tiek iekasēta nodeva ar likmi 2,0, ko var samazināt līdz 0,5 saskaņā ar KV FamGKG 1321. punktu, ja visa procedūra tiek izbeigta. Nodevas aprēķināšanai nepieciešamo procedūru vērtību nosaka saskaņā ar FamGKG 49. pantu.
Attiecībā uz pieteikuma procedūru apliecības izsniegšanai saskaņā ar EUGewSchVG 14. pantu ir noteikta nodeva 17 EUR apmērā (KV FamGKG 1711. punkts).
v) Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma regula (Regula (ES) Nr. 655/2014)
Tiesas nodevas
Nodevas, ko iekasē tiesu izpildītāji, kuri ir iesaistīti apķīlāšanas rīkojuma apstrādē vai izpildē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 655/2014, ir paredzētas GKG un FamGKG. Minētajiem likumiem var piekļūt un ar tiem bez maksas var iepazīties tīmekļa vietnēs http://www.gesetze-im-internet.de/bundesrecht/gkg_2004/gesamt.pdf un http://www.gesetze-im-internet.de/bundesrecht/famgkg/gesamt.pdf.
Procedūras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 5. panta a) punktu
Nodevas apmēru katrā lietā nosaka, pamatojoties uz strīda summu un attiecīgo nodevas likmi, izmantojot aprēķināšanas metodi, kas paredzēta GKG 34. pantā / FamGKG 28. pantā.
a) procedūrā attiecībā uz Eiropas apķīlāšanas rīkojuma saņemšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 5. panta a) punktu parasti piemēro nodevas likmi 1,5 likmi saskaņā ar KV GKG 1410. punktu. Atsevišķos gadījumos, kad apstrāde tiesā prasa mazāk darba, piemēro samazinātu nodevas likmi 1,0 (KV GKG 1411. punkts). Ja rīkojums tiek izdots saskaņā ar ZPO 91.a pantu vai 269. panta 3. punkta trešo teikumu, parasti piemēro augstāku nodevas likmi – 3,0 (KV GKG 1412. punkts).
Nodeva par procedūru ietver arī parādnieka pieteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 33. pantu attiecībā uz Eiropas apķīlāšanas rīkojuma atsaukšanu vai grozīšanu. Par izsniegšanu ar izsniegšanas apliecinājumu, ierakstītu vēstuli ar saņemšanas apstiprinājumu vai apstrādi, ko veic tiesas darbinieki, piemēro fiksētu nodevu 3,50 EUR apmērā par katru izsniegšanu, ja vienā un tajā pašā tiesvedības posmā apstrādā vairāk nekā 10 izsniegšanas gadījumu vai ja izsniegšanu pieprasa kreditors (Likuma par tiesu izpildītāju maksām,KV GvKostG, pielikumā pievienotā maksu saraksta 9002. punkts).
Pārsūdzības procesā piemērojamā nodevas likme ir 1,5 (KV GKG 1430. punkts). Ja visu procedūru izbeidz, atsaucot pārsūdzību, nodevas likmi samazina līdz 1,0 (KV GKG 1431. punkts).
Prasījuma summas apmēru katrā lietā nosaka pēc tiesas ieskatiem (GKG 53. pants saistībā ar ZPO 3. pantu).
Nodevu piemēro, kolīdz Eiropas apķīlāšanas rīkojuma pieteikums vai pārsūdzības prasījums tiek iesniegts tiesā (GKG 6. pants).
b) Ja vietējā tiesa pirmajā instancē pieņem nolēmumu kā ģimenes lietu tiesa, parasti piemēro nodevas likmi 1,5 saskaņā ar KV FamGKG 1420. punktu. Ja visu procedūru izbeidz bez galīgā sprieduma, nodevas likmi samazina līdz 0,5 (KV FamGKG 1421. punkts).
Nodeva par procedūru ietver arī parādnieka pieteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 33. pantu attiecībā uz Eiropas apķīlāšanas rīkojuma atsaukšanu vai grozīšanu. Par izsniegšanu ar izsniegšanas apliecinājumu, ierakstītu vēstuli ar saņemšanas apstiprinājumu vai apstrādi, ko veic tiesas ierēdnis, piemēro nodevu 3,50 EUR apmērā par katru izsniegšanu, ja vienā un tajā pašā tiesvedības posmā apstrādā vairāk nekā 10 izsniegšanas gadījumu vai ja izsniegšanu pieprasa kreditors (KV FamGKG 2002. punkts).
Pārsūdzības procesā piemērojamā nodevas likme ir 2,0 (KV FamGKG 1422. punkts). Ja visu procedūru izbeidz, atsaucot pārsūdzību, pirms tiesa ir saņēmusi pārsūdzības pamatojumu, nodevas likmi samazina līdz 0,5 (KV FamGKG 1423. punkts). Citos gadījumos, kad procedūru izbeidz bez sprieduma, nodevas likme ir 1,0 (KV FamGKG 1424. punkts).
Prasījuma summas apmēru katrā lietā nosaka pēc taisnīguma principa (FamGKG 42. panta 1. punkts).
