1. Valsts IT portāli saziņai ar tiesām vai citām iestādēm
Šī informācija attiecas uz valsts IT portāliem civillietās un komerclietās, kurus valdība ir izstrādājusi vai uzdevusi izstrādāt, lai nodrošinātu dalību tiesas procesos, izmantojot elektronisko saziņu starp fiziskām un juridiskām personām un attiecīgajām kompetentajām iestādēm.
| Organizācija | IT portāla nosaukums | Vai portālu var izmantot ārvalstu pilsoņi un nerezidenti? | Kādam nolūkam var izmantot portālu? Vai portāla izmantošanai ir kādi īpaši nosacījumi? | Kā identificē lietotājus? |
| Nīderlandes Karaliskā civiltiesību notāru apvienība (Koninklijke Notariële Beroepsorganisatie – KNB) | Notarisnet | Gan jā, gan nē, t. i., vispārīga informācija ir pieejama angļu valodā. Sīkāka informācija ir pieejama konkrētiem lietojumiem (uzņēmuma digitālā reģistrācija un klienta digitālā identifikācija). |
Notaris.nl ir visaptverošs portāls, kas piedāvā iedzīvotājiem informāciju par Nīderlandes notāru sniegtajiem pakalpojumiem dažādās tiesību jomās. Tā mērķis ir sniegt vispārīgu informāciju, papildinot datus, ko 850 notāru biroji piedāvā katrs savā tīmekļa vietnē. Portālā ir arī adrešu grāmata, kurā var atrast visu notāru biroju kontaktinformāciju un no vairākām saziņas iespējām izvēlēties sev ērtāko. Šī vietne drīzumā tiks paplašināta, pievienojot sadaļu “Mana vide”, kurā fiziskas personas varēs saņemt notāra pakalpojumus un skatīt dokumentus slēgtā vidē. Lai parakstītu dokumentus digitāli, ir vajadzīgs kvalificēts elektroniskais paraksts. |
Ja pirms pakalpojumu sniegšanas ir jāpārbauda fiziskas personas identitāte, šim nolūkam izmanto derīgu fizisku personas apliecību, elektronisku personas apliecību un/vai papildu digitālo verifikāciju, kuras laikā no fiziskas personas apliecības nolasa NFC mikroshēmu. |
| Nīderlandes tiesu iestādes (Rechtspraak) | Mijn Rechtspraak (Manas tieslietas) | Jā, ja viņi var pieteikties, izmantojot kādas ES valsts oficiāli atzītu identifikācijas sistēmu. |
Portālu var izmantot šādu jautājumu kārtošanai (plašāka informācija pieejama Mijn Rechtspraak): Iedzīvotāji
Organizācijas
Speciālisti (advokāti/juristi)
|
Iedzīvotāji
Organizācijas
Speciālisti (advokāti/juristi)
|
| Nīderlandes tiesu iestādes (Rechtspraak) | Mijn CBM (Mans AAA) (aizbildnis, aizgādnis un asistents) | Nē, ārvalstniekiem principā nevar būt DigiD, un tātad tie nevar pieteikties tīmekļa portālā. |
Ziņojumu un pieprasījumu sagatavošana un iesniegšana, tajā skaitā:
Profesionāli aizbildņi, aizgādņi un asistenti nevar piekļūt Mijn CBM. |
|
| Valsts padome (Raad van State) | Loket Raad van State (Valsts padomes pakalpojumu punkts) |
Iedzīvotāji var digitāli vērsties tiesā, lai apstrīdētu administratīvas iestādes lēmumu vai tiesas spriedumu. Šajā pakalpojumu punktā pieejamās veidlapas ir paredzētas tikai iedzīvotājiem. Advokāti, uzņēmumi, organizācijas un administratīvās iestādes var iesniegt pārsūdzības un ar lietu saistītus dokumentus digitāli, izmantojot Veilig Mailen (Drošā e-pasta) funkciju. |
|
|
| Valsts padome (Raad van State) | Mijn Zaak (Mana lieta) | Nē, Mijn Zaak var piekļūt tikai advokāti, kuriem ir advokāta caurlaide. |
Pašlaik Mijn Zaak izmanto tikai advokāti, kas nodarbojas ar patvēruma un aizturēšanas lietām. Mijn Zaak nedrīkst izmantot konfidenciālu dokumentu iesniegšanai, kā tas norādīts Vispārējo administratīvo tiesību likuma (Algemene wet bestuursrecht) 8:29. pantā. To, kā iesniegt konfidenciālus dokumentus, var uzzināt procesuālajos noteikumos (procesreglement). |
|
| Augstākā tiesa (Hoge Raad) | Mijn Zaak Hoge Raad (Manas lietas Augstākajā tiesā) | Nē, ārvalstniekiem principā nevar būt DigiD, eHerkenning pieteikšanās datu, Advocatenpas (Advokāta caurlaides) vai Gemachtigdenpas (Advokāta biroja darbinieka caurlaides), un tātad tie nevar pieteikties tīmekļa portālā. |
Portālu var izmantot šādu jautājumu kārtošanai (plašāka informācija pieejama Mijn Rechtspraak): Krimināllietas
Nodokļu un administratīvie jautājumi
|
|
| Tiesu izpildītāju centrālā aģentūra (Centraal Justitieel Incassobureau – CJIB) |
Digitaal Loket CJIB (CJIB digitālo pakalpojumu punkts) Digitaal Loket Verkeer (OM) (Ceļu satiksmes digitālo pakalpojumu punkts (prokuratūrā)) |
Jā, ja viņi var pieteikties, izmantojot kādas ES valsts oficiāli atzītu identifikācijas sistēmu. |
|
|
| Tiesu izpildītāju centrālā aģentūra (Centraal Justitieel Incassobureau – CJIB) | CJIB Businessportaal (CJIB portāls uzņēmumiem) | Nē, ārvalstniekiem principā nevar būt eHerkenning pieteikšanās datu, un tātad tie nevar pieteikties tīmekļa portālā. |
Parādu konsultants vai administrators
Uzņēmums ar lielu transportlīdzekļu parku
Juridiskie konsultanti
Publiskā sektora organizācijas
|
|
2. Valsts tiesību akti par videokonferencēm civillietās un komerclietās
Šajā iedaļā ir sniegta informācija par valsts tiesību aktiem un procedūrām attiecībā uz piedalīšanos tiesas sēdēs civillietās un komerclietās, izmantojot videokonferenci.
