Digitalizācijas regula – dalībvalstu paziņojumi

1. Valsts IT portāli saziņai ar tiesām vai citām iestādēm

17. panta 1. punkta a) apakšpunkts – valsts IT portāli saziņai ar tiesām vai citām iestādēm.

valsts IT portāla nosaukums un saite uz to;

informācija par to, vai portālam var piekļūt tikai pilsoņi un/vai pastāvīgie iedzīvotāji, un/vai juridiskas personas, kas reģistrētas jūsu dalībvalsts teritorijā, vai arī šāda piekļuve valsts IT portāliem ir piešķirta arī ārvalstu pilsoņiem un/vai nerezidentiem, un juridiskām personām, kas reģistrētas citas dalībvalsts teritorijā, kā arī juristiem vai pārstāvjiem no citām dalībvalstīm;

Portāls ir pieejams ikvienai personai, kurai ir Igaunijas elektroniskās identifikācijas rīks (ID karte, mobile-ID, smart-ID). Ārvalstnieki var pieteikties e-rezidenta statusam, kas arī nodrošina iespēju izmantot elektroniskos identifikācijas rīkus.

kādā nolūkā portālu izmanto;

Portālu izmanto, lai iesniegtu dokumentus, saņemtu dokumentus un piekļūtu lietas materiāliem tiesvedībā. Turklāt portāls piedāvā iespēju saņemt ar tiesvedību saistītu kalendāru, termiņus un atgādinājumu. Ir iespējams iesniegt dokumentus policijai un prokuratūrai un piekļūt krimināllietas materiāliem, izmantojot portālu. Portāla lietotāji var sākt izpildes procesu un piekļūt sodu reģistriem.

kādas lietotāju identifikācijas metodes tiek izmantotas;

Personas apliecība, mobile-ID, smart-ID un ieslodzītajiem – sejas atpazīšana (nepieciešama elektroniska identifikācija).

kādas ir īpašās prasības portāla izmantošanai, ja tādas ir.

Juristiem un valsts un pašvaldību amatpersonām e-lietu portāls jāizmanto tikai saziņai ar tiesu. Ja portāla lietotājs nav pieņēmis tiesas nosūtītos dokumentus 20 dienu laikā, portāla lietotāja tiesības izmantot portālu tiek ierobežotas.

2. Valsts tiesību akti par videokonferencēm civillietās un komerclietās

17. panta 1. punkta b) apakšpunkts – valsts tiesību akti par videokonferencēm civillietās un komerclietās.

Šajā sadaļā sniegtajai informācijai būtu jābūt pietiekamai, lai personas, kuras piedalīsies videokonferencēs, zinātu par valsts tiesību aktiem un procedūrām, kas ļautu tām piedalīties attālinātā sēdē. Jānorāda šāda informācija:

informācija par piemērojamiem valsts tiesību aktiem un procedūru, tostarp piemērojamām procesuālajām tiesībām un aizsardzības pasākumiem, lai veiktu nopratināšanu, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju;

Piedalīšanos tiesas sēdē civilprocesā reglamentē Civilprocesa kodeksa 350. pants.

350. pants Tiesas sēdes ar attālinātu dalību

1. Tiesas sēdē var piedalīties attālināti, un to organizē tā, lai lietas dalībnieks vai tā pārstāvis vai padomdevējs tiesas sēdes laikā varētu atrasties ārpus tiesas telpām un veikt procesuālās darbības reāllaikā no vietas, kas atrodas ārpus tiesas telpām.

2. Liecinieku vai ekspertu var nopratināt arī saskaņā ar šā panta 1. punktā noteikto metodi, un lietas dalībnieks, kas atrodas ārpus tiesas telpām, var uzdot tiem jautājumus.

3. Tiesas sēdē, kurā dalība notiek attālināti, visu lietas dalībnieku tiesības izteikt apgalvojumus, iesniegt lūgumus un pieteikumus, kā arī paust viedokli par citu lietas dalībnieku apgalvojumiem, lūgumiem un pieteikumiem ir jānodrošina tehniski drošā veidā tāpat kā jebkuri citi apstākļi tiesas sēdē, pārsūtot reāllaikā gan attēlu, gan skaņu no dalībnieka, kas atrodas ārpus tiesas telpām, uz tiesu un otrādi. Ar galveno dalībnieku un liecinieka piekrišanu un, izskatot lietu pēc iesnieguma saņemšanas, ar liecinieka piekrišanu liecinieku var nopratināt arī pa tālruni saskaņā ar noteikumiem tiesas sēdēm ar attālinātu dalību.

informācija par to, vai Digitalizācijas regulas 5. pants atļauj videokonferences tikai tiesām, vai arī šāda iespēja ir arī citām iestādēm. Ja arī citām iestādēm ir juridiskais pamats videokonferenču rīkošanai, norādiet, kurām iestādēm un attiecībā uz kādiem procesiem;

