Digitalizācijas regula – dalībvalstu paziņojumi

1. Valsts IT portāli saziņai ar tiesām vai citām iestādēm

1.1.Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata - https://www.zemesgramata.lv

Portāls ir pieejams:

1) LR pilsoņiem un juridiskām personām, kas reģistrētas Latvijas teritorijā;

2) ES pilsoņiem

3) citu valstu fiziskām personām, kurām piešķirts Latvijas personas kods.

Portāls tiek izmantots, lai:

• apskatītu vai pārbaudītu datus par saviem īpašumiem;
• sameklētu nekustamo īpašumu un ieskatītos attiecīgā zemesgrāmatas nodalījumā;
• saņemtu informāciju par piederoša īpašuma zemesgrāmatu nodalījuma veiktajām izmaiņām;
• pieprasītu un saņemtu izziņas par piederošajiem nekustamajiem īpašumiem;
• sameklētu un iegūtu izdruku par daudzīvokļu ēkas īpašniekiem;
• tiesā iesniegtu nostiprinājuma lūgumu elektroniski;
• saņemtu informāciju par tiesā iesniegtu nostiprinājuma lūgumu.
• saņemtu informāciju par personas īpašumā esošajos nekustamos īpašumos pieņemtajiem lēmumiem.

Portālā var autentificēties izmantojot vienoto pieteikšanās moduli latvija.lv, kur iespējams izvēlēties autentificēšanās veidu – eID, eparaksts, eparaksts Mobile, smart-ID un i-bankas un ārvalstniekiem (ES pilsoņiem) ar kvalificētiem identifikācijas līdzekļiem.

1.2. Elektronisko izsoļu vietne - https://izsoles.ta.gov.lv/

Portāls ir pieejams:

• Nereģistrētiem lietotājiem – jebkurām personām piekļuve elektronisko izsoļu vietnei ir ierobežotā skatīšanās režīmā, nodrošinot iespēju bez maksas aplūkot izsoļu sludinājumos ietverto informāciju, informāciju par izsoles statusu (notiek solīšana, izsole ir pārtraukta vai izsole ir noslēgusies) un pēdējo reģistrēto solījumu, pēc izsoles noslēgšanās nosolīto augstāko solījumu, kā arī izmantot citus elektronisko izsoļu vietnē piedāvātos pakalpojumus, kas paredzēti nereģistrētiem lietotājiem, kā piemēram valsts nodevas rēķina ģenerēšana;
• Reģistrētiem lietotājiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām – rezidentiem un nerezidentiem, kā arī valsts/pašvaldības iestādēm, zvērinātiem tiesu izpildītājiem (turpmāk – ZTI), maksātnespējas administratoriem (turpmāk – MPA), kuriem ir pieejams jebkurš no vienotā pieteikšanās moduļa latvija.lv nodrošinātajiem autentifikācijas līdzekļiem vai ir MPA vai ZTI izveidota piekļuve elektronisko izsoļu vietnei ar iespēju izmantot visus elektronisko izsoļu vietnes pakalpojumus, pieteikt dalību, veikt solījumus izsolēs.

Jāņem vērā, ka gan reģistrēti, gan nereģistrēti lietotāji var piekļūt elektronisko izsoļu vietnei tikai no Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) IP apgabaliem, tāpēc gadījumā, ja atrodaties ārpus šīs zonas, aicinām sazināties ar Vietnes tehnisko atbalstu, norādot gan valsti, gan IP adresi, no kuras tiek mēģināts pieslēgties, lai sistēmas administrators var veikt attiecīgās darbības un atvērt Jums piekļuvi.

Portāls tiek izmantots, lai aplūkotu, pieteiktu savu dalību un veiktu solījumus publicētās izsolēs publiskas personas mantas pārdošanai un iznomāšanai, tai skaitā tādas mantas, kas nodota iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, kā arī privāto tiesību juridisko personu mantas izsolēs, t.sk. juridisko privātpersonu piederošo objektu pārdošanas izsoles. Dalība izsolēs ir par maksu. Portālā pieejami papildus arī šādi maksas pakalpojumi:

1. Informācijas saņemšana par izmaiņām izpildu lietās (Pakalpojums nodrošina iespēju saņemt informāciju elektroniskajā pastā par izmaiņām savās lietās Izpildu lietu reģistrā);
2. Informācijas saņemšana par izsoles rezultātu (Pakalpojums nodrošina iespēju saņemt informāciju elektroniskajā pastā par izsoles rezultātu vai par pārsolīšanas faktu izsolēs, kurās pieteikta dalība);
3. Valsts nodeva par izpildu dokumentu iesniegšanu izpildei (Pakalpojums nodrošina valsts nodevas par izpildu dokumentu iesniegšanu izpildei rēķinu ģenerēšanu un apmaksu. Ievērojot Civilprocesa likuma (CPL) 567. panta pirmo daļu, piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei samaksā valsts nodevu, kuras apmērs noteikts CPL 34.panta sestajā daļā. Lai veiktu valsts nodevas apmaksu, nepieciešams ģenerēt rēķinu. Pieejams arī nereģistrētiem lietotājiem);
4. Elektronisko izsoļu vietnē reģistrēto izsoļu sludinājumu monitorings (Pakalpojums nodrošina informācijas saņemšanu par elektronisko izsoļu vietnē publicētajām izsolēm paziņojuma veidā elektronisko izsoļu vietnes reģistrēta lietotāja kontā (Saņemtajos ziņojumos) un uz lietotāja norādīto e-pasta adresi, kā arī nodrošina definēt sev vēlamos atlases kritērijus un, ja vietnē tiek publicēta jauna izsole, kas atbilst lietotāja definētajiem kritērijiem, lietotājam par to nosūta sistēmas ziņojumu - notifikāciju. Pakalpojumu iespējams iegādāties uz vienu mēnesi un tas sāk darboties ar nākamo dienu, ja saņemta apmaksa. Ja vietnes lietotājs vēlas uzstādīt dažādus atlases parametru kopumus ar dažādiem atlases kritērijiem, lietotājam ir iespēja iegādāties vairākus šādus pakalpojumus);
5. Izsoles aģents (Pakalpojums, kas nodrošina automātisku solīšanu līdz lietotāja noteiktai summai konkrētā izsolē, kurā persona pieteikusi savu dalību).

Elektronisko izsoļu vietnē tiek nodrošināts arī bezmaksas pakalpojums - Manas izpildu lietas (Iespēja iegūt informatīvu informāciju un apskatīties savas lietas no Izpildu lietu reģistra).

Elektronisko izsoļu vietnei var autorizēties ar Vienotā pieteikšanās moduļa piedāvātajiem autentificēšanās rīkiem - eID, eParaksts, eParaksts mobile, Smart-ID, Citas Eiropas Savienības valstis, kā arī ar banku rekvizītiem. Elektronisko izsoļu vietnei iespējams pieslēgties arī ar lietotājvārdu un paroli, kuru piešķīris ZTI vai MPA.

Par pilnvarojumiem pieteikt dalību, veikt solījumus izsolēs, apskatīt pārstāvētās juridiskās personas izpildu lietas -

Elektronisko izsoļu vietnē iespējams pieslēgties ar citas personas pārstāvniecību:

1. juridiskas personas pārstāvniecību:
   1. Ja reģistrēts lietotājs pārstāv Uzņēmumu reģistrā reģistrētu juridisku personu un tā tiesības bez īpaša pilnvarojuma vienpersoniski pārstāvēt juridisko personu (tai skaitā uz prokūras pamata) un šīs tiesības reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, reģistrēts lietotājs pilnvarojumu reģistrē patstāvīgi elektronisko izsoļu vietnē. Šādā gadījumā reģistrēta lietotāja tiesības pārstāvēt juridisko personu automātiski tiek pārbaudītas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā katru reizi, kad reģistrēts lietotājs identificējas elektronisko izsoļu vietnē kā juridiskas personas pārstāvis;
   2. Ja juridiska persona izsniegusi notariāli apstiprinātu pilnvaru, kura elektronisko izsoļu vietnē reģistrēta ar ZTI vai MPA starpniecību;
2. Fiziskas personas pārstāvniecību - Fiziska persona var pilnvarot citu fizisku personu konkrētā izsolē patstāvīgi to norādot pie konkrētas izsoles.
   Juridiskām personām, kas nav ierakstītas Latvijas Uzņēmumu reģistrā un /vai konkrētai fiziskai personai Uzņēmumu reģistrā nav ierakstītas tiesības vienpersoniski pārstāvēt juridisku personu, nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara, ar kuru jāvēršas pie ZTI vai MPA, lai izveidotu atsevišķu piekļuvi (juridiskai personai, kas nav ierakstīta Latvijas Uzņēmumu reģistrā), pievienotu pilnvarojumu reģistrētai personai pārstāvēt citu juridisku personu elektronisko izsoļu vietnē.

1.3. E-lietas portāls - https://www.elieta.lv/web/ - kopīgs piekļuves punkts sabiedrībai, lai piekļūtu tieslietu e-pakalpojumiem.

Portāls ir pieejams:

1) LR pilsoņiem un juridiskām personām, kas reģistrētas Latvijas teritorijā;

2) ES pilsoņiem

3) citu valstu fiziskām personām, kurām piešķirts Latvijas personas kods."