a. Informācija par piemērojamiem valsts tiesību aktiem un procedūrām (tai skaitā par piemērojamām procesuālajām tiesībām un garantijām), kas reglamentē tiesas sēžu rīkošanu, izmantojot videokonferenci vai citu distances saziņas tehnoloģiju
Civiltiesības un komerctiesības vēl neparedz īpašus noteikumus par videokonferences izmantošanu tiesas sēdēs. Taču civiltiesības un komerctiesības arī nerada šķēršļus videokonferences izmantošanai. Ja visi attiecīgie dalībnieki tam piekrīt, sēde var pilnībā notikt tiešsaistē. Arī tiesas procesa dalībnieki, ieinteresētās personas vai personas, kas pilda profesionālos pienākumus, var piedalīties sēdē tiešsaistē. Pienācīgi ņemot vērā pušu intereses un nepieciešamību ievērot vienlīdzīgu attieksmi pret visām pusēm, tiesnesis pieņems lēmumu par to, vai atļaut tikai vienai no pusēm piedalīties tiešsaistē tiesas sēdē, kurā visiem būtu jāpiedalās klātienē.
Tiesību aizsardzības ministrs 2022. gada aprīlī informēja Nīderlandes parlamenta apakšpalātu par saviem plāniem izstrādāt saskanīgus normatīvos aktus par videokonferences izmantošanu tiesas sēdēs civillietās un administratīvajās tiesās. Īsi sakot, šādos normatīvajos aktos tiks noteikti apstākļi, kādos tiesas sēdēs var izmantot videokonferenci, kā arī procesuālās garantijas un tehniskie aizsardzības pasākumi, kas būs jānodrošina. Minētie normatīvie akti būs rekomendējoši, proti, par to, vai piedāvāt šādu iespēju, lems apgabala tiesa vai apelācijas tiesa. Pēc tam tiesnesis izlems, vai konkrētās lietas izskatīšanā var izmantot videokonferenci; administratīvajās lietās un dažās civillietu kategorijās videokonferenci var izmantot tikai tad, ja to vēlas vismaz viena no pusēm.
b. Informācija par to, vai videokonferences drīkst rīkot tikai tiesas, pamatojoties uz Digitalizācijas regulas 5. pantu, vai arī šī iespēja ir pieejama arī citām iestādēm. Ja 5. pantu kā juridisku pamatu videokonferenču organizēšanai var izmantot arī citas iestādes, norādīt, kuras iestādes to dara un kādām procedūrām to var piemērot
Civillietās un komerclietās vienīgi tiesām ir atļauts izmantot videokonferenci tiesas sēžu pilnīgai (vai daļējai) sarīkošanai tiešsaistē.
c. Vai valsts tiesību akti ļauj tiesai vai kompetentajai iestādei pēc savas ierosmes ieplānot tiesas sēdi videokonferences veidā?
Civiltiesības un komerctiesības vēl neparedz īpašus noteikumus par videokonferences izmantošanu tiesas sēdēs. Pašlaik lēmumu par to, vai konkrētās lietas izskatīšanā atļaut izmantot videokonferenci, ja to vēlas vismaz viena no pusēm, pieņem tiesnesis.
d. Vai Nīderlandē ir pieejamas videokonferenču tehnoloģijas un kāda ir izplatītākā platforma?
Apgabala tiesām un apelācijas tiesām ir pieejamas trīs platformas, ko var izmantot tiesas sēžu rīkošanai tiešsaistē, lai kāda no pusēm varētu piedalīties sēdē attālināti, proti, Microsoft Teams, Cisco Meeting Service (CMS) un Nīderlandes tiesu iestāžu vairākpunktu vadības bloks (MCU). Liecību sniegšana no telpām vai tiesas zālēm, kas ierīkotas brīvības atņemšanas iestādēs, vienmēr izmanto platformu Teams. Visos pārējos gadījumos lēmumu par to, kuru no platformām izmantot, pieņem tiesnesis.
