Pilns teksts

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2022.gada 31.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Linda Vīnkalna, tiesneses Sandra Gintere un Laura Konošonoka

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „INTERNET” pieteikumu par

Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2017.gada 16.augusta lēmuma Nr.20-pk atzīšanu par spēku zaudējušu, sakarā ar SIA

„INTERNET” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 14.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – centrs) 2017.gada 16.augusta lēmumu Nr.20-pk (turpmāk –

pārsūdzētais lēmums) pieteicējai SIA „INTERNET” uzlikts pienākums izbeigt negodīgu komercpraksi, kā arī uzlikta soda

nauda 15 000 euro.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka pieteicēja un SIA „SS” organizē distances tirdzniecību vietnē www.ss.lv.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar to, ka pieteicēja tīmekļvietnē www.ss.lv sniedza nepatiesu informāciju par pakalpojuma

sniedzēju, nesniedza informāciju par pakalpojuma galīgo cenu vai tās aprēķināšanas veidu, pakalpojuma apmaksas

iespējām, izpildes noteikumiem un termiņu, neinformēja par atteikuma tiesībām, noklusēja informāciju par ārpustiesas strīdu

izskatīšanas kārtību, neinformēja par kārtību, kādā patērētājs tiek informēts par pārkāpumiem, profila slēgšanu, liegumu

iesniegt sludinājumus, patērētāja iemaksātās naudas atgriešanas kārtību, kā arī papildu maksājumiem.

[2] Pieteicēja 2020.gada 6.aprīlī vērsās centrā ar iesniegumu, citstarp lūdzot konstatēt, ka pārsūdzētā lēmuma

faktiskie apstākļi ir mainījušies un pieteicēja kā pārsūdzētā lēmuma adresāts to vairs nevar izpildīt, jo pieteicēja jau

2017.gada 1.augustā ir pārtraukusi komercdarbību vietnē www.ss.lv un neveic komercdarbību arī vietnē www.ss.com.

Centrs 2020.gada 30.aprīlī pieteicējai sniedza atbildi Nr.3.2.-1/4194/K-258 (turpmāk – vēstule), norādot turpmāko.

[2.1] Pieteicēja ir atbildīga par pārsūdzētajā lēmumā norādītās negodīgās komercprakses īstenošanu. Gan pirms, gan

pēc pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas centrs ir guvis pietiekamus pierādījumus un informāciju, ka pieteicējai ir cieša

sadarbība ar SIA „SS” vietnēs www.ss.lv un www.ss.com piedāvāto sludinājumu pakalpojumu nodrošināšanā.

[2.2] Tiesvedības process administratīvajā lietā Nr.A420290117 ir noslēdzies, un ar Administratīvās rajona tiesas

2018.gada 4.septembra spriedumu pieteicējas pieteikums par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu tika noraidīts. Līdz ar to

pārsūdzētais lēmums ir stājies spēkā un tā darbība nav apturēta. Ar pārsūdzēto lēmumu uzliktais pienākums par negodīgas

komercprakses izbeigšanu ir izpildāms nekavējoties. Pretējā gadījumā centram ir tiesisks pamats piespiedu izpildes

uzsākšanai.

[2.3] Centrs turpina sekot līdzi pieteicējas komercpraksei vietnēs www.ss.lv un www.ss.com. Ja tiks konstatēts, ka ar

pārsūdzēto lēmumu noteiktais pienākums netiks pildīts, centrs būs tiesīgs turpināt piespiedu izpildes darbības – vērsties

gan pret pieteicēju, gan SIA „SS” un izdot jaunu izpildrīkojumu par piespiedu naudas piemērošanu.

[3] Pieteicēja, uzskatot, ka pārsūdzētais lēmums ir izpildīts, vērsās tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atzīšanu

par spēku zaudējušu, pieteikumu motivējot šādi.

[3.1] Lai arī pieteicējai un SIA „SS” ir viens un tas pats īpašnieks, valdes loceklis un abas sabiedrības atrodas

vienā un tajā pašā juridiskajā adresē, ir jānodala komercdarbības veikšana, ko realizē pieteicēja un SIA „SS”. Pieteicēja

nevar atbildēt par pārsūdzētā lēmuma neizpildi.

