Pārlekt uz galveno saturu
latviešu

Vai Harta attiecas uz manu gadījumu?

Ja persona uzskata, ka tiek pārkāptas viņas pamattiesības, šī sadaļa palīdzēs noskaidrot, vai harta garantē attiecīgu aizsardzību.

Ievads

Ar šā kontrolsaraksta palīdzību ir iespējams konstatēt, vai uz konkrēto gadījumu attiecas ES Pamattiesību harta.

Harta attiecas vienīgi uz aktiem, kurus ieviesusi:

  • ES iestāde/struktūra vai
  • ES dalībvalsts iestāde, īstenojot ES tiesību aktus.

Ar šā kontrolsaraksta palīdzību ir iespējams konstatēt, vai ar dalībvalsts aktu tiek īstenoti ES tiesību akti.

Papildinformācija

Atruna

Šis kontrolsaraksts ir paredzēts vienīgi informatīvām vajadzībām; tas nav uzskatāms par juridisku konsultāciju fiziskām personām, un mēs šai sakarā neuzņemamies nekādu juridisku atbildību.

Ikvienam, kas vēlas saņemt padomu par to, kā uzsākt tiesvedību, ir nepieciešamas profesionālu juristu konsultācijas par konkrēto situāciju.

Šis skaidrojums attiecas tikai uz jautājumu, vai Pamattiesību hartu teorētiski var piemērot konkrētam gadījumam. Ja arī atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, tas vēl nenozīmē, ka konkrētajā gadījumā ir pieļauts hartas pārkāpums.

Kontrolsaraksts

Charterclick steps
Kas iesniedz sūdzību par pamattiesību pārkāpumu?
Informācijai par personām, kas izmanto aizsardzību, ko garantē Harta, skatiet pamācības II daļas 1. sadaļu.
Vai lieta ir saistīta ar pamattiesībām, kas piešķirtas ES pilsoņiem?
Skatiet šo Hartas noteikumu sarakstu

Consider the following list of the Charter’s provisions

Gadījums var neattiekties uz pamattiesībām, ko Harta piešķir ES pilsoņiem (jo īpaši tiesībām uz patvērumu saskaņā ar Hartas 18. pantu). Tas var arī attiekties uz tiesībām, kas netiek piešķirtas kā pamattiesības saskaņā ar Hartu.
Pirms izdarīt secinājumu par to, ka ES pamattiesības uz gadījumu neattiecas, ņemiet vērā, ka Pamattiesību harta nav vienīgais pamattiesību aizsardzības avots Eiropas Savienībā. Kopš 1970. gadiem, nepastāvot ES pamattiesību hartai, Eiropas Savienības Tiesa nodrošina pamattiesību aizsardzību, iekļaujot tās ES tiesību vispārējo principu rangā. Lisabonas līgums apstiprina šo principu piederību Eiropas Savienības pamattiesību avotiem. Lai uzzinātu vairāk, skatiet pamācības I daļas 2.3. sadaļu.
Ja gadījums var būt saistīts ar pamattiesībām, kas piešķirtas kā ES tiesību vispārīgs princips, pārejiet pie nākamā jautājuma kontrolsarakstā. Tāpat kā Harta ES vispārīgie principi ir saistoši ES iestādēm, struktūrām, dienestiem un aģentūrām, kā arī dalībvalstīm, kad tās īsteno ES tiesību aktus.
Savukārt tad, ja nedz Hartas tiesībām, nedz ES tiesību vispārīgajiem principiem nav saistības ar konkrēto gadījumu, iespējams, ka šis gadījums nav ES pamattiesību pārkāpums (vai arī vispārējo pamattiesību pārkāpums).

Vai lieta ir saistīta ar pamattiesībām, kas ar ES tiesību aktiem piešķirtas ārpussavienības pilsoņiem?

Consider the following list of the Charter’s provisions. Does the case involve one of the following fundamental rights listed?

