Digitalizācijas regula – dalībvalstu paziņojumi

1. Valsts IT portāli saziņai ar tiesām vai citām iestādēm

Valsts tieslietu IT portālu sauc par “e-tiesiskuma portālu” (Portal e-Sodstvo).

Saite uz portālu: https://evlozisce.sodisce.si/esodstvo/index.html.

Portālam var piekļūt dažādu līmeņu lietotāji:

1. Reģistrētie lietotāji. Pieteikties var ikviens (reģistrācijai vajadzīga tikai e-pasta adrese), un šajā lietotāju līmenī var piekļūt noteiktai publiskai informācijai (piemēram, zemes reģistram);
2. Kvalificētie lietotāji. Lai reģistrētos, ir vajadzīgs Slovēnijas izdevēja izsniegts kvalificēts digitālais sertifikāts, bet Slovēnijas pilsonība nav nepieciešama.

Portālu var izmantot dažādiem nolūkiem atkarībā no lietotāja veida. Var elektroniski iesniegt pieteikumus par izpildes un maksātnespējas procedūrām un pieteikumus zemes reģistram. Pieteikumus var elektroniski iesniegt arī bezstrīdus kārtībā izskatāmās lietās saistībā ar ģimenes tiesībām, bet šo funkciju var izmantot vienīgi saziņai starp sociālo dienestu centriem un kompetentajām tiesām.

Reģistrēto lietotāju identifikācija e-tiesiskuma portālā notiek, izmantojot lietotājvārdu (e-pasta adresi) un paroli. Reģistrētiem lietotājiem nav vajadzīgs kvalificēts digitālais sertifikāts vai droša elektroniska pastkaste.

Reģistrētie lietotāji var izmantot e-tiesiskuma portālu šādu darbību veikšanai:

• darbības zemes e-reģistrā (e-ZK), t. i., publiskā zemes reģistra izraksti un paziņojumi. Citu elektronisku darbību veikšanai ir vajadzīgs kvalificēta lietotāja statuss;
• darbības e-izpildes (e-Izvršba) vidē, t. i., pieteikuma par izpildi iesniegšana, pamatojoties uz publisku aktu, un šāda pieteikuma papildināšana (tas ir iespējams tikai tad, ja pieteikums tika iesniegts elektroniski un pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis tiesas rīkojumu, ar kuru papildināt pieteikumu). Citu elektronisku darbību veikšanai ir vajadzīgs kvalificēta lietotāja statuss.

Kvalificētos ārējos lietotājus iedala neatkarīgos kvalificētos ārējos lietotājos un personās, kas ir pilnvarotas rīkoties neatkarīgu ārējo lietotāju vārdā.

Neatkarīgos kvalificētos ārējos lietotājus sīkāk iedala profesionālos lietotājos, lietotājos un ārējos administratoros.

Ārēja kvalificēta lietotāja statusu lietotājs var iegūt, ja tam ir kvalificēts sertifikāts un droša elektroniska pastkaste. Lietotājam, kura uzdevums ir rīkoties neatkarīga lietotāja vārdā, t. i., ieceltajai pilnvarotajai personai, droša elektroniska pastkaste nav vajadzīga. Elektroniskās darbības, ko lietotājam ir atļauts veikt konkrētā elektroniskā procedūrā, ir atkarīgas no tās lietotāju grupas, kurā lietotājs ir reģistrēts drošības sistēmā.

Profesionāli lietotāji ir lietotāji, kuriem ir (profesionāla) pārstāvja vai tiesu iestādes statuss civilprocesā. To vidū ir notāri, advokāti, tiesu izpildītāji, administratori, Slovēnijas Valsts juridiskais birojs, prokurori, nekustamā īpašuma uzņēmumi un vietējo pašvaldību advokāti.

Lietotāji ir personas, kam civilprocesā ir puses statuss. To vidū ir juridiskas personas, fiziskas personas, valsts iestādes un vietējās pašvaldības.