Rokasgrāmatas par Teams un CMS lietošanu ir pieejamas Tiesu iestāžu padomes (Raad voor de Rechtspraak) tīmekļa vietnē. Ja ir paredzēts izmantot MCU, lietotājiem paredzēto informāciju apgabala tiesa vai apelācijas tiesa izsniedz dalībniekiem pirms tiesas sēdes.
e. Informācija par procesuālajām prasībām dalībniekiem, kuri vēlas izteikt viedokli par videokonferences vai citas tehnoloģijas izmantošanu attālinātai dalībai tiesas sēdē
Tiesas sēdes dalībnieki var lūgt apgabala tiesu vai apelācijas tiesu ļaut viņiem piedalīties tiesas sēdē, izmantojot digitālos līdzekļus, vai noturēt visu sēdi tiešsaistē. Lēmumu atļaut piedalīties sēdē tiešsaistē vai visu sēdi noturēt attālināti pieņem tiesnesis.
f. Kā pusēm un to pārstāvjiem, tajā skaitā personām ar invaliditāti, nodrošina piekļuvi videokonferencei?
Puses pēc pieprasījuma var aktīvi piedalīties tiesas sēdē tiešsaistē, izmantojot MCU (vairākpunktu vadības bloku). MCU nodrošina tiešu un drošu videosavienojumu starp videokonferences dalībniekiem un personām, kas fiziski atrodas tiesas zālē. Tādējādi ir iespējama arī tieša saziņa starp sēdes dalībniekiem tiešsaistē un klātienē.
Ja puses ir norādījušas, ka aktīva līdzdalība tiešsaistē sēdē nav vēlama, tiesas sēdes sarīkošanai var izmantot platformu Teams, nosakot ierobežojumus tiem, kuri sēdē piedalās tiešsaistē. Tādos gadījumos dalībnieki platformā Teams varēs vienīgi saņemt video un audio pārraidi no tiesas zāles.
Vajadzības gadījumā MCU “istabas” pārbaudi var organizēt labu laiku pirms pušu un to juridisko pārstāvju ieplānotās liecību sniegšanas, lai novērstu problēmas ar programmatūru un savienojumu un tās netraucētu sēdes faktisko norisi. Ir pieejamas arī rakstiskas instrukcijas. Turklāt tiesas sēdes sākumā tiesas zālē vienmēr atrodas IT darbinieki, kas sniegs atbalstu un nodrošinās tiešsaistes tiesas sēdes netraucētu norisi.
Šobrīd Nīderlandes tiesu iestādēs nav īpaša integrēta aprīkojuma, kas būtu paredzēts tādiem videokonferences dalībniekiem, kam ir invaliditāte. Pašlaik notiek konkursa procedūra par jauna risinājuma izstrādi tiesas sēžu rīkošanai tiešsaistē, un piekļūstamības nodrošināšana ir viena no konkursa prasībām.
g. Vai valsts tiesību akti atļauj ierakstīt tiesas sēdes?
Nīderlandē nav īpašu tiesību aktu, kas reglamentētu videokonferences izmantošanu tiesas sēdēs civillietās un komerclietās. Tas nozīmē, ka nav arī tiesību aktu par tiešsaistes sēžu ierakstīšanu un līdz ar to arī noteikumu par ierakstu glabāšanu un izplatīšanu.
Visus (video un/vai audio) ierakstus drīkst veikt vienīgi ar tiesneša atļauju. Arī tiesas ēkā video- un/vai audiomateriālu ierakstīšana ir aizliegta. Aizliegums attiecas uz priekštelpām, tiesas zālēm un uzgaidāmajām telpām.
h. Kā valsts tiesību akti nodrošina, ka visi ieraksti tiek veikti un glabāti drošā veidā un nav publiski pieejami?
Nīderlandē nav īpašu tiesību aktu, kas reglamentētu videokonferences izmantošanu tiesas sēdēs civillietās un komerclietās. Tas nozīmē, ka nav arī tiesību aktu par tiešsaistes sēžu ierakstīšanu un līdz ar to arī noteikumu par ierakstu glabāšanu un izplatīšanu.
i. Informācija par to, kā advokāti un klienti var konfidenciāli sazināties pirms tiesas sēdes, kas notiks tiešsaistē, un šādas sēdes laikā
Viens no nosacījumiem, kas attiecas uz videokonferences izmantošanu tiesas sēžu rīkošanai tiešsaistē, ir nodrošināt, ka advokāts un klients var savā starpā sarunāties konfidenciāli, citām personām nedzirdot. Pašlaik tehnoloģija nespēj nodrošināt atsevišķu, drošu kanālu konfidenciālai apspriedei tiešsaistes tiesas sēdes laikā. Tomēr šāda iespēja pašlaik tiek izstrādāta. Līdz brīdim, kad kļūs pieejams tehniskais risinājums droša sakaru kanāla izveidei tajā pašā videosavienojumā, videokonferences dalībnieki varēs apspriesties savā starpā pa tālruni vai darīt to atsevišķā telpā.
j. Kā notiek dalībnieku identifikācija un autentifikācija?
Parasti tiesas sekretārs pirms tiesas sēdes noskaidro no juridiskajiem pārstāvjiem, kuras personas piedalīsies sēdē tiešsaistē, izmantojot vairākpunktu vadības bloku (MCU). MCU ir digitāla ierīce videokonferenču organizēšanai. Tiesas sekretārs nosūta personām, kas ir reģistrējušās dalībai sēdē, saiti, kas ļaus piekļūt tiesas sēdei tiešsaistē, un lūdz tās nenodot šo saiti citiem. Sēdes sākumā visas personas, kas piedalās tiešsaistes sēdē, aicina stādīties priekšā un pārbauda, vai tās ir tās pašas personas, par kuru dalību sēdē tika paziņots iepriekš. Nepiederošas personas no tiešsaistes tiesas sēdes atslēdz.