Nodevu piemēro, kolīdz pieņemts beznosacījumu nolēmums par nodevām vai procedūra izbeigta kādā citā veidā (FamGKG 11. pants).
c) Ja darba tiesa (Arbeitsgericht) izdod nolēmumu pirmajā instancē, procedūrai parasti piemērojamā nodevas likme ir 0,4 (KV GKG 8310. punkts). Ja rīkojums tiek izdots saskaņā ar ZPO 91.a pantu vai 269. panta 3. punkta trešo teikumu, parasti piemēro augstāku nodevas likmi – 2,0 (KV GKG 8311. punkts).
Nodeva par procedūru ietver arī parādnieka pieteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 33. pantu attiecībā uz Eiropas apķīlāšanas rīkojuma atsaukšanu vai grozīšanu. Par izsniegšanu ar izsniegšanas apliecinājumu, ierakstītu vēstuli ar saņemšanas apstiprinājumu vai apstrādi, ko veic tiesas ierēdnis, piemēro nodevu 3,50 EUR apmērā par katru izsniegšanu, ja vienā un tajā pašā tiesvedības posmā apstrādā vairāk nekā 10 izsniegšanas gadījumu vai ja izsniegšanu pieprasa kreditors (KV GKG 9002. punkts).
Pārsūdzības procesā piemērojamā nodevas likme ir 1,2 (KV GKG 8330. punkts). Ja visu procedūru izbeidz, atsaucot pārsūdzību, nodevas likmi samazina līdz 0,8 (KV GKG 8331. punkts).
Prasījuma summas apmēru katrā lietā nosaka pēc tiesas ieskatiem (GKG 53. pants saistībā ar ZPO 3. pantu).
Nodevu piemēro, kolīdz pieņemts beznosacījumu nolēmums par nodevām vai procedūra izbeigta kādā citā veidā (FamGKGFamGKG 9. pants).
Procedūras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 5. panta b) punktu un visas procedūras, kas saistītas ar pieteikumiem ierobežot vai izbeigt apķīlāšanas rīkojuma izpildi
Nodeva par apķīlāšanas rīkojuma iegūšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 5. panta b) punktu ir 22 EUR (KV GKG 2111. punkts). Ja tiesvedības laikā tiek iesniegts pieteikums informācijas par kontu iegūšanai, nodevu palielina līdz 37 EUR (KV GKG 2112. punkts).
Nodeva par procedūru ietver arī parādnieka pieteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 655/2014 33. pantu attiecībā uz Eiropas apķīlāšanas rīkojuma atsaukšanu vai grozīšanu.
Nodeva par pieteikumiem izpildes izbeigšanai vai ierobežošanai ir 33 EUR (KV GKG 2119. punkts).
Nodeva par noraidītām vai nepieņemtām pārsūdzībām ir 33 EUR (KV GKG 2121. punkts). Ja pārsūdzība ir noraidīta vai nav pieņemta attiecībā uz tās daļu, tiesa var, pamatojoties uz taisnīguma apsvērumiem, samazināt nodevu uz pusi vai lemt to neiekasēt.
Nodeva ir maksājama, kolīdz Eiropas apķīlāšanas rīkojuma pieteikums, prasība par tā izpildes izbeigšanu vai ierobežošanu vai prasījums tiek iesniegts tiesā (GKG 6. pants).
Dokumentu izsniegšanas izmaksas
Nodevas, ko iekasē tiesu izpildītāji, kuri ir iesaistīti apķīlāšanas rīkojuma apstrādē vai izpildē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 655/2014, ir paredzētas Tiesu izpildītāju nodevu likumā (GvKostG). Minētajam likumam var piekļūt un ar to bez maksas var iepazīties tīmekļa vietnē http://www.gesetze-im-internet.de/bundesrecht/gvkostg/gesamt.pdf.
Nodevas iekasē par Vācijā izdota Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izsniegšanu bankai, ja tiesu izpildītājam tas ir jāizsniedz Vācijā. Ja tiesu izpildītājs izsniedz apķīlāšanas rīkojumu personiski, ir jāmaksā nodeva 11 EUR apmērā saskaņā ar KV GvKostG 100. punktu, kā arī atkarībā no tiesu izpildītāja mērotā attāluma jāsedz ceļa izdevumi – 3,25 EUR par attālumu līdz 10 km, 6,50 EUR par attālumu no 10 km līdz 20 km, 9,75 EUR par attālumu no 20 km līdz 30 km, 13 EUR par attālumu no 30 km līdz 40 km un 16,25 EUR par attālumu, kas pārsniedz 40 km (KV GvKostG 711. punkts). Ja tiesu izpildītājs izsniedz to citā veidā, attiecīgā nodeva ir 3,30 EUR (KV GvKostG 101. punkts). Izsniegšanai ar izsniegšanas apliecinājumu pilnā apmērā tiek piemērota maksa pasta izdevumu segšanai (Zustellungsurkunde) (KV GvKostG 701. punkts) Citu skaidras naudas izdevumu segšanai būs jāveic vienreizējs maksājums 20 % apmērā no nodevām par katru rīkojumu, taču šis maksājums nevar būt mazāks par 3,00 EUR vai lielāks par 10,00 EUR (KV GvKostG 716. punkts).