Ārējie administratori ir lietotāji, kas veic lietotāju pārvaldību drošības sistēmā reģistrētajās profesionālo lietotāju grupās.

Persona, kas ir pilnvarota pārstāvēt neatkarīgu kvalificētu ārējo lietotāju, t. i., iecelta pilnvarotā persona, ir fiziska persona, kura ir saņēmusi no neatkarīga kvalificēta lietotāja pilnvarojumu civilprocesā veikt elektroniskas darbības tā vārdā (ja neatkarīgā kvalificētā ārējā lietotāja tiesiskā forma ir juridiska persona vai zvērināts advokāts) vai kura (ja neatkarīgais kvalificētais lietotājs ir centrālā valdība vai vietējā pašvaldība) ieņem amatu vai pilda uzdevumus, kas tai dod tiesības attiecīgās iestādes vārdā veikt elektroniskas darbības civilprocesā.

Neatkarīga lietotāja pilnvarotā persona veic elektroniskas darbības tā neatkarīgā kvalificētā ārējā lietotāja vārdā, kuru tā pārstāv. Fiziska persona var būt reģistrēta drošības sistēmā pilnvarotās personas statusā tikai vienam neatkarīgam kvalificētam ārējam lietotājam katrā no lietotāju grupām.

E-izpildes apakšportāls (e-Izvršba)

E-izpildes apakšportālā varat reģistrēties kā:

• reģistrēts lietotājs, un šādā statusā varēsiet iesniegt pieteikumu par izpildi, pamatojoties uz publisku aktu, un papildināt šādu pieteikumu;
• kvalificēts ārējais lietotājs, un šādā statusā varēsiet sagatavot elektroniskus pieteikumus (atkarībā no lietotāju grupas, kurā esat iekļauts) – pieteikumus, pieprasījumus tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanai, pieteikumus par izpildes apturēšanu un citus pieteikumus, kā arī atsaukt pieteikumus.

Zemes e-reģistra apakšportāls (e-ZK)

Zemes e-reģistra apakšportālā varat reģistrēties kā:

• reģistrēts lietotājs, un šādā statusā varēsiet aplūkot zemes reģistra datus un saņemt izrakstus no zemes reģistra;
• kvalificēts ārējais lietotājs, un šādā statusā papildus zemes reģistra ierakstu aplūkošanai un izrakstu saņemšanai varēsiet arī iesniegt elektroniskus pieteikumus zemes reģistram, paziņojumus un citus elektroniskus pieteikumus procedūru īstenošanai zemes e-reģistrā.

Visus ar zemes reģistra procedūrām saistītos tiesas dokumentus nosūta uz drošu elektronisku pastkasti.

E-maksātnespējas apakšportāls (eINS)

Ar maksātnespējas procedūru saistītas elektroniskas darbības (eINS darbības) var veikt kvalificēto lietotāju grupas.

Profesionālie lietotāji:

• advokāti (kā pušu pārstāvji);
• administratori;
• valsts juristi (Valsts Juridiskais birojs kā valsts pārstāvis);
• prokurori (Ģenerālprokuratūra).

Puses:

• juridiskas personas (juridiska persona, kas rīkojas savā vārdā kā viena no pusēm maksātnespējas procedūrā);
• fiziskas personas (iedzīvotāji, komersanti un privātpersonas, kas rīkojas savā vārdā kā viena no pusēm maksātnespējas procesā).

Advokāti, valsts juristi un puses (juridiskas personas un fiziskas personas) veic šādas eINS darbības:

iesniedz tālāk minētos elektroniskos pieteikumus:

• elektronisks pieteikums maksātnespējas procedūras sākšanai;
• elektronisks prasījums maksātnespējas procedūrā;
• citi elektroniski pieteikumi, ko iesniedz maksātnespējas procedūrā iesaistītās puses (pieteikumi procedūrās pirms maksātnespējas un maksātnespējas procedūrā, kā arī parasto un ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanai);
• pieprasījuma iesniegšana par piekļuvi lietas materiāliem, t. i., elektronisko dokumentu aplūkošana konkrētā eINS procedūrā;
• iesniegto pieteikumu aplūkošana.