Ja sēdi organizē, izmantojot Teams, dalībniekus rūpīgi neuzrauga, jo viņiem ir liegta iespēja kopīgot video un audio ierakstus.
k. Kā dalībnieki var uzdot jautājumus un jēgpilni piedalīties?
Vairākpunktu vadības bloks (MCU) ļauj izveidot tiešu savienojumu starp tiem sēdes dalībniekiem, kuri piedalās tiešsaistē, un tiem, kuri fiziski atrodas tiesas zālē. Tiesas zālē uzstādītās kameras un monitori ļauj tiesnešiem un advokātiem tieši sazināties ar tiešsaistes sēdes dalībniekiem. Ja savienojums ir izveidots, izmantojot Teams, dalībnieki, kas piedalās attālināti, varēs vienīgi saņemt video un audio pārraidi no tiesas zāles. Ja izmanto Teams, aktīva līdzdalība sēdē nav iespējama.
l. Kā dalībnieki var izmantot tiesības uz mutisko tulkojumu?
Ja tiesas sēdi rīko tiešsaistē, mutisko tulkojumu var nodrošināt divos veidos:
- tulki piedalās sēdē tikai tiešsaistē;
- tulki fiziski atrodas tiesas zālē.
Abos gadījumos dalībniekiem iesaka izveidot mutiskajam tulkojumam atsevišķu sanāksmi, kurā piedalās gan dalībnieki klātienē, gan tulki. Tiesa nav atbildīga par tiešsaistes sanāksmi, ko dalībnieki ir izveidojuši mutiskā tulkojuma saņemšanai. Dalībnieki, kas izmanto tiesas izveidoto tiešsaistes savienojumu, izslēdz savus mikrofonus, kad mutisko tulkojumu nodrošina atsevišķā sanāksmē.
m. Kā nodrošina iespēju fiziski apskatīt un demonstrēt pierādījumus, ja tiesas sēde notiek tiešsaistē?
Drošais vairākpunktu vadības bloks (MCU) ļauj pusēm demonstrēt digitālos pierādījumus dalībniekiem, kas piedalās tiesas sēdē tiešsaistē gan video, gan audio formātā.
n. Kā novērš neatļautu piekļuvi sensitīviem datiem un datu plūsmu pārsūtīšanu nepiederīgām personām?
Videokonferences dalībniekus brīdina par to, ka saiti, kas ļauj piekļūt vairākpunktu vadības bloka (MCU) izveidotajam savienojumam, nedrīkst pārsūtīt citiem. Arī ierakstīt sēdi un kopīgot šādus ierakstus ir aizliegts. Turklāt nepiederīgas personas atslēdz no MCU izveidotā savienojuma. Tomēr nav iespējams pārbaudīt, vai nenotiek attēla ierakstīšana no MCU vai Teams izveidotā savienojuma, un tāpēc šādu rīcību nevar novērst.
Taču komerclietas principā izskata publiski.
o. Informācija par tiešsaistes tiesas sēdes organizēšanas un rīkošanas praktiskajiem aspektiem, tajā skaitā informācija par to, vai tiek izmantota tehnoloģija runas pārveidei tekstā
Ja tiesnesis ar viena vai vairāku dalībnieku piekrišanu nolemj rīkot digitālu sēdi, pirms tās personām, kuras piedalīsies tiesas sēdē digitāli, nosūta praktiskus norādījumus. Rokasgrāmata, kas minēta d) apakšpunktā, palīdz dalībniekiem izveidot savienojumu, izmantojot Teams vai CMS, un izskaidro digitālās funkcijas, kas būs pieejamas tiešsaistes sēdes laikā.
Digitāli sarīkotās tiesas sēdēs civillietās un komerclietās neizmanto tehnoloģiju runas pārveidei tekstā.
3. Valsts tiesību akti par videokonferencēm krimināllietās
Šī iedaļa informē aizdomās turētos, apsūdzētos vai notiesātos, vai Regulas (ES) 2018/1805 2. panta 10. punktā definētās skartās personas, kuras piedalīsies videokonferencēs, par valsts tiesību aktos noteiktajām, bet E-tiesiskuma regulā ((ES) 2023/2844) neietvertajām procesuālajām prasībām, kuras reglamentē to dalību attālinātās tiesas sēdēs.
a. Informācija par piemērojamiem valsts tiesību aktiem un procedūrām (tajā skaitā procesuālajām tiesībām un garantijām) nopratināšanas vai iztaujāšanas organizēšanai, izmantojot videokonferenci vai citu tehnoloģiju
Noteikumi par videokonferences izmantošanu krimināllietu izskatīšanai tiešsaistē un aizdomās turēto vai liecinieku attālinātai uzklausīšanai vai iztaujāšanai ir paredzēti Kriminālkodeksā (Wetboek van Strafrecht), Kriminālprocesa kodeksā (Wetboek van Strafvordering) unRīkojumā par videokonferencēm (Besluit videoconferentie) (wetten.overheid.nl/BWBR0019836/2022-11-25/0). Rīkojumā par videokonferencēm ir norādīti konkrēti apstākļi un garantijas, kuru ievērošana ir viens no nosacījumiem videokonferences izmantošanai krimināllietās vai apelācijas procesos par lēmumu piemērot brīvības atņemšanas līdzekli, kā minēts 94. un 96. pantā 2000. gada Likumā par ārvalstniekiem (Vreemdelingenwet 2000). Piemēram, videokonferenci neizmanto, ja personai, kuru ir plānots iztaujāt, ir tādi dzirdes vai redzes traucējumi, kuru dēļ videokonferences formāts apgrūtinās tās pilnvērtīgu dalību kriminālprocesā vai pasliktinās tās stāvokli attiecīgajā kriminālprocesā. Rīkojumā par videokonferencēm ir noteiktas arī tehniskās prasības sistēmai, ko izmanto attālinātas nopratināšanas vai iztaujāšanas organizēšanai.