Gadījums var attiekties uz pamattiesībām, kuras Harta nepiešķir ārpussavienības pilsoņiem (jo īpaši tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās saskaņā ar Hartas 39. un 40. pantu, kā arī tiesības uz diplomātisko un konsulāro aizsardzību saskaņā ar 46. pantu). Tas var arī attiekties uz tiesībām, kas netiek piešķirtas kā pamattiesības saskaņā ar Hartu.
Pirms izdarīt secinājumu par to, ka ES pamattiesības uz gadījumu neattiecas, ņemiet vērā, ka Pamattiesību harta nav vienīgais pamattiesību aizsardzības avots Eiropas Savienībā. Kopš 1970. gadiem, nepastāvot ES pamattiesību hartai, Eiropas Savienības Tiesa nodrošina pamattiesību aizsardzību, iekļaujot tās ES tiesību vispārējo principu rangā. Lisabonas līgums apstiprina šo principu piederību Eiropas Savienības pamattiesību avotiem. Lai uzzinātu vairāk, skatiet pamācības I daļas 2.3. sadaļu.
Ja gadījums var būt saistīts ar pamattiesībām, kas piešķirtas kā ES tiesību vispārīgs princips, pārejiet pie nākamā jautājuma kontrolsarakstā. Tāpat kā Harta ES vispārīgie principi ir saistoši ES iestādēm, struktūrām, dienestiem un aģentūrām, kā arī dalībvalstīm, kad tās īsteno ES tiesību aktus.
Savukārt tad, ja nedz Hartas tiesībām, nedz ES tiesību vispārīgajiem principiem nav saistības ar konkrēto gadījumu, iespējams, ka šis gadījums nav ES pamattiesību pārkāpums (vai arī vispārējo pamattiesību pārkāpums).

Vai lieta ir saistīta ar pamattiesībām, kuru aizsardzība attiecas uz juridiskām personām?
For information on the protection offered by the Charter to legal persons, see Section 1.1 Part IIof the Tutorial.

Gadījums attiecas uz pamattiesībām, ko izmanto juridiskas personas saskaņā ar formulējumu hartā vai Eiropas Savienības Tiesas interpretējumu.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka to juridisko personu kategorija, kuras var izmantot attiecīgās pamattiesības, var būt ierobežota. Piemēram, 42., 43. un 44. pantu piemēro tikai juridiskām personām ar juridisko adresi dalībvalstīs. Dažkārt Tiesas judikatūra satur norādes šajā sakarībā: skatiet spriedumu lietā C-279/09 DEB par juridisko personu piekļuvi tiesiskajai palīdzībai.
Ja pamattiesības, ko satur Harta, atbilst pamattiesībām, ko piešķir Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECTK), saskaņā ar Hartas 52. panta 3. punktu, var būt lietderīgi izskatīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, ielūkojoties HUDOC datubāzē.
Piemēram, iepriekš minētājā lietā DEB Tiesa izskatīja šo judikatūru, lai noteiktu, vai juridiska persona var pieprasīt juridisko palīdzību. Informācijai par ECTK un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras nozīmi Hartas interpretēšanā skatiet pamācības III daļas 5.1. sadaļu.

Skatiet šo Hartas noteikumu sarakstu. Vai lieta ir saistīta ar kādu no tur uzskaitītajām tiesībām?

Gadījums attiecas uz pamattiesībām, kas būtībā attiecas tikai uz fiziskām personām. Līdz ar to nav tādu pamattiesību pārkāpuma, kuras saskaņā ar ES tiesībām tiek piešķirtas juridiskām personām.

Skatiet šo Hartas noteikumu sarakstu. Vai lieta ir saistīta ar kādu no tur uzskaitītajām tiesībām?

Gadījums attiecas uz pamattiesībām, kuras piešķir ar Hartu; tomēr nav skaidrs, vai saskaņā ar ES tiesībām šo tiesību aizsardzība attiecas arī uz juridiskām personām.
Varat pāriet uz nākamo jautājumu, bet, ja uzskatāt, ka gadījumu aptver ES tiesību darbības joma, atcerieties, ka tas pats par sevi nenozīmē, ka attiecīgā persona konkrētajā jautājumā var atsaukties uz pamattiesībām. Pārejiet pie nākamā jautājuma.