Pieejamie e-pakalpojumi:

Autorizētiem lietotājiem:

• Manas e-lietas – pieeja visiem lietas datiem un dokumentiem lietas dalībniekiem.
• E-veidlapas – iespēja tiešsaistē aizpildīt un iesniegt elektroniskās veidlapas;
• Advokātu kalendārs - kalendārs, kas parāda advokātu pieejamību;
• Lietas izskatīšanas uzraudzība - nozīmēto tiesas sēžu uzraudzība, kurās lietotāji var saņemt paziņojumu par gaidāmo tiesas sēdi;
• Lietu izskatīšanas datu monitorings – iespēja saņemt paziņojumu par visām aktualitātēm lietā.

Publiskie e-pakalpojumi:

• Publiskas lietas izskatīšanas gaita – publiska informācija par lietas datiem;
• Tiesu kalendāri – publiska informācija par gaidāmajām tiesas sēdēm;
• Anonimizēti tiesas lēmumi – anonimizētu tiesu un prokuratūras lēmumu datubāze (pieejami vairāk nekā 380 000 nolēmumu);
• Valsts nodevas kalkulators – kalkulators, kas ļauj aprēķināt valsts nodevas apmēru saistībā ar dokumentu iesniegšanu tiesā;
• Ārpustiesas ceļvedis – sniedz soli pa solim padomus un praktisku informāciju juridisku jautājumu risināšanā bez tiesas iesaistes."

Lietotājs identificējas e-lietas portālā, izmantojot kvalificētus paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekļus, bet, ja tādu nav, izmantojot kvalificētus elektroniskās identifikācijas līdzekļus vai valsts un pašvaldības iestādē izsniegtus identifikācijas līdzekļus – lietotājvārdu un paroli.

1.4. Papildus ir pieejams Latvijas tiesu portāls - https://www.tiesas.lv/, kur ir pieejama vispārēja informācija par tiesu aktualitātēm. Nav nepieciešama autorizēšanās un tas ir bezmaksas pieejams.

2. Valsts tiesību akti par videokonferencēm civillietās un komerclietās

Tiesa par videokonferences izmantošanu var lemt pēc savas iniciatīvas vai pēc puses lūguma.

Civilprocesa likuma 55.panta 5¹.punkts paredz, ka, nosūtot lietas dalībniekam pavēsti, jābūt norādītam, ka tiks izmantota videokonference. Likums nenosaka termiņu, kādā lietas dalībniekam jāinformē tiesa par to, ka viņš nepiekrīt vai nevar piedalīties tiesas sēdē ar videokonferences starpniecību. Tomēr visas tiesības un pienākumi, ja tām likumā nav noteikts konkrēts termiņš, pusēm jāizmanto saprātīgā termiņā un bez liekas vilcināšanās.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 210.panta pirmās daļas 5.punktu tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja persona nespēj piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferenci, tehnisku vai citu no tiesas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 61.pantu tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot tehniskos līdzekļus. Skaņu ieraksta vai citu tehnisko līdzekļu izmantošanas rezultātā iegūto materiālu pievieno lietai un uzglabā kopā ar to vai ievieto un uzglabā tiesu informatīvajā sistēmā.

3. Valsts tiesību akti par videokonferencēm krimināllietās

Videokonferenču lietošana kriminālprocesā pamatā ir regulēta Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) 140. pantā, kā arī 141.pantā, 142.pantā un 143.pantā, savukārt videokonferenču lietošanas pieļaujamība starptautiskajā sadarbībā regulēta KPL 851. pantā, vienlaikus norādāms, ka videokonferences rīkošana starptautiskās sadarbības ietvaros notiek saskaņā ar KPL 140. panta noteikumiem.

Videokonferences norisē personai ir tādas pašas procesuālās tiesības kā personai, kas piedalās procesuālās darbības veikšanā klātienē atkarībā no personas procesuālā statusa. KPL paredz specifisku regulējumu:

• personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, pratināšanai,
• liecinieka, cietušā, pārstāvja un kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka pratināšanai,
• īpaši aizsargājama cietušā pratināšanai,
• nepilngadīgā pratināšanai,

Attiecīgais regulējums ir attiecināms arī uz personu pratināšanu izmantojot tehniskos līdzekļus. Vispārīgās personu tiesības kriminālprocesa ietvaros ir regulētas KPL:

5. nodaļā “Personas, kuras īsteno aizstāvību”,

6. nodaļā “Cietušais un viņa pārstāvība”,

7. nodaļa “Citas kriminālprocesā iesaistītās personas” (liecinieki, kriminālprocesā aizskartie mantas īpašnieki).

Attiecībā par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, KPL 24. nodaļa “Sūdzības” paredz personai tiesības iesniegt sūdzības, tajā skaitā arī saistībā ar veiktajām procesuālajām darbībām par kriminālprocesa norisi. KPL 336. panta pirmā daļa nosaka, ka sūdzību par kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai nolēmumu var iesniegt procesā iesaistītā persona, kā arī persona, kuras tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar konkrēto rīcību vai nolēmumu.