Pamatojoties uz iepriekš minēto kodeksu, videosēdes var rīkot galvenokārt tiesas.

informācija par to, vai jūsu valsts tiesību akti ļauj tiesai vai kompetentajai iestādei pēc savas iniciatīvas ieplānot sēdi;

Tiesas ziņā ir izlemt, vai tiesas videosēde ir iespējama un nepieciešama. Tiesa cita starpā nosaka, vai lietas dalībniekiem ir iespējams piedalīties tiesas videosēdē.

informācija par jūsu dalībvalstī pieejamo videokonferenču tehnoloģiju vai visbiežāk izmantoto videokonferenču platformu/risinājumu;

Tiek izmantots Skype (parastais), Cisco (kas ir uz vietas izmantojams un visdrošākais risinājums) un Microsoft Teams; visbiežāk izmanto Cisco, kas ir savietojams ar iekārtām un informācijas sistēmām, kuras mūsdienās tiek izmantotas tiesā.

informācija par procesuālajām prasībām, lai puse varētu paust viedokli par videokonferences vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanu tiesas sēdē;

Piemēro Civilprocesa kodeksā izklāstītos noteikumus par tiesas sēdēm.

informācija par to, vai jūsu valsts tiesību aktos ir paredzēta nopratināšanas ierakstīšana, un, ja ir, informācija par ieraksta glabāšanu un izplatīšanu;

Tiesas izmanto SALME programmatūru (runas pārvēršanas tekstā tehnoloģiju). Igaunijā visas tiesas sēdes tiek ierakstītas. Tiesas ziņā ir izvēlēties, vai transkribēt ierakstu vai sagatavot ierakstu, kurā ir teksts un audioieraksta daļa. SALME ir programmatūra, kas izstrādāta tiesām, lai ierakstītu tiesas sēdes un transkribētus ierakstus. Lai izmantotu SALME sagatavoto ierakstu un transkripciju, lietas dalībniekiem nav vajadzīga īpaša programmatūra.

informācija par to, kā tiek nodrošināta advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte pirms videokonferences un tās laikā;

Nav īpašu noteikumu, kas nodrošinātu advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti, ja izmanto video. Juristi vai nu zvana klientam, vai izmanto citus saziņas kanālus.

informācija par sēdes veikšanas praktisko kārtību, tostarp informācija par to, vai tiek izmantota runas pārvēršanas tekstā tehnoloģija;

Videosēdes dalībniekiem kopā ar pavēsti uz tiesas sēdi nosūta nepieciešamo informāciju. Sēdes ierakstīšanai izmanto runas pārvēršanas tekstā tehnoloģiju. Teksts dalībniekiem netiek parādīts reāllaikā, bet tiek izmantots, lai ierakstītu sēdi.

informācija par pušu un to pārstāvju, tostarp personu ar invaliditāti, piekļuvi videokonferencēm;

Visa vajadzīgā informācija ir norādīta pavēstē uz tiesas sēdi. Cita starpā tiesa apsvērs, vai personām ir iespējams piedalīties tiesas sēdē, izmantojot video (piemēram, personām ar dzirdes traucējumiem un personām bez piekļuves elektroniskiem līdzekļiem). Igaunija piedāvā iespēju piedalīties videosēdē tiesā vai valsts ēkā, kas atrodas vistuvāk personas dzīvesvietai.

pušu identifikācijas un autentifikācijas metodes;

Tiesas mūsdienās neizmanto atsevišķu elektroniskās identifikācijas risinājumu. Tiesa var lūgt, lai lietas dalībnieks ekrānā parādītu savu personas apliecību; aizstāvis var apstiprināt, ka attiecīgā persona ir pareizā persona; tiesa var lūgt nosūtīt sīkāku informāciju par nosūtāmo dokumentu un/vai lūgt lietas dalībniekam nosūtīt elektroniski parakstītu apstiprinājumu utt.

kā puses var uzdot jautājumus un citādi jēgpilni piedalīties;

Tas ir atkarīgs no situācijas un tehniskā risinājuma, ko persona izmanto, lai piedalītos. Lielākā daļa videokonferenču risinājumu piedāvā rokas pacelšanas funkciju vai iespēju iesaistīties sarunā. Tiesa vada sēdi un vajadzības gadījumā dod iespēju uzdot jautājumus utt.

kā puses var izmantot savas tiesības uz mutvārdu tulkošanu;

Piemēro vispārīgos noteikumus par mutvārdu tulkošanu. Tulks var piedalīties, izmantojot video.

Civilprocesa kodeksa 32.–36. pants.

32. pants Tiesas darba valoda

1. Tiesvedība un lietvedība tiesā notiek igauņu valodā.

2. Tiesas sēdes un jebkuras citas procesuālās darbības protokolu glabā igauņu valodā. Tiesa, ja tas ir nepieciešams tiesas sēdē svešvalodā sniegtās liecības vai paziņojuma precīzai atveidošanai, papildus to tulkojumam igauņu valodā var tos iekļaut protokolā tajā valodā, kurā tie tika sniegti.
[RT I 2008, 59, 330 – stāšanās spēkā 1.1.2009.]