Gadījums neattiecas uz pamattiesībām, ko piešķir ar Hartu.
Pirms izdarīt secinājumu par to, ka ES pamattiesības uz gadījumu neattiecas, ņemiet vērā, ka Pamattiesību harta nav vienīgais pamattiesību aizsardzības avots Eiropas Savienībā. Kopš 1970. gadiem, nepastāvot ES pamattiesību hartai, Eiropas Savienības Tiesa nodrošina pamattiesību aizsardzību, iekļaujot tās ES tiesību vispārējo principu rangā. Lisabonas līgums apstiprina šo principu piederību Eiropas Savienības pamattiesību avotiem. Lai uzzinātu vairāk, skatiet pamācības I daļas 2.3. sadaļu.
Ja gadījums var būt saistīts ar pamattiesībām, kas piešķirtas kā ES tiesību vispārīgs princips, pārejiet pie nākamā jautājuma kontrolsarakstā. Tāpat kā Harta ES vispārīgie principi ir saistoši ES iestādēm, struktūrām, dienestiem un aģentūrām, kā arī dalībvalstīm, kad tās īsteno ES tiesību aktus.
Savukārt tad, ja nedz Hartas tiesībām, nedz ES tiesību vispārīgajiem principiem nav saistības ar konkrēto gadījumu, iespējams, ka šis gadījums nav ES pamattiesību pārkāpums (vai arī vispārējo pamattiesību pārkāpums).

Kas ir pieļāvis domājamo pārkāpumu?
Pirms izvēlaties atbildi iesakām iepazīties ar attiecīgo pamācības sadaļu, kā norādīts turpinājumā:
Domājamais pārkāpums izriet no:

Lai pildītu savus uzdevumus, ES iestādes, struktūras, dienesti un aģentūras pieņem tiesību aktus (skatīt LESD 288. pantu un pamācības II daļas 2. sadaļu).
Šie akti ir juridiski saistoši vai juridiski nesaistoši.
Saskaņā ar LESD 288. pantu Eiropas Savienības juridiski saistoši tiesību akti ir regulas, direktīvas un lēmumi; Starptautiskie nolīgumi, ko Savienība noslēgusi ar ārpussavienības valstīm vai citām starptautiskām organizācijām, arī var būt juridiski saistoši.
Saskaņā ar to pašu pantu Eiropas Savienības juridiski nesaistoši tiesību akti ir ieteikumi un atzinumi.
Tomēr var tikt pieņemti arī citu veidu akti. Saskaņā ar iedibināto judikatūru to ietekme tiek novērtēta katrā gadījumā atsevišķi, lai noteiktu, vai materiāli tiesiskā aspektā (un oficiāli) tos var pielīdzināt tiesiski saistošiem aktiem.
Parasti šāds tiesisks akts neskar ES iestāžu, struktūru, dienestu un aģentūru pienākumu ievērot Pamattiesību hartu, kas aptver visas darbības, ko šīs iestādes veic. Tomēr līdzekļi, kas pieejami, lai reaģētu uz pārkāpumu, kas izriet no kāda Eiropas Savienības pieņemta pasākuma, variē atkarībā no attiecīgā akta veida un ietekmes.

Ņemot vērā pamācības II daļas 2.1. sadaļā sniegto skaidrojumu, domājamais pamattiesību pārkāpums ir:
Vai tiesību akts stājās spēkā pirms 2009. gada 1. decembra?

Harta ir piemērojama. Pārejiet pie nākamā jautājuma, lai noteiktu pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

ES harta kļuva juridiski saistoša šajā datumā — tas ir datums, kad spēkā stājās Lisabonas līgums.

Kad iestājās fakti, kas tiek uzskatīti par domājamu ES Hartas pārkāpumu?

Harta nebija juridiski saistoša, kad tika pieļauts pārkāpums. Tomēr tajā laikā pamattiesības tika aizsargātas kā ES tiesību vispārīgie principi. Var būt lietderīgi pārbaudīt, vai Tiesa šādu statusu ir piešķīrusi pamattiesībām, kuras attiecas uz konkrēto gadījumu (skatiet pamācības I daļas 2.3. sadaļu). Ja jā, pārejiet pie nākamā jautājuma. Pretējā gadījumā, iespējams, ka nav bijis pamattiesību pārkāpuma.

Harta ir piemērojama. Pārejiet pie nākamā jautājuma, lai noteiktu pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Faktiskā rīcība, kas, kā tiek apgalvots, ir pretrunā Hartai, tika konstatēta:

Harta nebija juridiski saistoša, kad tika pieļauts pārkāpums. Tomēr tajā laikā pamattiesības tika aizsargātas kā ES tiesību vispārīgie principi. Var būt lietderīgi pārbaudīt, vai Tiesa šādu statusu ir piešķīrusi pamattiesībām, kuras attiecas uz konkrēto gadījumu (skatiet pamācības I daļas 2.3. sadaļu). Ja jā, pārejiet pie nākamā jautājuma. Pretējā gadījumā, iespējams, ka nav pamattiesību pārkāpuma.