Videokonferenču rīkošanas programmatūru var izmantot fizisku personu uzklausīšanai, iztaujāšanai vai nopratināšanai. Lēmumu par to, vai izmantot videokonferenci, pieņem tiesas priekšsēdētājs, tiesnesis, miertiesnesis vai amatpersona, kas vada tiesas sēdi.
Pašlaik tiek izstrādāts jauns Kriminālprocesa kodekss, kurš varētu stāties spēkā 2029. gada 1. aprīlī. Noteikumi par videokonferencēm tiek papildināti vairākās jomās. Viens no plānotajiem jaunievedumiem paredz, ka videokonferencē varēs piedalīties ne tikai tās personas, kuras konkrētajā videokonferencē uzklausa, iztaujā vai nopratina, bet arī citas personas kā skatītāji. Tas nozīmē, ka persona, kuru pašu nepratina vai neiztaujā, varēs piedalīties iztaujāšanā vai nopratināšanā novērotāja statusā. Attiecībā uz prasību saņemt aizdomās turētā piekrišanu videokonferences rīkošanai ir pievienots arī noteikums, ka minētā prasība ir spēkā ne tikai tad, ja lietu izskata tiesa trīs tiesnešu sastāvā, bet pilnīgi visos gadījumos neatkarīgi no lietas izskatīšanas veida, tātad arī gadījumos, kad tiesas sastāvā ir tikai viens tiesnesis. Visbeidzot, ir paplašināts to tiesvedības dalībnieku loks, kuriem pēc tiesneša lūguma ir jāizsaka viedoklis par ierosinājumu izmantot videokonferenci.
b. Informācija par procesuālajām prasībām attiecībā uz piekrišanas došanu tam, ka tiks izmantota videokonference vai cita tehnoloģija, kas ļauj piedalīties tiesas procesā attālināti
Viss sākas un arī turpmāk sāksies ar galīgo lēmumu par to, vai izmantot videokonferenci, un šo lēmumu pieņem tā amatpersona vai tiesnesis, kurš vada tiesas sēdi, turklāt principā videokonferenci var rīkot visos gadījumos, kad nepieciešams kādu uzklausīt, iztaujāt vai nopratināt kriminālprocesā. Ir divi gadījumi, kad videokonferenci var izmantot tikai ar aizdomās turētā piekrišanu: pirmkārt, ja ir paredzēta aizdomās turētā tikšanās ar miertiesnesi, kuram jāpieņem lēmums par apcietinājuma piemērošanu aizdomās turētajam, un, otrkārt, ja lietu pēc būtības izskata tiesa trīs tiesnešu sastāvā. Tomēr videokonferenci var izmantot katrreiz, kad tiesneša ieskatā tas ir steidzami nepieciešams, jo pastāv pamatots iemesls bažām par drošību tiesas sēdē vai ceļā uz tiesas sēdi un atpakaļ, un tāpēc aizdomās turētajam jātiekas ar miertiesnesi vai jāpiedalās tiesas sēdē, izmantojot videokonferences tehnoloģiju.
c. Kā aizdomās turētajiem, apsūdzētajiem vai notiesātajiem, vai skartajām personām, tajā skaitā personām ar invaliditāti, nodrošina piekļuvi nepieciešamajai videokonferenču rīkošanas infrastruktūrai?
Lai nodrošinātu piekļuvi videokonferenču rīkošanas infrastruktūrai, gandrīz visās tiesās Nīderlandē ir aprīkojums tiesas sēžu rīkošanai tiešsaistē, un arī brīvības atņemšanas iestādēs ir iekārtotas vairākas telpas un tiesas zāles, kurās ir aprīkojums, kas ļauj piedalīties tiesas sēdēs un/vai nopratināšanās, izmantojot digitālos līdzekļus.
Nopratināšanu vai iztaujāšanu tiešsaistē var organizēt, izmantojot Microsoft Teams vai Cisco Meeting Server (CMS). Lēmumu par to, kuru no videokonferenču rīkošanas programmatūrām izmantot, pieņem tiesa, un rokasgrāmatas par Teams un CMS lietošanu ir pieejamas Tiesu iestāžu padomes (Raad voor de Rechtspraak) tīmekļa vietnē.
Patlaban Nīderlandes tiesu iestādēm nav īpaša integrēta aprīkojuma, kas būtu paredzēts tādiem videokonferences dalībniekiem, kam ir invaliditāte. Pašlaik notiek konkursa procedūra par jauna risinājuma izstrādi tiesas sēžu rīkošanai tiešsaistē, un starp izvirzītajām prasībām ir arī piekļūstamības nodrošināšana.
d. Kā nodrošina aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā, vai skartās personas un tās advokāta saziņas konfidencialitāti pirms tiesas sēdes un tās laikā?