33. pants Tiesvedības dokumenti svešvalodā

1. Ja prasība tiesai, pieprasījums, lūgums, pieteikums, pārsūdzība vai iebildums, ko lietas dalībnieks iesniedzis tiesā, nav igauņu valodā, tiesa pieprasa, lai persona, kas iesniegusi dokumentu, iesniegtu tā tulkojumu igauņu valodā līdz tiesas noteiktajam termiņam. Ja dokumentārs pierādījums, ko tiesā iesniedzis lietas dalībnieks, nav igauņu valodā, tiesa pieprasa, lai persona, kas dokumentu iesniegusi, līdz tiesas noteiktajam termiņam iesniegtu tā tulkojumu igauņu valodā, izņemot gadījumus, kad dokumenta tulkošana nav pamatota, ņemot vērā tā būtību vai apjomu, un ja pārējie lietas dalībnieki neiebilst pret pierādījumu pieņemšanu valodā, kas nav igauņu valoda.

2. Tiesa var pieprasīt tulkojuma apliecināšanu, ko veic zvērināts tulkotājs vai notārs, vai brīdināt tulkotāju par atbildību, kas saistīta ar apzināti nepatiesu tulkojumu.

3. Ja tulkojums nav iesniegts līdz noteiktajam termiņam, tiesa var neņemt vērā prasību tiesai, pieprasījumu, lūgumu, pieteikumu, pārsūdzību, iebildumu vai dokumentāru pierādījumu.

4. Tiesa nodrošina tiesas lēmuma tulkošanu svešvalodā lietas dalībniekam tikai tad, ja puse to pieprasa un ja pusei nav pārstāvja tiesvedībā un tai ir piešķirts finansiāls atbalsts tulkošanas izmaksu segšanai. Tiesa organizē tiesas lēmuma tulkošanu šā kodeksa 34. panta 4. punktā minētajai personai uz Igaunijas Republikas rēķina neatkarīgi no tā, vai personai ir pārstāvis un vai tai ir piešķirts finansiāls atbalsts.
[RT I 2008, 59, 330 – stāšanās spēkā 1.1.2009.]

34. pants Tulka vai tulkotāja dalība tiesvedībā

1. Ja lietas dalībnieks neprot igauņu valodu un tam nav pārstāvja tiesvedībā, tiesa, ja tas ir iespējams, pēc puses lūguma vai pēc savas ierosmes tiesvedībā iesaista tulku vai tulkotāju. Šādas palīdzības pieprasīšana nav nepieciešama, ja tiesai un pārējiem lietas dalībniekiem ir saprotams lietas dalībnieka teiktais.
[RT I 2008, 59, 330 – stāšanās spēkā 1.1.2009.]

2. Ja tiesai nav iespējams bez kavēšanās saņemt tulka vai tulkotāja palīdzību, tiesa izdod rīkojumu, ar kuru tā uzdod lietas dalībniekam, kuram ir nepieciešams tulks vai tulkotājs, tiesas noteiktajā termiņā nodrošināt tulka, tulkotāja vai igauņu valodu protoša pārstāvja palīdzību. Tiesas prasības neievērošana neliedz tiesai lemt par lietu. Ja persona, kas šo prasību neievēro, ir prasītājs, tiesa var noraidīt prasību.

3. Pirms tulks vai tulkotājs tiesvedībā veic mutvārdu vai rakstveida tulkošanu, viņš(-a) tiek brīdināts(-a) par atbildību, kas saistīta ar nepatiesu mutvārdu vai rakstveida tulkošanu, un tulks vai tulkotājs paraksta attiecīgu apliecinājumu. Brīdināšana nav nepieciešama, ja tulks vai tulkotājs ir zvērināts veikt šādu mutvārdu vai rakstveida tulkošanu saskaņā ar Zvērinātu tulkotāju likuma noteikumiem.

4. Tiesvedībā par personas ievietošanu slēgtā iestādē un tiesvedībā par personas likumiskas aizbildnības noteikšanu ir jānodrošina tulka vai tulkotāja palīdzība.
[RT I 2008, 59, 330 – stāšanās spēkā 1.1.2009.]

5. Neviens tulks vai tulkotājs tiesvedībā netiek iesaistīts kā lietas dalībnieka līgumiskais pārstāvis vai konsultants.
[RT I 2008, 59, 330 – stāšanās spēkā 1.1.2009.]

35. pants Tulka vai tulkotāja palīdzība nedzirdīgai, mēmai vai kurlmēmai personai tiesas procesā

Ja lietas dalībnieks ir nedzirdīgs, mēms vai kurlmēms, tiesvedības gaita šādām personām tiek izklāstīta rakstveidā vai tiesvedības gaitā tiek sniegta tulka vai tulkotāja palīdzība.