Harta ir piemērojama. Pārejiet pie nākamā jautājuma, lai noteiktu pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

Kad iestājās domājamais pārkāpums?
The EU Charter has been legally binding since 1st December 2009, the date when the Lisbon Treaty entered into force. The alleged violation occurred:
Konkrētāk, pārkāpums iestājās:

Harta nebija juridiski saistoša faktu iestāšanās brīdī. Tomēr pamattiesības tika aizsargātas kā ES tiesību vispārējie principi. Var būt lietderīgi pārbaudīt, vai Tiesa šādu statusu ir piešķīrusi pamattiesībām, kuras attiecas uz konkrēto gadījumu (vairāk informācijas par ES tiesību vispārīgajiem principiem atradīsiet pamācības I daļas 2.3. sadaļā). Ja tā nav, iespējams, ka nav pamattiesību pārkāpuma.
Ja Tiesa ir piešķīrusi šādu statusu, pārejiet pie nākamā jautājuma, lai noteiktu, vai gadījums ietilpst Savienības tiesību piemērojuma jomā: tāpat kā Hartu, Savienības tiesību vispārīgos principus piemēro tikai valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno ES tiesību aktus.

Vai gadījums ietilpst ES tiesību aktu darbības jomā?
According to Article 51(1), the Charter states that the provisions thereof are binding on the Member States “only when they are implementing EU law”. The national provision at issue:

Lai atsauktos uz Hartas aizsardzību, nepietiek paziņot, ka gadījums ir saistīts ar hartas piešķirto Pamattiesību pārkāpumu.
Ir jānosaka, vai attiecīgajā gadījumā ir piemērojams ES primāro tiesību vai sekundāro tiesību noteikums, kas nav hartas noteikumi (citiem vārdiem sakot, vai gadījuma fakti ietilpst šī noteikuma personālajā, materiālajā un temporālajā darbības jomā). Šī noteikuma piemērojums noved pie hartas piemērojuma.
Pamācības III daļas 2. sadaļā, pamatojoties uz esošo ES Tiesas judikatūru, sniegts pārskats par biežāk sastopamajām situācijām, kuras aptver Savienības tiesību aktu darbības joma.
Nākamo jautājumu mērķis ir sniegt praktisku palīdzību, lai noteiktu, vai konkrētais gadījums ietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka, ja gadījums neietilpst ES tiesību aktu darbības jomā, tas nenozīmē, ka attiecīgajai personai nav aizstāvības iespēju, pamatojoties uz tiesībām, kuras, kā apgalvots, ir pārkāptas. Tomēr šī aizsardzība būtu jānodrošina saskaņā ar iekšzemes avotiem vai ECTK, nevis saskaņā ar Hartu.

Vai lieta attiecas uz ES tiesību aktos paredzētām tiesībām?

Saskaņā ar Tiesas iedibināto judikatūru, “ja nav ES tiesību normu, kas reglamentē jautājumu, pēc katras dalībvalsts tiesību sistēmas ir jānosaka kompetentā tiesa un jāpieņem procesuālie noteikumi tiesiskajai aizsardzībai, kas garantē tādu tiesību aizsardzību, kuras tiesību subjektiem tieši izriet no ES tiesību aktiem.” (skatiet, piemēram, lietu C-276/01 Steffensen, 60. punkts).
Hartu (jo īpaši 47. pantu par efektīvu tiesisko aizsardzību) piemēro valsts procesuālajiem noteikumiem, kas neatkarīgi no tā, vai tie ir pieņemti ar šo īpašo mērķi, regulē to, kā valsts tiesās īsteno tiesības, kuras ES tiesību aktos paredzētas fiziskām personām.
Skatīt piemēru, kas sniegts pamācības III daļas 2. sadaļas 3. punktā.
Attiecīgi jums ir jāpārbauda, vai konkrētais gadījums ietver tiesības — kas nav pamattiesības, kuras, kā tiek apgalvots, ir pārkāptas, — kas fiziskām personām piešķirtas ar ES juridiski saistošu tiesību aktu vai ar ES primāro tiesību noteikumu (t. i., ES līgumu noteikumu, tādu kā, piemēram, noteikumi par preču, pakalpojumu, kapitāla brīvu apriti un darba ņēmēju un ES pilsoņu brīvu pārvietošanos).