[3.2] Pieteicēja 2017.gada 1.augustā pārtrauca komercdarbību vietnē www.ss.lv, kā arī neveic komercdarbību vietnē

www.ss.com, līdz ar to pārsūdzētajā lēmumā noteiktos pienākumus pieteicēja ir izpildījusi. To savā vēstulē apstiprina arī

centrs. Proti, centrs norādīja, ka turpina sekot līdzi vietnēs www.ss.lv un www.ss.com īstenotajai komercpraksei un

gadījumā, ja konstatēs, ka ar pārsūdzēto lēmumu uzliktais tiesiskais pienākums netiks pildīts, centrs būs tiesīgs turpināt

77.230.83.193 10.08.2022. 13:33 Anonīms sistēmas lietotājs

piespiedu izpildes darbības. Šāda norāde liecina, ka centrs atzīst pārsūdzētā lēmuma izpildi, jo šobrīd nav pamata tā

piespiedu izpildei un piespiedu izpildes process ir pārtraukts.

[3.3] Pārsūdzētais lēmums nav administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, tādēļ atbilstoši Administratīvā procesa

likuma 70.panta trešajai daļai tas zaudē spēku ar brīdi, kad ir izpildīts lēmumā ietvertais pienākums.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 14.maija spriedumu pieteikums noraidīts, motivējot šādi.

[4.1] Lietā ir strīds par to, vai pārsūdzētais lēmums ir zaudējis spēku.

[4.2] Administratīvā procesa likuma 70.panta trešā daļa noteic, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ,

izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Pieteicēja uzskata, ka pārsūdzētais lēmums ir

zaudējis spēku tādēļ, ka tas ir izpildīts.

Tiesa norādīja, kā atzīts Senāta judikatūrā, noteikums, ka administratīvais akts zaudē spēku ar izpildi, attiecas uz

tādiem administratīvajiem aktiem, kuri paredz kādas atsevišķas tiesiskas vai faktiskas darbības (vai to kopuma) izpildi. Taču

pastāv arī administratīvie akti ar ilgstošu iedarbību, kuri nodibina kādu tiesisko attiecību, kura ir spēkā tik ilgi, kamēr ir

spēkā administratīvais akts, ar kuru šī attiecība nodibināta. Uz ilgstošo administratīvo aktu pamata var tikt veiktas

atsevišķas darbības, taču tās nav uzskatāmas par administratīvā akta izpildi tādā nozīmē, ka to veikšana nozīmētu

administratīvā akta spēka zaudēšanu (Senāta 2011.gada 13.maija sprieduma lietā Nr.SKA-210/2011 9.punkts).

Tiesa atzina, ka, vērtējot, vai pārsūdzētais lēmums ir zaudējis spēku ar tā izpildi, sākotnēji jānoskaidro, vai tas vispār ir

izpildāms, veicot konkrētas tiesiskas vai faktiskas darbības. Ja pārsūdzētais lēmums nav izpildāms, veicot konkrētas

darbības, tas ir administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību.

[4.3] Ar pārsūdzēto lēmumu centrs konstatējis, ka pieteicēja ir īstenojusi noteikta veida negodīgu komercpraksi. Līdz

ar to centrs ir noteicis pieteicējai divus izrietošus pienākumus – samaksāt soda naudu 15 000 euro un nekavējoties izbeigt

negodīgu komercpraksi, kuras ietvaros pieteicēja tīmekļvietnēs veic šādas darbības:

– sniedz nepatiesu informāciju par pakalpojuma sniedzēju;

– nenodrošina tādus saziņas līdzekļus, kuri izmantojami, lai patērētāji varētu ātri un efektīvi sazināties ar pakalpojuma

sniedzēju;

– noklusē informāciju par to, vai pakalpojuma cenā ir iekļauti nodokļi;

– nesniedz informāciju par pakalpojuma galīgo cenu vai tās aprēķināšanas veidu, kā arī informāciju par pakalpojuma

apmaksas iespējām, izpildes noteikumiem un termiņu, līdz kuram pakalpojuma sniedzējs apņemas sniegt pakalpojumu;

– noklusē informāciju par sūdzību izskatīšanas un ārpustiesas strīdu izskatīšanas kārtību, atteikuma tiesībām un

nesniedz patērētājiem atteikuma tiesību veidlapu;