Iespēja tiesvedības pusēm un to advokātam vai pilnvarotajam pārstāvim konfidenciāli sazināties savā starpā tiesas sēdēs ir viens no nosacījumiem, kas jāievēro attālinātas tiesas sēdes rīkošanā. Pašlaik tiek izstrādāta videokonferenču rīkošanas platforma, kas ļaus advokātam un tā klientam konfidenciāli apspriesties atsevišķā digitālajā “istabā”. Kamēr jaunā programmatūra vēl top, šādu iespēju viņiem nodrošina ar praktiskiem pasākumiem, piemēram, ļaujot apspriesties atsevišķā fiziskā telpā un/vai pa tālruni.
e. Kādus valsts tiesību aktos paredzētus tiesiskās aizsardzības līdzekļus var izmantot aizdomās turētais, apsūdzētais vai notiesātais, vai skartā persona, ja ir pārkāptas Regulas (ES) 2023/2844 6. pantā paredzētās prasības vai garantijas?
Attiecībā uz videokonferenču izmantošanu E-tiesiskuma regulā ir minēti seši Eiropas tiesību akti, kuru īstenošanai ir pieņemta virkne citu tiesību aktu un kuri paredz dažādas procedūras. Ja nepieciešams, par E-tiesiskuma regulas 6. pantā paredzēto garantiju neievērošanu var ziņot tiesnesim, ja konkrētajā procedūrā piedalās arī tiesnesis. Ja nav paredzēts iesaistīt tiesnesi vai tiesas procesā netiek nodrošinātas pietiekamas garantijas, Nīderlandē vienmēr ir iespēja vērsties civillietu tiesās (vai nu pieprasot pagaidu noregulējumu, vai citā veidā), kuras var novērtēt, vai 6. panta neievērošanas dēļ ir notikusi prettiesiska darbība.
f. Kā likumīgos pārstāvjus informē par nodomu sarīkot nepilngadīgā nopratināšanu vai iztaujāšanu tiešsaistē? Kā tiek ņemtas vērā bērna intereses?
Kriminālprocesa kodekss ietver papildu noteikumus attiecībā uz jauniešiem (sk. 486. pantu un turpmākos pantus).
g. Vai valsts tiesību akti ļauj ierakstīt nopratināšanu vai iztaujāšanu, kas notiek tiešsaistē?
Jaunajā Kriminālprocesa kodeksā un Likumā par inovāciju ieviešanu kriminālprocesā (Innovatiewet Strafvordering) ir iekļauti noteikumi par tiesas sēžu ierakstīšanu. Nesen tika pabeigti jauno noteikumu piemērošanas izmēģinājuma projekti, kuru laikā tiesas sēdes tika ierakstītas, un tika sagatavots protokola kopsavilkums. Izrādījās, ka praksē tas nekādi neatvieglo kriminālprocesa norisi. Tāpēc ir izskanējis ierosinājums izslēgt attiecīgos noteikumus no Likuma par inovāciju ieviešanu kriminālprocesā. Tomēr papildus ierastajai protokolēšanai tiesas sēdes joprojām varēs ierakstīt.
h. Kādi praktiskie pasākumi ir jāveic, lai sarīkotu nopratināšanu vai iztaujāšanu tiešsaistē? Ar kuru iestādi var sazināties? Vai ir kādas īpašas prasības?
Lēmumu par to, vai atļaut rīkot tiesas sēdi attālināti vai piedalīties tiesas sēdē, izmantojot digitālos līdzekļus, pieņem tiesa, bet dažos gadījumos šāda risinājuma izmantošanai ir nepieciešama aizdomās turētā vai tā advokāta piekrišana (sk. b) apakšpunktu). Atkāpties no prasības saņemt piekrišanu var vienīgi izņēmuma gadījumos, kad tas ir steidzami nepieciešams, jo pastāv pamatots iemesls bažām par drošību nopratināšanas vai uzklausīšanas laikā vai ceļā uz tiesas sēdi un atpakaļ. Uz tiesu izsauktajai personai nosūtītajā rakstiskajā pavēstē ir norādīts, vai liecības sniegšanas laikā tiks izmantota videokonference. Pavēstē ir sniegta informācija par to, kā un līdz kuram datumam uz tiesu izsauktā persona var paziņot, ka tā nepiekrīt videokonferences izmantošanai. Attiecīgā gadījumā arī prokuroram var jautāt, vai viņš piekrīt videokonferences izmantošanai.
Lēmumu šajā jautājumā pieņem un paziņo uz tiesu izsauktajai personai vai tās advokātam ne vēlāk kā 24 stundas pirms ieplānotās attālinātās tiesas sēdes vai dalības tiesas sēdē, izmantojot digitālos līdzekļus.
4. Tiesas nodevas civillietās un komerclietās
Tiesas procesu norise Nīderlandē ir saistīta ar izmaksām, kuras rodas, piemēram, saistībā ar lietas izskatīšanu tiesā, un tās ir tiesas nodevas. Atlīdzību par saviem pakalpojumiem var prasīt arī advokāts, pilnvarotais pārstāvis vai cits praktizējošs jurists. Tieslietu nozarē darbojas dažādu profesiju speciālisti, kas sniedz dažādus juridiskos pakalpojumus, tāpēc atlīdzības summas atšķiras. Paredzamo atlīdzību summas vislabāk noskaidrot attiecīgajā organizācijā. Šajā lapā ir norādītas tiesas nodevas un atlīdzības tiesu varas amatpersonām.