Vai gadījums attiecas uz ES tiesībās paredzēta pienākuma pārkāpumu?

Arvien biežāk ES tiesību aktos noteikts, ka dalībvalstīm ir jāparedz efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas tad, kad ir pieļauti konkrētu tādu pienākumu pārkāpumi, kuri ir paredzēti minētajos tiesību aktos vai to transponēšanas tiesību aktos.
Dalībvalstis šo pienākumu var izpildīt, pieņemot īpašas sankcijas, kurām jāatbilst Pamattiesību hartā noteiktajām pamattiesību aizsardzības prasībām. Tomēr dalībvalstis var arī nolemt izmantot valstu tiesību sistēmā jau paredzētās sankcijas par (līdzīgiem) pārkāpumiem. Tādā gadījumā uz Hartu var atsaukties tikai tad, ja šīs sankcijas tiek piemērotas, pārkāpjot kādu pienākumu, kas izriet no ES tiesību aktiem. Skatīt piemēru, kas sniegts pamācības III daļas 2. sadaļas 4. punktā.
Līdz ar to jums ir jāpārbauda, vai attiecīgais gadījums attiecas uz tāda pienākuma neizpildi, kurš izriet no juridiski saistoša ES tiesību akta vai ES primāro tiesību noteikuma.

See the explanation of this situation in Section 2 Part III of the Tutorial, no. 7.
Vai ir kāds juridiski saistošs ES pasākums, kas attiecas uz konkrēto gadījumu?
Mr X is a third country national who has legally resided in the Member State Y since 2005. In 2016, his application for a housing benefit was rejected, on the ground that the funds for third-country nationals were exhausted. The national law concerning the housing benefit at issue foresees different criteria as regards the granting of the benefit, depending on the personal status of the applicant; in particular, the criteria applied to third-country nationals are less favorable than those applied to EU citizens. Whilst no EU measure concerning specifically the granting of housing benefits, Article 11(1) of on the status of third-country nationals who are long-term residents stipulates: “‘Long-term residents shall enjoy equal treatment with nationals as regards: (d) social security, social assistance and social protection as defined by national law”. If Mr X enjoys the status of long-term resident under Directive 2003/109/EC, this Directive is relevant to the case and may trigger the application of the Charter. This example draws on Case C-571/10 Kamberaj
Kāda ir saikne starp ES noteikumu un attiecīgo valsts noteikumu?
See the explanation of this situation in Section 2 Part III of the Tutorial, no. 1.
See the explanation of this situation in Section 2 Part III of the Tutorial, no. 2.
See the explanation of this situation in Section 2 Part III of the Tutorial, no. 8.
Attiecīgais valsts noteikums definē konkrētu jēdzienu/kategoriju, kas ietilpst attiecīgajā ES pasākumā un kura definīcija ir atstāta dalībvalstu ziņā.
Skaidrojumu par šo situāciju varat skatīt pamācības III daļas 2.6. sadaļā.

SECINĀJUMS
Harta ir piemērojama.
Taču tas nenozīmē, ka konkrētais gadījums ir Hartas tiesību pārkāpums. Konkrētāk, lielākā daļa Hartas garantēto pamattiesību nav absolūtas. Tas nozīmē, ka saskaņā ar Hartas prasībām uz šīm tiesībām var attiekties ierobežojumi. Pamācības III daļas 4. līdz 6. sadaļā ir sniegtas dažas norādes, kas noder, lai saprastu, vai patiešām ir pieļauts Hartas pārkāpums.
Tomēr Eiropas Savienības Tiesa ir vienīgā struktūra, kas var paziņot, ka ES tiesību akts vai tā noteikums nav saderīgs ar Hartu. Šo kontroli var uzsākt ar prasību atcelt tiesību aktu vai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par spēkā esamību. Plašāka informācija par šiem tiesiskās kontroles līdzekļiem ir sniegta pamācības I daļas 4. sadaļā.
Ja uzskatāt, ka kāds ES tiesību akts vai tā noteikums nav saderīgs ar Hartu, jums ir jāpārbauda attiecīgā tiesību akta publicēšanas vai paziņošanas datums. Ja tāda nav, pārbaudiet dienu, kad persona, kura apgalvo, ka ir pārkāptas pamattiesības, uzzināja par tiesību aktu.
Ja no pārkāpuma iestāšanās dienas ir pagājuši vairāk nekā 2 mēneši, ir beidzies termiņš, kurā var iesniegt prasību atcelt tiesību aktu. Tiesību akta derīgumu var apstrīdēt, iesniedzot Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Plašāka informācija par dažādiem tiesas un ārpustiesas aizsardzības līdzekļiem, kas pieejami, lai reaģētu uz domājamo pārkāpumu, ir pieejama pamācības I daļas 4. un 5. sadaļā.
Ja no pārkāpuma iestāšanās dienas ir pagājuši mazāk nekā 2 mēneši, termiņš, kurā var iesniegt prasību atcelt tiesību aktu (LESD 263. pants), nav beidzies.
Pārbaudiet, vai ir izpildīti pārējie nosacījumi (jo īpaši spēkā esošie noteikumi). Plašāka informācija ir pieejama I daļas 4. sadaļā.
Ja nosacījumi nav izpildīti, tiesību akta derīgumu var apstrīdēt, iesniedzot Tiesai lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Plašāka informācija ir pieejama I daļas 4. sadaļā.