Administratori var iesniegt elektronisku pieteikumu un pieprasīt informāciju, tajā skaitā:

• sagatavot pārskatu par visām lietām, kurās tie pilda administratora pienākumus; un
• aplūkot elektroniskos dokumentus par konkrētu eINS procedūru, kurā tie pilda administratora pienākumus.

Prokurori var iesniegt elektronisku pieteikumu vai pieprasīt ārkārtas tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanu un aplūkot elektroniskos dokumentus par konkrētu eINS procedūru.

Administratoriem un advokātiem visi pieteikumi maksātnespējas procedūrās jāiesniedz elektroniski. Valsts juristi, prokurori un puses (juridiskas personas un fiziskas personas) pieteikumus maksātnespējas procesā var iesniegt elektroniski, bet viņiem tas nav jādara obligāti.

Dokumentus, kas attiecas uz maksātnespējas procedūru, elektroniski nosūta administratoriem un advokātiem uz drošām elektroniskām pastkastēm. Citām lietotāju grupām dokumentus nosūta arī pa pastu, ja lietotājiem nav drošas elektroniskās pastkastes, kas reģistrēta tieslietu portāla drošības sistēmā.

Civilprocesa e-pieteikuma apakšportāls (e-Vloga)

Civilprocesa e-pieteikuma apakšportālu izmanto, lai elektroniski iesniegtu pieteikumus tiesvedībā par ģimenes attiecību un personisko situāciju noregulēšanu apgabaltiesās (okrožna sodišča), kā arī mantojuma lietās, ko izskata vietējās tiesas (okrajna sodišča), un lai iesniegtu elektronisku pieteikumu, ar ko lūdz atļauju iesniegt pārsūdzību saskaņā ar Civilprocesa likuma (Zakon o pravdnem postopku) noteikumiem.

2. Valsts tiesību akti par videokonferencēm civillietās un komerclietās

Saskaņā ar 114.a pantu Civilprocesa likumā (Uradni list RS (UL RS; Slovēnijas Republikas Oficiālais Vēstnesis) Nr. 26/99, ar grozījumiem) tiesa, ja puses tam piekrīt, var atļaut pusēm un to pārstāvjiem tiesas sēdes laikā atrasties citā vietā un veikt tur procesuālas darbības, ja starp vietu, kur notiek tiesas sēde, un vietu vai vietām, kurās atrodas puses un/vai to pārstāvji, tiek nodrošināta audio un video pārraide abos virzienos (videokonference). Ar tādiem pašiem nosacījumiem tiesa var nolemt šādā veidā iegūt pierādījumus, veicot pārbaudi, pārbaudot dokumentus, uzklausot puses un lieciniekus un iegūstot pierādījumus no ekspertiem, kas uzaicināti uz tiesu kā liecinieki. Tiesas lēmumu šajā jautājumā nevar pārsūdzēt.