Atlīdzības tiesu varas amatpersonām
Civillietās tiesas procesu var ierosināt, iesniedzot pieteikumu, bet bieži vien procesu sāk, nosūtot pavēsti. Nodeva par šo pakalpojumu ir 112,37 EUR, ja tās maksātājs nav PVN maksātājs, un 135,97 EUR, ja maksātājs ir fiziska persona. Minētās nodevas var tikt arī palielinātas. Tas attiecas uz laulības šķiršanas lietām, izmaksām par pakalpojumu sniegšanu un mantas konfiskācijas izmaksām. Nodevas par citām oficiālām darbībām, ko veic tiesu varas amatpersonas, var atrast Dekrētā par tiesu varas amatpersonu atlīdzību (Besluit tarieven ambtshandelingen gerechtsdeurwaarders).
Tiesas nodevas
Piemērojamo nodevu apmēri ir sniegti nākamajā tabulā. Nodevu apmēru katru gadu indeksē, un tās ir norādītas Likuma par tiesas nodevām civillietās (Wet griffierechten burgerlijke zaken) pielikumā.
| Prasības vai pieteikuma veids/summa | Tiesas nodeva personām, kas nav fiziskas personas | Tiesas nodeva fiziskām personām | Tiesas nodeva maznodrošinātajiem |
| Tiesas nodevas par zemāka līmeņa lietu izskatīšanu rajona tiesās | |||
|
Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu:
|
130 EUR | 87 EUR | 87 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 500 EUR, bet nepārsniedz 1500 EUR | 328 EUR | 218 EUR | 87 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 1500 EUR, bet nepārsniedz 2500 EUR | 372 EUR | 248 EUR | 87 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 2500 EUR, bet nepārsniedz 5000 EUR | 496 EUR | 248 EUR | 87 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 5000 EUR, bet nepārsniedz 12 500 EUR | 524 EUR | 248 EUR | 87 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 12 500 EUR | 1409 EUR | 706 EUR | 87 EUR |
| Tiesas nodevas par augstāka līmeņa lietu izskatīšanu | |||
| Lietas, kas minētas Civilprocesa kodeksa (Wetboek van Burgerlijke Rechtsvordering – Rv) 32.a panta 1. punkta pirmajā teikumā | 18 287 EUR | 18 287 EUR | neattiecas |
|
Lietas, kas minētas Rv 32.a panta 3. punktā: |
9143 EUR | 9143 EUR | neattiecas |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura apjoms ir nenoteikts | 688 EUR | 320 EUR | 87 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa nepārsniedz 100 000 EUR | 2889 EUR | 1325 EUR | 87 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 100 000 EUR, bet nepārsniedz 1 000 000 EUR | 6617 EUR | 2626 EUR | 87 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 1 000 000 EUR | 9825 EUR | 2626 EUR | 87 EUR |
| Tiesas nodevas apelācijas tiesās | |||
| Lietas, kas minētas Rv 32.a panta 1. punkta pirmajā teikumā un Rv 1064.a panta 1. punkta otrajā teikumā | 24 382 EUR | 24 382 EUR | neattiecas |
|
Lietas, kas minētas Rv 32.a panta 3. punktā: |
12 191 EUR | 12 191 EUR | neattiecas |
|
Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu:
|
798 EUR | 349 EUR | 349 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 12 500 EUR, bet nepārsniedz 100 000 EUR | 2175 EUR | 798 EUR | 349 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 100 000 EUR, bet nepārsniedz 1 000 000 EUR | 6561 EUR | 2053 EUR | 349 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 1 000 000 EUR | 13 124 EUR | 2053 EUR | 349 EUR |
| Tiesas nodevas Augstākajā tiesā | |||
|
Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu:
|
873 EUR | 361 EUR | 361 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 12 500 EUR, bet nepārsniedz 100 000 EUR | 2897 EUR | 873 EUR | 361 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 100 000 EUR, bet nepārsniedz 1 000 000 EUR | 8206 EUR | 2463 EUR | 361 EUR |
| Lietas, kas saistītas ar prasību vai pieteikumu, kura summa pārsniedz 1 000 000 EUR | 16 410 EUR | 2463 EUR | 361 EUR |
Tiesas nodevu piemērošanas joma
Tiesas nodevas visos civilprocesos ir vienādas, un tāpēc tās attiecas arī uz tiem civiltiesību instrumentiem, kuri ietilpst E-tiesiskuma regulas darbības jomā, proti:
| Procedūras saistībā ar tālāk minēto: | ||
| Eiropas maksājuma rīkojums | (EK) 1896/2006 | |
| Maza apmēra prasības | (EK) 861/2007 | |
| Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums | (ES) 655/2014 | |
| Izpildes rīkojums neapstrīdētiem prasījumiem | (EK) 805/2004 | |
| Atzīšanas, izpildāmības pasludināšanas vai atzīšanas atteikuma procedūras saistībā ar tālāk minēto: | ||
| Eiropas Mantošanas regula | (ES) 650/2012 | |
| regula “Brisele I” | (ES) 1215/2012 | |
| Aizsardzības pasākumi civillietās | (ES) 606/2013 | |
| Uzturēšanas saistības | (EK) 4/2009 | |
| Laulāto mantiskās attiecības | (ES) 2016/1103 | |
| Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas | (ES) 2016/1104 | |