36. pants Igauņu valodu pietiekami labi neprotošas personas zvērests un parakstīts apliecinājums

1. Persona, kas pietiekami labi neprot igauņu valodu, dod zvērestu vai iesniedz parakstītu apliecinājumu par to, ka ir brīdināta par savu atbildību, valodā, kuru tā saprot.

2. Parakstīts apliecinājums tiek sniegts zvēresta vai brīdinājuma tekstam igauņu valodā, ko šai personai iztulko tieši pirms parakstīšanas.

kā tiek nodrošināta iespēja videokonferenču laikā pārbaudīt vai iesniegt fiziskus pierādījumus;

Lietas dalībnieki var iesniegt fiziskus pierādījumus, izmantojot visus elektroniskos saziņas kanālus, un tiesas sēdes laikā tos var darīt zināmus dalībniekiem, ekrānā kopīgojot nepieciešamos dokumentus (atkarībā no konkrētā izmantotā tehniskā risinājuma iespējām).

3. Valsts tiesību akti par videokonferencēm krimināllietās

17. panta 1. punkta b) apakšpunkts – valsts tiesību akti par videokonferencēm krimināllietās.

Attālinātu nopratināšanu kriminālprocesā reglamentē Kriminālprocesa kodeksa 69. pants.

69. pants Attālināta nopratināšana

1. Tiesu iestāde var organizēt personas attālinātu nopratināšanu, ja nopratināšana uz vietas ir sarežģīta vai nepamatoti apgrūtinoša vai ja attālinātā nopratināšana ir nepieciešama personas interešu aizsardzībai.
[RT I, 6.5.2020., 1 – stāšanās spēkā 7.5.2020.]

2. Šajā kodeksā attālinātā nopratināšana ir šāda nopratināšana:
1) tehniska risinājuma izmantošana, kā rezultātā nopratinātās personas paziņojums vai liecības tiek skatīti un uzklausīti tieši, izmantojot reāllaika straumēšanu, un personai var uzdot jautājumus;
2) pa tālruni, kā rezultātā nopratinātās personas paziņojums vai liecības tiek uzklausīti tieši un personai var uzdot jautājumus.
[RT I, 6.5.2020., 1 – stāšanās spēkā 7.5.2020.]

(3) [Atcelts – RT I, 6.5.2020., 1 – stāšanās spēkā 7.5.2020.]

4. Attālinātās nopratināšanas ziņojumā ir iekļauta piezīme par liecinieka brīdināšanu par atteikšanos sniegt liecību vai par liecības sniegšanu bez likumīga pamata un par apzināti nepatiesa apgalvojuma vai liecības sniegšanu.
[RT I 2004, 46, 329 – stāšanās spēkā 1.7.2004.]

5. Ja ārvalstī atrastas personas nopratināšanai ir nepieciešama ārvalsts tiesu iestādes palīdzība, šā kodeksa 489.⁴¹ panta noteikumus piemēro, ja nopratināšana notiek saskaņā ar sadarbības līgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, savukārt šā kodeksa 468. panta noteikumus piemēro citos gadījumos.
[RT I, 11.3.2023., 2 – stāšanās spēkā 1.5.2023.]

6. Par politikas jomu atbildīgais ministrs var noteikt konkrētākas prasības attālinātās nopratināšanas organizēšanai.

informācija par procesuālajām prasībām, uz kuru pamata sniedz piekrišanu videokonferences vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanai tiesas sēdē;

Liecinieku attālinātu nopratināšanu veic saskaņā ar vispārīgajām prasībām, kas noteiktas liecinieku nopratināšanai, un liecinieka attālinātai nopratināšanai nav vajadzīga atsevišķa piekrišana.

Tiesvedībā attālināta nopratināšana pa tālruni ir atļauta tikai ar liecinieka piekrišanu.

Kriminālprocesa kodeksa 287. pants. Liecinieku nopratināšana

4. Liecinieku, kuram ir piešķirts pseidonīms, nopratina pa tālruni saskaņā ar šā kodeksa 67. panta 5. punktā un 69. panta 2. punkta 2) apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem. Lietas dalībnieki uzdod jautājumus šādam lieciniekam ar tiesneša starpniecību.

5. Tiesa pēc puses pieprasījuma vai pēc savas ierosmes var atļaut attālinātu nopratināšanu saskaņā ar šā kodeksa 69. pantā paredzētajiem noteikumiem vai izmantot starpsienu, kas liedz apsūdzētajam redzēt liecinieku. Izņemot šā panta 4. punktā paredzēto gadījumu, attālināta nopratināšana pa tālruni ir atļauta tikai ar apsūdzētā piekrišanu.

informācija par to, kā aizdomās turētajai, apsūdzētajai vai notiesātajai personai vai skartajai personai, kā definēts Regulas (ES) 2018/1805 2. panta 10. punktā, tostarp personām ar invaliditāti, tiek nodrošināta piekļuve nepieciešamajai videokonferenču infrastruktūrai;