Tas attiecīgi attiecas uz lietām, kurās tiesa, kas izdevusi Eiropas apķīlāšanas rīkojumu Vācijā, izsniedz rīkojumu parādniekam pēc kreditora iniciatīvas, izmantojot tiesu izpildītāju.
iv) Eiropas Maksātnespējas regula (Regula (ES) 2015/848)
Prasījuma iesniegšana maksātnespējas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) 2015/848 53. pantu ir bez maksas, ja prasījums ir iesniegts tiesas rīkojumā par procedūras sākšanu noteiktajā laikposmā saskaņā ar Maksātnespējas kodeksa (InsO) 28. pantu. Šim laikposmam jābūt vismaz divām nedēļām un ne ilgākam par trim mēnešiem. Tomēr pēc šā laikposma joprojām ir iespējams iesniegt prasījumu, ja pēdējā kreditoru sanāksme vēl nav notikusi. Šādos gadījumos kreditoram tomēr ir jāsedz pēc termiņa beigām iesniegtā prasījuma apstrādes izmaksas. Lai segtu šīs izmaksas, tiesa iekasē nodevu 22 EUR apmērā saskaņā ar KV GKG 2340. punktu. Nodeva nav daļa no maksātnespējas procesa nepieciešamajām tiesas izmaksām, kas tiek segtas no maksātnespējīgā parādnieka mantas saskaņā ar InsO 53. un 54. pantu. Tā ir jāsamaksā kreditoram, kurš ir iesniedzis prasījumu pēc termiņa beigām un tādējādi radījis papildu apstrādes darba slodzi (GKG 33. pants saistībā ar InsO 177. panta 1. punkta otro teikumu).
vii) Eiropas Mantošanas regula (Regula (ES) Nr. 650/2012)
Attiecībā uz procedūrām saskaņā ar Regulu 650/2012 (Eiropas Mantošanas regula) nodevas ir jāmaksā saskaņā ar GNotKG.
Maksas par pieteikuma procedūru Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanai ir noteiktas KV GNotKG12210. un turpmākajos punktos. Maksas aprēķināšanai nepieciešamā darījuma vērtība tiek noteikta saskaņā ar GNotKG 40. pantu un parasti atbilst mantojuma vērtībai.
viii) Eiropas izpildes rīkojuma regula (Regula (EK) Nr. 805/2004)
Pieteikumi apstiprinājuma izsniegšanai –
atbilstoši GKG1513. punktam par apstiprinājuma izsniegšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 805/2004 9. panta 1. punktu, 24. panta 1. punktu, 25. panta 1. punktu un 6. panta 2. un 3. punktu un par apstiprinājuma izsniegšanu saskaņā ar ZPO 1110. pantu iekasē maksu 22 EUR apmērā.
Pieteikumi par labošanu vai atsaukšanu –
Regulas (EK) Nr. 805/2004 10. panta 1. punktā paredzētajām pieteikuma procedūrām tiesas nodevas nepiemēro. Nodeva tiek iekasēta tikai par pārsūdzību un arī tikai tad, ja pārsūdzība tiek noraidīta vai atcelta. Šādā gadījumā maksa saskaņā ar KV GKG 1523. punktu ir 66 EUR.
Pieprasījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 805/2004 21. un 23. pantu, ZPO 1084. pantu –
nodeva par procedūrām, kas saistītas ar pieprasījumiem izbeigt, atteikt, apturēt vai ierobežot izpildi saskaņā ar ZPO 1084. pantu, ir 33 EUR (KV GKG 2119. punkts).
ix) Regula “Brisele Ia” (Regula (ES) Nr. 1215/2012)
Apliecības izdošana saskaņā ar ZPO 1110. pantu (regulas 53. un 60. pants) –
saskaņā ar ZPO 1110. pantu par apliecības izdošanu atbilstošiKV GKG1513. punktam un KV GNotKG 23805. punktam tiek iekasēta maksa 22 EUR apmērā.
Atzīšanas atteikums saskaņā ar ZPO 1115. pantu (regulas 45. un 47. pants) –
nodeva par atzīšanas atteikuma pieteikuma procedūru ir 264 EUR (KV GKG 1510. punkts).
5. Elektroniskās maksāšanas metodes
Visas tiesas iekasētās maksas var samaksāt ar SEPA bankas pārskaitījumu. Katras tiesas kase šim nolūkam ir norādījusi bankas kontu.
6. Paziņojums par decentralizētās IT sistēmas agrīnu izmantošanu
Agrīna decentralizētās IT sistēmas izmantošana nav plānota.
7. Paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu civillietās un komerclietās
Vācijas Federatīvā Republika piemēros Digitalizācijas regulas 5. pantu no 2024. gada 1. oktobra.
8. Paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu krimināllietās
Videokonferenču agrīna izmantošana krimināllietās nav plānota.