Tiesas sēdes var ierakstīt. Tādas rīcības juridiskais pamats ir Civilprocesa likuma 125.a pants, kurā noteikts, ka tiesas priekšsēdētājs var izdot rīkojumu par visas tiesas sēdes vai kādas tās daļas audio vai audiovizuālu ierakstīšanu. Rīkojumā pusēm un citiem procesa dalībniekiem paziņo, kādā secībā tos ir plānots uzklausīt. Ierakstā jāiekļauj šāda informācija: tiesas adrese un sastāvs, tiesas sēdes vieta, datums un laiks, izskatāmais strīds, pušu vai citu klātesošo personu un to juridisko pārstāvju vai pilnvaroto personu vārdi un uzvārdi. Ierakstā iekļauj arī informāciju, ko izmantoja, lai pārbaudītu tās personas identitāti, kuras liecība tiek ierakstīta, un norāda statusu, kādā attiecīgā persona sniedz liecību. Ja ieraksta vairāku personu liecības, ierakstā skaidri jānorāda, kura no tām sniedza konkrēto liecību. Tiesas sēdes protokolā jānorāda, ka uzklausīšana tika ierakstīta, izmantojot audio vai audio un video ierakstīšanas aprīkojumu, un persona, kura izdeva rīkojumu par sēdes ierakstīšanu; jānorāda, arī tas, ka puses un citi tiesas sēdes dalībnieki tika informēti par sēdes ierakstīšanu, un jāsniedz informācija par to, kur ierakstu glabās un kā tam varēs piekļūt. Skaņu ieraksta norakstu sagatavo piecu dienu laikā pēc tā ierakstīšanas. Pusēm ir tiesības piekļūt ierakstam un celt iebildumus pret neprecizitātēm norakstā piecu dienu laikā pēc tā kopijas saņemšanas. Par iebildumu tiesas priekšsēdētājs lemj bez tiesas sēdes. Ierakstu automātiski reģistrē un glabā informācijas sistēmā tikpat ilgi, cik attiecīgo lietu.

Civilprocesa likumā ir noteikta prasība nodrošināt, ka tiesas sēžu ierakstus glabā drošā veidā un tie nav publiski pieejami. Saskaņā ar 125.a pantu tiesas sēdes ierakstu automātiski reģistrē un glabā tiesas informācijas sistēmā tikpat ilgi, cik attiecīgo lietu. Tas nozīmē, ka tiesas sēžu ierakstus glabā tādā veidā, kas garantē to drošību un ierobežo piekļuvi tiem, tādējādi nodrošinot, ka ieraksti nav publiski pieejami. Rīcību ar pieprasījumiem, pierādījumiem un lēmumiem, kuri ietver klasificētu informāciju, reglamentē 332.c pants, kurš nosaka, ka tiesai šāda informācija ir jāglabā tādā veidā, kas nodrošina attiecīgās informācijas drošību, un piekļūt tai drīkst tikai drošības prasībām atbilstošās tiesu nama telpās. Arī šī prasība apliecina, ka tiesas sēžu ierakstus, kuri var ietvert sensitīvu vai klasificētu informāciju, glabā tādā veidā, kas nodrošina šādu ierakstu drošību un ierobežo to publisku pieejamību.

Tiesas izmanto Polycom videokonferenču sistēmu, kurai pievienots licencēts paplašinājums – Pexip sistēma. Minētā videokonferenču sistēma izmanto valsts infrastruktūru un darbojas valsts iestāžu tīklā.

Savukārt Pexip sistēma nodrošina vēl plašāku piekļuvi videokonferenču sistēmai, jo tā ļauj tiesas sēdes dalībniekiem pieslēgties videokonferencei no savām mobilajām ierīcēm un dalībai videokonferencē nav vajadzīga īpaša (specializēta) aparatūra.

Informāciju par videokonferenču tehnisko īstenošanu tiesvedības puses sniedz viena otrai attiecīgās tiesvedības gaitā. Tiesai, kurā notiek tiesvedība, ir pienākums nodrošināt videokonferences faktisku norisi (tajā skaitā vajadzības gadījumā sarīkot sistēmas iepriekšēju izmēģinājumu).

Civilprocesa likums ir pieejams šajā saitē: https://pisrs.si/pregledPredpisa?id=ZAKO1212.

Saite uz tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā: https://pisrs.si/aktualno/zakonodaja-v-anglescini.