Visa vajadzīgā informācija ir norādīta pavēstē uz tiesas sēdi. Cita starpā tiesa apsvērs, vai personām ir iespējams piedalīties tiesas sēdē, izmantojot video (piemēram, personas ar dzirdes traucējumiem un personas bez piekļuves elektroniskiem līdzekļiem). Igaunija piedāvā iespēju piedalīties tiesā vai valsts ēkā, kas atrodas vistuvāk personas dzīvesvietai.

informācija par to, kā tiek nodrošināta advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte pirms ar videokonferences palīdzību veiktās nopratināšanas un tās laikā;

Nav īpašu noteikumu, kas nodrošinātu advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti, ja izmanto video. Praksē advokāti vai nu zvana klientam, vai tiesvedības laikā izmanto jebkādus citus saziņas kanālus.

informācija par to, kā personas, kam ir vecāku atbildība, vai citi attiecīgie pieaugušie tiek informēti par bērna nopratināšanu, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju, – kā tiek ņemtas vērā bērna intereses?

Uz bērna attālinātu nopratināšanu attiecas vispārīgās prasības, kurās ņem vērā bērna intereses. Persona, kas veic procesuālo darbību, bērnu aizsardzības amatpersona, sociālais darbinieks, skolotājs vai psihologs cita starpā novērtē attālinātās nopratināšanas piemērotību bērna nopratināšanai.

70. pants Īpaši noteikumi nepilngadīgu liecinieku nopratināšanai

1. Tiesu iestāde var pieprasīt, lai bērnu aizsardzības amatpersona, sociālais darbinieks, skolotājs vai psihologs piedalītos, kad tā nopratina nepilngadīgu liecinieku.
[RT I, 11.7.2013., 1 – stāšanās spēkā 1.9.2013.]

2. Ja tiesvedības iestādes darbinieki nav pienācīgi mācīti, nepilngadīgā nopratināšanā vienmēr iesaista bērnu aizsardzības amatpersonu, sociālo darbinieku, skolotāju vai psihologu, ja:
[RT I, 11.7.2013., 1 – stāšanās spēkā 1.9.2013.]

liecinieks ir jaunāks par desmit gadiem un atkārtota nopratināšana var kaitēt nepilngadīgā garīgajai labbūtībai;
liecinieks ir jaunāks par četrpadsmit gadiem un nopratināšana ir saistīta ar vardarbību ģimenē vai seksuālu vardarbību;
lieciniekam ir runas vai maņu traucējumi vai intelektuāla invaliditāte, vai arī viņam ir garīgi traucējumi.
a) informācija par to, vai jūsu valsts tiesību aktos ir paredzēta nopratināšanas ierakstīšana, un, ja ir, informācija par ieraksta glabāšanu un izplatīšanu; informācija par to, vai tiek izmantota runas pārvēršanas teksta tehnoloģija;

Pirmstiesas procesā nav pienākuma ierakstīt nopratināšanu. Persona, kas veic procesuālo darbību, izlemj, vai tā ir nepieciešama un pamatota. Ja nopratināšanu ieraksta, ierakstu glabā kopā ar krimināllietas materiāliem.

Tiesas izmanto SALME programmatūru (runas pārvēršanas tekstā tehnoloģiju).

148. pants Izmeklēšanas vai citas procesuālas darbības ziņojuma pielikums

1. Vajadzības gadījumā papildus pierādījumu informācijas izklāstīšanai izmeklēšanas vai citas procesuālas darbības ziņojumā šādu informāciju var fiksēt fotogrāfijas, ieraksta, audioieraksta vai videoieraksta, zīmējuma vai citā ilustratīvā veidā.

2. Fotogrāfiju, zīmējumu vai jebkuru citu ilustratīvu materiālu iekļauj krimināllietas materiālos kopā ar ziņojumu, savukārt videomateriālus un audioierakstus vai videoierakstus iepako un glabā kopā ar krimināllietas materiāliem.

Tiesas sēdes tiek ierakstītas audioierakstā, tiesa var arī nolemt ierakstīt tiesas sēdi vai kādu no tās posmiem videoierakstā. Ieraksta veikšanas pienākumu izņēmumi ir noteikti Kriminālprocesa kodeksa 156. panta 4. punktā.

156. pants Tiesas sēdes audioieraksts un videoieraksts

1. Tiesas sēdes ieraksta audioierakstā. Tiesa var ierakstīt arī tiesas sēdi vai kādu tās posmu videoierakstā.
[RT I, 31.5.2018., 2 – stāšanās spēkā 1.1.2019.]

2. Ja tiesas sēde vai tiesas veiktā darbība ir ierakstīta audioierakstā vai videoierakstā, tiesa var izmantot ierakstu, lai papildinātu un precizētu attiecīgās tiesā notiekošās tiesvedības ierakstu.