Attiecībā uz videkonferencēm gan civillietās un komerclietās, gan krimināllietās Latvijā ir izstrādāta tehniskā infrastruktūra videokonferenču vadīšanai. Katra tiesas zāle ir aprīkota ar augstas izšķirtspējas kameru, kas filmē visu tiesas zāli, pie sienas piestiprinātu(-iem) televizoru(-iem), kurā var redzēt visus videokonferences dalībniekus. Lai nodrošinātu labu skaņas kvalitāti, tiesas zālē vairākās vietās ir izvietoti mikrofoni. Turklāt zālēs ir arī e-pierādījumu ekrāni un dokumentu kameras, ja nepieciešams tiesas dalībniekiem parādīt dokumentus. Arī dokumentu kamera un ekrāni ir pieslēgti videokonferenču aprīkojumam, ja nepieciešams attālināti uzrādīt dokumentus tiesas sēdes dalībniekiem, kuri ir pievienojušies sēdei. Tiesa informē dalībniekus par nepieciešamajām procesuālajām darbībām, kā arī nosūta tehnisko informāciju par iespēju pieslēgties tiesas sēdei attālināti videokonferences režīmā, izmantojot interneta pārlūkprogrammu datorā vai viedierīcē.

4. Tiesas nodevas civillietās un komerclietās

Kopumā valsts nodevas apmēri ir noteikti Civilprocesa likuma 34.pantā, kas tostarp noteic, ka:

• par pieteikumu Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija regulu Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās — 0,5 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 70 euro;
• par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru - 2 procenti no parāda summas vai atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtības, bet ne vairāk par 500 euro;
• par Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām 46. un 51. pantā noteikto darbību veikšanu — 25 euro.

izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu
 

Samaksa par personu komunikāciju ar Centrālajām iestādēm Padomes regulas (ES) 2019/1111 vai Padomes regula Nr. 4/2009 ietvaros nav piemērojama.

Pirms maksājuma veikšanas ir iespējams aprēķināt ar tiesvedības gaitu saistītos izdevumus, izmantojot nodevu kalkulatoru.

5. Elektroniskās maksāšanas metodes

Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatas portāla pakalpojuma rēķinus, valsts nodevas un kancelejas nodevas rēķinus iesniedzot nostiprinājuma lūgumu var apmaksāt tiešsaistē izmantojot vienoto latvija.lv apmaksas sistēmu, kur maksātājam iespējams izvēlēties vienu no piedāvātām bankām un veikt bankas pārskaitījumu tiešsaistē.

Ja rēķinu nav iespējams apmaksāt tiešsaistē ar latvija.lv maksāšanas moduli, tad to var apmaksāt izmantojot citas bankas pārskaitījumu.

Elektronisko izsoļu vietnē var veikt maksājumus:

a) tiešsaistē, ja lietotājs izmanto kādu no Vienotā pieteikšanās moduļa latvija.lv piedāvātajiem rīkiem – iespējams tiešsaistē apmaksāt tikai rēķinus par dalību izsolē un izsoles aģenta pakalpojumu, kā arī pirkuma nodrošinājuma maksu ZTI rīkotajās izsolēs;

b) ārpus elektronisko izsoļu vietnes, veicot bankas pārskaitījumu – vienmēr var apmaksāt visus rēķinus ar bankas pārskaitījumu gan rezidenti, gan nerezidenti. Svarīgi maksājumu veikt uz rēķinā norādīto bankas kontu un maksājuma mērķī norādīt rēķina nr., kā arī tādu informāciju, kādu lūgts norādīt katras attiecīgās izsoles noteikumos;

Papildus informējam, ka par katru pakalpojumu tiek ģenerēts atsevišķs rēķins, kurā ir norādīts konts, uz kuru veicama apmaksa. Piemēram, valsts nodevas rēķina apmaksa jāveic uz Valsts kases kontu, izsoles nodrošinājuma maksa jāveic uz katra izsoles rīkotāja kontu. Savukārt par izsoles dalības maksu, kā arī pakalpojumiem, kas norādīti c) punktā, apmaksa jāveic uz Tiesu administrācijas kontu. Kamēr apmaksa nav saņemta, lietotājam izrakstītais rēķins ir pieejams jebkurā brīdī pie attiecīgās izsoles, kā arī izrakstītie rēķini tiek nosūtīti lietotājam uz elektronisko izsoļu vietnē norādīto e-pasta adresi.

E-lietas portālā tiek sagatavots rēķins, kuru var apmaksāt ar bankas pārskaitījumu.

6. Paziņojums par decentralizētās IT sistēmas agrīnu izmantošanu

Informācija sekos.

7. Paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu civillietās un komerclietās

Informācija sekos.

8. Paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu krimināllietās

Informācija sekos.