3. Valsts tiesību akti par videokonferencēm krimināllietās

Kriminālprocesa likums (Zakon o kazenskem postopku) (UL RS Nr. 63/94, ar grozījumiem) reglamentē pirmstiesas uzklausīšanas, pamata tiesvedību, liecību sniegšanu, uzklausīšanas un citas procesuālās darbības un noteiktos apstākļos atļauj tās veikt, izmantojot videokonferenci. Videokonferenci var izmantot, ja tiesvedības puses tam piekrīt vai, ņemot vērā lietas apstākļus, tas ir nepieciešams kriminālprocesa pienācīgas norises nodrošināšanai. Par videokonferences izmantošanu tiesa pieņem argumentētu lēmumu. Lēmumu nodod pusēm un citiem tiesas sēdes dalībniekiem kopā ar uzaicinājumu uz tiesas sēdi, kurā ir iekļauti norādījumi par videokonferenču sistēmas izmantošanu un metodi, ko izmantos dalībnieka identitātes pārbaudei. Šādu lēmumu nav atļauts pārsūdzēt.

Videokonferenci var izmantot arī aizsargātu vai anonīmu liecinieku nopratināšanai, ja to personiska ierašanās iestādē, kura rīko nopratināšanu, varētu nopietni apdraudēt viņu dzīvību vai veselību, vai ja kompetentā iestāde ir izteikusi šādu lūgumu citai valstij. Nopratināmo personu pavada kompetenta persona no tās iestādes, kura rīko nopratināšanu, vai cita pilnvarota persona, kuras uzdevums ir nodrošināt, lai nopratināmās personas identitāte tiktu pienācīgi pārbaudīta. Noteiktos apstākļos videokonferenci var izmantot arī ekspertu sniegto liecību uzklausīšanai.

Juridiskais pamats videokonferenču izmantošanai kriminālprocesā ir noteikts Kriminālprocesa likuma 244., 304.a un 84.a pantā – minētajos pantos ir izklāstīti šādu uzklausīšanu rīkošanas nosacījumi un kārtība, tajā skaitā metodes, ko izmanto uzklausīšanas dalībnieku identitātes pārbaudei un drošas saziņas nodrošināšanai. Videokonferences izmantošana palīdz paātrināt tiesvedības norisi, mazināt izmaksas un uzlabot liecinieku drošību.

Kriminālprocesa likuma noteikumi nodrošina aizdomās turētajiem piekļuvi videokonferenču infrastruktūrai, lai uzklausīšana varētu notikt, izmantojot videokonferenci. Videokonferenču iekārtas, kas nodrošina interaktīvu saziņu, vienlaikus pārraidot attēlus un skaņu, var atrasties tiesas zālē pastāvīgi, bet videokonferenču rīkošanai var izmantot arī portatīvas videokonferenču iekārtas. Videokonferenci var izmantot, lai tiesu vai tiesnesi savienotu ar citu tiesas zāli, drošu telpu, ieslodzījuma vietu, vietu ārvalstīs u. c. Videokonferences izmantošana ļauj apsūdzētajiem, lieciniekiem un (noteiktos apstākļos) ekspertiem sniegt liecības, vienlaikus nodrošinot lieciniekiem lielāku drošību, jo tiem nav tieša kontakta ar apsūdzēto.