3. Audioieraksta vai videoieraksta labošana nav atļauta.

4. Var pieņemt lēmumu neierakstīt sēdi, ja:

pirms tiesas sēdes vai tās laikā atklājas, ka ierakstīšana tehniski nav iespējama, un ja tiesa ir pārliecināta, ka tiesas sēdes rīkošana bez ieraksta ir lietderīga un atbilst lietas dalībnieku interesēm;
tiesas sēde notiek ārpus tiesas telpām;
tiesas sēde tiek rīkota, lai pasludinātu tiesas lēmumu lietā;
tā ir Augstākās tiesas sēde.

[RT I, 31.5.2018., 2 – stāšanās spēkā 1.1.2019.]

5. Sēdes digitāli ieraksta audio vai video formātā.
[RT I, 23.2.2011., 1 – stāšanās spēkā 1.9.2011.]

informācija par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar jūsu valsts tiesību aktiem, kurus aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā persona vai skartā persona varētu izmantot Digitalizācijas regulas 6. pantā paredzēto prasību vai garantiju pārkāpuma gadījumā;

Lietas dalībnieks var iesniegt lūgumu tiesvedības gaitā izmantot 6. pantā paredzētās tiesības, bet, ja tiesa to neapmierina, par to tiesvedības laikā nevar iesniegt sūdzību. Šo lēmumu var pārsūdzēt, pamatojoties uz Kriminālprocesa kodeksa 318. pantu.

informācija par jūsu dalībvalstī pieejamo videokonferenču tehnoloģiju vai visbiežāk izmantoto videokonferenču platformu/risinājumu;

Tiek izmantots Skype (parasti), Cisco (kas ir uz vietas izmantojams risinājums un visdrošākais risinājums) un Microsoft Teams.

informācija par sēdes organizēšanas un norises praktisko kārtību. Ar kuru iestādi būtu jāsazinās? Vai ir kādas īpašas prasības (piemēram, nepieciešamā informācija), lai sazinātos ar šo iestādi?

Ja tiesas sēde notiek saistībā ar tiesvedību, tā notiek, pamatojoties uz EIO (ko organizē prokuratūra un tiesa).

vai tiesas sēdes laikā izmanto runas pārvēršanas tekstā tehnoloģiju;

kā tiek identificēta un autentificēta aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā persona vai skartā persona;

kā aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā persona vai skartā persona var uzdot jautājumus un citādi jēgpilni piedalīties;

Tas ir atkarīgs no situācijas un tehniskā risinājuma, ar kura palīdzību persona piedalās. Lielākā daļa videokonferenču risinājumu piedāvā rokas pacelšanas funkciju vai iespēju iesaistīties sarunā. Ja tiesa vada sēdi, tā dod iespēju uzdot jautājumus utt.

kā aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā persona vai skartā persona var izmantot tiesības uz mutvārdu tulkošanu.

Piemēro vispārīgos noteikumus par mutvārdu tulkošanu.

10. pants Kriminālprocesa valoda

1. Kriminālprocesa valoda ir igauņu valoda. Ar tiesu iestādes, lietas dalībnieku un galveno tiesvedības dalībnieku piekrišanu kriminālprocesu var veikt arī citā valodā ar nosacījumu, ka iestāde un attiecīgās puses labi prot šo valodu.

2. Aizdomās turētās, apsūdzētās, cietušās personas, atbildētāji civillietā un trešās personas, kas neprot igauņu valodu, saņem tulka vai tulkotāja palīdzību. Šaubu gadījumā tiesu iestāde, kas izskata lietu, noskaidro, vai attiecīgā persona prot igauņu valodu. Ja nav iespējams noskaidrot personas igauņu valodas zināšanas vai ja šīs zināšanas izrādās nepietiekamas, personai nodrošina tulka vai tulkotāja palīdzību.
[RT I, 6.1.2016., 5 – stāšanās spēkā 16.1.2016.]

8. Aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai bez kavēšanās tiek nodrošināts mutvārdu tulkojums, bet dokumentu rakstveida tulkojums tām tiek nodrošināts saprātīgā termiņā, lai tas nelabvēlīgi neietekmētu viņu tiesību uz aizstāvību īstenošanu.
[RT I, 4.10.2013., 3 – stāšanās spēkā 27.10.2013.]

9. Persona var apstrīdēt atteikumu nodrošināt tulkojumu vai daļēju tulkojumu atbilstoši šim pantam saskaņā ar šā kodeksa 228. vai 229. pantu vai 15. nodaļu.
[RT I, 6.1.2016., 5 – stāšanās spēkā 16.1.2016.]

kā tiek novērsta nezināmu struktūru neatļauta piekļuve sensitīviem datiem vai datu plūsmām;

Lietas dalībnieki var iepazīties ar dokumentiem, kas saistīti ar tiesvedību. Dokumentiem var piekļūt, izmantojot publisko e-lietu portālu un drošus autentifikācijas risinājumus (ID karti, mobile-ID un smart-ID). Lietas dalībniekiem tiek nosūtīts unikāla pavēste un saite uz tiesas sēdi. Vairumā gadījumu tiesas sēdes ir atklātas; tāpēc papildu drošības pasākumi nav jāievieš. Izmantotā programmatūra ļauj uzraudzīt, vai sēdē piedalās tikai uzaicinātās personas. Ja lieta ir konfidenciāla vai ir svarīgi nodrošināt, ka persona piedalās viena pati, izmantojot video, tiesa var noteikt, ka otra puse var piedalīties tikai ar video palīdzību, atrodoties tiesas ēkā (kas ir vistuvāk personai).