SECINĀJUMS
Domājamais pārkāpums ir pieļauts, kad ES tiesības neattiecās uz attiecīgo dalībvalsti. Tādējādi nav piemērojama ne Harta, ne pamattiesības, kas aizsargātas kā ES tiesību vispārīgie principi. Aizsardzība būtu jānodrošina ar saskaņā ar valsts pamattiesību aizsardzības iekšējiem avotiem vai ECTK.

SECINĀJUMS
Iespējams, ka Harta ir piemērojama.
Atcerieties, ka šis kontrolsaraksts tikai palīdz noskaidrot, vai Harta ir piemērojama konkrētā gadījumā. Taču tas, ka Harta ir piemērojama, nenozīmē, ka ir noticis Hartas pārkāpums. Pamācības III daļas 4. līdz 6. sadaļā ir sniegta informācija par to, kā konstatēt, vai pārkāpums faktiski ir iestājies.
Valstu tiesas ir kompetentas nodrošināt aizsardzību gadījumā, ja Hartas pārkāpums izriet no valsts tiesību normas. Pamācības III daļas 7. sadaļā ir norādes par to, kāda veida aizsardzību varētu sniegt valsts tiesa.

SECINĀJUMS
Iespējams, ka Harta šajā gadījumā nav piemērojama.
Ņemiet vērā, ka šim kontrolsarakstam ir tikai informatīvs raksturs. Tajā nav nekādu saistošu ieteikumu. Turklāt Tiesas judikatūra par Hartas piemērošanas jomu ir dinamiska.

SECINĀJUMS
Saskaņā ar LESD 288. pantu Savienības iestādes var pieņemt šādus juridiski saistošus aktus: regulas, direktīvas un lēmumi.
Vēl viena juridiski saistošu tiesību aktu kategorija ir pamatlēmumi. Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā (2009. gada 1. decembrī) šie tiesību akti tika izmantoti policijas un tiesu iestāžu krimināltiesiskās sadarbības jomā. Ar Lisabonas līgumu šī kategorija tika atcelta, bet daži pamatlēmumi joprojām ir spēkā. Piemēram, Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmums 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm un Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm.
Pamatlēmumi ir līdzīgi direktīvām, ciktāl tie prasa dalībvalstīm sasniegt rezultātu, neprecizējot līdzekļus tā sasniegšanai; tomēr to noteikumiem nevar būt tiešas ietekmes (tos nevar izmantot par pamatu, lai atceltu pretrunīgas valsts tiesību normas).