– pasūtījuma noformēšanas pabeigšanai un nosūtīšanai izmantotās „pogas” noformējumā vai pie tās patērētājus skaidri

nebrīdina par uzņemšanos veikt samaksas pienākumu;

– nesniedz informāciju par kārtību, kādā patērētājs tiek informēts par pārkāpumiem, profila slēgšanu, liegumu iesniegt

sludinājumus, patērētāja iemaksātās naudas atgriešanas kārtību, kā arī papildu maksājumiem, saņemot pakalpojumu;

– nesniedz informāciju par distances līguma noteikumu pārkāpumu, nepierādot un nepamatojot to, kā rezultātā

pakalpojuma sniedzējs slēdz lietotāja profilu vai nepublicē iesniegto sludinājumu.

Tiesa secināja, ka pārsūdzēto lēmumu, ciktāl tas noteic pienākumu samaksāt soda naudu, ir iespējams izpildīt, veicot

konkrētu darbību, proti, veicot soda naudas samaksu. Tomēr, lai atzītu, ka pārsūdzētais lēmums nav vērtējams kā

administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, ir jākonstatē, ka, veicot konkrētas darbības, to ir iespējams izpildīt arī pārējā

daļā. Tādēļ tiesa noskaidroja, vai pārsūdzētajā lēmumā ietvertais pienākums izbeigt noteikta veida negodīgu komercpraksi ir

izpildāms, veicot konkrētas darbības.

[4.4] Ja uzraudzības iestāde atzīst komercpraksi par negodīgu, tā atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma

likuma 15.panta astotās daļas 3.punktam ir tiesīga to aizliegt, ja šī komercprakse vēl nav uzsākta, bet ir paredzama.

Savukārt, ja šāda negodīga komercprakse jau ir uzsākta, uzraudzības iestāde saskaņā ar minētā panta astotās daļas 2.punktu

var noteikt pienākumu komercprakses īstenotājam to nekavējoties izbeigt.

Tiesai neradās šaubas, ka Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotās daļas 3.punktā minētais

lēmums (lēmums, ar kuru aizliedz negodīgu komercpraksi) nevar tikt izpildīts, veicot konkrētas darbības. Tiesa secināja, ka

uz to nepārprotami norāda tiesību normā ietvertais formulējums, kas nesniedz norādi uz kādu konkrētu darbību. Šāda ar

administratīvo aktu nodibināta tiesiskā attiecība uzliek personai pienākumu nevis veikt kādu darbību, bet, tieši pretēji,

atturēties no konkrētu darbību veikšanas. Tādēļ atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70.panta trešajai daļai

administratīvais akts, ar kuru personai tiek aizliegts veikt noteikta veida komercpraksi, ir spēkā līdz brīdim, kad šāds

administratīvais akts tiek atcelts.

Centrs pārsūdzētajā lēmumā, piemērojot Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotās daļas 2.punktu,

ir nolēmis nevis aizliegt noteikta veida negodīgu komercpraksi, bet gan to izbeigt. Ņemot vērā, ka ar pārsūdzēto lēmumu ir

uzlikts pienākums, kas izteikts kā darbība (izbeigt negodīgu komercpraksi), tas rada maldīgu priekšstatu, ka šāds lēmums,

veicot attiecīgu darbību, ir izpildāms. Tomēr ir jāņem vērā, ka pienākums izbeigt negodīgu komercpraksi sevī ietver ne tikai

pienākumu apturēt jau uzsākto negodīgo komercpraksi, bet arī turpmāk tādu neveikt. Šāda minētās tiesību normas un

attiecīgi arī pārsūdzētajā lēmumā ietvertā pienākuma interpretācija atbilst tiesību normas mērķim – nepieļaut negodīgas

komercprakses veikšanu.

Tiesa uzskatīja, ka šāds secinājums par Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotās daļas 2.punktā

ietvertā pienākuma saturu ir izdarāms, to novērtējot arī kopsakarā ar minētā panta astotās daļas 3.punktu, kurš piemērojams

77.230.83.193 10.08.2022. 13:33 Anonīms sistēmas lietotājs

tikai tad, ja negodīgā komercprakse vēl nav uzsākta. Ja tiesību norma paredz uz nenoteiktu laiku aizliegt vēl neuzsāktu

negodīgu komercpraksi, tad vēl jo vairāk šādām uzraudzības iestādes tiesībām (tiesībām aizliegt negodīgu komercpraksi uz

nenoteiktu laiku) būtu jābūt arī gadījumā, ja attiecīgā komercprakse jau ir uzsākta. Tādēļarī šo apsvērumu dēļar pienākumu

izbeigt negodīgu komercpraksi ir jāsaprot arī pienākums atturēties no attiecīgās komercprakses veikšanas nākotnē (arī pēc

tās īslaicīgas apturēšanas).