4. Tiesas nodevas civillietās un komerclietās

17. panta 1. punkta c) apakšpunkts – nodevas civillietās un komerclietās.

procedūras, kas paredzētas Regulās (EK) Nr. 1896/2006, (EK) Nr. 861/2007, (ES) Nr. 655/2014 un (ES) Nr. 805/2004;
atzīšanas, izpildāmības pasludināšanas vai atzīšanas atteikuma procedūras, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 650/2012, (ES) Nr. 1215/2012 un (ES) Nr. 606/2013 un Padomes Regulās (EK) Nr. 4/2009, (ES) 2016/1103, (ES) 2016/1104 un (ES) 2019/1111;

Iesniedzot Igaunijas tiesā pieteikumu par Eiropas maksājuma rīkojumu, valsts nodeva ir jāmaksā tādā pašā apmērā kā valsts pieteikuma iesniegšanas brīdī. Iesniedzot pieteikumu par Eiropas maksājuma rīkojumu Igaunijas tiesā, valsts nodeva ir jāmaksā tādā pašā apmērā kā valsts pieteikuma iesniegšanas brīdī, t. i., 3 % no kopējās prasības summas (no pieprasītās naudas summas, t. i., no pamatsummas un nodrošinājuma prasības summas), bet ne mazāk par 65 EUR.

Ja paātrinātā maksājuma rīkojuma procedūra tiek pārveidota par parasto tiesvedību (prasības rezultātā uzsākta tiesvedība), par prasību tiesā maksā papildu valsts nodevu, ciktāl to nesedz valsts nodeva, kas samaksāta par pieteikuma par paātrināto maksājuma rīkojuma procedūru iesniegšanu. Tiesvedībā pēc prasības iesniegšanas valsts nodevas apmērs ir atkarīgs no pieprasītās naudas summas. Piemēram, valsts nodeva, kas maksājama tiesvedībā par prasību, kuras summa nepārsniedz 350 EUR, ir 100 EUR, ja summa ir 351–500 EUR, tad nodeva ir 140 EUR, ja summa ir 501–750 EUR, tad nodeva ir 175 EUR utt.

Iesniedzot Igaunijas tiesā pieteikumu par Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, valsts nodeva ir jāmaksā tādā pašā apmērā kā valsts pieteikuma iesniegšanas brīdī. Valsts nodevas apmērs ir atkarīgs no pieprasītās naudas summas. Piemēram, valsts nodeva, kas maksājama, ja prasības summa ir 500 EUR, ir 140 EUR, ja prasības summa ir 1000 EUR, nodeva ir 245 EUR, ja prasības summa ir 1500 EUR, nodeva ir 280 EUR, ja prasības summas ir 2000 EUR, nodeva ir 315 EUR utt.

Atzīšanas, izpildāmības deklarācijas vai atzīšanas atteikuma procedūrās valsts nodeva nav jāmaksā.

procedūras, kas saistītas ar Regulā (EK) Nr. 4/2009 paredzēto izrakstu izdošanu, labošanu un atsaukšanu, Eiropas mantošanas apliecību un Regulā (ES) Nr. 650/2012 paredzētajiem apliecinājumiem, Regulā (ES) Nr. 1215/2012 paredzētajām apliecībām, Regulā (ES) Nr. 606/2013 paredzētajām apliecībām, Regulā (ES) 2016/1103 paredzētajiem apliecinājumiem, Regulā (ES) 2016/1104 paredzētajiem apliecinājumiem un Regulā (ES) 2019/1111 paredzētajām apliecībām;

Šajās procedūrās, iesniedzot prasību tiesā, valsts nodeva nav jāmaksā.

ārvalstu kreditora prasības iesniegšanas rezultātā uzsākta maksātnespējas procedūra atbilstīgi Regulas (ES) 2015/848 53. pantam;

Šajās procedūrās, iesniedzot prasību tiesā, valsts nodeva nav jāmaksā.

saziņa starp fiziskām vai juridiskām personām vai to pārstāvjiem ar centrālajām iestādēm atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 4/2009 un Regulai (ES) 2019/1111 vai ar kompetentajām iestādēm atbilstīgi Direktīvas 2003/8/EK IV nodaļai.

Šajās procedūrās, iesniedzot prasību tiesā, valsts nodeva nav jāmaksā.