SECINĀJUMS
“Attiecas uz konkrēto gadījumu” nozīmē ES pasākumu, kas attiecas uz konkrētā gadījuma būtību. Pievērsiet uzmanību visiem apstākļiem: pirms izvēlaties atbildi, aplūkojiet turpinājumā sniegto piemēru.
X kungs ir ārpussavienības valsts valstspiederīgais, kas ir likumīgi dzīvojis dalībvalstī Y kopš 2005. gada. Viņa pieteikums mājokļa pabalsta saņemšanai 2016. gadā tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka līdzekļi, kas paredzēti trešo valstu valstspiederīgajiem, bija izsmelti. Valsts tiesību aktos, kas attiecas uz mājokļa pabalstu, ir paredzēti dažādi kritēriji attiecībā uz pabalsta piešķiršanu atkarībā no pieteikuma iesniedzēja personīgā statusa; konkrētāk, kritēriji, ko piemēro trešo valstu valstspiederīgajiem, ir mazāk labvēlīgi nekā kritēriji, ko piemēro ES pilsoņiem.
Kaut arī neviens ES pasākums tieši neparedz mājokļa pabalstu piešķiršanu, Padomes Direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, 11. panta 1. punktā ir noteikts šādi: “Pastāvīgie iedzīvotāji saņem vienlīdzīgu attieksmi ar pilsoņiem attiecībā uz: d) sociālo nodrošināšanu, sociālo palīdzību un sociālo aizsardzību, kā noteikts valsts tiesību aktos”.
Ja X kungam ir pastāvīgā iedzīvotāja statuss atbilstīgi Direktīvai 2003/109/EK, šī direktīva attiecas uz konkrēto gadījumu un var izraisīt Hartas piemērošanu.

SECINĀJUMS
Ja jūs nezināt, vai uz jūsu gadījumu attiecas juridiski saistoši ES noteikumi, jūs varat iepazīties ar tiesību aktiem Eur-Lex vietnē, kas ir ES tiesību aktu oficiālā datubāze.
ES tiesību aktos ir ieteicams meklēt, izmantojot sadaļas “Temats” opciju “Temats”. Šī opcija piedāvā sarakstu ar jautājumiem, uz ko attiecas ES tiesību akti. Ierosinātais meklēšanas ceļš ir šāds:
Eur-Lex → ES tiesību akti un saistīti dokumenti → ES tiesību akti → Meklēšana tiesību aktos.
Pēc tam ritiniet uz leju līdz sadaļai “Temats” un atlasiet “Tematu”. Zem pogas “+” jūs atradīsiet dažādus tematus. Pēc temata(-u) atlasīšanas nospiediet pogu “Meklēt”.
Atlasiet tikai ES juridiski saistošus instrumentus (regulas, direktīvas un lēmumus) un vienmēr pārbaudiet, vai izvēlētais instruments ir spēkā (zem izvēlētā instrumenta nosaukuma ir zaļa vai sarkana gaisma: tā norāda, vai dokumenta meklēšanas brīdī dokuments joprojām ir spēkā; datumu, kad dokuments stājies spēkā, varat atrast vienā no nobeiguma noteikumiem). Direktīvas gadījumā jums arī jāpārbauda, vai ir beidzies termiņš, kas noteikts transponēšanai valsts tiesību aktos (šis termiņš ir norādīts vienā no direktīvas nobeiguma noteikumiem).

SECINĀJUMS
1. Vispirms Pamattiesību hartā izvēlieties attiecīgo pamattiesību noteikumu.
Skatiet sarakstu ar ES pasākumiem, uz kuriem konkrēti attiecas atlasītais noteikums: vai kāds no pasākumiem attiecas uz konkrēto gadījumu? Skatiet attiecīgo judikatūru: vai ir kāda lieta, kas attiecas uz jūsu gadījumam līdzīgu situāciju?
2. Otrkārt, paplašiniet meklēšanu, meklējot Tiesas oficiālajā datubāzē – vietnē Curia. Ierosinātais meklēšanas ceļš ir šāds: Curia; Meklēt; Meklēšanas formā atlasiet:
- sadaļā “Lietu stāvoklis”: Lietas, kurās ir pabeigta tiesvedība;
- sadaļā “Tiesa”: Tiesa;
- sadaļā “Citāti no judikatūras vai tiesību aktiem” / “Kategorija”: Līgums; ES pamattiesību harta; norādiet meklēto pantu.
Skatiet attiecīgo judikatūru: vai ir kāda lieta, kas attiecas uz jūsu gadījumam līdzīgu situāciju?
3. Treškārt, paplašiniet meklēšanu, meklējot ES tiesību aktu oficiālajā datubāzē – vietnē Eur-Lex. Izmantojiet šādu meklēšanas ceļu: Eur-Lex; ES tiesību akti un saistīti dokumenti; Tiesību akti; Meklēšana tiesību aktos; Temats; Temats.

SECINĀJUMS
Šis gadījums jāizskata valsts līmenī.

Paziņot par tehnisku/satura problēmu vai sniegt atsauksmi par šo lapu