Līdz ar to tiesa atzina, ka pieteicējai uzliktais pienākums, kurš sevī ietver arī pienākumu uz nenoteiktu laiku atturēties no

noteiktu veida komercprakses īstenošanas, nav izpildāms, veicot konkrētas tiesiskas vai faktiskas darbības.

[4.5] Negodīgas komercprakses aizlieguma likums tika pieņemts, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada

11.maija direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un

ar ko groza Padomes direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un

2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.2006/2004 (turpmāk – Direktīva 2005/29/EK).

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotās daļas 2. un 3.punktā ietvertās tiesību normas likumā ir

iekļautas, pārņemot Direktīvas 2005/29/EK pēc būtības identiskas normas – 11.panta otrās daļas „a” un„ b” apakšpunktu.

Tādēļ, interpretējot likuma normas, ir jāņem vērā arī Direktīvas 2005/29/EK preambulas 22.apsvērumā un 11.panta pirmajā

daļā ietvertās norādes uz nepieciešamību nodrošināt sankciju efektivitāti. Preambulas 22.apsvērumā noteikts, ka

dalībvalstīm ir jānosaka sankcijas par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem un jānodrošina to izpilde un ka šādām

sankcijām ir jābūt efektīvām. Savukārt direktīvas 11.panta pirmā daļa noteic, lai patērētāju interesēs apkarotu negodīgu

komercpraksi, dalībvalstīm ir jānodrošina piemēroti un efektīvi līdzekļi.

No pieteicējas argumentiem tiesa secināja, ka likuma 15.panta astotās daļas 2.punktā minēto pienākumu izbeigt

negodīgu komercpraksi pieteicēja saista tikaiar šīs komercprakses īslaicīgu apturēšanu. Tomēr tiesa vērtēja, ka šādi likuma

15.panta astotās daļas 2.punktā minēto pienākumu interpretēt nav pamata, jo šādas interpretācijas gadījumā piemērotā

sankcija ne tikai kļūtu neefektīva, bet zaudētu jebkādu praktisku nozīmi.

[4.6] Ievērojot minētos apsvērumus, tiesa atzina, ka, uzliekot pienākumu izbeigt noteikta veida negodīgu komercpraksi,

pieteicējai ir uzlikts tāds pienākums, kuru nevar izpildīt, veicot konkrētas tiesiskas vai faktiskas darbības. Līdz ar to

pārsūdzētais lēmums, ciktāl tas noteic pienākumu izbeigt noteikta veida negodīgu komercpraksi, ir administratīvais akts ar

ilgstošu iedarbību. Tādēļ pat gadījumā, ja pieteicēja šobrīd neīsteno pārsūdzētajā lēmumā minēto negodīgo komercpraksi,

nav pamata atzīt, ka administratīvais akts vairs nav spēkā.

[4.7] Pieteikumā ir ietverti apsvērumi arī par to, ka pārsūdzētais lēmums no pieteicējas pieprasa tādu rīcību, kura

faktiski nav iespējama, jo komercpraksi tīmekļvietnē www.ss.com realizē nevis pieteicēja, bet cita sabiedrība.

Tiesa norādīja, ka šiem pieteicējas minētajiem apsvērumiem lietas izšķiršanā nav nozīmes, jo tie nav saistīti ar

izskatāmās lietas pieteikuma priekšmetu. Minētie pieteicējas apsvērumi pēc būtības ietver prasījumu par pārsūdzētā lēmuma

atzīšanu par spēkā neesošu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 74.panta pirmās daļas 4.punktu, taču, kā to atzinis

Senāts izskatāmajā lietā, konkrētais pieteicējas prasījums pēc būtības jau tika izskatīts un noraidīts ar spēkā stājušos

Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 4.septembra spriedumu lietā Nr.A420290117 (sk. Senāta 2020.gada 29.septembra

lēmuma lietā Nr.SKA-1350/2020 6.punktu).