Aizdomās turētā, apsūdzētā, notiesātā vai skartās personas un tās advokāta saziņas konfidencialitāti pirms iztaujāšanas videokonferencē un tās laikā nodrošina saskaņā ar Kriminālprocesa likuma noteikumiem. Kriminālprocesa likuma 74. pantā ir noteikts, ka, ja apsūdzētais atrodas apcietinājumā, viņa aizstāvības advokāts var brīvi sazināties ar savu aizstāvamo kā rakstiski, tā mutiski un bez uzraudzības. Tas nozīmē, ka ir jāgarantē apsūdzētā un tā aizstāvības advokāta saziņas konfidencialitāte, tajā skaitā arī saziņa abu starpā videokonferences laikā. Arī 244.a pantā ir paredzēts, ka noteiktos apstākļos apsūdzētā vai liecinieka nopratināšanai var izmantot videokonferenci, taču ar nosacījumu, ka nopratināmās personas identitāte tiek pienācīgi pārbaudīta. Ja valstī notiekošā kriminālprocesā videokonferenci izmanto, lai iztaujātu apsūdzēto, liecinieku vai ekspertu citas valsts teritorijā, kompetentajai iestādei ir jānodrošina, ka apsūdzēto, liecinieku vai ekspertu pavada šādas citas valsts kompetentās iestādes kompetents darbinieks, kuras uzdevums ir nodrošināt nopratināmās personas identitātes pārbaudi. Nopratināšanā klātienē var piedalīties arī aizstāvības advokāts, un advokāta klātbūtne ir papildu garantija tam, ka apsūdzētais un viņa aizstāvi s spēs savā starpā sazināties konfidencialitāti. Tādā veidā saziņa starp apsūdzēto un viņa aizstāvi ir aizsargāta un konfidenciāla, pat ja tā notiek videokonferences laikā.

Informāciju par videokonferenču tehnisko īstenošanu tiesvedības puses sniedz viena otrai attiecīgās tiesvedības gaitā. Tiesai, kurā notiek tiesvedība, ir pienākums nodrošināt videokonferences faktisku norisi (tajā skaitā vajadzības gadījumā sarīkot sistēmas iepriekšēju izmēģinājumu).

Ja videokonferenci vai citu attālinātas saziņas tehnoloģiju ir plānots izmantot, lai iztaujātu bērnu, vispirms bērnu informē par tā tiesībām, un pēc tam bez liekas kavēšanās paziņo par to vecākiem. Kompetentajai iestādei nekavējoties jāinformē vecāki vai aizbildnis par bērna tiesībām, tajā skaitā par tiesībām uz vecāku vai aizbildņa pavadību tiesvedības laikā. Minētā informācija jāsniedz saprotamā veidā mutiski un rakstiski, un bērnam jāapstiprina tās saņemšana ar savu parakstu. Nodrošinot bērna liecības ierakstīšanu ar audiovizuālu līdzekļu palīdzību, ir jāņem vērā bērna intereses, ciktāl tās ir samērojamas ar lietas apstākļiem. Ja bērna vecāki vai aizbildnis kāda iemesla dēļ nevar nodrošināt bērnam pavadību kriminālprocesā, bērns var izvēlēties citu pieaugušo, kuram tas uzticas, vai, pienācīgi ņemot vērā bērna intereses, kompetentā iestāde vai kompetentais sociālo pakalpojumu centrs var nekavējoties izraudzīt citu pieaugušo bērna pavadīšanai uz tiesu. Šādas rīcības juridiskais pamats ir Kriminālprocesa likums, jo īpaši 452.c, 84.a, 304.a un 452.c pants.

Saskaņā ar Likumu par bērnu aizsardzību kriminālprocesā un vispusīgu attieksmi pret bērniem bērnu namā (Zakon o zaščiti otrok v kazenskem postopku in njihovi celostni obravnavi v hiši za otroke) (UL RS Nr. 54/21, ZZOKPOHO) vecākus vai citus atbilstošus pieaugušos informē par to, ka bērna iztaujāšana, izmantojot videokonferenci vai citu attālinātas saziņas tehnoloģiju, notiks veidā, kas nodrošina bērna interešu ievērošanu. Saskaņā ar ZZOKPOHO 24. pantu iztaujāšanā piedalās ne tikai bērns un eksperts, kas palīdz veikt iztaujāšanu, – ar tiesas atļauju iztaujāšanā var piedalīties arī bērna likumīgais pārstāvis, nepilngadīga cietušā advokāts, sociālo pakalpojumu centra speciālists, bērna konsultants, iestādes tehniskais personāls un citas personas, kuru klātbūtnei iztaujāšanā ir piekritusi tiesa. Minēto personu klātbūtni nodrošina, izvietojot tās atsevišķās telpās, kurās ir ierīkots savienojums ar audio un video aprīkojumu, lai vecāki un citi atbilstoši pieaugušie būtu informēti un varētu sekot līdzi uzklausīšanas norisei, bet neradītu nevēlamu ietekmi uz bērnu. Tiesa var likt personai uz laiku atstāt telpu, ja tās klātbūtne krimināllietas izskatīšanā var apdraudēt pirmstiesas vai tiesas procesa intereses vai ja tiesa vēlas nodrošināt bērna interešu ievērošanu visā tiesas sēdes laikā.