| Bērna nolaupīšana | (ES) 2019/1111 | |
| Procedūras par dokumentu izdošanu, labošanu un atsaukšanu saistībā ar tālāk minēto: | ||
| Uzturēšanas saistības | (EK) 4/2009 | Izraksti |
| Eiropas Mantošanas regula | (ES) 650/2012 | Eiropas mantošanas apliecība un apliecinājumi |
| regula “Brisele I” | (ES) 1215/2012 | Apliecības |
| Aizsardzības pasākumi civillietās | (ES) 606/2013 | Apliecības |
| Laulāto mantiskās attiecības | (ES) 2016/1103 | Apliecinājumi |
| Reģistrētu partnerattiecību mantiskās sekas | (ES) 2016/1104 | Apliecinājumi |
| Bērna nolaupīšana | (ES) 2019/1111 | Apliecība |
| Ārvalstu kreditora prasījuma iesniegšana maksātnespējas procedūrā saskaņā ar 53. pantu | ||
| Maksātnespējas procedūras | (ES) 2015/848 | |
| Saziņa starp fiziskām vai juridiskām personām vai to pārstāvjiem un centrālajām iestādēm saistībā ar tālāk minēto: | ||
| Uzturēšanas saistības | (EK) 4/2009 | |
| Bērna nolaupīšana | (ES) 2019/1111 | |
| Kopīgie obligātie noteikumi attiecībā uz juridisko palīdzību | Direktīva 2002/8/EK | |
5. Elektroniskās maksāšanas metodes
Nākamajā tabulā ir parādītas vienīgi elektroniskās maksāšanas metodes, ko var izmantot norēķiniem ar visām grupām, kurās pēc profesionālā principa ir sadalīti civiltiesību jomā strādājošie speciālisti, kas pilda kādus uzdevumus saistībā ar kādu no tiesību instrumentiem, kuri ietilpst E-tiesiskuma regulas darbības jomā. Ja elektroniska maksāšanas metode nav norādīta, tas nozīmē, ka šāda veida norēķini nav iespējami. Dažādas organizācijas pieņem maksājumus arī skaidrā naudā. Ja vēlaties uzzināt vairāk par neelektroniskām maksāšanas metodēm vai jums ir jautājumi par elektroniskām maksāšanas metodēm, vislabāk ir sazināties ar konkrēto organizāciju tieši.
| Organizācija | Elektroniskā maksāšanas metode |
| Notāri | Dažādi notāri var izmantot atšķirīgas elektroniskās maksāšanas metodes. Vērsieties pie sava notāra, lai saņemtu precīzu informāciju. |
| Tiesu varas amatpersonas | Dažādas tiesu varas amatpersonas var izmantot atšķirīgas elektroniskās maksāšanas metodes. Vērsieties pie savas tiesu varas amatpersonas, lai saņemtu precīzu informāciju. |
| Nīderlandes tiesu iestādes |
|
| Valsts padome | Norēķinu iespējas būs norādītas apstiprinājumā par iesniegtās apelācijas sūdzības saņemšanu. |
| Augstākā tiesa | Pārskaitījums no internetbankas; konta numurs vienmēr ir norādīts Augstākās tiesas rēķinos. Jānorāda rēķina numurs. Rēķinus vienmēr nosūta pa pastu. |
| Tiesu varas amatpersonu centrālā aģentūra |
|
| Juridiskās palīdzības padome (Raad voor Rechtsbijstand) |
|
| Advokāti | Dažādi advokāti var izmantot atšķirīgas elektroniskās maksāšanas metodes. Vērsieties pie sava advokāta, lai saņemtu precīzu informāciju. |
| Aizgādņi, aizbildņi un asistenti | Dažādi aizgādņi, aizbildņi un asistenti var izmantot atšķirīgas elektroniskās maksāšanas metodes. Vērsieties pie sava aizgādņa, aizbildņa vai asistenta, lai saņemtu precīzu informāciju. |
6. Paziņojums par decentralizētās IT sistēmas agrīnu izmantošanu
E-tiesiskuma regulā ((ES) 2023/2844, 10. panta 3. punkts un 26. panta 3. punkts) ir noteikts, ka decentralizētās IT sistēmas izmantošana attiecībā uz katru no paketēm jāsāk šādos datumos:
- Līdz 2028. gada 17. janvārim attiecībā uz 1. paketi.
- Līdz 2029. gada 17. janvārim attiecībā uz 2. paketi.
- Līdz 2030. gada 17. janvārim attiecībā uz 3. paketi.
- Līdz 2031. gada 17. janvārim attiecībā uz 4. paketi.
Attiecībā uz visām četrām paketēm, kas minētas E-tiesiskuma regulas ((ES) 2023/2844) 10. panta 3. punktā, decentralizēto IT sistēmu nesāks izmantot agrāk kā minētās regulas 26. panta 3. punktā noteiktajos termiņos. Ja izrādīsies, ka decentralizēto IT sistēmu tomēr varētu sākt izmantot agrāk, tiks paziņots konkrēts datums, kad varētu sākties tās izmantošana attiecībā uz katru juridisko instrumentu un organizāciju.
7. Paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu civillietās un komerclietās
Attiecībā uz juridiskajiem instrumentiem, kas ietilpst E-tiesiskuma regulas (Regula (ES) 2023/2844) darbības jomā, videokonferenču izmantošanu civillietās un komerclietās saskaņā ar minētās regulas 5. pantu nebūs iespējams sākt agrāk par 2025. gada 1. maiju.
8. Paziņojums par videokonferenču agrīnu izmantošanu krimināllietās
Attiecībā uz juridiskajiem instrumentiem, kas ietilpst E-tiesiskuma regulas (Regula (ES) 2023/2844) darbības jomā, videokonferenču izmantošanu krimināllietās saskaņā ar minētās regulas 6. pantu nebūs iespējams sākt agrāk par 2025. gada 1. maiju.