[4.8] Šādos apstākļos tiesa atzina, ka pieteikums ir nepamatots.

[5] Pieteicēja par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 14.maija spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, pamatojot

šādi.

[5.1] Nevar tikt atzīts, ka joprojām pastāv pieteicējas negodīgas komercprakses īstenošana, ņemot vērā, ka visi

centra norādītie komercprakses trūkumi ir novērsti. Pieteicēja ir izpildījusi visas administratīvā akta prasības no faktiskā

viedokļa.

[5.2] Pieteicēja, veicot uzlikto pienākumu izpildi, vienlaikus pārtrauc to apstākļu pastāvēšanu, kuri bija par

pamatu administratīvā akta konstatējošajai daļai. Attiecīgi – visas pārsūdzētajā lēmumā norādītās darbības ir tādas, kuras ir

iespējams izpildīt ar konkrēta pienākuma izpildīšanu, tādā veidā izpildot pašu administratīvo aktu.

[5.3] Pārsūdzētā lēmuma mērķis ir panākt noteiktu komersanta darbību pārtraukšanu, taču negodīgas

komercprakses aizlieguma pienākums jau ir nodibināts ar likumā iekļautu ģenerālklauzulu. Iestāde ar administratīvo aktu

nevar radīt jaunu tiesisku pienākumu, ja tāds jau pastāv uz likuma pamata pats par sevi. Līdz ar to iestāde ir pilnvarota tikai

pārtraukt aizliegtu komercpraksi. Tādējādi „ilgstoša iedarbība” piemīt nevis pārsūdzētajam lēmumam, bet gan Negodīgas

komercprakses aizlieguma likuma 4.pantam – ārējam normatīvajam aktam, ar kuru tiek aizliegta negodīga komercprakse.

[5.4] Lēmumiem, kas attiecas uz negodīgu komercpraksi, ir jābūt ne tikai efektīviem, bet arī samērīgiem un

preventīviem. Konkrētajā situācijā tiek nepamatoti vērtēta tikai sankciju efektivitāte, nevērtējot sankciju samērīgumu un

preventīvu ievērošanu.

Ar soda samaksu un konkrētu darbību pārtraukšanu tīmekļvietnē atbilstoši pārsūdzētajam lēmumam tiek

izpildīts Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 2.pantā noteiktais mērķis – tiek nodrošināta patērētāju tiesību un

ekonomisko interešu aizsardzība, kas norāda uz to, ka pārsūdzētais lēmums ir bijis pietiekami efektīvs un tiek nodrošināts

arī Direktīvas 2005/29/EK mērķis.

[5.5] Kaut arī tiesa spriedumā norādīja, ka konkrētajā lietā nav nozīmes pieteicējas apsvērumiem par to, ka

tīmekļvietni www.ss.lv un www.ss.com pārvalda cita sabiedrība – SIA „SS” –, pieteicējas ieskatā šis ir būtisks apstāklis

lietas taisnīgai izskatīšanai, jo pieteicēja jau kopš 2017.gada 1.augusta nav saistīta ar attiecīgo tīmekļvietni.

[5.6] Konkrētajos apstākļos pieteicēja nevar tikt atzīta par „tirgotāju” tīmekļvietnē www.ss.lv un www.ss.com,

77.230.83.193 10.08.2022. 13:33 Anonīms sistēmas lietotājs

jo to realizē nevis pieteicēja, bet cita sabiedrība – SIA „SS”. Līdz ar to uz pieteicēju nevar attiecināt Negodīgas

komercprakses aizlieguma likuma noteikumus par komercprakses veikšanu, jo pieteicēja nav uzskatāma par tirgotāju minētā

likuma izpratnē.

[6] Centrs paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norādīja, ka apelācijas sūdzība nav pamatota šādu iemeslu dēļ.