Juridiskais pamats tiesas sēžu ierakstīšanai kriminālprocesā ir noteikts Kriminālprocesa likuma 314. pantā, kurš paredz, ka tiesas priekšsēdētājs var izdot rīkojumu ierakstīt visu tiesas procesu vai atsevišķas tā daļas, izmantojot piemērotu tehnisku aprīkojumu, kas ļauj iegūt audio vai audiovizuālus ierakstus. Ierakstīšanu veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Kriminālprocesa likuma 84. pantā. Puses var atkārtoti noklausīties/noskatīties ierakstu un saņemt tā kopiju e-tiesiskuma (e-Sodstvo) informācijas sistēmā, tiklīdz tas ir tehniski iespējams. Tiesas sēžu protokolu pilnīgas kopijas vai izrakstus var sagatavot pēc pušu pieprasījuma vai saskaņā ar tiesneša lēmumu.

Kriminālprocesa likums ir pieejams šajā saitē: https://pisrs.si/pregledPredpisa?id=ZAKO362.

Likums par bērnu aizsardzību kriminālprocesā un vispusīgu attieksmi pret bērniem bērnu namā ir pieejams šajā saitē: https://pisrs.si/pregledPredpisa?id=ZAKO8216.

Saite uz tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā: https://pisrs.si/aktualno/zakonodaja-v-anglescini.

4. Tiesas nodevas civillietās un komerclietās

Tiesas nodevas, ko piemēro Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā, ir noteiktas Likumā par tiesas nodevām (Zakon o sodnih taksah, ZST-1) (UL RS Nr. 37/08, ar grozījumiem), kas ir pamata tiesību akts, kurš reglamentē tiesas nodevas.

Par visu Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru iekasē vienotu tiesas nodevu. Maksājums jāveic, iesniedzot pieteikumu tiesā.

Tiesas nodevas apmērs, kas prasītājam jāmaksā Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā, iesniedzot pieteikumu tiesā, ir atkarīgs no prasības summas. Nodevu aprēķina saskaņā ar ZST-1 16. pantā norādīto tabulu. Ja prasības summa nepārsniedz 300 EUR, tiesas nodeva ir 18 EUR, bet, ja prasības summa ir lielāka, nodevu attiecīgi palielina. Tiesas nodevas pakāpenisku palielinājumu paredz ZST-1 16. pants, kas ir pieejams šajā saitē: https://pisrs.si/pregledPredpisa?id=ZAKO4729.

Tiesas nodeva 16 EUR apmērā ir jāmaksā par procedūru saistībā ar pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu, par procedūru saistībā ar pieteikumu par citā Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma izpildāmības pasludināšanu, par procedūru saistībā ar iebildumu pret nolēmumu par citā Eiropas Savienības dalībvalstī pieņemta nolēmuma izpildāmības pasludināšanu, par procedūru saistībā ar pieteikumu Eiropas izpildes rīkojuma vai apliecības par izpildāmības atsaukšanu vai ierobežojumu izdošanai vai par procedūru saistībā ar pieteikumu par Eiropas izpildes rīkojuma labošanu vai atcelšanu.

Tiesību aktos ir noteiktas šādas tiesas nodevas par maksātnespējas procedūrām sadalījumā pa procedūrām pret uzņēmumiem un juridiskām personām un procedūrām pret fiziskām personām.