5. Elektroniskās maksāšanas metodes

17. panta 1. punkta d) apakšpunkts – elektroniskās maksāšanas metodes

Šajā iedaļā sniegtajā informācijā būtu jāiekļauj informācija par jūsu dalībvalstī pieejamajiem elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem, piemēram, kredītkartēm, debetkartēm, e-maku un bankas pārskaitījumiem. Informācijā būtu jāiekļauj arī pasākumi, ko jūsu dalībvalsts ir veikusi, lai darītu pieejamus šos elektroniskos maksāšanas līdzekļus. Ja bankas pārskaitījums ir viens no maksāšanas līdzekļiem jūsu dalībvalstī un ja visām iestādēm, kurās būtu jāveic maksājums, ir vienots bankas konts, būtu jānorāda arī šā bankas konta rekvizīti. Informācijā būtu jāiekļauj arī sīkākas ziņas par elektronisko maksāšanas metožu iespējamo ierobežošanu, attiecinot tās tikai uz konkrētām procedūrām (precizējot, kurām procedūrām, ja tādas ir), un par iespēju izmantot elektroniskās maksāšanas metodes citiem mērķiem, piemēram, tiesas piemērotu naudas sodu samaksai, ekspertu vai liecinieku izmaksu segšanai.

Valsts nodevu var samaksāt tikai ar bankas pārskaitījumu. Ar kredītkarti maksāt nevar. Visu tiesai veicamo maksājumu saņēmēja ir Finanšu ministrija. Maksājuma uzdevumā Finanšu ministrija jānorāda kā tās pārskaitāmās summas saņēmēja, kura jāpārskaita valsts iestādēm un valsts izveidotiem fondiem, kā arī bankas konta numurs. Katrai iestādei ir savs atsauces numurs, uz kura pamata Valsts kase pārskaita saņemto summu uz attiecīgās iestādes kontu valsts e-kases vidē.

Valsts nodevas par darbībām, ko veic tiesas lietās, akciju kapitāla depozīti, nodrošinājums un drošības nauda, tiek iemaksātas Finanšu ministrijas kontos:

SEB Pank – konts EE571010220229377229 (SWIFT: EEUHEE2X)
Swedbank – konts EE062200221059223099 (SWIFT: HABAEE2X)
Luminor Bank – konts EE221700017003510302 (SWIFT: RIKOEE22)
LHV Pank – konts EE567700771003819792 (BIC/SWIFT: LHVBEE22)

Parasti valsts nodevas jāmaksā, izmantojot unikālo atsauces numuru, kas saņemts no tiesas. Ja tiesas rīkojumā vai procesuālajā sistēmā konkrētas valsts nodevas samaksai jums nav izsniegts unikāls atsauces numurs, atsauces numurs netiek izmantots un, maksājot valsts nodevu, maksājuma dokumentā jānorāda precīzs darbības nosaukums, par kuru ir samaksāta valsts nodeva. Atsauces numuru neizmanto arī tad, ja valsts nodeva tiek samaksāta pirms darbības veikšanas pieprasījuma.

Iesniedzot dokumentu, izmantojot e-datni, ir iespējams arī nekavējoties samaksāt saistītos tiesas izdevumus, izmantojot bankas saiti, pievienot maksājuma uzdevumu par jau samaksātajām izmaksām vai saņemt unikālo atsauces numuru, kas nepieciešams maksājuma veikšanai, un veikt maksājumu ārpus e-datnes. Maksājumi, kas veikti publiskajā e-datnē, izmantojot bankas saiti, tiek nekavējoties sasaistīti ar unikālo atsauces numuru. Visas prasības par tiesas izmaksām, kas norādītas publiskajā e-datnē, ir norādītas arī personas valsts nodevas un nodrošinājuma kontā nodokļu e-pārvaldes / e-muitas vidē.

6. Paziņojums par decentralizētās IT sistēmas agrīnu izmantošanu

17. panta 2. punkts – paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu civillietās, komerclietās un krimināllietās.

Igaunija ir gatava piemērot Digitalizācijas regulas 5. un 6. pantu pirms 2025. gada 1. maija.

7. Paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu civillietās un komerclietās

17. panta 2. punkts – paziņojums par decentralizētās IT sistēmas agrīnu izmantošanu

Pašlaik decentralizēto IT sistēmu nevar izmantot pirms piemērošanas dienas, kas noteikta saskaņā ar 26. panta 3. punktu.

8. Paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu krimināllietās

Iestādes, kas norādītas 17. panta 1. punkta e) apakšpunktā

Vēstulē ir pieprasīts norādīt iestādes, kas ir kompetentas saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2844 I un II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, ja par tām vēl nav paziņots Komisijai saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

Iestādes tiek informētas, ja to pieļauj nepieciešamais sagatavošanās darbs (tehniskie risinājumi ir gatavi vajadzīgajā apmērā). Iestāžu sarakstu nosūtīsim ar kavēšanos.

Lapa atjaunināta: 12/05/2026