[6.1] Pieteicējas apsvērumiem par nepieciešamību konkrētajā lietā vērtēt apstākli, ka pieteicēja vairs neveic darbības

tīmekļa vietnēs www.ss.lv un www.ss.com vai arī nav atzīstama par „tirgotāju” minētajās vietnēs, nav nozīmes konkrētās

lietas izspriešanā. Pieteicēja lietā ir atzinusi, ka lietā tiek vērtēts jautājums tikai par to, vai pārsūdzētais lēmums ir zaudējis

spēku ar pārsūdzētā lēmuma izpildi. Arī Senāts šajā lietā ir norādījis, ka konkrētais pieteicējas prasījums pēc būtības jau tika

izskatīts un noraidīts ar spēkā stājušos Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 4.septembra spriedumu lietā

Nr.A420290117.

[6.2] Pieteicējai ar pārsūdzēto lēmumu ir uzlikts tāds pienākums, kuru nevar izpildīt, veicot konkrētas tiesiskas vai

faktiskas darbības. Pārsūdzētais lēmums, ciktāl tas noteic pienākumu izbeigt noteikta veida negodīgu komercpraksi, ir

administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību.

Tiesa ir pareizi secinājusi, ka ar pārsūdzēto lēmumu uzliktais tiesiskais pienākums, kas izteikts kā darbība (izbeigt

negodīgu komercpraksi), rada maldīgu priekšstatu, ka šāds lēmums, veicot attiecīgu darbību, ir izpildāms. Ir jāņem vērā arī

tas, ka pienākums ietver sevī ne tikai pienākumu apturēt jau uzsākto negodīgo komercpraksi, bet arī turpmāk tādu neveikt.

Šāda minētās tiesību normas un attiecīgi arī pārsūdzētajā lēmumā ietvertā pienākuma interpretācija atbilst tiesību normas

mērķim – nepieļaut negodīgas komercprakses veikšanu. Ja tiesību norma paredz uz nenoteiktu laiku aizliegt vēl neuzsāktu

negodīgu komercpraksi, kā tas izriet no Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.panta astotās daļas 3.punkta, tad

vēl jo vairāk šādām uzraudzības iestādes tiesībām (tiesībām aizliegt negodīgu komercpraksi uz nenoteiktu laiku) būtu jābūt

arī gadījumā, ja attiecīgā komercprakse jau ir uzsākta. Tādēļ arī šo apsvērumu dēļ ar pienākumu izbeigt negodīgu

komercpraksi ir jāsaprot arī pienākums atturēties no attiecīgās komercprakses veikšanas nākotnē (arī pēc tās īslaicīgas

apturēšanas).

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi pierādījumus kopsakarā ar lietas dalībnieku argumentiem,

apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[8] Pārbaudot pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju kopsakarā ar lietas dalībnieku paskaidrojumiem,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus,

spriedumā ietvertā argumentācija ir pareiza un pietiekama, tādēļAdministratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz Administratīvā

procesa likuma 307.panta ceturto daļu, pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā ietvertajai motivācijai un atkārtoti tos

pašus argumentus nenorāda.

[9] Apelācijas sūdzības argumenti nav pamatoti.

Apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa, novērtējot lietas apstākļus, ir ievērojusi Senāta šajā lietā

izdarītos secinājumus, tostarp par pieteikuma priekšmetu un to, ka, ciktāl pieteicēja šajā lietā atsaucas uz tiem pašiem

argumentiem par administratīvā akta spēkā neesamību, – tie ir izvērtētiar spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Līdz ar to apgabaltiesa vērš uzmanību, ka šās lietas ietvaros pieteicēja nevar panākt to pašu argumentu pārvērtēšanu,

kas jau ir izvērtēti spēkā esošā spriedumā administratīvajā lietā Nr.A420290117.

Apgabaltiesa neatrod objektīvu, tiesību normās balstītu pamatu uzskatam, ka uzraugošā iestāde nav tiesīga

komersantam uzlikt pienākumu turpmāk neveikt negodīgu komercpraksi.

Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa izvērtēja visus no tiesību viedokļa būtiskos apstākļus un argumentus

izskatāmajā lietā, līdz ar to papildu argumentāciju nenorādīs.

[10] Lietā konstatētajos apstākļos nav pamata pieteikumu apmierināt.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt SIA „INTERNET” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2017.gada 16.augusta lēmuma Nr.20-

pk atzīšanu par spēku zaudējušu.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

77.230.83.193 10.08.2022. 13:33 Anonīms sistēmas lietotājs

Tiesnese L.Vīnkalna Tiesnese S.Gintere Tiesnese L.Konošonoka