1. Juridiskas personas bankrota procedūra, piespiedu tiesiskās aizsardzības procedūra un piespiedu likvidācijas procedūra:

• procedūra saistībā ar pieteikumu sākt bankrota procedūru – 246 EUR;
• procedūra saistībā ar pieteikumu sākt piespiedu tiesiskās aizsardzības procedūru – 164 EUR;
• procedūra saistībā ar pieteikumu sākt piespiedu likvidācijas procedūru – 82 EUR;
• iebildums pret piespiedu tiesiskās aizsardzības procedūras piemērošanu – 50 EUR;
• procedūra lēmuma pārsūdzēšanai par pirmās kārtas kreditoru prasījumu apmierināšanu – 410 EUR;
• procedūra cita lēmuma pārsūdzēšanai – 82 EUR.

Nodeva par pieteikumu sākt bankrota procedūru nav jāmaksā, ja šādu pieteikumu darba ņēmēji iesniedz pret darba devēju, kurš ilgāk par diviem mēnešiem kavē darba samaksu, neizmaksājot pat summas, kas nepārsniedz minimālo algu, vai tādus nodokļu un iemaksu maksājumus, kas tam bija jāaprēķina vai jāsamaksā vienlaikus ar algu izmaksu darbiniekiem, un ja arī dienu pirms pieteikuma iesniegšanas par bankrota procedūras sākšanu situācija nav mainījusies.

2. Bankrota procedūras attiecībā uz privātpersonām un mantojuma lietām.

Procedūra saistībā ar iebildumu pret atbrīvojumu no atbildības privātpersonas bankrota gadījumā – 20 EUR.

Nodeva, kas jāmaksā par bankrota procedūru attiecībā uz privātpersonu vai mantojuma lietu, atbilst vienai ceturtdaļai no nodevas, kas noteikta par bankrota procedūru pret juridisku personu, piespiedu tiesiskās aizsardzības procedūru un piespiedu likvidācijas procedūru (sk. 1. punktu iepriekš).

Nodeva par pieteikumu sākt bankrota procedūru nav jāmaksā, ja pieteikuma iesniedzējs ir mirušā parādnieks vai mantinieks. Nodeva ar tarifa numuru 5201 nav jāmaksā, ja iebildumu iesniedz administrators.

ZST-1 neparedz tiesas nodevu par fizisku vai juridisku personu vai to pārstāvju saziņu ar centrālajām iestādēm saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 un Padomes Regulu (ES) 2019/1111 vai ar kompetentajām iestādēm saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/8/EK IV nodaļu.

Likums par tiesas nodevām ir pieejams šajā saitē: https://pisrs.si/pregledPredpisa?id=ZAKO4729.

Saite uz tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā: https://pisrs.si/aktualno/zakonodaja-v-anglescini.

5. Elektroniskās maksāšanas metodes

Likums par tiesas nodevām nosaka, ka tiesas nodevas apmaksā skaidrā naudā, elektroniski vai izmantojot citu likumīgu norēķinu veidu.

Parasti tiesas nodevu par visu veidu procedūrām tiesā var samaksāt elektroniski ar pārskaitījumu (SEPA). Pārskaitījumu veic, pamatojoties uz konkrētajā procedūrā pieņemto rīkojumu par apmaksu, vai arī uz tiešsaistē publicēto attiecīgās tiesas norēķinu kontu.

Tiesas nodevas var samaksāt elektroniski, izmantojot banku pakalpojumus tiešsaistē (internetbanku), tieši, izmantojot maksājumu pakalpojumu sniedzēju (piemēram, Petrol, Pošta Slovenije), kā arī ar maksājumu karti tiesas kasē.

6. Paziņojums par decentralizētās IT sistēmas agrīnu izmantošanu

Nav piemērojams

7. Paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu civillietās un komerclietās

Nav piemērojams

8. Paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu krimināllietās

Nav piemērojams